Bijušie Radio SWH dīdžeji evolucionē – drīz būs zināms, kas vēl papildinās viņu jaunā radio komandu
Pirms sešiem gadiem Volfs, Grēviņš un Reiters bija aizbraukuši uz radio konferenci Lisabonā. Novembra vakarā viņi atlaidās uz pilsētas centrālā laukuma bruģa un sāka pļāpāt. Par visu ko. Arī par to, ka vajadzētu kaut ko savu. Izrāvušies no ierastās vides, viņi – kolēģi – cits uz citu paskatījās citādi.
«Tobrīd sapratām, cik forši viens otru «ķeram». Bija tā sajūta, ka gribas kopā darīt daudz un dikti,» Grēviņš atbild uz jautājumu, kāpēc topošā radio četrinieks ir tieši šāds. «Un tad, gluži kā filmā par radio pirātiem, mēs ieraudzījām menedžeri,» Grēviņš norāda uz Žigatu. Tiešām, Žigats ir līdzīgs britu aktierim Bilam Naigijam, kurš filmā par dumpinieku radio atveido vadoni Kventinu. Lai arī Žigats tajā novembra dienā nebija Lisabonā, sajūtu ziņā viņš vienmēr bijis laukumā uz bruģa.
Gadus četrus vīri turpināja strādāt Radio SWH, apstākļi bija labi, algu samazinājums skāra visus, taču darīt darbu, kas patīk, – kur vēl lielāku laimi! Izšķirošs bija mirklis, kad «no mājām aizgāja tēvs», saka Reiters, ar to domādams Zigmaru Liepiņu.
Par Radio SWH īpašnieku 2008.gadā kļuva Īrijas uzņēmums Communicorp Group, par Radio SWH vadītāju – Jānis Šipkēvics. Sākās rotācijas, piemēram, Grēviņu no Lielā vakara pārcēla uz pusdienlaiku un konkursiem, kas viņu īsti nesaistīja. «Būsim atklāti – pēdējos divos gados bija apnicis spēlēt lētu popmūziku,» Grēviņš stāsta, ka aizvien vairāk sākts rādīt, kā iet pareizo ceļu – strādāt pēc formulas, kas darbojas daudzās radiostacijās Eiropā un Amerikā. Piemēram, 12 dziesmas tiek atkārtotas četras reizes dienā. Tā strādāt bija neinteresanti. To varēja izdarīt faktiski jebkurš. Dīdžeja darbs tika pielīdzināts robotam.
Pirmais ar to nesamierinājās Māris Žigats un aizgāja no Radio SWH pērnā gada rudenī. «Negaidīti saslēdzās miljons lietu,» Žigats norāda, ka sakritību un apstākļu bijis tik daudz, ka tādējādi radies īstais mirklis iedarbināt jauna masu medija motoru. Tāda medija, kāds jau labu laiku bija domās.
Iespējams, jaunā medija mītnes vieta būs Reval Hotel Latvia apvidū. To Žigats nevēlas komentēt. Radio varētu sākt darboties pēc mēneša, tā pagaidu vietne ir Revolūcija.lv, tur arī lasāmi jaunumi, piemēram, jebkurš aicināts iesaistīties radio nosaukuma domāšanā.
Piektdien Revolūcija.lv izziņos nākamā revolucionāra vārdu. Žigats sola, ka radio strādāšot ne tikai vīri, taču lēdijas vārdu atklāt vēl nevarot – viņai jāpilda saistības ar pašreizējo darbavietu.
Pašlaik četrinieka dienas paiet, klausoties mūziku un konstruktīvi strīdoties par to, kas skanēs jaunā radio ēterā – noklausīto mūziķu saraksts jau tuvojas alfabēta beigām. Paralēli viņi turpina arī dīdžeja darbu klubos. Vēl arī jaunā radio dzimšana ir jāsvin! Kā lasāms Revolūcija.lv, tas darīts līdz pirmajiem tramvajiem. Jo stāsts nav par aiziešanu, bet kaut kā jauna sākšanu. Tad nu par to sarunā ar visiem četriem – Tomu Grēviņu, Egonu Reiteru, Arti Volfu, Māri Žigatu.
Vai Radio SWH lika jums atskaņot ko tik briesmīgu, ka spiedāt ciet ausis?
Žigats. Tieši tā – lika. Tas ir svarīgākais vārds tajā visā. Līdzīgi kā ir boss, kurš pasaka, lai uzraksti par to un to, tāpat ir radio, kur pasaka – nospēlē to. Viņi runā vienu valodu, un rodas jautājums: vai tas neizskatās pēc smuka, liela tirgus?
Reiters. Kā braucot pa Latvijas ceļiem – pārņem sajūta, ka tie uztur arī autoservisus.
Žigats. Ir daudz sfēru, kur cilvēki ir līdzīgā situācijā kā mēs. Ir jāsaņemas un kaut kas jādara, nevis kā tipiski latviešiem jāīd – ai, kur ta’ es iešu, tagad darba nav, nesanāks.
Man arī reiz lika rakstīt to, kas nepatīk. Bet to pērk. Nevar darīt tikai to, kas pašam patīk.
Žigats. Kolēģi teiktu, ka esi nodevusi savus amata brāļus. Tu vari to pieņemt vienreiz, otrreiz, bet – cik ilgi? Mūsos ir tas dumpinieciskums un rokenrols, kas mūziķim, tikai mums ir citi instrumenti.
Grēviņš. Ja man saka – spēlē to, jo cilvēki to pērk, tad es saku: nē, to nepērk, jo, kad spēlēju dejas ļaužu masām, redzu, ka viņiem patīk cita mūzika. Patīk tas, kā es domāju.
Volfs. Cilvēki «ķeras» uz citādu mūziku. Tev patīk, un viņiem patīk. Tā ir laba sajūta.
Grēviņš. Kāpēc radio vispār ir saglabājies? Kad Amerikā parādījās iPod, radio reitingi nokrita ārprātīgi. Pēc pusgada tie bija atpakaļ, jo klausītājiem vajadzēja zināt, ko likt tajā iPod. Kas ir gaisā, ko klausās, kas jauns.
Reiters. Radio vajadzētu cilvēku izglītot, iepazīstināt. Skatoties MTV, divdesmitgadīgs cilvēks var tā arī neuzzināt par kādu labu dziesmu. Tad darbs mums.
Mediju eksperte Anda Rožukalne Dienā minējusi, ka līdzīgā veidā tapušiem radio klājies grūti – saglabājuši ap 2-3% klausītāju. Jums ir bailes? Bažas?
Žigats. Par ko? Nē! Strādājot 11 gadus trīs stundas darbdienās un divas stundas brīvdienās, uzkrājusies pieredze. Jūtu, ka cilvēki ir piekusuši no tagadējā radio un grib jaunu.
Volfs. Mana līdzšinējā darbība radio bijusi itin veiksmīga, tāpēc par nākotni bažu nav.
Kā zināt, cik klausītājiem jūs vajadzēs? Būs vieta radio tirgū?
Žigats. Latvijā ir ap 50 staciju, daļa retranslē, ap 20 apkalpo roboti. Dzīvie radio ar raidījumiem ir kādi pieci. Mums būs vieta.
Grēviņš. Lielajam vakaram reitings bija ap 40 000. Kad raidījums beidzās, e-pastu un blogu gāza apkārt.
Žigats. Iedomājies – ja visi šie cilvēki reizē zvanītu pa telefonu?
Grēviņš. Man atrakstīja kāds puisis – kad sākušies Lielie vakari, iepazinies ar meiteni, kad tie beigušies – izšķīries. Cits pa šo laiku beidzis skolu.
Reiters. Klausītāji dīdžeju pazīst jau tik labi, ka atsūta e-pastu: kas tad nu – sadrūmis, ka tādu dziesmu uzliki? Lai arī neesmu daudzus klausītājus saticis, zinu viņu dzīvesstāstus, un tie padara mani bagātāku.
Volfs un Grēviņš pēdējā Radio SWH ēterā nolasīja Vinnija Pūka un viņa draugu fināla epizodi. Grēviņam drusku trīcēja balss. Nevar noliegt, ka SWH bijis ilgs un labs laiks.
Grēviņš. Noteikti! Man SWH bija platforma, kur darīt dullas lietas, – pa pirkstiem nesita, tikai pētīja. Es nemācēju neko, kad Artis un Māris pēc raidījuma Priekšnams iedomājās, ka es varētu iederēties komandā. Tagad es gribētu radīt tādu platformu citiem jauniem cilvēkiem. Es vēl esmu tajā vecumā, kad var lēkt, taču šiem vīriem ir citādi. (Norāda uz Volfu un Žigatu.)
Žigats. (Iztaisnojoties krēslā un izriežot krūti.) Ko tu ar to gribēji teikt? Jaunieti! Radio nav svarīgs vecums un tas, cik daudz matu.
Egons. Jā, radio jau ir arī jauni cilvēki, tādi labi tēsti.
Grēviņš. (Saķer muti un smejas.) Ak, Dievs! Tēsti!
Volfs. (Arī smejas.) Nu tu dod, Reiter!
Grēviņš. (Nopietni.) Džons Pīls taču gandrīz aizgāja, būdams ēterā (BBC Radio1 veterāns, kurš nostrādāja radio 40 gadu – red.). Mēs arī tā gribam. Mēs mīlam savu darbu. Ar dīdžeju lietu ir tā: vai nu nav, vai ir iekšā tā, ka ne izoperēt.
Volfs. Ja es būtu viens, man būtu grūti aiziet no Radio SWH – es ticu džekiem, sen esam runājuši par šo ideju. Tā.
Egons. (Aizdomājies.) Radio SWH ļoti smaržoja pēc radio.
Žigats. Mums tagad tā smarža jādabū jaunajā radio. Mums ir misija. Cilvēki ļoti pierod pie dīdžeja balss tembra, ne satura vai personības, un, ja ir kāda rotācija, viņiem ir izjaukts dienas ritms. Pārspiest pogu uz citu radio un mainīt ieradumu būs grūti. Mums ir misija – lai pārspiež to pogu.
Kāds būs jaunais medijs?
Grēviņš. Nojauksim priekšstatu, kā klausītājs kontaktējas ar radio. Es pirmais SWH izmēģināju sociālo tīklu Twitter kā kontaktēšanās veidu. Ir daudz ideju, kā izmantot tehnoloģijas – sazvanoties redzēt dīdžeju un otrādi.
Žigats. Egons spēlēs mājās braucējiem, Volfs – darba vietās sēdošajiem, Grēviņš – tiem, kuri jau vakarā svin dzīvi. Neaizmirsīsim jaunos mūziķus. Un – mēs nebūsim tikai četri, bet par to vēlāk.
Kas skanēs?
Visi apklust. Kāds sakrusto rokas uz krūtīm. «Oijj!» – kāds nostenas. Kāds pieliek pie mutes savilktu dūri. Viens caur otru runā, kā būt prātīgiem un saudzīgiem ar atbildi. Mūzika katram būšot individuāla, un, tā kā visiem viedokļi par mūziku esot atšķirīgi, jau labu laiku viņi cīnoties par to, kas skanēs. Tiek izlemts: «Mēs atskaņosim MŪZIKU (ar lielajiem burtiem rakstīts speciāli, nevis nejauši ieslēdzās Caps Lock).»
Kas vēl būs?
Grēviņš. Stāstīsim vairāk par sevi un dzīvi.
Piemēram?
Grēviņš. Volfam ir hiperaktīvs bīgls. Dzīvoklī logi līdz grīdai, un, kad viņš pie tiem pienāk un redz, ka esam lejā, – gaudo.
Žigats. Kā viņš gaudo, tas ir drausmīgi!
