Produktivitātes rādītājs Latvijā ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā. To var palīdzēt kāpināt mākslīgā intelekta rīku izmantošana. Taču — kā tā mainīs dažādas profesijas un tajās nepieciešamās prasmes?
Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, kas pārskatāmā nākotnē neuzlabosies, mūsu vienīgā iespēja dzīvot labāk ir mākslīgais intelekts, uzskata kompānijas ERDA dibinātāja Zane Čulkstēna. Uzņēmums konsultē personālvadības, darbinieku attīstības, nākotnes darba tirgus jautājumos. ERDA izstrādājusi mākslīgā intelekta gatavības indeksu. Pētījumā iekļauti uzņēmumi, kas gada laikā publicē vismaz piecus dažādus darba sludinājumus un kuros strādā vismaz 50 cilvēku. Pirmos rezultātus publicēja pavasarī, rudenī gaidāms atjauninājums un dati arī par Lietuvu un Igauniju.
Pašlaik rangā iekļauti 145 Latvijas uzņēmumi un iestādes. Topa augšgalā atrodas kompānijas, kas darbojas IT nozarē, metālapstrādē, pārtikas ražošanā. «Mākslīgā intelekta lietošanas iemaņas prasa ne tikai digitālajā mārketingā un finanšu sektorā, kur tās būtiski atvieglo datu apstrādi, bet arī, piemēram, grafikas dizaineriem, kas tiek uzskatīta par radošo profesiju,» tendences iezīmē Čulkstēna. «Cilvēki ir satraukti, ka daļa darbu pazudīs. Bet, manuprāt, pazudīs tādi darbi, kas līdz šim bijuši diezgan mokoši, apnicīgi, intelektuāli demoralizējoši, jo balstīti uz tehniskām lietām un atkārtošanos.»
Tāpat kā citas tehnoloģijas, arī mākslīgais intelekts nāk ne tikai ar draudiem daļai profesiju mainīties vai izzust, bet arī rada jaunas. Pētījums rāda, ka Latvijas uzņēmumi jau meklē tādus speciālistus kā mākslīgā intelekta ieviešanas vadītājs, mākslīgā intelekta inženieris, biroja administrators un mākslīgā intelekta procesu koordinators, automatizācijas un transformācijas menedžeris. «Uzņēmumos notiek mācības, rīku pieslēgšana, citas aktivitātes, un ir jābūt kādam, kas to koordinē,» skaidro Čulkstēna.
Mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanā Latvijas uzņēmumi gan būtiski atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm un Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Eurostat dati rāda, ka pērn mākslīgā intelekta rīkus visvairāk izmantoja Dānijas uzņēmumos — 42%. Pirmo desmitnieku ar 23% noslēdza Igaunija. Pamatīgs izrāviens gada laikā izdevies Lietuvai, kur mākslīgā intelekta risinājumus izmanto 21% uzņēmumu. 2024. gadā tā bija vienā līmenī ar Latviju — nepilni 9%. Mūsu rādītājs pieaudzis tikai par trim procentpunktiem. Viens no tik lēnas attīstības galvenajiem iemesliem ir Latvijas ekonomikas uzbūve, uzskata Čulkstēna. Ir ļoti daudz mazo un vidējo uzņēmumu, bet salīdzinoši nedaudz lielo, eksportspējīgo kompāniju, kam mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana dod būtisku ieguvumu.
Lai noskaidrotu, kādus pienākumus mākslīgā intelekta rīki palīdz paveikt un ko joprojām nevar uzticēt algoritmiem, Ir Nauda uzrunāja piecu profesiju pārstāvjus. Aicinājām arī eksperti uz avantūru prognozēt nākotnē gaidāmās pārmaiņas.
