Māra Zālīte. Foto — Ieva Salmane
Valstiskuma balvas laureāte dzejniece Māra Zālīte (74) atgādina par it kā vienkāršām, bet apdraudētām tautas īpašībām — godaprātu, laipnību un savas zemes mīlestību
Tiekamies ar Māru pēc Valstiskuma balvas saņemšanas un pēc lielās vētras, kas lauzusi kokus un postījusi arī viņas viensētu Tukuma novadā. Kad sazvanu dzejnieci, viņa satraukti sauc: «Runāsim ātri, esmu uz telefona baterijas sarkanās svītras!», jo laukos viņas majestāte elektrība zudusi uz vairākām dienām. Bet, ja cilvēkam ir kartupeļi, aka, malka un krāsns, viņš ir izdzīvotājs, uzskata dzejniece.
Zālīte jau sen gadus pamazām attālinājusies no Rīgas un šo ziemu plāno dzīvot laukos pie savas zemes un saviem lauku ļaudīm, kas pēc vētras steidz cits citam palīgā, atbrīvojot ceļus no kritušiem kokiem, labojot caurumus jumtos vai vienkārši atvedot pārtiku kaimiņam, kurš iesprostots vētras kritalās.