Grēviņš. Ja man šodien vajadzētu stāstīt kaut ko par savu dzīvi, tad tas būtu stāsts par gleznu. Es dzīvoju stāvu virs bāra, un kāds man bija atstājis tādu kā gleznu, kā fotogrāfiju. Nekas uz tās nebija rakstīts. Kam man tā? Izmetu. Pēc divām nedēļām bārmenis prasa – kur glezna? Izrādās, tā bija atstāta manam kaimiņam. Tādu ainiņu var izspēlēt uz minūtēm trim.
Žigats. Un skaistu dziesmu pielikt galā.
Kas notiek jūsu dzīvē?
Reiters. Patlaban 96% dzīves ir jaunais medijs, tāpēc šogad neaizbraukšu ekspedīcijā, tomēr man nav «škrobe». Ir kāda lieta, ko sapratu pagājušajā nedēļā – deju spēlēšanā man vislabāk patīk rīta tuvošanās, kad palikuši vairs tikai tie, kuri nekur nesteidzas. Baudītāji. Tad spēlēju rīta mūziku – baudīšanai, ne dejošanai. Apdarot pēdējos darbus, atpūšas kluba darbinieki. Tāda ģimenes sajūta. Nesen baudījām kāda kluba apmeklētāja klavierkoncertu – pēc dejām viņš pienāca pie manis un teica, ka gribot parādīt, kā skan Bulgakova Suņa sirds. Tādi brīži iekrāso dzīvi!
Žigats. Svarīgākās ir radiolietas. Tagad esmu ar puikiem, jo labu laiku biju viens – mums pa vidu bija žogs, un pāri tam devām zīmītes. Tagad jāstrādā, lai nav – f**k, to aizmirsām! Uz emociju burbuļa var pārlēkt pāri kam svarīgam. Ā, jā – dzīvokli tā arī neesmu izremontējis.
Volfs. Es pārāk daudz patlaban par darbu domāju. Mēs esam drucīt psihi un traki, tuvākie cilvēki cieš no uzmanības trūkuma.
Nu kas ir radio tas, ka vai mirt ēterā?
Žigats. To jautājumu visi žurnālisti uzdod – kā jūs tur tukšajā telpā? Nu, un kas tev patīk tajā cilvēkā, ko esi iemīlējis?
Grēviņš. Rakstot es koncentrēti ielieku domas. Radio – kas notiek, tas notiek. Nevari attīt atpakaļ. Tas rada eiforisku sajūtu.
Volfs. Radio nekad nav tukša telpa. Tu ķer kaifu no darba, tev ir forši.
Būs grūti kādu laiku, kamēr atspersities. Nebūs naudas, ierasto labumu.
Žigats. Nesen redzēju padomju laika filmu, kur jaunieši, tikko apprecējušies, apgaroti ieradās kojās. Rokās sainīši, istaba tukša. Attaisa logu, iespīd saule. Šeit mēs dzīvosim! – viņš saka viņai. Skaisti! Šķiet, mēs esam zaudējuši to spēju priecāties. Jaunu sajūtu dēļ esmu gatavs ziedot citas. Ēst baltmaizi un piedzert kefīru. Lai dabūtu smukāko meiteni, jārēķinās, ka, iespējams, būs jāpacīnās.
JAUNĀ RADIO ĪPAŠNIEKI
Viens no īpašniekiem, bijušais Radio SWH finanšu direktors Edgars Mencis stāsta, ka pārējie finansētāji tiks paziņoti līdz ar jaunā medija darbības sākšanu, taču «nekā sensacionāla tur nebūs. Aiz mums, diemžēl, nestāv bagātnieks, kam radio būtu kā hobijs». Līdzīpašnieki būšot ne tikai jau četri zināmie dīdžeji, bet arī citi radio cilvēki.
Jauno radio varēšot dzirdēt lielākajā daļā Latvijas, jo Menča uzņēmums TeleMedia Centrs iegādājies radio Capital FM translējošos uzņēmumus Zemgalē un Vidzemē, kā arī uzvarējis konkursā par apraides atļauju Liepājas reģionā. Sākotnēji radio nebūs uztverams Ventspils pusē un Latgalē, taču pastāv alternatīva klausīties ar interneta starpniecību.
