Ilustrācija — Krišs Salmanis
Kā Kremļa specdienesti neatlaidīgi turpina vervēt spiegus Latvijā un izvērst citas aktivitātes, lai kaitētu mūsu drošībai
Četrdesmit gadu, precējies, dzīvo ar ģimeni Rīgā. Krievu tautības, bet ar Latvijas pilsonību. Ļoti labi situēts. Tā nupat februārī par spiegošanu Krievijas labā notiesāto rīdzinieku raksturo prokurors Mārtiņš Jansons no Ģenerālprokuratūras nodaļas, kuras pārziņā ir pret valsti pastrādāto noziegumu lietas. «Vīrietis principā gaida, ka Krievija veiks iebrukumu, atbrīvos Latviju,» prokurors saka par brīvprātīgo spiegu, kurš pats pieteicies ziņot par mūsu militārajiem objektiem Krievijas dienestam, neprasot nekādu samaksu. Apsūdzētais savu vainu atzina, un tiesa 11. februārī apstiprināja ar prokuroru noslēgto vienošanos par sodu — seši gadi cietumā ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Šis ir jaunākais spriedums krimināllietās, ko likumsargi pēdējos gados izmeklē par dažādām pret Latviju vērstām darbībām. Vairākus ierosinātos kriminālprocesus gan nākas apturēt, ja apsūdzētajiem izdodas aizbēgt uz Krieviju vai Baltkrieviju vai ja kriminālprocesa sākšanas brīdī cilvēks nav Latvijā.
Taču prominentā lietā nupat noticis pozitīvs pavērsiens — februāra beigās Valsts drošības dienests no Beļģijas policijas saņēma dokumentus un datu nesējus, kas izņemti bijušās Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas dzīvokļa kratīšanā Briselē. Kriminālprocesu aizdomās par Ždanokas sadarbību ar Krievijas specdienestiem Valsts drošības dienests sāka jau 2024. gada februārī un kriminālprocesuālas darbības veica uzreiz pēc tam, kad politiķe līdz ar deputāta mandātu zaudēja savu tiesisko imunitāti. Togad novembrī Beļģijas policija pēc Latvijas lūguma veica kratīšanu Ždanokas dzīvoklī, taču politiķe vērsās ar sūdzību Beļģijas tiesā. Latvijas izmeklētāji ir saņēmuši izņemtos materiālus tikai tagad, kad tiesa Ždanokas sūdzību noraidījusi. Tagad notiek to padziļināta izpēte, un izmeklēšanas interesēs dienests no plašākiem komentāriem atturas.
Ždanoka nav vienīgā politiķe, kas darbojusies Krievijas labā. Rīgas rajona tiesa par aicinājumiem likvidēt Latviju un latviešus janvārī uz 10 gadiem cietumā ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem notiesāja prokremlisko aktīvistu Aleksandru Gapoņenko, bet Rīgas apgabaltiesa kādreizējam Saeimas deputātam un iekšlietu ministram Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un diviem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Iedzīvotāju vervēšana, lai iegūtu ziņas par Latvijas aizsardzības nozari, kritisko infrastruktūru, sabiedrības noskaņojumu un sniegto atbalstu Ukrainai, nemainīgi jau vairākus gadus ir Krievijas specdienestu darba pamatvirziens Latvijā. Būtiskāko apdraudējumu rada specdienestu organizēti sabotāžas akti — ļaunprātīga dedzināšana un vēršanās pret kritisko infrastruktūru. Taču bīstamas ir arī psiholoģiskās operācijas ar prokrievisku uzsaukumu izplatīšanu pilsētās un tālāk internetā.
Visas šīs Krievijas specdienestu izvērstās aktivitātes Latvijā nebūtu iespējamas bez vietējo iedzīvotāju aktīvas iesaistes. Viena grupa ir tādi, kas vāc informāciju, lai nopelnītu. «Tās ir personas, kurām tiešām vajag finanšu līdzekļus, nereti iepriekš sodītas. Viņiem 300, reizēm pat 100 eiro ir ļoti svarīgi, un viņi ir gatavi darīt jebko,» saka prokurors Jansons. Taču ir arī tādi, kas ir labi situēti, «normāli sabiedrības locekļi», un viņu motīvs nav nauda. «Vairāk pat ir ideoloģisku apsvērumu dēļ,» par pēdējā laikā noķertajiem spiegiem saka prokurors.
