Tarifus par stāvvietu izmantošanu nosaka, ņemot vērā pašvaldības noteikto zonējumu, konkurentu cenas un noslodzi, stāsta uzņēmuma Park Expert dibinātājs Edgars Kalējs. Foto — Ieva Salmane
Lai mazinātu satiksmes intensitāti un veicinātu ātrāku automašīnu apriti stāvvietās, Rīgā jau gadiem darbojas maksas stāvlaukumi. Lai gan piedāvājums aug, pieprasījums joprojām ir lielāks
Maksas autostāvvietas galvaspilsētā ieviestas, lai līdzsvarotu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī veicinātu mašīnu raitāku apriti. «Tas motivē lietotāju domāt, vai tiešām viņam konkrētajā vietā tik ilgi jāstāv,» vienu no šādas kārtības iemesliem min domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.
Maksas stāvvietu ieviešana mazina arī CO2 izmešu daudzumu gaisā. Iebraucējiem liek padomāt, vai tiešām vispār jābrauc ar mašīnu — varbūt labāk izmantot sabiedrisko transportu.
Pirmās maksas stāvvietas Rīgas dome ieviesa 1993. gadā Basteja bulvārī. Ar laiku Rīgas piemēram sekoja Liepāja, pakāpeniski arī citas pilsētas. Līdzīga kārtība valda arī pārējās Baltijas valstīs un citur Eiropā. «Centra ielās pīķa stundās noslodze pārsniedz 90%,» stāsta pašvaldības kapitālsabiedrības Rīgas Satiksme valdes loceklis Jānis Golubevs. Šim uzņēmumam pašvaldības stāvvietu apsaimniekošana deleģēta kopš 2005. gada. «Tik liela noslodze nozīmē, ka cilvēkiem ir jāriņķo pa kvartālu, lai atrastu brīvu vietu. Svilinot degvielu, palielinās gaisa piesārņojums. Turklāt stāvvietu nepieejamība kaitē pirmā stāva biznesam.» Pieejamību nodrošinātu noslodze, kas nav lielāka par 80%. Gada laikā Rīgas Satiksmes apsaimniekotās stāvvietas izmanto 10 miljoni lietotāju, vidējais ilgums — 1,5 stundas.
Saredzot biznesa iespējas, šim sektoram pievēršas aizvien vairāk privāto uzņēmēju, kam pieder nekustamais īpašums. Daļa savu teritoriju pārvalda paši, citi iznomā stāvvietu operatoriem, kas teritoriju labiekārto, aprīko ar tehnoloģijām, uztur kārtībā, iekasē maksu un veic kontroli.
Lielākie spēlētāji šajā tirgū patlaban ir lietuviešu Europark, latviešu Park Expert, kā arī igauņiem piederošie Cityparks un Snabb. Savus tarifus viņi veido atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos pastāvošajam zonējumam, Rīgas Satiksmes noteiktajai maksai un noslodzei. Zonējums paredz, ka centrā cena ir augstāka, bet tālāk pakāpeniski samazinās.
Tomēr stāvvietu pieprasījums tik un tā ir lielāks nekā piedāvājums, apgalvo Kauliņš un Golubevs. Viņuprāt, risinājums varētu būt daudzstāvu vai pazemes stāvvietu izbūve, kas aizņem mazāk vietas. Tas gan izmaksā ļoti daudz, tāpēc risinājums varētu būt privātā un publiskā sadarbība. Vēl domes gaiteņos aktualizēts jautājums par park&ride jeb stāvparku izveidi. Konkrētu plānu gan vēl nav.
Interesanti, ka laikā, kad Rīgā radās pirmās maksas stāvvietas, izmantoja mehāniskus laika skaitītājus, ko pašvaldība saņēma dāvanā no Helsinkiem. Pēc gada ieviesa pirmos elektroniskos laika skaitītājus, ko iegādājās Francijā. Mūsdienās iespējams norēķināties gan ar skaidru naudu vai maksājumu karti aparātā, gan tam izmantot viedtālruņa lietotni. Rīgas Satiksmes dati rāda, ka skaidru naudu izmanto vairs tikai ap 5% patērētāju. Lielākā daļa izvēlas lietotni.
