Augustā Krāslavas novadā robežsargi notvēra 28 personas, kuras bija nelikumīgi šķērsojušas robežu pa izraktu pazemes tuneli. Foto — Valsts robežsardze
Nelegālais spiediens no Baltkrievijas puses un pārāk vājas prasības ārvalstu studentiem, kas mācību aizsegā ļauj ierasties ekonomiskajiem migrantiem — šīs ir galvenās problēmas ar trešo valstu pilsoņiem Latvijā. Bet kāds ir pamats politiķu trauksmei par migrantu masām?
Svētdienas pievakarē kādas divstāvu ēkas iekšpagalms Čaka ielā iepretim Ziedoņdārzam ir kluss. Pret mājas sienu atstutēti trīs matrači. Pie ieejas vairāki divriteņi un elektriskie skrejriteņi. Durvis ir vaļā, un, pat nepārkāpjot pār slieksni, degunā iesitas ceptas eļļas un garšvielu aromāts. Pirms pagūstu kādu uzrunāt, pagalmā ar klabošu motoru iebrauc neliels auto. Aizmugurējā sēdeklī starp pasažieriem pamanu zilo Wolt somu. Jaunie vīrieši izkāpj un garās sarunās ar mani neielaižas.
Esot no Indijas. Līdz galam nesaprotu, kāpēc Latvijā ieradušies — studēt vai strādāt. Ar mani aprunāties iznāk divi citi indieši. Viņi neesot studenti, Latvijā strādājot par tālbraucēju šoferiem. Bet ēkā istabas īrējot arī aptuveni 15 studenti. Tie mājās būšot tikai pēc pusnakts, jo strādā par ēdienu piegādes kurjeriem.
Jūlija beigās šajā ēkā pārbaudē kopā ar Rīgas pašvaldības policiju devās arī Nacionālās apvienības politiķi — Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks un deputāts Ģirts Lapiņš, kurš Facebook publicēja video, kurā stāsta par šausmīgo netīrību hostelī, visapkārt izkārtām drēbēm un šaurību, kādā mitinās imigranti.
Cīņu pret nelegālajiem imigrantiem galvaspilsētā Ratnieks «nākotnes drošības vārdā» pieteica jau pirms gada. Tagad viņa partijas biedrs, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava runā jau par masu imigrāciju visā valstī, kas «drošības interesēs ir jāaptur».
Taču migrācijas pētniece, Latvijas Universitātes tenūrprofesore Inta Mieriņa masu imigrācijas piesaukšanu sauc par retoriku, kas pārņemta no Amerikas un Eiropas valstu labējiem politiķiem. «Objektīvi runājot, Latvija ir Eiropas perifērijā, mums nav nekādas masu migrācijas, jo pie mums vienkārši nav tādu apstākļu, lai cilvēki ļoti rautos tieši uz Latviju.» Kā galvenās problēmas viņa min nelegālās migrācijas spiedienu uz robežas ar Baltkrieviju un skaidras stratēģijas trūkumu studentu un darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm.
Labākas dzīves meklētāji
Kopš 2021. gada vasaras robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas Baltkrievijas pierobežā atturējusi gandrīz 51 tūkstoti cilvēku — gandrīz tikpat, cik iedzīvotāju ir Jūrmalā. Augusta sākumā Latvijā sākās operācija Vilkatis, kuras laikā robežsargi kopā ar bruņotajiem spēkiem, Zemessardzi un policiju pastiprināti apsargā pierobežu, pārbauda transportlīdzekļus un meklē gan nelikumīgos šķērsotājus, gan viņu pārvadātājus un organizētājus. Līdz šim viena no lielākajām aizturēšanām izdevās 20. augustā Krāslavas pusē, kur atklāja jau otro pazemes tuneli. 28 cilvēkus, kas pa to nelikumīgi ieradās Latvijā, robežsargi nosūtīja atpakaļ Baltkrievijā.