Potenciālie kolaboranti
Rīdzinieks, kuru par spiegošanu notiesāja februārī, 2024. gada jūlijā pats pēc savas iniciatīvas Telegram kanālā aizrakstīja Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei, kas visaktīvāk darbojas Latvijā. Sākotnēji viņam atbildēja bots. Taču, saprotot, ka viņš ir gatavs sadarboties, tālākā sarakstē iesaistījās pārvaldes darbinieks. Sekoja uzdevumi un norādes, kāda veida informācija jāvāc. Līdz 2024. gada septembrim viņš Krievijas Galvenajai izlūkošanas pārvaldei nodeva ziņas par vietām, kur atrodas dažādi militārie objekti un kur plānots būvēt jaunus. Nodeva šo objektu, tajā skaitā bruņojuma noliktavu plānojumu. Šādai informācijai viņš varēja piekļūt tāpēc, ka strādāja uzņēmumā, kas nodarbojas ar būvju projektēšanu, tajā skaitā strādā ar dažādiem militārajiem objektiem. «Viņam bija piekļuve pie šiem projektiem, viņš zināja, cik ir biezas sienas, jumts, dažādus parametrus, kas ir svarīgi militārai izlūkošanai, lai saprastu, kā var ievainot konkrēto objektu,» skaidro prokurors Jansons.
Publiski pieejamo objektu GPS koordinātas pirms nosūtīšanas Krievijas specdienestam vīrietis atsevišķos gadījumos pārbaudīja, braucot uz objektiem klātienē. Viņš nodeva arī informāciju par to, kāda ir apsardze un nožogojums. Ievāca ziņas arī no paziņu loka. Piemēram, no kāda zemessarga uzzināja, kāds ir individuālais bruņojums, kādas triecienšautenes lieto. Vīrietis Krievijas specdienestam nodeva informāciju arī par karavīru mācībām un citu NATO valstu karavīru klātbūtni konkrētos Latvijas militārajos objektos. «Šie ir potenciālie kolaboranti, kas kara gadījumā noteikti sūtītu noliktavu koordinātas, kur jāšauj raķetes,» piebilst prokurors.
Valsts drošības dienests šo spiegu aizturēja pērn augusta beigās. Viņa rīcībā bija ievērojami vairāk informācijas, bet no tās Krievijas specdienestam viņš paspējis nodot salīdzinoši nelielu apjomu. Fakts, ka vīrietis vācis arī publiski pieejamu informāciju, nemazina tās svarīgumu Krievijas specdienestu acīs. «Deviņdesmit procentus informācijas vāc no publiskajiem avotiem, un tikai varbūt desmit vai pat piecus procentus slēptā veidā,» Jansons skaidro, kā strādā specdienesti. «Ja mēs apzināmies, ka viņi šādus uzdevumus var dot desmitiem vai simtiem cilvēku, tad, katru šo mazo puzles gabaliņu saliekot kopā, viņiem izveidojas kopējā bilde.»
Pēdējos piecos gados par spiegošanu sākti 26 kriminālprocesi. Šā gada pāris mēnešos — jau divi, un vēl viens par spiegošanas organizēšanu. Pārsvarā spiegošanā noķertie ir krievvalodīgie, galvenokārt no Rīgas. Tiesu administrācijas statistika liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā tiesās izskatītas 11 spiegošanas lietas, bet pašlaik tiesvedības process turpinās piecās lietās.
Prokurors Jansons stāsta, ka pamatā spiegu vervēšana notiek tiešsaistē Telegram kanālos. Tur tiek dibināti kontakti, doti uzdevumi, notiek arī informācijas nodošana. Lai attālinātu Krievijas specdienestus no izpildītājiem, spiegus vervē ar vairāku starpnieku palīdzību — specdienesta darbinieks Telegram sameklē organizētāju, kas ir ārpus dienesta, tas tālāk sameklē citu, tas vēl trešo un ceturto, kuram beigās dod uzdevumu.
Taču notiek arī vervēšana robežkontroles punktos uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Te darbības pamatā izvērš Federālais drošības dienests, kura sastāvā ietilpst Krievijas robežsardze. Prokurors stāsta, ka vervēti tiek gan Latvijas iedzīvotāji, kas kontrabandā ieved cigaretes, alkoholu vai degvielu — viņiem piedraud ar krimināllietām —, gan arī ceļotāji, kuriem piedāvā sadarboties un katrā braukšanas reizē nodot kādu dienestus interesējošu informāciju.
Krievijas specdienestus interesē ne tikai militārie objekti, bet arī valsts pārvaldes iestādes, izsludinātie iepirkumi, arī valsts augstāko amatpersonu dienas kārtība. «Viņu galvenais uzdevums ir nepārtraukti gatavoties karam,» Jansons saka par Galveno izlūkošanas pārvaldi, kas šādas aktivitātes veic visā Eiropā. Šādos apstākļos pat tādām detaļām, kādu ūdeni dzer valsts prezidents, var būt nozīme.
