Ams, ams, ams! Vai dzejoļi apdraud bērnus?

Par izteiktajiem draudiem Ivars Šteinbergs nav vērsies policijā. Tā vietā viņš pēdējās dienas pavadījis, rakstot jaunu dzeju. «Man šķiet, ka ļaunākais, ko es varu darīt, ir sakņupt un padoties.»

Par izteiktajiem draudiem Ivars Šteinbergs nav vērsies policijā. Tā vietā viņš pēdējās dienas pavadījis, rakstot jaunu dzeju. «Man šķiet, ka ļaunākais, ko es varu darīt, ir sakņupt un padoties.» Foto — Reinis Hofmanis

Ivara Šteinberga dzejas krājums sociālajos tīklos izraisījis asas diskusijas par tabu tematiem bērnu literatūrā. «Kopā ar grāmatu aicināja dedzināt arī mani pašu, draudēja tādus kā mani arī nošaut,» saka dzejnieks

Gadu pēc iznākšanas un dažus mēnešus pēc tam, kad Ivara Šteinberga pirmais bērnu dzejas krājums Ams, ams, ams! saņēma Latvijas Literatūras gada balvu bērnu literatūrā, tas pēkšņi kļuva par vienu no viskarstāk apspriestajiem literārajiem darbiem sociālajos tīklos. Jūlija sākumā Facebook grupā Izcilas grāmatas kāda lasītāja publicēja divus krājuma dzejoļus: vienā ir pieminēts praids, otrā — tētis, kurš «pēc kaut kā ož». Sieviete apgalvoja, ka viņas radu meitai, kura pabeigusi pirmo klasi, uzdots grāmatu vasarā izlasīt. «Man liekas jocīgi, ka tik mazam bērnam jālasa dzejoļi par praidu un piedzērušu tēvu. Kā domājat, vai es ko nesaprotu?» viņa rakstīja.

Jaunākajā žurnālā