Uzņēmumi ar vismaz 10 darbiniekiem, kas izmanto vismaz vienu mākslīgā intelekta rīku, %
Mākslīgā intelekta ieviešanas līderi Latvijā
Programmētājs
To, ko agrāk darīja gadiem ilgi, tagad var izdarīt dažos mēnešos — tik lielas pārmaiņas mākslīgā intelekta rīki ienesuši programmētāju ikdienā. Uzņēmuma Devs.lv īpašnieks Mārtiņš Vecbrālis stāsta, ka pirms mazliet vairāk nekā trim gadiem, kad plašākai publikai kļuva pieejams ChatGPT, programmētāji pret tā izmantošanu izturējās ļoti skeptiski — iegūtais rezultāts nebija kvalitatīvs. Vienlaikus bija sabijušies, ka drīz vajadzēs meklēt citu nodarbošanos. Taču jau pēc pusgada saprata — tā nebūs. «Viņš nav tik gudrs, lai darītu bez cilvēkresursa.»
Lai programmētu, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, joprojām nepieciešama pieredze un zināšanas tehnoloģiju jomā, uzsver Vecbrālis. «Var jau uzrakstīt: man vajag tādu un tādu programmu, un mākslīgais intelekts to izveidos. Taču dzīvē tā nebūs izmantojama. Cilvēks bez zināšanām par nozari var nonākt lielās nepatikšanās.» Ja, piemēram, izstrādās lietotni, bet tajā būs drošības ievainojamības, kuru dēļ noplūdīs cilvēku dati, pēc tam būs jāskaidro tiesā, kāpēc tas noticis.
Turklāt programmētāji izmanto specializētus mākslīgā intelekta rīkus. Tirgū pieejami daudz dažādu risinājumu, tāpēc katram nākas testēt, kuri šķiet darbam piemērotākie. Viens no tādiem ir OpenAI Codex. «Daudzi to atzīst par labu, bet man pašam nepatīk,» vērtē Vecbrālis, «jo visam piekrīt un nekad nepastrīdas.» Pats izmanto Claude. Tas ir kompānijas Anthropic radīts rīks, kas palīdz rakstīt, analizēt informāciju un programmēt, līdzīgi kā ChatGPT.
Vecbrālis stāsta, ka pats dažādo instrumentu lietošanas prasmes apguvis salīdzinoši ātri un viegli, pašmācības ceļā. «Iespējams, tāpēc, ka esmu programmētājs.» Viņaprāt, mākslīgā intelekta risinājumu izmantošana līdzinās situācijai, kad darbiniekam skaidro, kādu rezultātu vēlas panākt. Tomēr ne vienmēr gaidīto rezultātu izdevies iegūt. Laikā, kad risinājumi vēl nebija tik attīstīti, gadījies pavadīt veselu dienu, mēģinot panākt, lai rīks izpilda kādu uzdevumu, ko pats būtu paveicis pusstundā.
Jaunās iespējas ļauj ar esošo darbinieku skaitu paveikt vairāk, stāsta Vecbrālis. Tā kā darbs notiek ātrāk, klientam samazinās samaksa par pakalpojumu. «Taču, tāpat kā iepriekš, man nepieciešams komunicēt ar klientiem un darbiniekiem. Kad, piemēram, izstrādāta lietotne vai mājaslapa, seko testēšanas cikls. Tikai tad darbu var nodot pasūtītājam.» Turklāt izmaksas veido arī mākslīgā intelekta rīku izmantošana. Sanāk, ka katram programmētājam ir savs asistents, kas maksā vairākus simtus eiro mēnesī. «Bija kompānijas, kas atlaida darbiniekus, uzskatot, ka mākslīgais intelekts būs lētāks. Bet beigās sanāca, ka tas ir dārgāks.»