Agrāk specdienesti vervējuši spiegus ilgstošai sadarbībai, bet jaunākā tendence ir sadarbība uz īsu brīdi, reizēm pat viena uzdevuma veikšanai. «Izpilda uzdevumu, saņem samaksu, un viss, specdienests pats sadarbību pārtrauc,» prokurors stāsta. «Viņus tie cilvēki absolūti neinteresē, pat šie ideoloģiskie spiegi. Tas ir informācijas avots, un viss.»
Vairot nedrošību
Ļaunprātīga dedzināšana un kritiskās infrastruktūras bojāšana — pērn un iepriekšējos gados Valsts drošības dienests fiksējis vairākus šādus gadījumus, kuros ir aizdomas par Krievijas specdienestu iesaisti. Kremļa specdienesti mērķtiecīgi meklē iepriekš sodītos ar kontaktiem noziedzīgajā vidē, kuri par samaksu gatavi veikt bīstamus uzdevumus.
Šādu kaitniecisku darbību nolūks ir vairot bailes un nedrošības sajūtu, graut sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām un mazināt atbalstu Ukrainai. Arī radīt maldīgu priekšstatu, ka Latvijā pastāv plaša kustība, kas atbalsta Krieviju.
Šo darbību veicēji ir «vienreiz izmantojamie aģenti», kuriem galvenokārt tiek uzticēti uzdevumi, kas prasa iepriekšēju sagatavošanos — sameklēt transportlīdzekli, izlūkot mērķa objektu un drošības sistēmas, sagādāt uzdevuma īstenošanai nepieciešamos materiālus.
Pērn oktobrī Valsts drošības dienests pabeidza izmeklēšanu pret četru cilvēku grupu, kas Krievijas specdienesta uzdevumā bija izveidota, lai Latvijā veiktu ļaunprātīgu objektu dedzināšanu un bojātu kritisko infrastruktūru. Jau 2023. gada rudenī grupa izplānoja un īstenoja dedzināšanu privātuzņēmuma objektā, kas saistīts ar aizsardzības projektu. 2024. gada sākumā grupa veica sagatavošanās darbus, lai aizdedzinātu kravas auto ar Ukrainas numurzīmēm kritiskās infrastruktūras objekta teritorijā.
Visticamāk, noziedznieki plānoja vēl citas darbības, jo viņu rīcībā jau bija foto un video materiāli ar nākamajiem potenciāliem objektiem, kurus tie bija nosūtījuši organizatoriem Krievijā. Viena grupas dalībnieka telefonā izmeklētāji atrada ekrānuzņēmumus no Google Maps ar dažādiem militāriem objektiem, Latvijas tautai būtiskām piemiņas vietām un elektroapgādes kritiskās infrastruktūras objektiem, kā arī uzņēmumiem, kas ražo vai tirgo viegli uzliesmojošus produktus. Visi grupas dalībnieki jau iepriekš tiesāti par zādzībām, laupīšanu, narkotiku izplatīšanu. Arī šīs grupas darbības ar Krieviju koordinētas Telegram — saņemti gan uzdevumi, gan sniegtas atskaites par padarīto, tajā skaitā nosūtot uzdevumu izpildi apliecinošus videomateriālus.
Pērn fiksētos uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Valsts drošības dienests plašāk nekomentē. Prokurors Mārtiņš Jansons īsi bilst, ka ļoti aktuāli ir uzbrukumi dzelzceļa infrastruktūrai. «Bojā elektrības skapjus un tamlīdzīgi.» Latvijas Dzelzceļš apstiprina Ir, ka uzņēmumā bijuši atsevišķi infrastruktūras iekārtu bojāšanas gadījumi, bet motīvus nekomentē, jo šie jautājumi ir drošības iestāžu kompetencē.
Aktīvi rosās Baltijā
Līdzīgi Krievijas specdienestu organizēti uzbrukumi fiksēti arī Igaunijā un Lietuvā. Nu jau par valsts nodevību notiesātais Andrejs Makarovs pirms diviem gadiem aizdedzināja auto ar Ukrainas numurzīmēm Tartu. Degošā automašīna tika nofilmēta un video ievietots Telegram, kur to noskatījās tūkstošiem cilvēku. Turklāt uz motora pārsega lieliem burtiem bija uzkrāsots vārds «KOOS», tā cenšoties novirzīt uzmanību uz šo prokremlisko partiju.
Atklājās, ka Makarovs bija arī izsekojis Lietuvā dzīvojošu Krievijas Gaisa spēku pilotu, novērojis NATO sabiedroto spēku tehniku Rīgā, kā arī policijas un neatliekamās palīdzības dienestu darbību Polijā.