Lai noskaidrotu vairāk par šī biznesa aizkulisēm un potenciālu, Ir Nauda uzrunāja divus autostāvvietu operatorus un vienu viņu sadarbības partneri.
Pašvaldības stāvvietas ar lielāko noslodzi, aizpildījums, %
Grib būt pirmie
Līdz 2028. gada beigām kļūt par Baltijā lielāko autostāvvietu operatoru — tik ambiciozi ir Park Expert plāni. Tas pašlaik ir vienīgais lielais nišas spēlētājs, kas pilnībā pieder latviešiem. Latvijas tirgū šis uzņēmums ieņem otro pozīciju un tikko sācis apgūt Igaunijas tirgu. «Esam 43 gadus veci vīrieši — mums nav interesanti būt otrajiem Latvijā,» saka uzņēmuma dibinātājs Edgars Kalējs. Kompāniju viņš vada kopā ar līdzīpašnieku Zigmāru Urbānu.
Stāvvietu biznesam Kalējs pievērsās pirms septiņiem gadiem. Pieredze uzņēmējdarbībā jau bija. Iepriekš darbojās ēdināšanas jomā, tas sagādāja lielu prieku, bet, rēķinot pret ieguldīto laiku, pietrūka finansiālās atdeves. «Barojos nevis no naudas, bet no apmeklētāju komplimentiem.» Mainoties situācijai privātajā dzīvē, nolēma mainīt arī nodarbošanos. Darīt nevis to, kas patīk, bet to, kas ir ienesīgs.
Izpētot dažādas nišas, nolēma izveidot kompāniju, kas nodarbojas ar stāvvietu pārvaldību. «Redzēju problēmu,» stāsta Kalējs. «Daudzi, cenšoties izvairīties no maksas, mašīnas novieto daudzdzīvokļu māju pagalmos, un beigās iedzīvotājiem pašiem nav vietas. Svešinieki atstāj atkritumus, kādam tas jāsakopj, kāds par to maksā.» Taču uzrunātos īpašumu saimniekus neinteresēja sadarbība ar kompāniju bez pieredzes un zināma vārda.
Kamēr ienākumu no biznesa nebija, iztiku pelnīja, tirgojot Latvijā ražotu kaviāru. Pirmo nomas līgumu izdevās noslēgt pēc gada. Tas nebija pārāk izdevīgs, bet deva iespēju sākt sevi pierādīt. Otrajā gadā jau bija gandrīz 10 klientu. Tagad Park Expert pārvalda ap 150 stāvvietu, lielākā daļa atrodas Rīgā, ap 90% — centrā. Pakāpeniski apgūst arī Latvijas reģionus. Kompānijai ir stāvvietas Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Gulbenē un citviet. «Uzrunājot potenciālos klientus, stāstu, ka šī ir iespēja naudu atstāt Latvijā,» savu trumpi atklāj Edgars.
Sadarbības partneriem Park Expert nodrošina pilnu pakalpojumu paketi — sākot no teritorijas iekārtošanas, beidzot ar apsardzi. Autostāvvietu pārvaldībai izmanto pilnībā automatizētu risinājumu, ko var pielāgot individuāli katram klientam un situācijai. Lielākā daļa līgumu noslēgti ar privātuzņēmējiem. Ar pašvaldībām sadarbojas divos objektos — pie Gūtmaņalas Siguldā un Centrāltirgus paviljoniem Rīgā. Centrāltirgus stāvvietas nomas tiesības iegūts atklātā izsolē. Šogad noslēgts pirmais nomas līgums ar stāvvietas īpašnieku Tallinā. Mērķis ir līdz gada beigām kopējo skaitu palielināt līdz 200 un sasniegt piecu miljonu eiro apgrozījumu. Pērn apgrozījums bija 3,4 miljoni.
