Premjerministra kandidātu intervijas. Indriksone par NA virsmērķi, koalīciju ar Šleseru un Stambulas konvenciju

Pēc divarpus gadiem uz opozīcijas soliņa Nacionālā apvienība 14. Saeimas izskaņā atkal iekļuvusi valdībā un sākusi aktīvi rīkoties, lai piesaistītu sev uzmanību. Partijai ir arī jauns premjerministra amata kandidāts — Ilze Indriksone, kas Krišjāņa Kariņa valdībās pusotru gadu ieņēma ekonomikas ministres amatu, bet tagad kopš maija vada Izglītības un zinātnes ministriju. 

Ir devās viņu intervēt, lai uzdotu jautājumus gan par Andra Kulberga valdībā padarīto, gan par plāniem nākamajā Saeimā. Intervija notika 10. septembrī.

Pirms gada Raivis Dzintars runāja par Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta bloku. Vēlētājiem varētu rasties jautājums: ja reiz politiskās nostādnes ir tik līdzīgas, kāpēc balsot par jums, nevis par AS?

Mums politiskās nostādnes dažos jautājumos varbūt ir līdzīgas, bet noteikti nepavisam nav līdzīgas mūsu ilgtermiņa redzējumā, galvenajā stratēģiskajā mērķī. NA biedri, atbalstītāji, paaudzes mainās, bet mūsu virsmērķis ir latviska Latvija.

Jūs domājat, ka Kulbergam nav tāda mērķa?

Es neapšaubu, ka viņam tas varbūt arī ir svarīgi. Bet tas noteikti nav AS virsmērķis. Šis ir virsmērķis, kuram mēs pakārtojam visus pārējos — gan ekonomikas izaugsmi, gan labklājību.

Vai jūtat, ka jūs varētu būt premjerministre?

Noteikti. Es šo lēmumu nepieņēmu vienā brīdī vai emocijās. Esmu izbaudījusi visas dzīves pozīcijas no algota darbinieka privātā sektorā, pašvaldībā līdz pašvaldības vadības līmenim. Man ir bijis savs neliels uzņēmums. Esmu arī bijusi ilgtermiņā pašnodarbināta persona. Pēc tam bija pieredze arī deputāta darbā Saeimā, tad [valdībā].Tāpēc es redzu visus posmus un visas puses. Ministrijā strādājot sapratu, ka daudzas lietas var izdarīt tieši premjera līmenis.

Lai kļūtu par premjerministru, jābūt attiecīgai pārstāvniecībai parlamentā. Cik vietu NA varētu iegūt nākamajā Saeimā?

Vietu skaits ne vienmēr ir izšķirošs.

Cik cerat dabūt?

Neprognozēju. Šobrīd ir ļoti daudz neizlēmušo. Ļoti ceram, ka cilvēki, kas šaubās un kam svarīga ir nacionālas valsts nākotne, sapratīs, ka uz mums var paļauties.

Pēc aptaujām izskatās, ka varētu būt kādas astoņas vai desmit vietas.

Es domāju, ka noteikti būs vairāk. Tāpēc aktīvi strādājam. Ir ļoti liels izaicinājums šobrīd vēlēšanu kontekstā, jo politika ir kļuvusi skaļa, arī populistiskāka.

NA nav līdzatbildība par to?

Noteikti nē. Tā ir kopējā globālā tendence, kas ir skārusi Eiropu un šobrīd arī Latviju. 

Latviskā Latvijā būtiskākā loma ir latviešu valodai. Taču jaunākie starptautiskie pētījumi rāda, ka pēdējo desmit gadu laikā starp Latvijas skolēniem visstraujāk ir kritusies tieši lasītprasme. Kā to atkal uzlabot?

Tā ir globāla tendence, bet mūsu kritums ir daudz straujāks. Iespējams, tas bijis ne tikai kovida vai globālo tehnoloģiju ietekmē, vai tāpēc, ka jaunieši un bērni daudz mazāk lasa grāmatas. Liela ietekme bija arī tam, ka novēloti īstenojām pāreju uz valsts valodu izglītībā. 

Sekas ir diezgan dramatiskas. Ir ļoti dažādi rezultāti, dažāda pašvaldību un skolu iesaiste. Ir jāturpina atbalsts, bet daudz ciešākā sadarbībā ar pašvaldībām. Tas ir viens no jautājumiem, kas intensīvi jārisina arī pēc Saeimas vēlēšanām. Tajās skolās, kur ir nomainītas vadības komandas, kur latviska vide tiek veidota, rezultāti ir daudz labāki. Otra sadaļa ir pirmsskola, kur vēl aizvien neesam ļoti skaidri definējuši sasniedzamos rezultātus. Bērni nesaņem pienācīgu un ātru atbalstu arī brīdī, pirms nonāk pirmsskolas obligātās izglītības vecumā. Viņiem jāsniedz atbalsts jau no piedzimšanas brīža.

Vai jūsu teiktais par skaidriem kritērijiem nav pretrunā ar jūsu priekšlikumu atcelt pamatizglītības beigšanai noteikto latiņu centralizētajos eksāmenos?

Tur ir pavisam cits [iemesls], kāpēc tas ir saprātīgi. Tikai trijās no visām OECD valstīm ir šāds izejas kritērijs no pamatizglītības. Ir svarīgi, lai bērns, beidzot pamatizglītību, turpina savu izglītības ceļu. Šis izejas kritērijs no pamatizglītības jāpārceļ uz vidusskolu. Es to neuzskatu par kvalitātes pazemināšanos. Tieši pretēji.

Bija daudz cilvēku, kuri iebilda pret procesu, kā šīs izmaiņas tika ierosinātas. Tās nesaskaņoja, neizrunāja ar pedagogiem, direktoriem. Un šis nav vienīgais gadījums, kad NA ministriem izteikti šādi pārmetumi. Klimata un enerģētikas ministrijai bija priekšlikums izsludināt pierobežā ārkārtējo stāvokli, kuru tūlīt pēc tam atsauca. Jāņa Dombravas vēstule Spānijas iekšlietu ministram nebija saskaņota ar amatpersonām, kas veido Latvijas ārpolitiku. Dažas nedēļas vēlāk premjerministrs nosauca Dombravas priekšlikumus migrācijas ierobežošanai par nekvalitatīviem un par imitētu cīņu. Rodas iespaids, ka NA steidzas ar priekšlikumiem, kuri nav pienācīgi sagatavoti. Vai tas ir tikai priekšvēlēšanu dēļ? Vai arī varam gaidīt ko līdzīgu pēc vēlēšanām?

Man prieks par kolēģiem, kas nevis saliek tos darbus, ko visi jau iepriekš var paredzēt, bet [izmanto iespēju] izdarīt kaut ko jēgpilni. Varbūt ir tā atšķirība, ka Dombravas kungs nav iepriekš strādājis valdībā. 

Ar Jāni Vitenbergu esam strādājuši kopā, viņš vienmēr ir par reāli izdarāmām lietām, nevis gaidīsim laiku, kad paliks mierīgāk, ērtāk. Tāpēc nebrīnos, ka darbi tiek ātri virzīti. Es zinu, ka Jānim [Dombravam] bija problēmas, jo informatīvajā ziņojumā, kuru valdība jau bija akceptējusi, virsraksti tika izrauti no konteksta. 

Piekrītu, ka, veidojot dokumentu, nebija padomāts. Nevis viņš nepadomāja, bet tie, kas to gatavoja. Es domāju arī par maniem jautājumiem. To esmu nozarei teikusi, ka šajā ierobežotajā laikā man jāizvēlas — darīt vai nedarīt.

Vai tiešām šie ir darbi, kuri par varītēm jāizdara šajos četros mēnešos?

