Mākslīgais intelekts tev darbu neatņems, taču, iespējams, būs jāstrādā citur. Kā atšķiras Pasaules Ekonomikas foruma ziņojuma Nākotnes darbs prognozes 2015. un 2025. gadā
Digitālajā laikmetā krāpniecība vairs nav stāsts par atsevišķiem un nejaušiem gadījumiem, bet gan par rūpīgi pārdomātu un starptautisku “biznesa modeli” ar miljardu apgrozījumu.
Tehnoloģijas maina finanšu sektoru – bankas no tradicionālām finanšu iestādēm kļūst par moderniem tehnoloģiju uzņēmumiem.
Pateicoties precīzām digitālām orgānu vai kaulu kopijām, ārstēšanas plāni kļūst efektīvāki.
E. Gulbja Laboratorijas valdes loceklis Mikus Gavars strādā pie pakalpojumu digitalizācijas un daudz domā par medicīnu valsts drošības nozīmē
Izdevniecība Cits medijs kopprojektā ar A/S Latvijas Mediji un SIA Žurnāls Santa piesaistījusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, lai veicinātu drukāto mediju digitālo transformāciju un stiprinātu to konkurētspēju mūsdienu mediju vidē.
Jaunā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere vēlas sapurināt institūciju ar digitalizāciju un empātisku darba vidi
Lai gan šķita, ka digitalizācija nogalinās drukātos izdevumus, tendences rāda, ka tas ir maldīgs priekšstats. Nozares uzņēmumi turpina ne tikai dzīvot, bet arī augt un attīstīties
Kopš manas ierašanās Rīgā veids, kādā Latvija izmanto mākslīgā intelekta (MI) radīto revolūciju, debatēs ir visur klātesošs. Tā tas ir arī Francijā.
Lai nodrošinātu skolēnu individuālo izaugsmi un kvalitatīvu izglītību, mūsdienu izglītības sistēmas transformācija arvien vairāk balstās datos. Pašlaik, kad izglītības iestādes pāriet uz vienotu mācību valodu un lieto proaktīvu vērtēšanas pieeju, ir svarīgi apzināties, ka gan pedagogu, gan skolēnu darbā dati var būt instruments. Dati ļauj izprast, kādā līmenī atrodas skolēns, kādas ir viņa stiprās puses un izaicinājumi, kā arī sniedz iespēju pielāgot mācību metodes. Tie ir arī būtisks rīks, kas palīdz pedagogiem novērtēt, vai viņu izvēlētās metodes ir efektīvas un nodrošina vēlamo rezultātu. Datos balstīta pieeja ne tikai palīdz stiprināt skolēnu akadēmiskos rezultātus, bet arī veicina ilgtermiņa mācīšanos un motivāciju, nodrošinot, ka iegūtās zināšanas ir stabils pamats nākotnei.
Pētījumu kompānijas Norstat iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (52%) uzskata, ka Digitālā identitātes maka ieviešana apdraudēs iedzīvotāju datu drošību, tādējādi viņu informācija nonāks svešu cilvēku rokās. Lai gan sabiedrībā valda mīts, ka digitāli rīki ir ārkārtīgi pievilcīgs mērķis hakeriem, realitātē situācija ir pretēja – Digitālās identitātes maks nevis pastiprina, bet būtiski mazina risku, ka personas privātie dati varētu noplūst.
Digitālās transformācijas centrā bieži vien tiek liktas tehnoloģijas un jauninājumi, tomēr patiesais dzinējspēks aiz veiksmīgiem pārmaiņu procesiem ir cilvēks. Straujajā tehnoloģiskajā vidē darbiniekiem ir nepieciešams ne tikai apgūt jaunākos rīkus, bet arī izprast, kā tie iekļaujas kopējā darbības procesā un kādu labumu un priekšrocības spēj sniegt. Jaunu prasmju apguve un procesu izpratne kļūst par būtisku izaicinājumu uzņēmumiem, jo tehnoloģiju attīstības temps bieži apsteidz darbinieku pielāgošanās spējas. Šā iemesla dēļ aizvien nepieciešamāki kļūst dažādi praktiskās zināšanās un pieredzē balstīti apmācību risinājumi darbiniekiem, kā arī vadības līmeņa domāšanas izmaiņas, pārmaiņu uzmanības centrā liekot cilvēku.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
