Ilustrācija — Magnific
Ir dabiski apskaust savus draugus, tomēr — kā pārvērst dedzinošo sajūtu vērtīgās atziņās par sevi un motivācijā?
Kā pusmūža sievieti, kura kopumā ir gana apmierināta ar savu dzīvi, mani reizēm mulsina, cik bieži, skatoties Instagram, pieķeru sevi apskaužam citus: autorus, kam ir līgumi par grāmatu izdošanu, paziņas, kas ceļo uz Dolomītiem. Esmu pat apskaudusi cilvēkus, kuri spēlē madžongu, lai gan pati nemaz negrasos to spēlēt.
Es zinu, ka skaudība ir viens no septiņiem nāves grēkiem. Zālamana Pamācību grāmatā teikts: «Mierīga sirds — dzīvība miesai, bet skaudība pūdē kaulus.» Tomēr es biežāk jūtos aizvainota, nevis mierīga.
Izrādās, dzīve līdzās citiem cilvēkiem nozīmē, ka no skaudības izvairīties nemaz nav iespējams. «Lai iemācītos dzīvot grupā, mums ir nepieciešams salīdzināt sevi ar citiem,» uzskata sociālo zinātņu pētniece un drīzumā gaidāmās grāmatas Skaudība (Envy) autore Steisija S. Kima. «Un, salīdzinot sevi ar citiem, mēs neizbēgami raugāmies uz tiem, kuriem klājas labāk vai kuriem kaut kā ir vairāk,» viņa piebilst. Problēma ir tā, ka «mēs savu skaudību neizvērtējam», saka Kima. «Mēs par to kaunamies un tāpēc vienkārši cenšamies par to nedomāt.»