Pērn janvārī Moldovas pilsonis Ivans Čihajals Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes uzdevumā veica izmēģinājuma operāciju, aizdedzinot Coop veikalu Veru apriņķī, netālu no Nursipalu militārā poligona. Nākamajā dienā viņam jau tika dots uzdevums aizdedzināt restorānu Slava Ukraini Tallinā. Šajā uzdevumā viņam palīdzēja brālēns. Uzbrukumu veikšanai viņus savervēja Krievijā, kur bija ieslodzīti par laupīšanu. Abi objekti tika aizdedzināti vienā un tajā pašā veidā: izsists logs, telpā ieliets benzīns un ielikta soma ar benzīnkannu, pēc tam viss aizdedzināts.
Igaunijas Iekšējās drošības dienests norāda, ka Krievijas specdienestiem kļūst arvien grūtāk vervēt cilvēkus Igaunijā, tajā skaitā pierobežā dzīvojošo dubultpilsoņu vidū. Igaunijas sabiedrība atbalsta Ukrainu, tāpēc Krievijas specdienestiem ir grūti atrast izpildītājus uzbrukumu veikšanai.
Arī Lietuvas Valsts drošības departaments savā ikgadējā ziņojumā norāda — kopš 2023. gada Kremlis aktīvi īstenojis dažādus sabotāžas aktus, sākot no vēsturiski nozīmīgu pieminekļu apgānīšanas, kas 2024. gadā pakāpeniski pārauga resursietilpīgākās operācijās pret infrastruktūru, enerģētiku, transportu, informācijas sistēmām. Dienests savā ziņojumā publicējis konkrētu vervēšanas piemēru no Telegram grupas, kur potenciālajam izpildītājam piedāvāts aizdedzināt Ukrainas militāro transportlīdzekli, kravas auto ar militāro tehniku vai «nogalināt fašistu» Baltijas valstīs.
Ātrā peļņa ievilina jauniešus
Ventspilī pērn septembrī parādījās it kā ukraiņu nevalstiskas organizācijas vārdā izplatīti plakāti ar aicinājumu atjaunot krievu valodas izmantošanu skolās. Plakātos bija rakstīts, ka ukraiņu kopiena stingri iestājas pret krievu valodas izskaušanu Latvijas skolās, jo bez tās viņu «bērni paliks bez nākotnes».
Savukārt Rēzeknē pērn maijā uz māju durvīm tika izlīmēti plakāti ar kvadrātkodu, kas veda uz it kā vietējo iedzīvotāju sagatavotu petīciju latviešu un krievu valodā. Tas bija aicinājums atvērt pašlaik slēgtos robežpunktus un atcelt aizliegumu gājējiem un riteņbraucējiem šķērsot robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Šie pāris gadījumi ir piemērs Krievijas specdienestu organizētām psiholoģiskām operācijām pilsētvidē. Tajā skaitā ir arī slavinājumi Krievijas karam Ukrainā, kas parādās sabiedriskā transporta pieturvietās, uz māju sienām. Valsts drošības dienests skaidro, ka biežākais šādu operāciju nolūks ir radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu, ka Latvijā it kā pastāv plaša kustība, kas atbalsta Krieviju un iestājas par sadarbības atjaunošanu ar agresorvalsti. Tāpat mērķis ir veicināt negatīvu sabiedrības viedokli par Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem.
Arī psiholoģisko operāciju veicējus Krievijas specdienesti uzrunā caur starpniekiem Telegram kanālos. Nereti ar šķietami parastu darba sludinājumu starpniecību Latvijas reģionu iedzīvotāju saziņas grupās. Pamatā uzrunātie ir jaunieši no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kas jau iepriekš ir nonākuši policijas redzeslokā par huligānismu, dzeršanu, klaiņošanu. Jaunieši ir ērts vervēšanas mērķis, jo viegli pievilināmi ar ātru peļņu. «Viņi nosūta šiem jauniešiem uzdevumu, piemēram, izlīmēt pilsētā 50 plakātus. Un ir jaunieši, kas to gatavi darīt arī par 15 eiro, turklāt vēl paši šos plakātus izprintēt,» saka prokurors Jansons.
Viņš piemin arī psiholoģiskās operācijas, kas mērķētas pret pašiem krieviem — lai radītu iespaidu, ka Latvijā pret viņiem vēršas. Izlīmētie plakāti pēc tam tiek filmēti un vēsts tālāk izplatīta internetā. Valsts drošības dienesta analīze liecina, ka vairākos gadījumos to izplatījis Krievijas propagandists Aleksejs Stefanovs, piemēram, savā Telegram kanālā ziņoja par skrejlapām Rēzeknē.