Jau agrāk programmētāji bieži stāstīja, ka darbam nepieciešamās prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Vai tas nozīmē, ka tagad šo profesiju apgūt bez akadēmiskām zināšanām būs vēl vieglāk? «Manuprāt, tas, ko dara jaunieši, vairs nav programmēšana, bet kopēšana no mākslīgā intelekta. Viņi pieņem, ka viss, ko tas iedod, ir pareizi. Bet tā nav!» Lai izveidotu kvalitatīvus risinājumus, joprojām jāspēj saprast, kā darbojas kods, pamanīt kļūdas, novērtēt drošības riskus. Tādēļ studentiem, kas nāk praksē, Vecbrālis pirmajā mēnesī mākslīgo intelektu neļauj izmantot. Izdzirdot tādus noteikumus, lielākā daļa ātri atkrīt.
Eksperta komentārs. Zane Čulkstēna
«IT jomā mākslīgais intelekts nav evolūcija, tā ir revolūcija. Prātam neaptverami, ko ar šiem rīkiem šobrīd iespējams paveikt, salīdzinot ar situāciju vēl pirms dažiem gadiem! Tā ir kā pāreja no jāšanas ar zirgu uz braukšanu ar mašīnu. Rezultāts ir vienāds, bet ātrums milzīgs. Vairs nevajag rakstīt uzreiz kodu — pietiek aprakstīt, ko vēlies panākt, un rīks palīdzēs to izveidot. Tādējādi nelielas komandas var paveikt to, kam agrāk būtu bijuši nepieciešami daudz lielāki resursi. Turklāt programmēšana kļuvusi pieejamāka cilvēkiem, kuri to nav mācījušies nevienu dienu.»
Jurists
Edvijs Zandars ir zvērināts advokāts, advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētais partneris. Viņš ar smaidu atceras, ka pirms dažiem gadiem eksperimentējot mākslīgajam intelektam uzdevis vispārīgu jautājumu par Latvijas tiesībām. Sarunu robota atbilde bijusi visai kompetenta. «Man pār vaigu jau notecēja sviedru lāsīte. Bet, kad uzdevu specifiskāku jautājumu, ar kuru pirms dažām stundām biju cīnījies, tas ieteica vērsties pie jurista. Atviegloti nopūtos, jo sapratu, ka pagaidām mans darbs ir drošībā.» Tā jūtas aizvien. Mākslīgā intelekta jautājumi tagad kļuvuši par vienu no viņa specializācijām.
Nozarē Zandars strādā vairāk nekā 16 gadu. Pamata zināšanas — bakalaura un maģistra grādu — tiesību zinātnē ieguvis Latvijas Universitātē. Studējis arī ārzemēs. Taču laikmets pieprasa zināšanas papildināt visa mūža garumā. Nesen viņš pabeidzis digitālās transformācijas programmu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Savukārt zināšanas par mākslīgo intelektu papildina kursos, semināros un konferencēs gan Latvijā, gan ārzemēs. «Mācības nepieciešamas, lai gūtu zināšanas ne tikai par to, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt ikdienas darbā, bet arī par riska faktoriem, ētisku un profesionālu izmantošanu,» viņš pamato. To pieprasa arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas kodekss un vadlīnijas par mākslīgā intelekta izmantošanu.
To jurista darbā var izmantot ļoti plaši, stāsta Zandars. Viens no pirmajiem darbiem, ko pats uzticējis mākslīgajam intelektam, bijusi tulkošana. Tagad šajā pozīcijā cilvēka palīdzību meklē aizvien retāk. Taču visvairāk mākslīgais intelekts noder juridiskās izpētes veikšanā, dokumentu izstrādē un pārbaudē. Tas dod iespēju strādāt ātrāk un paaugstināt darba kvalitāti, kas ir būtiski, jo darba paveikšanas termiņi nereti ir ļoti īsi. «Ar mākslīgā intelekta palīdzību jurists var īsā laikā aptvert plašāku jautājumu un tiesību avotu loku. Piemēram, var ne tikai ātri apskatīties, ko citu valstu jurisdikcijas ir teikušas par konkrēto jautājumu, bet arī palūgt apkopojumu par šo tēmu, idejas argumentiem.»
Neklasificētas informācijas apstrādei pielieto publiski pieejamus rīkus kā ChatGPT un Claude. Gadījumos, kad nepieciešams garantēt klientu datu konfidencialitāti un drošību, strādā ar anonimizētu informāciju vai izmanto specifiski juridiskajam darbam paredzētus risinājumus. Eiropā un ASV vieni no populārākajiem ir Harvey un Legora. Tie garantē, ka klientu dati netiek izmantoti publisko modeļu mācīšanai, un ir ieviesuši papildu pasākumus informācijas drošībai. Latvijas tiesu praksē labāk orientēties palīdz tepat radītais rīks Lexu AI.
Taču pilnībā aizstāt jurista darbu mākslīgais intelekts aizvien nespēj. «Tas nezina kontekstu, nepārzina juridiski svarīgākos aspektus, argumentus un iestāžu praksi.» Tāpat Zandars norāda uz precizitātes nozīmi jurista darbā un atgādina, ka vēsturē ir bijuši tiesas procesi, kuros daudzu miljonu likteni izšķīris viens nevietā ielikts komats. Eiropā ir vairāk nekā simt gadījumu, kad tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu vai kādai no pusēm izteikusi aizrādījumu par mākslīgā intelekta halucinācijām.
Šī iemesla dēļ Zandaru satrauc tendence, ka studenti aizvien vairāk sāk paļauties uz dažādiem rīkiem, neattīstot kritisko domāšanu un juridiskās prasmes. Viņš strādā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā un redz, ka jaunieši tos izmanto arī gadījumos, kad mākslīgā intelekta lietošana nav atļauta. Šo praksi jaunie speciālisti turpina, sākot darba gaitas. «Rodas jautājums — kurā brīdī attīstīs savas zināšanas, prasmes, lai spētu novērtēt, vai mākslīgā intelekta sagatavotais saturs ir pareizs.»
Eksperta komentārs. Zane Čulkstēna
«Pirms gada paziņu lokā teicu, ka drīzumā dramatiski pieaugs tiesās iesniegto pieteikumu skaits, un tas arī notiek. Agrāk, ja cilvēkam šķita, ka pret viņu kāds izturējies netaisnīgi, bija jāatrod jurists, jāmaksā par konsultāciju, nezinot, vai tas būs tā vērts. Tagad sagatavot tiesas pieteikumu vai apstrīdēt procesa rezultātus kļuvis daudz vienkāršāk. Pietiek norādīt dokumentus, likumus un citus normatīvos aktus, kas saistīti ar iespējamo pārkāpumu.
Tikmēr tiesu sistēmā kapacitāte tādā pašā tempā nav palielinājusies. Protams, sarežģītās lietās ar mākslīgo intelektu nepietiek, tur joprojām nepieciešama jurista iesaiste.»
Ārsts
Jau Google meklētājs ļoti palīdzēja atrast informāciju, bet mākslīgais intelekts šajā ziņā ir izcils palīgs, vērtē radiologs terapeits jeb staru terapeits Māris Mežeckis. Viņš strādā Siguldas Stereotaktiskās radioķirurģijas centrā, kur pacientu ārstēšanai izmanto robotizētu radioķirurģiju jeb ļoti precīzu staru terapiju. Šo metodi galvenokārt lieto onkoloģisku slimību gadījumos.
Medicīniskās manipulācijas pagaidām vēl mākslīgā intelekta rīki nevada, taču ārstam tie palīdz gadījumos, kad nepieciešams atrast informāciju par kādu ar veselības aprūpi vai saslimšanām saistītu tēmu. Pareizi aprakstot uzdevumu, dažu sekunžu laikā var iegūt kopsavilkumu, kas balstīts uz zinātniskiem rakstiem un pētījumiem. Galvenais — norādīt, ka nepieciešamas atsauces un nedrīkst iekļaut viedokļus, kas lasāmi forumos, piebilst Mežeckis. «Izmantojot interneta meklētāju, tam vajadzētu daudz vairāk laika.» Vēl senāk šādos gadījumos bija jāmēģina atsaukt atmiņā to, kas dzirdēts konferencēs, vai jāmeklē paša veidotā publikāciju bāzē.
Dakteris arī atceras vienu no pirmajām reizēm, kad uzdevis jautājumu mākslīgā intelekta sarunu robotam. «Radās jautājums, vai pacientei ar arteriovenozu malformāciju — asinsvadu jaunveidojumu, kam ir augsts asiņošanas risks —, drīkst atkārtoti izmantot precīzās staru terapijas metodi.» Pirmā reize nebija devusi gaidīto rezultātu. «Mūsu metodes efektivitāte ir 70—80%, to ietekmē dažādi faktori.» Mākslīgā intelekta rīks atbildēja, ka precīzo staru terapiju drīkst veikt atkārtoti, aprakstīja efektivitāti un piedāvāja atsauces uz publikācijām.
Palīdzību mākslīgajam intelektam dakteris nekautrējas jautāt arī konsultāciju laikā. Vēl to izmanto gadījumos, kad nepieciešams tulkot pacientu medicīnisko dokumentāciju. Klīnikas pakalpojumus gana bieži izmanto ārzemnieki.
Atvieglota arī izrakstu un slēdzienu sagatavošana. Latvijā izstrādātais mākslīgā intelekta risinājums Viola aizstāj operatores jeb transkripcijas speciālistes, kam ārsti agrāk zvanīja, lai nodiktētu dokumentā rakstāmo tekstu.
Tagad klīnikā aprobē jaunu rīku, kas konsultācijas laikā ieraksta sarunu, uzreiz pēc tās sagatavo transkriptu un mirkli vēlāk — arī konspektu. Nākotnē tas ārstam ļaus veltīt nedalītu uzmanību pacientam, vairs nevajadzēs censties paralēli veikt pierakstus. Aprobācijas laikā dakteris to vēl dara, lai gan pats, gan izstrādātāji varētu salīdzināt rezultātus un izmantot mākslīgā intelekta mācīšanai. «Kopumā jau strādā labi,» vērtē ārsts.
Ikdienā Mežeckis visbiežāk izmanto ChatGPT maksas versiju, ko abonē pats, uzņēmums kolektīvam nodrošina Copilot. «Katram uzdevumam atkarībā no specifikas cits rīks sniedz labākas atbildes,» secinājis Mežeckis.
Mākslīgo intelektu viņš izmanto arī medicīnisko publikāciju gatavošanai. «Protams, ne jau rīks manā vietā uzraksta. Galvenā doma ir pašam, bet tas no pieejamā datu masīva atrod nianses, kas man pat prātā nebūtu ienākušas.»
Šajā ziņā vislabāk palīdz Claude AI. Rīku izmantošanu ārsts apguvis pašmācības ceļā.
Veltīt tam laiku ir vērts, jo nākotnē mākslīgais intelekts ienesīs milzīgas pārmaiņas medicīnā, uzskata Mežeckis. Tāda pārliecība radusies pēc Eiropas Radiologu kongresa, kurā izstrādātāji prezentēja daudz dažādu rīku, kuru efektivitāte jau ir klīniski pierādīta. Tas nozīmē, ka jau pavisam drīz speciālistam, kas izvērtē, piemēram, krūts vēža skrīninga attēlus, vairs nevajadzēs katru dienu pētīt desmitiem līdzīgu bilžu. Tādējādi mazināsies kļūdu risks, jo «cilvēks var nogurt un zaudēt uzmanību, bet rīks nenogurst».
Eksperta komentārs. Zane Čulkstēna
«Ņemot vērā cilvēku dzīves ilguma pagarināšanos, saslimstību pieaugumu un ārstu trūkumu, medicīna ir brīnišķīgs darba lauks mākslīgajam intelektam! Tā balstās uz datiem — analīzēm, mērījumiem un izmeklējumiem. Vai tiešām vajag cilvēku, kas stundām raksta aprakstus, ja mākslīgais intelekts to var izdarīt dažu sekunžu laikā?
Ir daudz pētījumu, kas pierāda, ka mākslīgais intelekts virkni rādītāju un izmaiņas rentgena attēlos spēj noteikt precīzāk nekā cilvēks. Taču galīgais lēmums vienmēr jāpieņem ārstam, kurš izvērtē un apstiprina rezultātus.»
Tulkotājs
Kad ChatGPT kļuva pieejams plašam lietotāju skaitam, tulkotājiem darba kļuva jūtami mazāk, jo visi centās izmantot mākslīgā intelekta rīkus — tas deva iespēju ietaupīt. «Tajā brīdī bija ļoti liela nedrošības sajūta,» atzīst tulkotāja Kristīna Guste. Viņa jau sāka apsvērt jaunas profesijas apguves iespējas. Taču pakāpeniski gan pati, gan nozare sāka adaptēties darbam jaunajos apstākļos, un tagad pieprasījums atgriežas. «Tas ir līdzīgi kā ar šuvēja profesiju. Mēs visi varam pasūtīt drēbes Temu vai Shein, kas strādā ātri, lēti un piesārņojot vidi. Bet joprojām ir cilvēki, kuri izvēlas apģērbu pasūtīt šuvējam.»
Guste par tulkotāju strādā vairāk nekā 10 gadu, ir pašnodarbinātā, viņas lauciņš ir tehniski teksti. Lielākā daļa — medicīnas iekārtu un medikamentu lietošanas instrukcijas. Agrāk šajā darbā palīdzēja datorprogrammas, kas piedāvā mašīntulkošanu. Tās darbojas līdzīgi kā Google Translate. Iegūtais rezultāts parasti nebija pārāk veiksmīgs, taču to varēja izmantot iedvesmai. «Darbs prasīja daudz laika — ilgu domāšanu, šaubīšanos, informācijas meklēšanu,» stāsta Guste. Tulkotājs darīja tikai tā saukto melno darbu, pēc viņa tekstu pārlasīja redaktors, kurš vajadzības gadījumā veica labojumus.
Ar mākslīgā intelekta risinājumu ienākšanu tekstu kvalitāte būtiski uzlabojusies, tāpēc tulkotājs pārsvarā nodarbojas ar rediģēšanu. Speciālista galvenais uzdevums ir tekstu pārlasīt, izlabot stila kļūdas, pamanīt mākslīgā intelekta halucinācijas. Gadās, ka vārda «izslēgt» vietā ielikts vārds «ieslēgt», viņa min piemēru. «Tā kā galvenokārt tulkoju ar medicīnu saistītus tekstus, šādas kļūdas var būt bīstamas veselībai un pat dzīvībai.» Jādomā arī par to, lai iekārtas lietošanas instrukcija būtu viegli uztverama, nepārprotama, ar pareizā vietā saliktām pieturzīmēm.
Teksta rediģēšana prasa daudz plašākas zināšanas, modrību, uzliek lielāku atbildību. Mūsdienās redaktors un korektors to vēlreiz lasa tikai specifiskos gadījumos. Darba pienākumu izmaiņas Guste bija gatava pieņemt, taču zina kolēģus, kuri pēc tehnoloģiju lēciena nolēma profesiju pamest.
Tulkošanai speciālisti izmanto specifiskas programmas, kas aprīkotas ar mākslīgā intelekta risinājumiem. To lietošanu Guste apguvusi pašmācības ceļā. Dažus risinājumus pērk pati, citus — aģentūras, kas «piespēlē» darbus. Ir gadījumi, kad klienti izvirza prasības, kurus risinājumus drīkst un kurus nevajadzētu izmantot. «Runa bieži ir par tehnoloģijām, ietverti uzņēmumu dati, komercnoslēpums, tāpēc nevaru uz savu galvu likt čatā tekstu, kas man nepieder.»
