Krievijas propagandas plakāts Krimas otrajā lielākajā pilsētā Simferopolē, atzīmējot pussalas aneksijas 12. gadadienu. Foto — Scanpix
Kā 12 krievu okupācijas gadi ir mainījuši Krimas pussalas ikdienu, un cik tuvu karš pietuvojies kūrorta idillei
Kad 2014. gada martā Krievijas karaspēks okupēja Krimu, «viņi solīja mieru un stabilitāti, bet galvenais — nepieļaut banderiešu ienākšanu pussalā», atceras vietējā aktīviste Natālija (vārds mainīts drošības apsvērumu dēļ). 12 gadus vēlāk Krima ir pārvērtusies par stratēģisku militāro bāzi, kur valda vecie padomju dzīves noteikumi. Par mieru šeit neviens jau sen vairs nesapņo. Vietējiem iedzīvotājiem par ierastu lietu ir kļuvusi militārā tehnika uz ceļiem, dronu uzbrukumi naktīs un tā sauktās «speciālās militārās operācijas» veterāni. Lai gan oficiālā propaganda turpina reklamēt Krimu kā Krievijas «sanatoriju», kara klātbūtne ir neapstrīdama.
Dārgi, gandrīz kā Maskavā
Uzreiz pēc Krimas okupācijas viens no svarīgākajiem krievu propagandas stūrakmeņiem bija solījums paaugstināt pensionāru dzīves līmeni. Tieši tas 2014. gada 16. martā daudzus seniorus aizveda uz vēlēšanu iecirkņiem, ļaujot krievu medijiem demonstrēt, cik ļoti vietējie iedzīvotāji atbalsta Krimas atgriešanos krievu «miera ostā». Taču gadu gaitā situācija ir mainījusies — kopā ar augstajām pensijām uzaugušas arī cenas.
«Tikai pēdējo trīs mēnešu laikā vien pārtika ir sadārdzinājusies par 15—20 procentiem,» saka Natālija. «Agrāk pensionāri uzskatīja sevi par privileģētu kategoriju, bet tagad daudziem atkal nepietiek naudas elementārām vajadzībām — pārtikai, zālēm un komunālajiem maksājumiem.» Krimas valdība cenu pieaugumu skaidro ar to, ka Ukraina uzbrūk Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ietekmē gan benzīna cenu, gan arī produktu gala cenu, jo pārtika Krimā ir jāieved no Krievijas kontinentālās daļas.
Vēl viens augsto pārtikas cenu iemesls, par ko vietējā vadība parasti nerunā, ir ūdens trūkums. Līdz okupācijai 85% no Krimai nepieciešamā ūdens nāca no Dņipras, tas ļāva apūdeņot lielas platības. Pussalā audzēja rīsus, dārzeņus, augļus, vīnogas un ēterisko eļļu augus. Lauksaimniecība veidoja 10—15% no Krimas ekonomikas, un vietējie ražotāji pilnībā nodrošināja augļu un dārzeņu pieprasījumu pussalā. Taču pēc okupācijas Ukraina slēdza Krimas kanālu. Tas noveda pie apūdeņoto zemju platību strauja samazinājuma un vietējās lauksaimniecības sabrukuma, kas līdzi nesa pārtikas cenu pieaugumu. Tagad persiki ceļo nevis no Krimas, bet gan uz Krimu. «Vietējie iedzīvotāji tagad ironiski saka — mēs dzīvojam kā Maskavā. Nevis dzīves līmenis ir tik augsts, bet viss ir tikpat dārgs kā Krievijas galvaspilsētā,» stāsta aktīviste.
Sociālekonomiskā situācija okupētajā Krimā ir pasliktinājusies — palielinājusies atkarība no Krievijas dotācijām, pieaugusi dzīves dārdzība, pazeminājusies pakalpojumu kvalitāte, konstatēts arī ziņojumā, ko par pagājušo gadu apkopojusi Ukrainas prezidenta pārstāvniecība. Šo valsts institūciju Ukraina izveidoja jau 1991. gadā, lai veidotu politiku Krimas autonomās republikas attīstībai, un tā turpina Ukrainā darboties arī pēc okupācijas.