Taču ir daļa nelegālo robežšķērsotāju, kuriem izdodas nokļūt dziļāk Latvijā un pieprasīt patvērumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze skaidro, ka līdz augusta sākumam šogad patvērumu Latvijā bija pieprasījis gandrīz tūkstotis cilvēku. Vairāk nekā 95% — jauni vīrieši no Afganistānas, Pakistānas, Somālijas, Ēģiptes, kas nelegāli ieradušies caur Baltkrieviju no Krievijas. Gandrīz nevienam nav dokumentu, daļa uzdodas par nepilngadīgajiem vai mānās par valstisko piederību. «Ja viņi ir jau paprasījuši patvērumu, procedūra ir jāsāk un cilvēka lūgums jāizvērtē,» skaidro Roze. Sākotnēji pēc 2021. gada, kad Baltkrievijas līderis Lukašenko sāka īstenot mērķtiecīgu nelegālās migrācijas spiedienu, patvēruma meklētāji godīgi teikuši, ka meklē labākus dzīves apstākļus, bet tagad jau zina, kādus iemeslus vajag nosaukt, lai pretendētu uz bēgļa statusu. «Un mums ir jāveic padziļinātas intervijas, lai saprastu, vai tiešām tas, ko viņš saka par nāves draudiem, spīdzināšanu, fiziskām ciešanām savā mītnes valstī, atbilst patiesībai,» Roze atgādina, ka ir arī cilvēki, kas patiešām bēg no kara, iekšējiem militāriem konfliktiem vai apspiešanas savā valstī. Taču lielākoties, kamēr izvērtēšana notiek, patvēruma lūdzējs Latviju jau ir pametis un devies tālāk Eiropā labākas dzīves meklējumos.
Rozes teikto pierāda skaitļi — šogad līdz 31. jūlijam saņemti 945 iesniegumi, bet 67% gadījumu izvērtēšana pārtraukta, jo patvēruma lūdzējs pametis valsti. Pērn šā iemesla dēļ procedūra pārtraukta 44% gadījumu, vēl gadu agrāk pat 88%. «Citi ir prom dienas laikā, citi nedēļu nodzīvo. Ir, kas saprot, ka aizmukt neizdosies,» Roze saka par ātrumu, kādā viņi pamet abus izmitināšanas centrus — Muceniekus un Liepnu Alūksnes pusē. Tagad aizmukt kļuvis grūtāk, jo lietuvieši, poļi un vācieši sākuši stingrāk kontrolēt robežu. Taču cilvēki ir neatlaidīgi. «Tiek atvesti viltoti dokumenti, un pēkšņi viņi ir Beļģijas, Francijas pilsoņi, mēģina lidot ar viltotiem dokumentiem, izmanto autobusu reisus,» stāsta Roze.
To apstiprina robežsardzē. «Viņi mēģina izceļot diezgan atklāti caur lidostu Rīga, izmantot svešus vai viltotus ceļošanas dokumentus, un tā ir problēma, kas mums prasa papildu cilvēkresursus,» saka Gatis Ruža, Rīgas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks. Lai pārbaudītu starptautiskos autobusu reisus un mašīnas, uz lielākajiem autoceļiem rīko imigrācijas kontroli, taču Ruža bez aplinkiem atzīst — visus noķert nav reāli.
Ja līdz lēmuma pieņemšanai tiek, lielākoties bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā atsaka. Šogad līdz jūlija beigām bēgļa statuss piešķirts tikai 30, alternatīvais statuss — 62 gadījumos. Pārsvarā negatīvie lēmumi tiek pārsūdzēti tiesā, tomēr tos reti atceļ.
Pēdējā laikā pieaudzis Latvijā atpakaļ nosūtīto patvēruma meklētāju skaits, kas bija aizbēguši uz kaimiņvalstīm. Tad viņi izmanto tiesības prasīt, lai pārtraukto patvēruma procedūru atsāk. «Mēs atsākam, un viņš aizmūk atkal,» Roze neslēpj, ka daži pat vairākkārt un ne bez citu palīdzības. «Šī nelegālā cilvēku pārvietošana ir ļoti ienesīgs bizness,» viņa saka. Vēl pirms pāris gadiem pēc patvēruma lūdzējiem braukuši pat pie izmitināšanas centriem, bet tagad uzraudzība ir daudz nopietnāka. «Grūtāk viņiem šo visu noorganizēt, bet, kā redzam, dara tāpat.»
