Vai ietekmīgo un turīgo administratoru Māra Sprūda un Ilmāra Krūma nonākšana aiz restēm kriminālprocesā par iespējamu izspiešanu un naudas atmazgāšanu Trasta komercbankas likvidācijā būs pavērsiena punkts likumsargu cīņā pret mahinācijām maksātnespējas ķēķī?
Maksātnespējas administrators Māris Sprūds apcietinājumā – gandrīz neticams vārdu salikums, ņemot vērā tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāti pēdējo daudzu gadu laikā. Līdz šim viņam bija izdevies izvairīties no daudzām nepatikšanām. Pirms vairāk nekā desmit gadiem ierosinātais kriminālprocess par kukuļa izspiešanu tika izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ, 2014. gadā ierosinātais kriminālprocess par krāpšanu iesprūda vairākās izmeklēšanas iestādēs. Bet, kad Maksātnespējas administrācija beidzot saņēmās reaģēt uz likumpārkāpumu, Sprūda atcelšanu no amata glāba divas Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesneses – kā vēlāk konstatēja Augstākā tiesa, klaji pārkāpjot likumu.
Tomēr kopš 9. jūnija tiesa Sprūdu ir apcietinājusi kriminālprocesā, kurā izmeklē aizdomas par naudas izspiešanu no Trasta komercbankas (TKB) kreditoriem. No sastinguma izkustējies arī kriminālprocess par piesavināšanos lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu maksātnespējīgo uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi lietās. Par ko tiesībsargi tur aizdomās Sprūdu ar partneriem, un vai šoreiz lietas nonāks līdz tiesai?
Apsver drošības naudu
Saslēgts rokudzelžos, bet lepni paceltu galvu. «Šovs, tas mani padara tikai stiprāku!» – tā Māris Sprūds atbildēja uz žurnālistu steidzīgajiem jautājumiem, kamēr konvojs ieveda viņu tiesas zālē. Kriminālprocesā par izspiešanu un naudas atmazgāšanu TKB likvidācijas procesā tiesa 9. jūnijā Sprūdam piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu, un šonedēļ aprit divi mēneši, kopš viņš atrodas Rīgas Centrālcietumā. Ieslodzīts bez kādām īpašām privilēģijām kamerā kopā ar vēl vairākiem citiem ieslodzītajiem, kas netiek saukti pie atbildības par ekonomiskiem noziegumiem.
«Ņemot vērā mazliet depresīvo vidi, kas tur iekšā, salīdzinoši viņš jūtas pietiekami normāli,» intervijā Ir stāsta Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs. Viņš lūdzis atcelt vai mainīt drošības līdzekli Sprūdam, un ceturtdien, 10. augustā, nozīmēta tiesas sēde. Netiek izslēgts, ka tās darba kārtībā var parādīties jautājums par Sprūda atbrīvošanu pret drošības naudu. Cik daudz aizstāvamais būtu gatavs maksāt, Rozenbergs atturas teikt, bet miljoni tie nebūšot – esot jāņem vērā Sprūda rocība. Tiesībsargi ir arestējuši Sprūda līdzekļus, to skaitā prāvas summas skaidrā naudā, kas izņemtas kratīšanā viņa dzīvesvietā. Cik daudz tur bijis, advokāts neprecizē, bet Valsts policija informē, ka kratīšanās izņemti kopumā 380 tūkstoši eiro skaidrā naudā, arests uzlikts arī trim premium klases automašīnām, virknei nekustamo īpašumu un kapitāldaļām vairākos uzņēmumos. Vienlaikus ar Sprūdu aizturēja arī TKB likvidatoru – maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa finansistu Jorenu Raitumu. Tajā pašā dienā citā kriminālprocesā par kukuļa izspiešanas mēģinājumu aizturēja arī Sprūdam un Krūmam labi pazīstamo administratoru Nauri Durevski. Tagad divi ir brīvībā – piemērojot citu drošības līdzekli, Raitumu no apcietinājuma atbrīvoja jau 12. jūnijā un Krūmu 26. jūlijā, bet Sprūds un Durevskis vēl atrodas apcietinājumā.