Mākslīgā intelekta rīku attīstība ienesusi pārmaiņas arī tulkotāju darba samaksā. Pasūtītāji rēķinās, ka tagad speciālisti var strādāt produktīvāk, tāpēc atalgojums ir zemāks nekā agrāk par tāda paša apjoma tekstu. Taču tas nenozīmē, ka var strādāt mazāk stundu dienā.
«Darba apjoms ir līdzīgs, vienkārši daru citas lietas, un vārdu apjoms, ko astoņu stundu laikā izlasu, ir ievērojami lielāks.» Bet reizēm viena vārda vai jēdziena iztulkošana prasa vairāk laika nekā agrāk, jo kļuvis grūtāk veikt izpēti. Nezinot faktus, uz mākslīgā intelekta piedāvātajām atbildēm pilnībā nevar paļauties, un arī gūglēšana vairs nepalīdz. Aizvien biežāk atklājas, ka atrastajā avotā teksts radīts, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus. Tātad iespējamas tādas pašas halucinācijas.
Eksperta komentārs. Zane Čulkstēna
«Tulkotāja profesijai ir augsts risks nākotnē izzust. Ja salīdzina, kāds bija ar mākslīgā intelekta rīkiem latviešu valodā iztulkots teksts pirms trim gadiem un kāds tagad, var redzēt, ka līmenis ir būtiski audzis. Mākslīgo intelektu plaši izmanto arī sinhronajā tulkošanā, jo šis pakalpojums ir ļoti dārgs — nepieciešami cilvēki, īpaša telpa, aprīkojums. Tagad paralēli runātajam tekstam uz ekrāna parādās rakstīts teksts, izmantojot viedtālruni, iespējams pārslēgties uz jebkuru valodu. Saprast var, bet tas joprojām ir diezgan nebaudāmi.
Ir neliela nobīde laikā, un ne vienmēr rīks spēj ātri noķert kontekstu. Tomēr domāju, ka pavisam drīzā nākotnē arī tas mainīsies, tāpēc arī sinhronajiem tulkiem darba kļūs aizvien mazāk.»
Mārketinga speciālists
Šo gadu laikā nozare ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas, atskatoties pagātnē, saka digitālā mārketinga aģentūras Digitas Latvia vadītājs Jānis Polis, kurš mārketingā strādā 20 gadu. Šajā laikā darbojies uzņēmumos un aģentūrās gan Latvijā, gan ārzemēs. «Biju Latvijā pirmais speciālists, ko kāda mārketinga aģentūra pieņēma darbam ar digitālo vidi. Tagad vairs atsevišķi nerunājam par digitālā mārketinga speciālistiem, jo ikvienam mārketinga profesionālim digitālajā vidē jājūtas kā zivij ūdenī.»
Patlaban Polis vada sešu cilvēku komandu, izstrādā mārketinga stratēģijas un aizvien biežāk konsultē klientus par mākslīgā intelekta ietekmi uz viņu biznesu. Arī paša ikdienā tas ieņem aizvien nozīmīgāku vietu. «Mūsu aģentūra ir daļa no pasaulē lielākās reklāmas un mārketinga uzņēmumu organizācijas, kurā kopumā strādā vairāk nekā 120 tūkstoši cilvēku. Tā veic būtiskus ieguldījumus mākslīgā intelekta risinājumos — gan iegādājas darbiniekiem piekļuvi tirgū jau pieejamiem rīkiem, gan būvē savus risinājumus, kas palīdz informācijas ievākšanā un analīzē,» stāsta Polis.
Informācijas atrašana, apkopošana, analīze un vizualizēšana arī ir jomas, kurās jaunie risinājumi visvairāk atvieglo darbu mārketinga speciālistiem, samazinot laiku, ko agrāk vajadzēja veltīt rutīnas uzdevumu veikšanai, tāpēc paaugstina produktivitāti un uzlabo darbinieku labsajūtu. «Neviens negrib no 10 Excel failiem izvilkt skaitļus par reklāmas kampaņas rezultātiem, lai pēc trim stundām iegūtu vienu rādītāju. Mākslīgais intelekts to var izdarīt minūtes laikā.» Speciālistam, kas orientējas tēmā, atliek iegūtos rezultātus pārskatīt, lai pārliecinātos, ka viss ir korekti un nav izdomātu datu.