Taču nelegāli robežu šķērsojušie patvēruma meklētāji ir mazākā daļa no trešo valstu pilsoņiem, kas nonāk Latvijā. Daudz ievērojamāks skaits ierodas legāli — lai studētu vai strādātu.
Peļņa pret studiju kvalitāti
Šogad sešos mēnešos derīgas uzturēšanās atļaujas izsniegtas nepilniem 12 tūkstošiem Latvijā strādāt gribētāju, pērn kopumā 23 tūkstošiem. Visvairāk cilvēkiem no Uzbekistānas un Indijas.
Jau vairākus gadus pieprasītākās profesijas ir kravas auto vadītāji, palīgstrādnieki un būvstrādnieki. Tomēr Rīgas ielās krietni pamanāmāki ir ēdiena kurjeri ar Wolt un Bolt somām. Daļa Latvijā ieradušies studēt un paralēli šādi piepelnās, vai studē formāli, bet faktiski strādā.
Diskusijas par studentiem no trešajam valstīm kā augstskolu peļņas avotu sabiedrībā uzvirmo regulāri. Ne bez pamata, jo pēdējo desmit gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā dubultojies: 2015. gadā to bija 6000, bet pērn jau 12 tūkstoši jeb 16% no kopējā studējošo skaita.
Lai ārvalstnieks varētu Latvijā studēt, viņam jāsaņem termiņuzturēšanās atļauja. Šogad līdz 1. jūlijam PMLP bija reģistrējusi 9783 ārvalstu studentus ar derīgām uzturēšanās atļaujām. 79% ir trešo valstu studenti, starp viņiem vairākums — 46% — nāk no Indijas. Otrajā vietā ir Uzbekistāna ar 16%, kam seko Šrilanka ar 9%.
«Tīri kontekstam — studenti no Indijas ir visvairāk visās Eiropas valstīs,» pieplūdumu raksturo Liene Levada, kas Izglītības un zinātnes ministrijā vada Augstākās izglītības departamentu. Jautājums ir par to, kādi studenti izvēlas Latviju — cik motivēti viņi ir mācīties, un kādi ir studiju rezultāti.
Tajā, ka paralēli studijām ārvalstu studenti piepelnās kā ēdienu kurjeri vai citos darbos, ministrija neredz neko sliktu. Levada atgādina, ka vairāk nekā puse latviešu studentu paralēli strādā mazkvalificētu darbu, tāpat kā jaunieši citviet Eiropā. Taču augstskolas atbildība ir parūpēties, lai students kvalitatīvi studē. «Mums ir svarīgi nepieļaut augstāko izglītību kā attaisnojumu negodprātīgai ekonomiskajai migrācijai,» papildina ministrijas parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa.
Taču atsevišķās augstskolās mērķis nopelnīt prevalē pār studiju kvalitāti. Viens no rādītājiem ir no Ārlietu ministrijas konsulārajiem dienestiem un vēstniecībām saņemtie signāli par augstskolām, kas nepietiekami izvērtē studentus, jo viņi nespēj izturēt vīzu intervijas vai kādu citu iemeslu dēļ vīzu nākas atteikt, saka Levada. Piemēram, Rīgas Ziemeļvalstu augstskolai pērn atteikts 31% no pieteiktajām studentu vīzām, Baltijas Starptautiskajai akadēmijai — 25%, kamēr kopējais atteikumu īpatsvars bijis 13%.
PMLP termiņuzturēšanās atļauju studentiem izsniedz uz gadu un pagarina atkal uz gadu, ja augstskola ziņo, ka students turpina mācības. Taču augstskolām ir pienākums visu studiju laiku kontrolēt, vai students apmeklē lekcijas un, ja viņš ir pazudis, ziņot PMLP, lai tā anulē termiņuzturēšanās atļauju. «Zinām, ka ir augstskolas, kur šo [apmeklētību] ļoti skatās caur pirkstiem, un vairāk atskaitījumu ir tām augstskolām, kuras pašas stingri skatās,» saka PMLP vadītāja Maira Roze. Esot augstskolas, kurās, «ja tu kārtīgi maksā, tad arī minimālā atzīme tev tiks ielikta», lai studentu paturētu.