Sliekšņa pārcelšanu [9. klases eksāmenos] mēs tāpēc arī atlikām. Sapratām, ka tam vajag laiku. Man šķita, ka šis jautājums ir jāatrisina, jo slieksnis jau [šajā mācību gadā] pieaug līdz 20%. Liekas — tas taču nav nekas īpašs. Bet no 10 uz 15% pakāpjot, par to daļu arī pieaug jauniešu skaits, kas nenokārto. Tātad nākamajā gadā tas ir pusotrs tūkstotis bērnu. 

Brīdī, kad mums gadā piedzimst mazāk par 12 tūkstošiem, [nedrīkstam] pusotru tūkstoti bērnu apturēt viņu izglītības ceļā. Tā bija mana motivācija. Es respektēju, ka tas varbūt bija par strauju.

Vēl viens jautājums par jūsu ministriju. Kā tā varēja piešķirt jūsu partijas biedra Parādnieka vadītajai bridža federācijai 147 tūkstošus eiro par pasākumu, kas jau bija noticis?

2025. gadā Sporta padomē bija izskatīti vairāki federāciju pieteikumi. Lēmumā bija ierakstīts vienkāršs teikums, ka šie pasākumi ir atbalstāmi. Bet budžetā naudas nebija. Ekonomikas ministrija finansēja dažādus eksportu veicinošus pasākumus, bija arī pasākumi Latvijas tēla popularizēšanai un tūrisma piesaistei. Vienu daļu no šīs programmas viņi [šogad] pārdalīja Izglītības ministrijai uz sportu. Nauda tika deleģēta tieši ar kritēriju, ja nemaldos, 17 eiro jāienāk par katru eiro, ko iedod valsts.

Jūsu programmā rakstīts: «sabiedriskos medijus attīstīsim kā neatkarīgu, politiski neitrālu un uzticamu informācijas avotu latviešu valodā». Vai šobrīd sabiedriskie mediji tādi nav?

Sabiedrisko mediju pārvaldības uzbūve un struktūra bija ļoti labi iecerēta. Bet dzīvē pierādās, ka ne vienmēr tas strādā. Es nevaru konstatēt, ka tas strādā slikti, bet tas nestrādā pietiekami labi, lai sabiedriskais medijs sabiedrībā tiktu uztverts kā sabiedrības pakalpojums.

Kāds pamats ir teikt, ka sabiedrība tā neuzskata?

Es atceros, ka, vēl Ekonomikas ministrijā strādājot, mums bija svarīgi popularizēt zinātni un uzņēmējdarbību. Man tajā brīdī teica: nē, tu nedrīksti tur [pie sabiedriskajiem medijiem] pat tuvumā iet. Iznāk, ka sabiedriskā mediju vadība ir galvenā, kas pati izdomā, pati iet un pati dara.

Tas liecina par politisko neatkarību. Jūs gribat viņus padarīt politiski atkarīgus?

Nē. Mums kā nacionālai valstij ir savas vērtības un lietas, kas jāpopularizē. Valsts tēls jāveido iedzīvotāju acīs, jāveicina uzticēšanās, patriotisms. Tās ir lietas, kam obligāti tur būtu jābūt. Mēs esam pētījuši, kā citās valstīs sabiedriskais medijs tiek pārvaldīts, lai nebūtu nekādu bažu vai aizdomu ēnu, ka vienam ir vairāk, otram mazāk. Ir valstis, kur [parlamenta] frakcijas deleģē pārstāvi padomē. Tie tad pieskata, un neviens nejūtas, ka viņam aiz muguras kaut kas notiek ne tā. 

Šobrīd man lielākās bažas par sabiedrisko mediju, godīgi, ir veids, kā viņi komunicē. Tas ļoti bieži līdzinās veidiem, kā rīkojas privātajā mediju biznesā, lai noturētu popularitāti. Parādās klikšķu virsraksti, parādās negācijas, pēc iespējas daudz negatīvisma par valsti. 

Es nesaku, ka nedrīkst to darīt. Analītiskai žurnālistikai jābūt. Bet man liekas, ka sabiedriskajam medijam jābūt ziņu nesējam, kas konstatē faktus, dod patiesu informāciju.