Latvijas tirgus ir šaurs, tāpēc konkurence agresīva, raksturo Kalējs. Spēlētāji cenšas cits citam atņemt klientus ar dažādiem paņēmieniem. Arī piedāvājot slēgt nomas līgumu par dempinga cenu, kas «nekad mūžā neatpelnīsies». Stāvvietu operatoru ienākumus veido summa, ko autovadītāji samaksā par stāvvietas izmantošanu, un no nemaksātājiem iekasētie sodi. Agrāk pārkāpumus fiksēja tikai kontrolieris, kas regulāri pārbaudīja stāvvietas. Tagad tam uzstādītas kameras, kas aprīkotas ar mākslīgā intelekta risinājumu.
Kopumā kompānijā patlaban ir pieci darbinieki, to skaitā speciāliste, kas pārskata mākslīgā intelekta rīka uzliktos sodus, lai pārliecinātos, ka tas nav kļūdījies. Virkni pakalpojumu, piemēram, informācijas zīmju izgatavošanu, uzstādīšanu, stāvvietu uzkopšanu, pērk ārpakalpojumā. Sākumā sētniekus, kas uzkopj stāvvietas, algoja paši, taču drīz vien secināja, ka labāk samaksāt vairāk, toties netērēt laiku cīņai ar darbiniekiem, kas pēc pirmās algas pazūd.
Nākotnē darbinieku skaitu nav plānots būtiski palielināt, tā vietā centīsies izmantot pēc iespējas vairāk moderno tehnoloģiju. «Gribam sekot pasaules tendencēm, kad uzņēmums ar 10 cilvēkiem apgroza miljardus,» pamato Edgars.
SIA Park expert
Apgrozījums // Peļņa
- 2023 // 1 066 736 // 246 852
- 2024 // 1 679 943 // 147 914
- 2025 // 3 410 395 // 107 426
Avots: Lursoft
Robotam nav empātijas
Kopš pagājušā gada sīvo konkurenci autostāvvietu pārvaldības tirgū pastiprina igauņu kompānijas Snabb ienākšana. «Mēs šeit ļoti ātri augam,» vērtē uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Latvijā Kaspars Dolgis. Patlaban Snabb Latvijā pārvalda 21 stāvvietu, vēl vairākas atrodas saskaņošanas fāzē. Gandrīz visas atrodas Rīgā, bet pamazām apgūst arī reģionus. «Šajā ziņā darbojamies pēc līdzīgas pieejas kā Igaunijā — arī tur visas mūsu stāvvietas neatrodas tikai Tallinā.»
Snabb dibināts pirms 10 gadiem. Igaunijā tas pārvalda vairāk nekā 300 stāvvietu, šogad iegāja arī Lietuvas tirgū. Tur uzņēmuma pārziņā ir jau 10 objektu. Tādējādi patlaban darbojas visā Baltijā. «Tomēr es teiktu, ka vairāk esam tehnoloģiju uzņēmums nekā stāvvietu pārvaldnieks,» norāda Dolgis. Darbību Snabb sāka kā digitāla mobilitātes platforma, kas ļauj autovadītājiem ērti samaksāt par novietoto auto. Stāvvietu biznesam pievērsās tikai pirms trim gadiem.
Tagad uzņēmuma lietotni var izmantot, lai norēķinātos arī par pašapkalpošanās automazgātavas izmantošanu un elektroauto uzlādi. Par to noslēgti sadarbības līgumi ar uzņēmumiem ne tikai Baltijā, bet arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā un Vācijā, tāpat — ASV, Kanādā un Jaunzēlandē. «Šādā veidā padarām vieglāku dzīvi patērētājiem, jo viņi var norēķināties par dažādiem ar auto izmantošanu saistītiem pakalpojumiem, izmantojot vienu lietotni,» par priekšrocībām stāsta Dolgis.
«Tas ir ērti arī uzņēmumiem, kam ir plašs autoparks — mēneša beigās saņem vienu rēķinu par visiem izmantotajiem pakalpojumiem.»
Salīdzinot konkurenci stāvvietu jomā, uzņēmuma pārstāvis min, ka Igaunijā tā ir nežēlīgāka. Tur ir viens izteikts tirgus līderis — Europark —, tāpēc pārējiem klājas ļoti grūti. Snabb Igaunijā pašlaik ieņem otro pozīciju. «Latvijas tirgus, no vienas puses, ir vieglāks, jo konkurentu vairāk. No otras puses, tas ir grūtāks, jo sabojāts. Tā kā līdz šim pret patērētājiem bijusi ļoti agresīva pieeja, jauniem spēlētājiem jāsaskaras ar nepelnīti negatīvu viedokli. Mēs vēlamies to mainīt — ne tikai ar vārdiem, bet ar darbiem.»