To, ka ārvalstu studenti augstskolām kļuvuši par biznesu, izceļ arī Inta Mieriņa. No vienas puses, augstskolām ir spiediens internacionalizēties, lai pakāptos starptautiskajos reitingos. No otras puses, ārkārtīgi zemais finansējums izglītībai spiež meklēt piepelnīšanās veidus. «Mēs nekad neesam šim jautājumam piegājuši stratēģiski, kā to dara citas valstis. Ja piesaistām studentus, tad mēs to varētu darīt stratēģiski tajās jomās, kurās Latvijai trūkst darbaspēka, pēc tam mēģinot viņus integrēt, nodrošināt šeit iespēju palikt. Bet mēs darām tieši pretēji — vienkārši piesaistām kā biznesu un pēc tam brīnāmies, ka šie cilvēki nav integrēti,» saka Mieriņa. Dati rāda, ka lielākā daļa ārvalstu studentu apgūst sociālās zinības, komerczinības vai tiesības — 41% jeb vairāk nekā 5000. Otrajā vietā ar 27% ir veselības aprūpe, bet trešajā ar 16% — dabaszinātnes.
Arī Levada atzīst, ka ārvalstu studentu piesaiste ir «ļoti daudzslāņaini risināma problēma». Jau pirms vairākiem gadiem ministrija ar lielāko daļu augstskolu noslēdza juridiski nesaistošu vienošanos par labo praksi. Piemēram, viena no prasībām — ja augstskolā mācās vismaz 50 ārvalstu studentu, studijas bez diploma pārtraukt nedrīkst vairāk nekā 20% no tiem. Tāpat arī vīzu atteikumi nedrīkst pārsniegt 20%. No 20 augstskolām vienošanos joprojām nav noslēgušas trīs — jau minētā Rīgas Ziemeļvalstu augstskola un Baltijas Starptautiskā akadēmija, kā arī Rīgas Aeronavigācijas institūts. Levada skaidro, ka tās neatbilst šīm prasībām vai ir pārāk maz ārvalstu studentu.
Bet patlaban ministrija strādā, lai ārvalstu studentu uzņemšanas nosacījumus padarītu stingrākus ar likuma spēku, jo augstskolu atlasē esot pārāk atšķirīgi noteikumi. Dažās ļoti stingri testi, citās vienkārši pajautā, kāpēc izvēlējies šo vietu, un esi uzņemts, stāsta Ieva Siliņa.
Ministrijas sagatavotie grozījumi Augstskolu likumā nosaka — lai uzņemtu ārvalstu studentu, viņa vidējam vērtējumam profilējošos priekšmetos jābūt vismaz 60%. Tāpat MK noteikumos uzskaitīs, kādi starptautiski atzīti sertifikāti derēs reflektanta angļu valodas zināšanu apliecināšanai. Izmaiņas pagaidām vēl tiek saskaņotas.
Taču Saeima jau pieņēmusi vairākus ministrijas priekšlikumus jaunajā Imigrācijas likumā. Piemēram, ja ārvalstu studentu atskaita no augstskolas, bet viņš grib iestāties citā, vispirms jāatgriežas mītnes valstī un no turienes jāpieprasa jauna termiņuzturēšanās atļauja. Tāpat augstskola saņems liegumu uzaicināt jaunus studentus, ja vairāk nekā 30% no iepriekšējā gadā uzaicinātajiem saņēmuši vīzas atteikumu. Šāds īpatsvars nozīmē, ka augstskola izvēlas studējošos ar pārāk zemu zināšanu līmeni. Tāpat turpmāk, ja ārvalstu students bez attaisnojoša iemesla trīs dienas pēc kārtas nepiedalīsies studiju procesā un ar viņu nebūs iespējams sazināties, augstskolai par to būs jāinformē robežsardze.