«Dzīve ir kļuvusi grūtāka, bet Krimas iedzīvotājiem šo faktu atzīt ir ļoti sāpīgi. Jo tad nāksies atzīt arī savu līdzatbildību par to,» saka cilvēktiesību aizstāvis Eskanders Barijevs, Krimas tatāru resursu centra vadītājs un Krimas tatāru medžlisa loceklis. Viņa organizācija 2014. gadā pārcēlās uz Ukrainu un nemitīgi seko situācijai pussalā.
Vieglāk nonākt cietumā
Krimas ikdiena tagad ir pilnīgas kontroles atmosfēra, turklāt ne tikai no valsts iestāžu puses, bet arī no vērīgajiem līdzpilsoņiem. «Līdz 2022. gadam uz ielas vēl varēja dzirdēt ukraiņu mūziku un par to nekas nedraudēja, bet tagad šāda rīcība tiek uzskatīta par ekstrēmismu. Labākajā gadījumā saņemsi naudas sodu, sliktākajā — tiesu un cietumu,» skaidro Natālija. Viņa stāsta, ka februāra beigās, tieši okupācijas gadadienā, viņa pati redzējusi, ka iedzīvotāja izsauc policiju, jo kaimiņš klausās ukraiņu mūziku. «Ziņošana iestādēm ir kļuvusi par realitāti. Nevienam nevar uzticēties.»
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā okupācijas vara sāka aktīvi vajāt Krimas iedzīvotājus par pretkara izpausmēm un nepakļaušanos propagandai — Krievijas dienesti to kvalificē kā armijas diskreditēšanu. Piemēram, kādam Belogorskas tehniskās koledžas pasniedzējam uzlika 100 000 rubļu (1100 dolāru) sodu «par atkārtotu Krievijas armijas diskreditēšanu» saistībā ar viņa komentāriem internetā un mācību klasē. Par viņu iestādēm paziņoja studenti.
Kopš pilna mēroga kara sākuma līdz šā gada martam okupētajā Krimā reģistrēti 1705 gadījumi, kad ierosinātas lietas par «armijas diskreditēšanu». Politiski motivētu administratīvo lietu skaita ziņā Krima pērn visā Krievijā ieņēma otro vietu pēc Maskavas — tur reģistrēti 504 gadījumi, un 95% no tiem bija par «armijas diskreditēšanu». Cilvēktiesību aizstāvis Iskanders Barijevs uzsver, ka okupācijas vara pēdējā laikā arvien biežāk krimināli vajā sievietes un jauniešus.
Propaganda skolās
Krimā okupācijas vara ļoti aktīvi strādā ar jauniešiem. Jau bērnudārzā mazos ieģērbj militārās formās un liek maršēt, bet vecākajās klasēs, pasniedzot to kā patriotisko audzināšanu, trenē rīkoties ar ieročiem un sniegt medicīnisko palīdzību kaujai pietuvinātos apstākļos. «Karš vairs netiek uztverts kā ārkārtēja traģēdija, bet gan kā dabisks stāvoklis, pienākums un pat kā iespēja izpaust sevi,» stāsta Krimas aktīviste Natālija Ļutikova, kas koordinē projektu Okupācija pusaudžu acīm.
Līdz 2014. gadam Krimā dzīvoja vairāk nekā pusmiljons ukraiņu bērnu — jaunā paaudze, kas bija brīva no vecajiem sentimentālajiem priekšstatiem par «dižo padomju pagātni», kas iesēdušies vecāku cilvēku apziņā. Projekts Okupācija pusaudžu acīm apvieno jauniešus, kuri paši uz savas ādas piedzīvojuši krievu okupāciju un kuriem izdevies no Krimas izkļūt. Tagad viņi cenšas palīdzēt saviem Krimas draugiem pārcelties uz Ukrainas kontrolētajām teritorijām.