Krūms un Sprūds ir Latvijā labi zināmi maksātnespējas administratori. Abi joprojām ir amatos Maksātnespējas administratoru asociācijā (Krūms valdē, Sprūds padomē), kura gadiem diriģējusi toni nozarē. Sprūds arī zināms kā dāsns politiķu atbalstītājs – abi ar tēvu Valdi Sprūdu kopš 2010. gada pie varas esošajām partijām Visu Latvijai!, Zaļo un Zemnieku savienībai, Latvijas Zemnieku savienībai saziedojuši kopumā vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, taču pēdējos gados VL un LZS viņu ziedojumus atskaitījušas atpakaļ. Sprūdam ir arī labi personīgie kontakti politiķu aprindās, it īpaši Nacionālajā apvienībā, kas ilgstoši vada Tieslietu ministriju. Mediji fiksējuši, ka tieslietu ministri Baibu Broku Sprūds vizinājis savā bentlijā, ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu abi pērn manīti Krūma jubilejas ballītē, savukārt ar bijušo NA ģenerālsekretāru un ministrijas parlamentāro sekretāru Aigaru Lūsi viņu vieno saimnieciski darījumi, ko šobrīd izmeklē vēl citā kriminālprocesā. Arī Ilmārs Krūms finansiāli atbalstījis partijas – 2008. un 2010. gadā NA ziedojis kopumā 10 tūkstošus eiro.
Likvidators izputina banku?
Apcietinājums kā drošības līdzeklis Sprūdam piemērots TKB lietā. Šīs bankas likvidācija ir ļoti trekns kumoss maksātnespējas administratoriem, par kuru cīņā iesaistīts arī parlaments. Pērnā gada sākumā FKTK atņēma bankai licenci par pārkāpumiem, to skaitā ilgstošiem trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanā. Par likvidācijas administratoru apstiprināja Krūmu. Likvidācijas sākumposmā nebija indikāciju par TKB maksātnespēju – 2016. gada martā banka deklarēja aktīvus 348 miljonu eiro apmērā, bet saistības bija mazākas, 312 miljoni, tātad tā spēja norēķināties ar visiem kreditoriem. Prāvās summas solīja garantētus miljonu ienākumus administratoram Krūmam un viņa komandai, kurā bija iesaistīts arī Sprūds un virkne citu. Taču ar likumīgajiem ienākumiem viņiem nav pieticis, kā liek minēt ierosinātā izmeklēšana.
Kriminālprocesu par iespējamiem likumpārkāpumiem TKB likvidācijā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvalde ierosināja šā gada 27. janvārī. Neilgi pēc ietekmīgo administratoru aizturēšanas policijas kriminālpārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins skaidroja, ka Sprūdu un Krūmu tur aizdomās par izspiešanu organizētā grupā, ja tas izraisījis smagas sekas, un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā vai grupā. Cietumsods par šiem pārkāpumiem ir no pieciem līdz piecpadsmit gadiem ar mantas konfiskāciju vai bez tās. Detalizētāka informācija, no kā un cik izspiests, netiek atklāta. Taču «izmeklētāji uzskata, ka tās epizodes, kas šobrīd tiek inkriminētas aizdomās turamajiem, iespējams, nav vienīgās», atzina Grišins. Policija pārbaudīšot visus darījumus, ko likvidators veicis ar TKB kreditoriem, un pieļauj, ka izspiešanas gadījumu skaits varētu pieaugt. «Mēs aicinām cilvēkus, kas ir saskārušies un pret kuriem tika vērsti šādi iespējamie noziedzīgie nodarījumi – laipni lūgti, esam gatavi uzklausīt un pieņemt liecības un ierosinām šiem cilvēkiem būt kriminālprocesā cietušo statusā,» aicināja Grišins. Detalizētāka informācija par lietas apstākļiem netiek atklāta izmeklēšanas interesēs, policija paskaidroja intervijas atteikumu Ir.
Žurnāla Ir rīcībā esošā informācija liecina, ka TKB likvidators Krūms un procesam piesaistītais Sprūds, iespējams, tiek turēti aizdomās par naudas izspiešanu no kreditoriem, prasot cedēt daļu no prasījuma summas likvidatora un viņa komandas noteiktām trešajām personām. Likvidatoram procesā ir liela vara – viņš var atzīt vai neatzīt kreditoru prasījumus, tāpat pieņem lēmumus par naudas izmaksu. Neoficiāli izskanējis, ka šobrīd krimināllietā figurē vismaz divu kreditoru – Ergo Tec LLP un Fairwood Import LLP – vārdi. Šo Lielbritānijā reģistrēto kompāniju īpašnieki paslēpti ārzonās Seišelu un Menas salās.
«Izspiešana izpaužas tādējādi, ka ar vairākiem bankas kreditoriem, kas vēlas dabūt naudiņu no bankas, trešās personas ir noslēgušas cesijas līgumus par daļu no summas,» stāsta Sprūda advokāts Rozenbergs, gan paužot aizdomas par sasteigtiem izmeklēšanas lēmumiem šajā lietā. Sprūds ir atteicies sniegt liecības šajā lietā un aizdomās turamā statusu uzskata par nepamatotu.