Tas, ko jūs aprakstāt, palielinātu politisko partiju ietekmi.

Nē, līdzsvarotu. Saeima jau savā ziņā ir sabiedrības spogulis.

Jūsu partijas biedram, bijušajam Ogres mēram Egilam Helmanim ir labi zināmas saites ar Pjotru Avenu. Kāda ir NA nostāja — vai  Avenam arī turpmāk jāpaliek ES sankciju sarakstā?

NA ir ar lēmuma projektu Saeimā uzdevusi meklēt iespējas, kā atņemt [Avenam] pilsonību. Esam vienmēr bijuši strikti par sankcijām un uzskatām, ka mūsu drošības dienestiem ir jāveic savs darbs, jāizvērtē visi cilvēki, par kuriem ir bažas, ka viņi nav Latvijai lojāli vai viņiem kādas citas lietas ir svarīgākas par Latviju.

Kad bijāt ekonomikas ministre, centāties panākt sankcionētā oligarha Mazepina minerālmēslu termināla darbības atjaunošanu. Vai arī turpmāk jums būs tāda nostāja?

Nē, es negribēju Mazepina termināla darbību atjaunot. Tur bija jautājums tieši par minerālmēsliem un infrastruktūras izmantošanu, kas bija stratēģiski svarīga tai brīdī. Nebija stāsts, ka kāda sankcionēta persona drīkstētu kaut ko darīt. Bija tāds [uzņēmuma] ugunssienas risinājums, ko Eiropa bija akceptējusi. Bija saruna, ka jāizvērtē, vai tāds modelis Latvijā būtu īstenojams, jo toreiz minerālmēslu trūkums bija ļoti ekonomiski svarīgs mūsu lauksaimniekiem un arī faktiski drošības jautājums.

Ne viens vien jūsu partijas atbalstītājs sociālajos tīklos izpaužas ar nepārprotami rasistiskiem, ksenofobiskiem ierakstiem. Rīgas vicemērs Ratnieks nesen nosauca pakistāniešus par mērkaķiem. Domniece Langa izplatīja video, kurā tumšādaini cilvēki tiek vardarbīgi pazemoti. Rodas iespaids, ka vismaz daļai jūsu partijas ir raksturīgs rasisms. Vai tā ir?

Es domāju, ka tā nav. Protams, es nevaru katra ierindas biedra vai katra Rīgas kolēģa katru ierakstu cenzēt vai testēt. Es pieņemu, ka kāds no izteikumiem varētu būt skarbs, vai arī varbūt konkrētajā situācijā būtu atbilstošāks, [ja būtu] pagriezts citā veidā. Es to neapstrīdu. Bet esmu pārliecināta, ka visi, kas šobrīd iestājas par latvisku Latviju, ir pārliecināti, ka mums ir ļoti stingri jākontrolē imigrācija.

Vai tas nozīmē, ka tumšādaini cilvēki jāsauc par mērkaķiem?

Nē.

Vai jūs domājat, ka viņam par to būtu jāatvainojas?

Es nemāku komentēt tik detalizēti, jo tiešām neesmu pētījusi. Varbūt tas nebija [teikts] tāpēc, ka tas cilvēks bija atšķirīgs. Varbūt tas bija stāsts par rīcību vai uzvedību. Kad, piemēram, kāds veic pārkāpumu un apzog kādu cilvēku, vai kabatzagļi rīkojās tā, kā dara attiecīgie dzīvnieki. Marokā tūristiem no somiņām visu ko [izņem]. Es atzīšos, kas zinu šo ekscesu, bet nezinu, par ko ir stāsts.

Vai jūs domājat, ka ir pieņemami šādā veidā aprakstīt tumšādainu cilvēku?

Manā izpratnē nevienu cilvēku publiski tā saukt nav korekti.

Ar kurām partijām jūs noteikti neveidotu koalīciju nākamajā Saeimā?

Noteikti nav atbalstāms darbs Saeimā kopā ar partijām, kas nav par neatkarīgu un latvisku Latviju. Mēs ne ar Saskaņas centru, ne ar Stabilitātei! nekad neesam bijuši gatavi strādāt.

Vai ir vēl kādas partijas, ar kurām jūs noteikti neiesaistītos valdībā?

Mēs strādājam ar tām, ar ko strādājam un vēlamies strādāt. Tas komplekts, kurā šobrīd valdībā strādājam, ir tas, kurā mēs labprāt arī turpinātu.

Vai jūs būtu gatavi veidot valdību kopā ar Latvija pirmajā vietā?

Mēs neesam šobrīd nekādus tādus lēmumus pieņēmuši. Mēs darām visu iespējamo, lai nebūtu tāda izvēle jāizdara.

Es saprotu, ka jūs negribat, bet vai jūs varat konkrēti pateikt, ka tā nedarīsiet?

Šajā skaistumkonkursā, ko ir noorganizējuši Progresīvie un Latvija pirmajā vietā, mēs nepiedalīsimies.

Kāpēc jūs nevarat pateikt «nē»?

Es šobrīd neredzu iespēju valdības veidošanas procesā tādu sadarbību veidot. Šobrīd es neredzu tādu iespēju.

Tātad jūs labprāt tā nedarītu, bet kategorisku «nē» nevarat pateikt.

Mēs neesam izskatījuši šādu iespēju šobrīd.

Vai Stambulas konvencijai jāpaliek spēkā?

Mēs vienmēr esam bijuši pret vardarbību un par vardarbības izskaušanu un šo sadaļu vienmēr esam atbalstījuši. [Ir arī] panti, kas ne tikai Latvijai, bet vēl, šķiet, 11 dalībvalstīm ir bijuši kā nosacījums, kāpēc tiek pievienotas dažādas deklarācijas. Šī sadaļa Latvijai nav vajadzīga. Ja būs iespēja strādāt valdībā, tad mēs esam gatavi vērsties Eiropas Padomē sadarbībā ar šīm pārējām valstīm un šo konvencijas daļu labot.

Vai tas nozīmē, ka līdz tam brīdim konvencija paliktu spēkā? Prezidents ir atdevis atpakaļ Saeimai likumprojektu par konvencijas denonsēšanu. Kādā brīdī būs jālemj, vai nobalsot par šo likumprojektu vai ne. Jūs to lēmumu atliktu?

Gan mūsu viedoklis, gan mūsu atbalstītāju lielākās daļas viedoklis ir tāds, ka šis nav svarīgākais jautājums, kas Latvijai šobrīd jārisina.

Šis jautājums nonāks dienas kārtībā. Vai jūs balsosiet par vai pret denonsēšanu?

Mēs noteikti šobrīd nerosināsim to likt darba kārtībā. Bet vienlaikus mēs neatbalstām šīs konvencijas sadaļu, kas nesaskan ar mūsu Satversmē ierakstītajām vērtībām.

Vai Valsts prezidentam Rinkēvičam jāturpina darbs otrajā pilnvaru termiņā?

Mēs arī to neesam lēmuši šobrīd. Mans personīgais viedoklis — viņš ir ļoti labi veicis savus uzdevumus. 

Man ir ļoti laba pieredze sadarbībā ar viņu kā prezidentu. Manuprāt, viņš ir ļoti labs prezidents.

Vai aizsardzībai jāatvēl 5% no IKP visā 15. Saeimas pilnvaru laikā?

Es domāju, ka jāatvēl būs vairāk.

Vai 15. Saeimas pilnvaru laikā jāuzbūvē Rail Baltica pamattrase?

Tas nav reāli izdarāms.

Vai jūs atbalstītu airBaltic glābšanas plānu, kas prasītu papildu ieguldījumus no valsts?