Cīņa par resursiem
Krimā dzīvot ir grūti ne tikai jauniešiem, bet arī vietējiem ierēdņiem un uzņēmējiem. Pēdējos gados Federālais drošības dienests (FDD) ir arestējis daudzas amatpersonas, it kā cīnoties pret korupciju. Oficiāli ziņots, ka daudzi aresti saistīti ar Krievijas līdzekļu izsaimniekošanu — nauda tika piešķirta sociāliem projektiem un infrastruktūras būvniecībai. Tomēr daļa no arestiem saistīta ar iekšējām nesaskaņām starp Krimas un Krievijas amatpersonām par kontroli pār pussalas aktīviem un zemes resursiem. Cīņas notiek arī starp FDD un Galvenās izlūkošanas pārvaldes ģenerāļiem.
«Korupcija Krimā ir plaši izplatīta un sastopama visaugstākajos varas līmeņos. Daži Krievijas atbalstītās vadības pārstāvji, to vidū [Kremļa ieliktais okupācijas pārvaldes vadītājs Sergejs] Aksenovs un Valsts padomes priekšsēdētājs Vladimirs Konstantinovs, iespējams, ir saistīti ar organizēto noziedzību,» saka Eskanders Barijevs.
Pēc viņa datiem, reģiona politiku, biznesu un drošības iestādes kontrolē FDD savukārt Galvenā izlūkošanas pārvalde īsteno ietekmi caur militāro klātbūtni un frontes operatīvajām vajadzībām. Konflikti rodas, kad šīs pilnvaras pārklājas. Piemēram, attiecībā uz stratēģisko objektu un loģistikas kontroli, piekļuvi finanšu plūsmām, kas saistītas ar militārajiem līgumiem, kā arī reģiona drošības garantēšanā, jo notiek regulāri Ukrainas uzbrukumi militārajai infrastruktūrai. Bieži vien FDD, kas atbild par iekšējo drošību, mēdz pastiprināt kontroli un ierosināt krimināllietas pret ierēdņiem vai uzņēmējiem, un tas ļauj ne tikai demonstrēt spēku, bet arī pārdalīt resursus, pirmām kārtām zemi.
Militārās bāzes
Tieši militarizācija arvien vairāk nosaka pussalas ikdienu. Ukrainas prezidenta pārstāvniecība ziņojumā raksta, ka pērn Krima joprojām bija galvenais Krievijas militārais atbalsta punkts. Okupācijas gados Krievija ne tikai atjaunojusi vecās militārās bāzes, bet arī izveidojusi vairāk nekā 200 jaunus militāros objektus, liecina izdevuma Krym.Realii dati.
Tie ir militārie lidlauki, ieroču noliktavas, pretgaisa aizsardzības sistēmu un radaru stacijas, militārie štābi, armijas poligoni un flotes bāzes. Turklāt lielākā daļa šo militāro objektu atrodas blīvi apdzīvotās pilsētās vai ciematos, blakus dzīvojamajām mājām, skolām un slimnīcām.
Ukrainas uzbrukumi šiem militārajiem objektiem notiek gandrīz katru dienu. Piemēram, pagājušajā nedēļā, 13. martā, dronu vienība veica uzbrukumu radaru stacijai. Nākamajā dienā tika iznīcinātas raķešu Iskander palaišanas iekārtas blakus Višneves un Kurortnes ciemiem. Tad sekoja uzbrukumi divām radaru stacijām un zenītraķešu sistēmai S-400 Triumf.
Pat kūrortu zona tagad vairs nav nošķirta no kara — pēc raķešu uzbrukuma Sevastopolei tagad Krimas pludmalēs sāk būvēt betona patvertnes.
«Pēc tā, kas notiek Krimā, mēs redzam, ka Krievija gatavojas nākamajam pilna mēroga uzbrukumam Ukrainai,» saka ukraiņu politologs Kostjantins Batozskis. «Lai kā Krimas iedzīvotāji vēlētos nepamanīt karu, tas vairs neizdosies. Karstā fāze pussalas teritorijā ir tikai laika jautājums.»
* Rakstu sērija Karš Ukrainā pieejama brīvpieejā ar AS Latvijas finieris atbalstu. #KopāParUkrainu