Igaunijā Snabb priekšrocība ir digitāla stāvvietu pārvaldība, bet Latvijas tirgu cenšas iekarot ar pielaidīgu attieksmi. Tieši tāpēc kontrolei un klientu apkalpošanai izmanto cilvēkresursus. «Robotam un mākslīgajam intelektam nav empātijas,» izvēli pamato Dolgis. Stāvvietu kontrolieris ne tikai pārbauda, vai autovadītāji ievēro noteikumus, bet arī konsultē. Redzot, ka patērētājs nesaprot, kā samaksāt par pakalpojumu, paskaidro, ka var instalēt Snabb lietotni vai izmantot Mobilly. Neturēties pie spītīgas prasības izmantot tikai savu lietotni uzņēmums izvēlējies tāpēc, ka saredzējis — sadarbība ar Latvijā jau zināmo Mobilly palīdzēs audzēt klientu skaitu.
Sadarbībā ar Mobilly notiek arī klientu apkalpošana pa tālruni. Šo servisu izmanto naktīs. Pa dienu ar patērētājiem sarunājas Snabb darbiniece. Viņai var uzdot jautājumus ne tikai par stāvvietas izmantošanu, bet arī diskutēt par soda samazināšanu vai atcelšanu, ja sanācis nejauši kļūdīties. «Labāki rezultāti vienmēr būs tiem, kas runā pieklājīgi, nevis agresīvi,» atgādina Dolgis. Taču ir divi gadījumi, kad nepalīdz pat tas: ja mašīna acīmredzami speciāli novietota pa vairākām vietām, vai ja nelegāli izmanto invalīdiem paredzētu vietu. «Vēlamies panākt, ka autostāvvietu klienti cits citu ciena.»
Igauņu uzņēmuma sadarbības partneru vidū ir biroju ēku, tirdzniecības centru un arī pagaidām tukšu zemesgabalu īpašnieki. Daudzi paši piedāvājot sadarboties. «Uz zemesgabala, ko nākotnē plānots apbūvēt, izvēlas ierīkot stāvlaukumu, jo tas dod vismaz kaut kādus ienākumus,» novērojis Dolgis. Šajā jomā viņš saredz attīstības potenciālu. «Mašīnu Rīgā ir daudz, bet vietu, kur tās novietot, — maz.» Turklāt ziemā pieaug vēlme novietot spēkratus zem jumta.
SIA Snabb
Apgrozījums // Peļņa
- 2023 // — // —
- 2024 // — // —
- 2025 // 1 188 335 // 25 029
Avots: Lursoft
Viena lietotne visur
Lai palielinātu patērētāju skaitu, gandrīz visi autostāvvietu operatori sadarbojas ar uzņēmumu Mobilly, kas piedāvā lietotni norēķiniem. «Viņi saprot, ka sniedzam labu pakalpojumu,» saka uzņēmuma līdzīpašnieks Valdis Bergs un uzsver, ka īpaši lepojas ar klientu apkalpošanas servisu. «Mūsu politika ir tāda, ka uz šo pozīciju taupīt nedrīkst.» Patērētāji jebkurā diennakts laikā var piezvanīt darbiniekam, kas atbild uz jautājumiem, vidējais gaidīšanas laiks ir 22 sekundes. Turklāt, ja auto ilgāku laiku novietots maksas stāvvietā, cilvēks saņem atgādinājumu par šo faktu.
