Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Lai nodrošinātu skolēnu individuālo izaugsmi un kvalitatīvu izglītību, mūsdienu izglītības sistēmas transformācija arvien vairāk balstās datos. Pašlaik, kad izglītības iestādes pāriet uz vienotu mācību valodu un lieto proaktīvu vērtēšanas pieeju, ir svarīgi apzināties, ka gan pedagogu, gan skolēnu darbā dati var būt instruments. Dati ļauj izprast, kādā līmenī atrodas skolēns, kādas ir viņa stiprās puses un izaicinājumi, kā arī sniedz iespēju pielāgot mācību metodes. Tie ir arī būtisks rīks, kas palīdz pedagogiem novērtēt, vai viņu izvēlētās metodes ir efektīvas un nodrošina vēlamo rezultātu. Datos balstīta pieeja ne tikai palīdz stiprināt skolēnu akadēmiskos rezultātus, bet arī veicina ilgtermiņa mācīšanos un motivāciju, nodrošinot, ka iegūtās zināšanas ir stabils pamats nākotnei.
Vērtēšana, kas palīdz mācīties
Skolēna izaugsmi ietekmē daudzi faktori, taču vislielākā ietekme ir mācību kvalitātei, skolas un pedagoga atbalstam. Tāpēc arī tika ieviesta pilnveidotā vērtēšanas sistēma, kas ļauj regulāri sekot skolēnu progresam. Pilnveidoto vērtēšanas sistēmu raksturo formatīvā vērtēšana — ikdienas vērtēšana, kas palīdz saprast, kā labāk apgūt mācību saturu. Tāda pieeja pedagogiem sniedz iespēju pielāgot metodes, bet skolēniem — apzināties savas stiprās un ne tik stiprās puses, kā arī precīzi zināt nākamos mācību soļus.
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet pēc to nokārtošanas apgūto ātri aizmirst. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās uz iepriekš apgūtām zināšanām. Tāpēc ir svarīgi regulāri pārliecināties, vai skolēni ir apguvuši un atceras iepriekšējās tēmas, piemēram, mājasdarbos vai kontroldarbos iekļaut jautājumus ne vien par konkrēto tematu, bet arī par līdzšinēji apgūto. Atkārtoti un dažādos veidos strādājot ar informāciju, skolēni ilgāk saglabā zināšanas un ir labāk sagatavoti nākotnes izaicinājumiem.
Svarīgi ir ne tikai mācīt, bet arī pārliecināties, vai skolēni izprot tēmas, ko apgūst. Šim nolūkam pedagogi var izmantot jautājumus vai interaktīvus rīkus, piemēram, Kahoot!. Regulāri pārbaudot skolēnu izpratni, pedagogi var novērtēt, vai mācīšanas metode ir efektīva. Ir būtiski, lai atbildes sniedz visi skolēni, ne tikai aktīvākie, jo tas palīdz labāk izprast visas klases vajadzības.
Pārdomāti lēmumi un individuāli risinājumi
Ja pedagogs redz, ka daļa skolēnu nesaprot konkrēto mācību saturu, tā izskaidrošanai var izvēlēties citu pieeju, piemēram, ja iepriekš saturs skaidrots ar shēmas palīdzību, var izmantot simulāciju vai praktisko darbu. Dati par skolēnu izpratni ļauj pieņemt pārdomātus lēmumus, kā labāk palīdzēt katram bērnam. Plašāk par šo pieeju runāšu izdevniecības Skolas Vārds organizētajā forumā “Skolotājs – vairāk nekā profesija” 2025. gada 12. martā, kad skaidrošu, kā datos balstīta mācīšanās palīdz pamanīt un atbalstīt ikvienu skolēnu un kā to praktiski īstenot klasē.
Lai skolēni varētu pilnveidot savas prasmes un zināšanas, viņiem jāsaņem konstruktīva atgriezeniskā saite — ieteikumi, nevis tikai atzīmes. Vienīgi tā skolēni var labāk sagatavot, piemēram, eseju vai citu darbu. Noderīga ir arī savstarpējā vērtēšana, kad pēc vienotiem kritērijiem bērni vērtē viens otra darbu. Tas palīdz iemācīties vērtēt arī savu sniegumu.
Iespējami labākais rezultāts ikvienam bērnam
Visbeidzot jāmin, ka bērnus var atbalstīt arī vecāki — regulāri interesējoties par mācību procesu un palīdzot izprast, ka mācīšanās nav tikai atzīmju iegūšana, bet gan ilgtermiņa ieguldījums nākotnē. Skolā praktizētā ikdienas vērtēšana gan pedagogiem, gan skolēniem palīdz saprast, kur nepieciešami uzlabojumi. Tāda pieeja ir ieviesta, lai bērni varētu sasniegt labākus rezultātus, tomēr vecāku atbalsts — interese par mācību procesu, izglītības vērtības un skolas iekšējās kārtības noteikumu akcentēšana — ir tikpat nozīmīgs.
Izmantojot datos balstītu pieeju mācību procesā, varam palīdzēt skolēniem ne tikai labāk apgūt zināšanas, bet arī sagatavoties nākotnes izaicinājumiem. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums, kas sniedz rezultātus gan bērniem, gan sabiedrībai kopumā.
Autors ir Rīgas 72. vidusskolas direktors un Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētnieks
