Lai nodrošinātu skolēnu individuālo izaugsmi un kvalitatīvu izglītību, mūsdienu izglītības sistēmas transformācija arvien vairāk balstās datos. Pašlaik, kad izglītības iestādes pāriet uz vienotu mācību valodu un lieto proaktīvu vērtēšanas pieeju, ir svarīgi apzināties, ka gan pedagogu, gan skolēnu darbā dati var būt instruments. Dati ļauj izprast, kādā līmenī atrodas skolēns, kādas ir viņa stiprās puses un izaicinājumi, kā arī sniedz iespēju pielāgot mācību metodes. Tie ir arī būtisks rīks, kas palīdz pedagogiem novērtēt, vai viņu izvēlētās metodes ir efektīvas un nodrošina vēlamo rezultātu. Datos balstīta pieeja ne tikai palīdz stiprināt skolēnu akadēmiskos rezultātus, bet arī veicina ilgtermiņa mācīšanos un motivāciju, nodrošinot, ka iegūtās zināšanas ir stabils pamats nākotnei.
Mēs dzīvojam laikā, kad šķiet – digitālo transformāciju vēlas ikviens uzņēmums. Tomēr Latvijā, lai gan uzņēmējiem ir motivācija, finansējums un dažkārt arī reālas ieceres un mēģinājumi ieviest izmaiņas savā uzņēmumā, līdz pozitīvam rezultātam nonāk tikai retais. Kādēļ tā?
Svarīgi saprast, ka jaunas IT sistēmas ir nepieciešams ieviest nevis tāpēc, ka tas ir “moderni” un “visur attīstītajā pasaulē tā dara”, vai ir iespēja apgūt pieejamo IT budžetu, bet tāpēc, ka valstij ieguldījumi digitalizācijā ir kritiski svarīgi, lai Latvija spētu saglabāt globālo konkurētspēju un lai Latvijas cilvēkiem būtu droša un pārtikusi nākotne. Sekmīgi īstenoti digitalizācijas projekti nozīmē to, ka Latvijā iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus, objektīvi analizējot iespējamās alternatīvas, nevis viena vai otra lēmumu pieņēmēja subjektīvajās pārdomās. Otra nozīmīgā priekšrocība – digitalizēti procesi notiek daudz efektīvāk, bieži vien ātrāk, ērtāk un ar mazāku cilvēkresursu iesaisti.
Pašlaik profesionālajā pilnveidē visiem pedagogiem māca vienu un to pašu. Ņemot vērā, ka skolotāju vidū Latvijā pastāv lielas atšķirības mācīšanā, vajadzētu nodrošināt iespēju katram skolotājam virzīties uz priekšu, sākot no darīt labāk un beidzot ar konkrētā brīža mācīšanas praksi. Ja profesionālās pilnveides mācības netiks transformētas, cerētās pārmaiņas izglītībā un augstākus mācību rezultātus sasniegt būs grūti.
Laikā, kad izglītības jomas jautājumi ir nemitīgās sabiedrības, profesionāļu un politikas veidotāju krustugunīs, aicinu paskatīties, kā datu izmantošana izglītībā var kļūt par tramplīnu nozares attīstībai.
Eiropas Zaļais kurss, kas ilgtermiņā paredz padarīt ES ekonomiku efektīvāku, cilvēkam un videi draudzīgāku, tuvāko desmitgažu laikā nozīmē visaptverošas un dziļas pārmaiņas praktiski visās uzņēmējdarbības nozarēs.
Ja ne ik dienu, tad katru nedēļu redzam postu, kādu reālajā dzīvē nodara sociālajos medijos izcēlies konflikts. Pēc nesenā uzbrukuma ASV Kongresam vai arī Twitter tapušiem politiskiem lēmumiem Latvijā, kārtējo reizi varētu ironizēt, ka esam nonākuši turp, kur tiekušies – emociju vadītā informatīvā telpā, kas ietekmē ikvienu no mums. Sociālo mediju panākumi un radītie mīti ieplūst tradicionālo mediju formātos – laikrakstos, ziņu portālos, TV un radio – un galu galā ne tikai sasniedz dzirdīgas ausis, redzīgas acis, bet motivē cilvēkus rīkoties savā ikdienas dzīvē. Šī informācijas telpa ietekmē mūsu rīcību, ne tikai izvēloties sev tīkamo kurpju pāri, bet arī lemjot par valsts nākotni.
Grūtākie lēmumi ir tie, kas jāpieņem neskaidrības, nenoteiktības apstākļos. Uz kuru no attīstības tirgiem mēģināt izvērst biznesu? Kādas politikas izmaiņas ātrāk samazinās aplokšņu algas Latvijā, neapgrūtinot godīgos uzņēmējus? Vai vērts ieguldīt naudu jaunā digitālā mārketinga kanālā, vai tomēr rīkot ikgadējo klientu pasākumu?
Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem datu ekonomika 2020.gadā veidos ap 4% no iekšzemes kopprodukta. No pašvaldības vadītāja skatpunkta tas nozīmē milzīgas iespējas izaugsmei, bet vienlaikus arī tikpat lielu atbildību nodrošināt datu pieejamību, vidi un sabiedrības prasmes datu kopas izmantot.
Krīzes laikā Rēzeknē likvidētais IT uzņēmums
Pat 30 tūkstošus latu mēnesī no viena kvadrātmetra - to prot «izcelt» latvieši, kas gādā par baltiešu, krievu un amerikāņu datu drošību
«Kāpēc Latvijā ir parādījusies jauna valsts - Latvenergo, kurai ir sava Labklājības ministrija?» jautā Valdis Lokenbahs. Viņš pretendē uz SPRK vadītāja amatu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