Visiem Digitas Latvia darbiniekiem nodrošināta pieeja Copilot Pro versijai, kā arī daļai no lielajiem valodu modeļiem, kā Gemini un ChatGPT, audio un video apstrādes risinājumiem. Šajā ziņā iespējas un risinājumi attīstās zibens ātrumā, novērojis speciālists. «Skatoties uz bildēm, ko pirms gada ģenerējām ar mākslīgo intelektu, tagad domājam — kā par kaut ko tādu varēja sajūsmināties.» Maksas versijas dod ne tikai kvalitatīvāku rezultātu, bet arī iespēju rūpēties par to, lai klientu dati nenoplūst. Lai darbinieki jauno instrumentu ekosistēmā spētu orientēties vismaz pamata līmenī, uzņēmumā izveidota iekšējā mācību programma. Tam izveidota platforma, kas pieejama grupas uzņēmumiem visā pasaulē.
«Mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem, izmantojot mākslīgo intelektu radošajos procesos,» uzskata Polis. Jo gan nozarē, gan klientu vidū mainās attieksme pret mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. «Tiklīdz parādījās iespēja ģenerēt attēlus un video ar mākslīgā intelekta palīdzību, uzņēmumi sacentās, kurš būs inovatīvāks un visvairāk izmantos jaunos risinājumus.» Tagad auditorija šādus materiālus ātri atpazīst un bieži vien vērtē negatīvi. Dusmojas, ka kādam cilvēkam atņemts darbs vai ka visi attēli, plakāti un citi materiāli izskatās līdzīgi. Sevišķi, ja tos taisījuši neprofesionāļi.
Tāpēc nav tā, ka mārketinga speciālisti tagad varētu atgāzties krēslā un gaidīt, kad mākslīgais intelekts viņu vietā izstrādās kampaņas. Visbiežāk rīkus izmanto sākotnējo ideju vizualizēšanai, lai būtu vieglāk klientam izskaidrot ideju. Tas ļauj ietaupīt gan speciālista laiku, gan klienta līdzekļus, jo nav nepieciešams maksāt par stundām, kas veltītas pirmo skiču izveidei. Ja iecere tiek apstiprināta, tālāk strādā grafikas dizaineri, liekot lietā savu pieredzi un radošumu.
Tā kā tehnoloģiskās iespējas šajā sfērā ātri mainās, viņaprāt, svarīgākais ir nevis apgūt konkrētu rīku lietošanu, bet gan pamatprincipus, kā šie instrumenti darbojas, kādos jautājumos uz tiem var paļauties un kādos — ne.
Eksperta komentārs. Zane Čulkstēna
«Mārketings jau gadiem ir balstīts datos, un mākslīgais intelekts dod brīnišķīgu iespēju tos analizēt — sākot no aptauju rezultātiem, beidzot ar reklāmas kampaņu efektivitātes izvērtēšanu. Tas palīdz arī standarta materiālu izveidē. Lielie uzņēmumi veido datubāzes, kurās apkopo savu grafisko identitāti, iepriekšējo kampaņu piemērus, lai mākslīgā intelekta risinājumi varētu palīdzēt radīt jaunus materiālus, piemēram, lielveikala akciju bukletus, kas diez vai kādam bija sapņu darbs.
Taču tas neaizstāj lielas un radošas kampaņas, jo patiesa unikalitāte joprojām nāk tikai no cilvēka. Mākslīgo intelektu var izmantot arī uzmetumu veidošanai. Tas palīdz arī pārvarēt brīžus, kad pašam grūti sākt darbu.»
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