Tiesu prakse mainījusies
Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciatīvas 2023. gada decembrī stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz bargākus sodus par noziegumiem pret valsti. Izmaiņas vērstas uz brīvības atņemšanu, nevis alternatīviem sodu veidiem. Virzot šos grozījumus, prezidents kritizēja prokuratūru un tiesas, ka piemērotie sodi ir nesamērīgi maigi un nesasniedz mērķi — aizsargāt sabiedrības drošību un atturēt citus no šādu noziegumu izdarīšanas.
Viens no gadījumiem, kas plašāk presē izskanēja 2023. gadā, bija Martina Griķa un Sergeja Hodonoviča lieta. Abiem jauniešiem pirmajā tiesu instancē par spiegošanu un provokācijām Krievijas specdienesta labā piesprieda brīvības atņemšanu — Griķim uz pieciem, bet Hodonovičam uz četriem gadiem. Vēlāk apelācijas instancē tiesa sodu abiem samazināja.
Tāpat tiesām pārmeta ģeopolitiskajiem draudiem neatbilstošus lēmumus par apsūdzēto drošības līdzekļiem. Vairākās lietās pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvotie aizmuka uz Krieviju vai Baltkrieviju, kur turpināja prettiesiskās darbības.
2023. gada beigās par spiegošanu Krievijas militārā izlūkdienesta labā uz četriem gadiem notiesātais Valentīns Frolovs nav nonācis cietumā, jo viņš vēl pirms tiesvedības sākšanas tika atbrīvots no apcietinājuma pret 30 000 eiro lielu drošības naudu un, visticamāk, vēlāk aizbēga uz Krieviju. Bet 2024. gada oktobrī uz Baltkrieviju aizbēga prokremliskais aktīvists Jurijs Aleksejevs, kas apsūdzēts par vēršanos pret Latvijas suverenitāti.
No Latvijas aizbēguši arī vairāki prokremliskās organizācijas Baltijas antifašisti apsūdzētie dalībnieki — Sergejs Vasiļjevs, Viktorija Matule, Romans Samuļs un Staņislavs Bukains. Taču šā gada sākumā aizdomās par ziņošanu Krievijas specdienestiem apcietināti vairāki šīs grupas dalībnieki. Divus Baltijas antifašistu aktīvistus — Tatjanu Andrijecu un Aleksandru Žgunu — jau tiesā par Telegram kanālos izvērstām aktivitātēm pret Latvijas nacionālo drošību.
«Mēs prasām tikai un vienīgi brīvības atņemšanu šādos gadījumos un ne mazāk kā pusi no maksimālā iespējamā soda,» prokurors Jansons apstiprina, ka pēdējos pāris gados mainījusies prokuratūras prakse sodu izvēlē tiem, kas apsūdzēti par spiegošanu, uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai un citiem noziegumiem pret valsti. «Protams, mēs vērtējam to kopsakarā ar valsts apdraudējumu šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos,» Jansons atgādina par Krievijas iebrukumu Ukrainā un Baltkrievijas migrācijas spiedienu uz mūsu robežas.
«Pēdējos pāris gadus pārmetumus šajā virzienā par tiesu darbu neesmu dzirdējis. Nav man tādu signālu ne no Ģenerālprokuratūras, ne Valsts drošības dienesta vadības puses,» saka arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Prokurors Jansons redz, ka tiesas mainījušas pieeju sodu piemērošanā uz bargāku. Tāpat mainījusies izmeklēšanas tiesnešu pieeja drošības līdzekļu noteikšanā — pārsvarā apsūdzētie arī tiesvedības laikā tiek paturēti apcietinājumā.
Lietas, kurās apsūdzētie aizbēguši uz Krieviju vai Baltkrieviju vai jau kriminālprocesa sākšanas brīdī nav atradušies Latvijā, pagaidām apturētas. Kopš 2023. gada prokuratūra kopumā bijusi spiesta apturēt 20 kriminālprocesus, kas sākti par noziegumiem pret valsti. Tajā skaitā 11 — pērn. «Jebkurā gadījumā prokuratūra ceļ apsūdzību un rosina personu izsludināt starptautiskā meklēšanā,» saka Jansons. Prokurors pieļauj, ka virzība šajās lietās varētu sākties pēc kara beigām Ukrainā, kad apsūdzētie varētu sākt aktīvāk ceļot ārpus Krievijas un Baltkrievijas.
Foto — Valsts drošības dienests, Lietuvas Valsts drošības departaments
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