Šobrīd nevaru atbildēt, jo neesmu gaišreģis, lai pateiktu, kā šis process virzīsies. Bet airBaltic ir ļoti svarīga aviokompānija Latvijas valstij, ekonomikai, mūsu savienojamībai ar pasauli.

Kāda imigrācija Latvijai būtu jāveicina?

Remigrācija mums būtu jāveicina.

Vai arī kāda cita?

Nē, mums ir stingri jāierobežo, lai visi cilvēki, kam dodam iespēju Latvijā dzīvot, strādāt vai mācīties, respektētu mūsu kultūru, vērtības, mūsu valodu un pilnīgi iekļautos. Tikai tad mēs varam runāt par nākamo posmu.

Tātad drīkst atļaut tikai remigrāciju? Nulles imigrācija, ja tie nav cilvēki, kas izbraukuši no Latvijas pēdējos gados?

Es neteicu — nulles. Jūsu jautājums bija — vai veicināt? Es saku: nē, veicināt nevajag. Veicināt vajag tikai remigrāciju.

Bet kādu imigrāciju pieļaut?

Tur strikti jārēķina. Ja tie, kas jau ir atbraukuši, ir iekļāvušies tā, ka es, ar cilvēku satiekoties, nejūtu, ka viņš nav latvietis, tad viss kārtībā. Tad mēs varam ļaut vēl nākamajiem šeit ierasties. 

Cits jautājums ir par īstermiņa uzturēšanās vīzām konkrētu darbu veikšanai, ja ekonomiski vai kādu lielu projektu īstenošanai vajag darbaspēku. Tad atbrauc, nostrādā. Vīza beidzas, brauc mājās. Tāds modelis ir pieņemams.

Vai melnādains cilvēks var radīt sajūtu, ka viņš ir pilnībā iekļāvies latviešu sabiedrībā?

Manuprāt, jā. Man ir vairāki dzīves piemēri. Mūsu Talsu novadā ir jaunieši, bērni, kas runā latviski, domā latviski, dejo latviski, dara visu latviski, un ādas krāsai nav nozīmes. 

Man tiešām liekas, ka svarīga ir cilvēka būtība. Man ir bijuši darba kolēģi, ar kuriem strādāju, un tikai pēc vairākiem gadiem uzzinu, ka pēc savas nacionālās piederības viņi nav latvieši. Bet man nevienā brīdī nebija šaubas, ka ir latvieši. Tas ir līmenis, kurā cilvēks patiesi grib dzīvot Latvijā un ir patriots.

 

Kāpēc balsot?

Hokejists Kaspars Daugaviņš

«Mana motivācija iet balsot ir mani bērni — man rūp viņu nākotne Latvijā. Uzskatu, ka tas ir mans pienākums — atbalstīt kādu, kurš varētu pienācīgi pārstāvēt manu Latviju un rūpēties par to, lai tā kļūtu labāka. Vēl uzskatu, ka tikai tad, ja balsosim visi, mēs parādīsim valdībai, ka tautai ir nozīme un ka viņiem ir atbildība pret mums. Ja tautai ir vienalga, politiķi to sajutīs.»

 

Zīmola Plūkt līdzdibinātāja Māra Lieplapa

«Pieeju tam praktiski — ir dažas lietas, kas vienkārši jāizdara. Tāpat kā iešana pie zobārsta. Es jau labu laiku runāju ar draugiem, ģimeni un kolēģiem par vēlēšanām, lai saprastu, kā citi pieņem lēmumus, veido savus plusu un mīnusu sarakstus. Tas ir interesanti. Man pašai patīk uz partiju piedāvājumiem skatīties tāpat kā uz uzņēmumiem — eju cauri sarakstiem, salīdzinu ar savām vērtībām un saprotu, vai mums ar konkrēto partiju sakrīt vīzija ilgtermiņā.»

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs

«Manuprāt, vēlēšanas nav stāsts tikai par to, ka ir par kādu jābalso. Tās ir arī par to, kādu valsti mēs izvēlamies. Tāpēc balso. Izvēlies. Un pēc tam prasi rezultātu.»