Egils Rupenheits
Nule kā piedzīvotais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir vēl viens nopietns signāls, ka Latvijas uzņēmumi un valsts iestādes atrodas pastāvīgā kibernoziedznieku redzeslokā. Šoreiz incidents ir īpaši būtisks, jo uzbrucējiem, iespējams, izdevies piekļūt vēsturisko maksājumu kvīšu datiem, tostarp klientu personas datiem. CSDD norāda, ka potenciāli skarto datu vidū ir cilvēku vārdi, uzvārdi, personas kodi, adreses, transportlīdzekļu numuri, maksājumu summas un datumi.
Šāda informācija kibernoziedzniekiem ir vērtīga ne tikai pati par sevi. Daudz bīstamāka tā kļūst brīdī, kad tiek izmantota nākamā uzbrukuma sagatavošanai.
Iedomāsimies situāciju – cilvēks saņem e-pastu vai īsziņu it kā no CSDD. Tajā ir norādīts viņa vārds, automašīnas numurs vai informācija par iepriekš veiktu maksājumu. Ziņa brīdina par nenomaksātu rēķinu vai nepieciešamību steidzami precizēt datus. Šāds vēstījums izskatās daudz ticamāks nekā klasiska krāpnieciska vēstule, kurā nav nekādas personiskas informācijas.
Tieši tādēļ pēc datu noplūdēm risks nebeidzas brīdī, kad uzbrukums ir apturēts. Nozagti dati var tikt izmantoti pēc nedēļas, mēneša vai pat ilgāka laika, veidojot mērķētus pikšķerēšanas un sociālās inženierijas uzbrukumus. Tāpēc CSDD klientiem tuvākajā laikā būtu īpaši kritiski jāvērtē jebkura negaidīta saziņa direkcijas vārdā un informācija jāpārbauda, pašiem atverot oficiālo CSDD vietni vai lietotni, nevis spiežot uz atsūtītām saitēm.
Zināt par ievainojamību nav tas pats, kas būt pasargātam
CSDD gadījums aktualizē vēl kādu kiberdrošībā ļoti būtisku jautājumu – cik ātri organizācija reaģē uz identificētām drošības nepilnībām un rekomendācijām.
Kiberdrošības prasības un CERT.LV rekomendācijas nav formāls kontrolsaraksts, ko izpildīt tikai audita vai pārbaudes dēļ. Ja organizācijai tiek norādīts uz ievainojamību, tai jābūt skaidram procesam, kā šī problēma tiek izvērtēta, prioritizēta un novērsta. Īpaši tad, ja organizācija glabā lielu iedzīvotāju personas datu apjomu vai nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus.
Pilnvērtīgus secinājumus par CSDD incidenta tehniskajiem cēloņiem varēs izdarīt tikai pēc izmeklēšanas pabeigšanas. Tomēr princips nemainās: zināma un nenovērsta ievainojamība organizācijai rada risku tik ilgi, kamēr tā pastāv.
Arī gadījumos, kad ievainojamību nav iespējams novērst nekavējoties, risku nedrīkst vienkārši pieņemt un aizmirst. Jāievieš papildu aizsardzības pasākumi, jāierobežo piekļuve, jāpastiprina uzraudzība un jāseko aizdomīgām darbībām sistēmās. Kiberdrošībā ļoti bieži izšķirošs ir nevis jautājums, vai organizācija tiks mēģināta uzlauzt, bet gan – cik ātri tā pamanīs uzbrukumu un spēs to apturēt.
Kiberuzbrucēji riteni no jauna neizgudro – viņi to padara efektīvāku
Šī problēma kļūst vēl aktuālāka, raugoties uz kopējo draudu attīstību. Starptautiskās kibedrošības firmas “ESET” jaunākais “Draudu ziņojums” par 2026. gada pirmo pusgadu rāda, ka uzbrucējiem pat nav nepieciešams nemitīgi izgudrot pilnīgi jaunus uzbrukumu veidus. Viņi arvien efektīvāk pielāgo jau zināmas metodes jaunām platformām, tehnoloģijām un cilvēku paradumiem.