«Cik mums ir signālu, sistēmiskas problēmas ar ziņošanu augstskolām nav bijis,» saka Levada. Biežākie iemesli, kādēļ PMLP studentiem termiņuzturēšanās atļaujas anulē, ir tieši atskaitīšana no studiju programmas — vairāk nekā 60% gadījumu.
«Agresīvi viņi noteikti nav»
Ja neskaita situāciju uz robežas ar Baltkrieviju, lielāko noslodzi robežsardzei rada uzaicinātie ārzemnieki — studenti un strādājošie, kas mūsu valstī ieceļojuši legāli. Robežsardze regulāri rīko reidus kopā ar Darba inspekciju, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts un pašvaldību policiju būvobjektos un ātrās ēdināšanas iestādēs. Arī ar augstskolām sadarbība esot ļoti labā līmenī. «Veicam pārbaudes dienesta viesnīcās un augstskolu hosteļos gan ar kinologiem, gan ar policijām,» saka robežsardzes pārstāvis Ruža. Tajos gan reti fiksē trešo valstu pilsoņus bez derīgiem uzturēšanās dokumentiem, kuri būtu no valsts izraidāmi. Vairāk fiksē dažādus administratīvus pārkāpumus saistībā ar augstskolu maiņu, dokumentu savlaicīgu nenokārtošanu vai pienākumu deklarēt dzīvesvietu.
Robežsardze regulāri dodas arī reidos uz hosteļiem un dzīvokļiem, kuros Rīgas centrā un lielāko augstskolu tuvumā uzturas ārvalstnieki. «Pamatā ir pārsteiguma reidi vēlu vakarā vai naktī, jo zinām, ka viņi savu dzīvi sāk ap 12 naktī, kad nāk atpakaļ no kurjeru piegādes vietām, ātrās ēdināšanas iestādēm,» saka Ruža. «Te vairāk konstatējam aizliegto vielu klātesamību, ne tik daudz uzturēšanās nosacījumu pārkāpšanu.»
Pērn robežsardze valsts iekšienē pārbaudījusi 62 807 trešo valstu piederīgos, no kuriem izraidāmie bijuši tikai 47. Ja PMLP ārvalstniekam anulē uzturēšanās atļauju, viņam tiek dots laiks izceļošanai, taču pa to laiku, «būsim godīgi, viņam ir visas iespējas izmantot izdevību aizbraukt uz citu ES valsti», skaidro Ruža. Šogad līdz augusta beigām no 1183 izdotajiem izbraukšanas rīkojumiem izpildīti 970, bet rīkojumi par piespiedu izpildi krietni mazāk — no 256 tikai 41. Taču neizpildītie izbraukšanas rīkojumi tiek ievadīti visā Eiropā vienotā sistēmā. Esot tikai laika jautājums, kamēr ārvalstnieks nonāk citas valsts likumsargu redzeslokā un tiek sākta izraidīšanas procedūra.
Savukārt Rīgas pašvaldības policijas sniegtā informācija Ir liecina, ka šogad tās redzeslokā nonākuši vairāk nekā 3200 ārvalstu pilsoņu, no tiem 17 konstatētas problēmas ar uzturēšanos valstī. Tie bijuši Tadžikistānas, Uzbekistānas un Ukrainas pilsoņi, kas nodoti robežsardzei.
Pēdējā laikā robežsardze saņem vairāk sūdzību no vietējiem iedzīvotājiem par smaku un netīrību. «Ir jāsaprot, ka tas ir pavisam cits dzīves stils, cilvēki ar citu mentalitāti un citu uztveri,» Ruža skaidro, kā piemēru minot ārvalstnieku dzīvošanu kopā vienā dzīvoklī pa 10—15 cilvēkiem. Taču «agresīvi viņi noteikti nav», saka Ruža. Atsevišķi izņēmumi bijuši ar Tadžikistānas un Uzbekistānas pilsoņiem, bet «attiecībā uz šo lielo masu, kas ir no Indijas, kopumā varētu teikt, ka viņi ir paklausīgi». Lielākā problēma esot tā, ka viņi nepilda to, kas norunāts, rezumē Ruža.