Pieļauju, ka apakšā ir dziļāki ūdeņi
Zigmars Liepiņš, komponists, bijušais Radio SWH īpašnieks:
«Ja puiši teica, ka problēmas sākās, kad no «ģimenes» aizgāja tēvs, tad jāpiekrīt, ka par Radio SWH cilvēkiem tiešām rūpējos kā par ģimeni. Noraugoties uz notiekošo, ir nedaudz skumīgi – padsmit gadu kopā ar dažiem no viņiem esmu nostrādājis. Tomēr esmu arī priecīgs par puišiem. Lai veicas!
Promiešanas iemesls – ka lika darīt to, ko dīdžeji nevēlējās – neizklausās pārliecinoši. Katrā darbā vadītājs dod uzdevumu, darbinieks to realizē. Pieļauju, ka apakšā ir dziļāki ūdeņi, taču neesmu psihologs un nespriedīšu. Man šķiet, ka jaunā medija izveidei tiek pievērsta pārāk liela uzmanība.
Viņi visi ir personības, individualitātes, un vienu grūti izcelt. Pieredzējuši radio profesionāļi, kādu Latvijā ir ļoti maz. Lieliski redz «laukumu» un prot komunicēt ar klausītājiem. Radio viņiem ir dzīvesveids.»
Artis Volfs
Radio SWH strādāja 17 gadus kopš pirmās tā pastāvēšanas dienas. Rīdzinieks. Bērnībā apmeklējis baleta nodarbības. Spēlējis ģitāru un dziedājis Pionieru nama grupā. Ir zobu tehniķa diploms. Intereses: kino, ceļošana. Ir suns un kaķis. Muzikālā gaume: Deivids Bovijs, Kraftwerk, The Beatles, Nirvana, Pixies, Dead Can Dance, Cocteau Twins, Antony and The Johnsons, Four Tet, CocoRosie, Darwin Deez, Animal Collective, Dzeltenie pastnieki, NSRD, Goran Gora, Kārlis Kazāks.
Egons Reiters
Radio SWH – 10 gadu. Siguldietis. Bērnībā mācījies aktiermākslas skolā. Vienmēr zinājis, ka būs dīdžejs, un līdz šim citu darbu nav darījis. Kopš 1993.gada kopumā darbojies četros radio. Piedalījies piedzīvojumu autoekspedīcijā 1000 jūdzes Mjanmā, ko patlaban rāda LTV7. Intereses: foto, kino (jo īpaši Vudijs Alens). Ir kaķis. Muzikālā gaume: «Jocīgi, bet auss ar laiku jūt citādi – dziesma, kas tīņu gados šķita smags roks, šodien jau izklausās pēc vieglas pop melodijas. Kādreiz «nenolasīju» Pink Floyd stāstu, šodien es to jau jūtu. Mūzika ir tas spēks, kas trāpa pa sajūtu kārpiņām tad, kad esi tai gatavs!»
Māris Žigats
Radio SWH nostrādāja 11 gadu. Sabilnieks. Kopš 1994.gada grupas Pienvedēja piedzīvojumi līderis. Sabiles šlāgermūzikas komponista Viļņa Bumbiera albumu izdošanas iniciators. Jauno mūziķu katalizators (radioraidījums Priekšnams, festivāli). Intereses: tehniskie sporta veidi (auto, moto). Muzikālā gaume: The Cure, The Smashing Pumpkins, Snow Patrol, The Chemical Brothers, The Prodigy.
Toms Grēviņš
Radio SWH astoņus gadus. Rīdzinieks.
Izmests no mūzikas skolas par sliktu uzvedību, septiņu gadu vecumā darbojies LTV bērnu raidījumā Pekšņi.
Bijis žurnāla Sīrups mūzikas redaktors, patlaban raksta Mūzikas saulei. Latvijas Kultūras akadēmijā studējis audiovizuālo kultūru. Reizi gadā vada festivālu Rozā peldbaseins. Ir divi kaķi.
Muzikālā gaume: Arctic Monkeys, Vampire Weekend, The Flaming Lips, Kings Of Convenience, Flying Lotus.