Piemēram, “ESET” telemetrijas dati – anonimizēta informācija par “ESET” drošības risinājumu konstatētajiem kiberdraudiem visā pasaulē – liecina, ka 2026. gada pirmajā pusgadā vairāk nekā divkāršojies ar “ClickFix” sociālās inženierijas metodi saistīto gadījumu skaits. Kibernoziedznieki ar viltus kļūdas paziņojumu, drošības pārbaudi vai citu šķietami ticamu ieganstu pārliecina cilvēku pašam veikt noteiktas darbības savā datorā, piemēram, nokopēt un palaist uzbrucēja sagatavotu komandu. Rezultātā lietotājs, pats to neapzinoties, var savā ierīcē aktivizēt ļaunprogrammatūru, kas uzbrucējiem ļauj zagt paroles un citus sensitīvus datus vai iegūt piekļuvi sistēmai.
“ESET” telemetrijas dati arī rāda, ka rekordaugstu līmeni sasniegusi arī pikšķerēšana, izmantojot QR kodus, savukārt izspiedējrogrammatūru aktivitāte joprojām saglabājas augsta. Arvien lielāka loma uzbrukumos ir arī mākslīgajam intelektam.
Vājais posms var atrasties arī ārpus uzņēmuma
“ESET” telemetrijas dati un kiberuzbrukumi Latvijas uzņēmumiem rāda, ka uzbrucēji meklēs vieglāko ceļu. Tā var būt nenovērsta programmatūras ievainojamība, nepietiekami aizsargāts ārējais pakalpojumu sniedzējs, nozagti piekļuves dati vai darbinieks, kuru izdodas pārliecināt atvērt kaitīgu saiti.
Turklāt organizācija var būt labi aizsargāta pati, bet ciest sava sadarbības partnera dēļ. Šādu risku ilustrē arī šovasar piedzīvotie incidenti Latvijā, tostarp uzbrukumi Latvijas valsts mežiem un zāļu ražotājam “Olpha”. Līdzīgu problēmu šonedēļ izjuta arī daudziem Latvijas pircējiem pazīstamā “BestSecret” klienti – pēc kiberincidenta uzņēmuma sadarbības partnera piegādes ķēdē tika apdraudēti klientu dati un traucētas piegādes.
Tādēļ uzņēmumiem jāvērtē ne tikai savas sistēmas, bet visa digitālā piegādes ķēde – kam mēs dodam piekļuvi datiem, kā tos aizsargā mūsu partneri un kas notiks, ja tiks kompromitēts kāds no viņiem.
Kiberdrošībā sīkumu nav
No CSDD gadījuma būtu nepareizi izdarīt secinājumu, ka pietiek atrast vienu vainīgo vai vienu tehnisku kļūdu. Mūsdienu kiberdrošība sastāv no daudziem aizsardzības slāņiem – savlaicīgas sistēmu atjaunināšanas, ievainojamību pārvaldības, daudzfaktoru autentifikācijas, piekļuves tiesību kontroles, rezerves kopijām, darbinieku apmācībām, nepārtrauktas sistēmu uzraudzības un gatavības reaģēt uz incidentu.
Svarīgākais ir panākt, lai šie pasākumi nedarbotos tikai uz papīra.
Neviena organizācija nevar garantēt, ka nekad nepiedzīvos kiberuzbrukumu. Arī ļoti labi aizsargātām organizācijām uzbrūk. Taču pastāv milzīga atšķirība starp uzbrukuma mēģinājumu, kas tiek savlaicīgi atklāts un apturēts, un incidentu, kura rezultātā tiek nozagti dati vai paralizēta uzņēmuma darbība.
Tāpēc katra konstatēta ievainojamība, drošības speciālista brīdinājums vai CERT.LV rekomendācija jāuztver kā iespēja novērst nākamo incidentu, nevis kā vēl viens punkts garā veicamo darbu sarakstā. Kibernoziedznieki nepārtraukti meklē vietu, kur aizsardzībā palikusi sprauga. Organizācijas uzdevums ir panākt, lai šī sprauga tiktu aizvērta ātrāk, nekā to atrod uzbrucējs.
Autors ir ESET Latvija kiberdrošības tehnoloģiju inženieris.