Būvobjektu pārbaudēs biežākie pārkāpumi saistīti ar dokumentu nesakārtošanu, ja nomainīts darba devējs. «Viņš atbrauc pie viena, pastrādā un tad aiziet pie cita, kurš maksā vairāk, kaut gan darba atļauja ir dota pie sākotnējā uzņēmuma,» Ruža stāsta.
Tālbraucēju šoferiem lielākie pārkāpumi tiek konstatēti jau ieceļošanas brīdī. «Viņi mēģina ieceļot ar viltotām tiesībām, piekoriģētām kategorijām. Šeit prevencija ir uz robežas — ir atteikumi, un viņi nemaz neiekļūst šeit.» Bet iekļuvušie mūsu valstī ikdienā nepaliek, jo pamatā tālāk braukā pa Eiropu.
Pastiprinātu uzmanību robežsardze pievērš arī Wolt un Bolt kurjeriem. «Pamatā tie ir studenti. Protams, mēs konstatējam nodarbinātības pārkāpumus, ka strādā vairāk, nekā viņiem ir atļauts,» Ruža apstiprina. To varot izkontrolēt, jo studenti sadarbojas un izstāsta, cik stundu strādā, un pēc tam robežsardze pieprasa informāciju no uzņēmumiem.
Gan robežsardze, gan policija uzsver — trešo valstu pilsoņu vidē nav daudz likumpārkāpumu. Salīdzinājumam fakts — Rīgas reģionā diennaktī tiek aizturēti 10—15 dzērājšoferi, bet trešo valstu pilsoņu vidū varbūt viens pāris mēnešos, saka Valsts policijas Reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Raimonds Kronbergs. Bijuši atsevišķi gadījumi, kad policija sākusi kriminālprocesus par iespējamu seksuālu vardarbību, taču Kronbergs neatminas nevienu gadījumu, kad izmeklēšanā šogad būtu tiešām apstiprinājusies šāda nozieguma izdarīšana.
Kopumā Valsts policija šā gada septiņos mēnešos par aizdomās turētām personām kriminālprocesos atzinusi 128 trešo valstu pilsoņus, kas ir aptuveni 2,3% no visiem šogad par aizdomās turētajiem atzītajiem. Visbiežāk tie ir Krievijas, Ukrainas un Moldovas pilsoņi, pēc tam seko Uzbekistānas, Indijas, Baltkrievijas. Uz kopējā fona trešo valstu pilsoņu izdarītie noziegumi «ir piliens jūrā, un pie tam viņi nav vardarbīgi», saka Kronbergs. «Salīdzinot ar Zviedriju, Somiju, mēs esam vienkārši miera osta un viena no mierīgākajām valstīm drošības ziņā.»
Taču policijā sākti vairāki kriminālprocesi par uzbrukumiem trešo valstu pilsoņiem. Daļa no tiem atklāti, policijai pašai monitorējot sociālos tīklus. Arī Bolt Latvijā norāda uz agresīvu uzbrukumu pieaugumu kurjeriem, it īpaši no Centrālāzijas un Dienvidāzijas, un pieļauj, ka daļā gadījumu agresija saistīta ar viņu izcelsmi. Tāpat policijā saņemti iesniegumi par trešo valstu pilsoņu apkrāpšanu vai iespējamu vardarbību darbavietā, neizmaksātām algām.
Runājot par patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Mucenieki, Kronbergs saka — pusotra gada laikā policijai nācies reaģēt uz izsaukumiem 56 gadījumos, neviens nav beidzies ar kriminālprocesu. Runa bijusi par iemītnieku savstarpējiem konfliktiem, ņemot vērā dažādo etnisko un reliģisko piederību. Salīdzinājumam viņš saka — «Rīgas reģionā diennaktī tiek reģistrēti vidēji ap 600 notikumiem».
10 profesijas, kurās visvairāk piešķirtas tiesības uz nodarbinātību
- Kravas automobiļa vadītājs
- Palīgstrādnieks
- Būvstrādnieks
- Vilcējautomobiļa vadītājs
- Ceha strādnieks
- Sezonas lauksaimniecības strādnieks
- Pavārs
- Kūdras ieguves palīgstrādnieks
- Klientu apkalpošanas operators
- Betonētājs
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