Mobilly dibināts 2003. gadā. Sākumā tas piedāvāja iespēju par stāvvietu samaksāt ar īsziņas palīdzību. Straujāka izaugsme sākās ap 2015. gadu, kad Latvijā pieauga viedtālruņu lietotāju skaits. Tika izstrādāta lietotne, kas piedāvā iespēju samaksāt par pakalpojumu vai nu no digitālā maciņa, vai summu pievienot telefona rēķinam. To var izmantot, lai norēķinātos ne tikai par stāvvietas, bet arī par automazgātavas izmantošanu, sabiedriskā transporta biļešu iegādi un elektroauto uzlādi. Gadā to izmanto vairāk nekā 650 tūkstoši unikālo lietotāju. «Ļoti reti kāds redz 20 gadus uz priekšu. Galvenais ir prast pielāgoties tirgus vajadzībām, saredzēt iespējas,» Bergs min, kas ir uzņēmuma panākumu pamatā. Tā jau pirms pieciem gadiem Mobilly investēja mašīnredzes risinājumos, kas nolasa automašīnu numurus.
Valdis Bergs gan nav uzņēmuma dibinātājs, sāka tajā strādāt 2015. gadā. Trīs gadus vēlāk kļuva par valdes priekšsēdētāju, bet 2024. gadā — arī par līdzīpašnieku. Mobilly dibinātāji uzņēmumu pārdeva, jo nolēma, ka pēc 20 gadu darba vēlas veltīt laiku citiem uzņēmējdarbības projektiem un investīcijām. Bergam pieder 80% uzņēmuma daļu, pārējais — investoriem no Lietuvas. Pēc Lursoft datiem, pēdējos gados būtiski augusi ne tikai peļņa, bet arī apgrozījums. Vai to var saistīt ar īpašnieku maiņu? «Jūs varat teikt, ka menedžments kļuva motivētāks,» viņš pasmaida. Jau nopietnāk viņš piebilst, ka tirgus ir strauji augošs un jūtama atdeve no agrāk sāktiem projektiem. Piemēram, 2024. gadā pabeidza izstrādāt Liepājas sabiedriskā transporta biļešu sistēmu. Taču galvenos ienākumus veido transakcijas un komisijas maksa par veiktajiem darījumiem.
Patlaban Mobilly lietotni var izmantot vairāk nekā 900 stāvvietās visā Baltijā. Vienīgais lielais spēlētājs, kas neizmanto Mobilly pakalpojumus, ir Europark. Šis lietuviešu uzņēmums klientiem liek izmantot tikai un vienīgi savu lietotni.
Autostāvvietu operatori ir tikai viena no uzņēmuma klientu grupām stāvvietu apkalpošanas jomā. Tāpat sadarbojas ar iestādēm, biznesa un tirdzniecības centriem, zemju īpašniekiem, kas laukumus uztur paši. Uzņēmuma līdzīpašnieks gan atzīst, ka nav lētākais pakalpojuma sniedzējs. Izstrādāt un uzturēt lietotni, kā arī nodrošināt kvalitatīvu klientu apkalpošanas servisu prasa lielas investīcijas.
Taču pie sasniegtā nav plānots apstāties. Patlaban uzņēmums sāk apgūt tirgu aiz Baltijas robežām. «Esam ambiciozi un vēlamies kļūt par labu Eiropas līmeņa spēlētāju,» norāda Bergs. Skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo cilvēkiem nepatīk mainīt ieradumus, dažādās valstīs atšķiras principi, noteikumi un likumi. Ir valstis, kur maksājumi notiek uzreiz no konta, nevis no digitālā maciņa. Citur joprojām bieži izmanto skaidru naudu. Tāpat atšķiras konkurences situācija — dažviet tirgi ir tikpat kā slēgti, notiek «viens iepirkumu konkurss reizi piecos gados».
Lai gūtu izpratni par situāciju katrā valstī, daudz investē izpētē. «Vēl jādomā arī par to, vai iesim paši ar savu vārdu, vai pirksim kādu vietējo uzņēmumu,» atklāj Bergs. Tas palīdz ātrāk iegūt klientu bāzi, līgumus, zināšanas par tirgu, tehnoloģiju pārnesi. «Manuprāt, šī kopumā ir pareiza stratēģija, jo, kā jau sākumā minēju, cilvēki pierod pie noteiktas tehnoloģijas.»
SIA Mobilly
Apgrozījums // Peļņa
- 2023 // 2 971 262 // 198 767
- 2024 // 4 169 314 // 850 088
- 2025 // 5 906 018 // 1 584 572
Avots: Lursoft
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