Noprotams, ka kriminālprocesa daļā par iespējamu 880 tūkstošu eiro legalizēšanu figurē uzņēmums Alunāna biroji, kas vēl nesen piederēja miljonāra Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam MC Estate. Krūmiņš par TKB pārskaitījumiem Alunāna birojiem pinas skaidrojumos. Raidījumam Nekā personīga Krūmiņš jūnijā stāstīja, ka Sprūds no viņa ieguvis ēku Rīgas centrā, Alunāna ielā 2, un par to pamazām maksājis ar TKB naudu. Savukārt Ir šonedēļ Krūmiņš klāsta pavisam citu versiju – viņš raidījumā esot nepareizi izteicies, Sprūds nemaz neesot iegādājies šo ēku, bet administrējis maksātnespēju Īrijas pilsonim Kellijam Timotijam (Kelly Timothy Joseph), no kura Krūmiņa meitas firma iegādājusies Alunāna ielas īpašumu un turklāt ne tikai norēķinājusies par pirkumu, bet vēl aizdevusi ārzemniekam pāris miljonus eiro. Kāds tam sakars ar TKB pārskaitījumiem Alunāna birojiem? «Bankā varbūt kāds cilvēks bija, kurš bija parādā tam Timam, saproti, es to nezinu, vajag skatīties pēc papīriem,» Krūmiņa atbilde nevieš nekādu skaidrību.
Maksātnespējas reģistrā nav datu par Kellija maksātnespēju, taču 2012. gadā Alunāna birojiem (kura valdes priekšsēdētājs tobrīd bija Kellijs) tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kurš pēc pāris mēnešiem tika izbeigts, lāga nesācies, pat administrators oficiāli nebija apstiprināts. Alunāna biroji 2013. gada janvārī ēku Alunāna ielā 2 pārdeva Krūmiņa meitas firmai, bet tā 2015. gadā māju tālāk pārdeva Reģionālajai investīciju bankai, kuras īpašnieki nāk no Ukrainas.
Interesanti, ka informācija par Krūma un Sprūda iespējami prettiesiskām darbībām TKB likvidācijā bija nonākusi līdz žurnālam Ir jau pērnā gada nogalē, tāpēc decembrī par šiem jautājumiem izvaicājām likvidatora darbu uzraugošo FKTK. Tobrīd gan nekādus pārkāpumus komisija nesaskatīja. Tagad komentē: «FKTK nav pierādījumu, ka Krūma komanda būtu ko saņēmusi no kreditoru prasījumiem. Taču par savām bažām un novērojumiem FKTK informējusi tiesībsargājošās iestādes.» Policija nesniedz ziņas, vai šīs FKTK bažas kalpoja par pamatu janvārī ierosinātajam kriminālprocesam.
Likvidatora Krūma un viņa komandas darbs TKB raisa arī citus jautājumus. Piemēram, kāpēc banka likvidācijas procesā nonākusi līdz maksātnespējai, turklāt caurums izrādījies tik liels. Likvidācijas sākumposmā 2016. gada martā bankas aktīvi par vairāk nekā 20 miljoniem pārsniedza saistības, bet šogad jūlijā Latvijas Vēstnesī publicētajā TKB pārskatā redzama gluži pretēja aina – bankas aktīvi sarukuši līdz 49 miljoniem, bet saistības sasniedz 102 miljonus. Ar Krūmu Ir neizdevās sazināties – uz jautājumiem e-pastā neatbildēja, arī centieni sazināties ar viņam piederošas advokātu firmas starpniecību izrādījās nesekmīgi. Savukārt FKTK uzsver, ka TKB likvidācijas sākumā bankai nebija maksātnespējas pazīmju. Taču «ne vienmēr aktīvus var realizēt par tādu vērtību, kā atspoguļots bilancē», skaidro FKTK, atsaucoties uz tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un citiem piespiedu atsavināšanas gadījumiem. Lūgta novērtēt, cik kvalitatīvi strādājis Krūms, komisija tieši neatbild, bet atgādina, ka tāda situācija, kāda izvērtusies ar Krūmu, līdz šim FKTK uzraudzības vēsturē nav bijusi. «FKTK vērsās tiesā par Krūma atcelšanu, izsakot neuzticību», jo konstatēta ļaunprātīga rīcība.
Toties pēdējā gada laikā TKB likvidators Krūms, iespējams, bijis vislabāk atalgotais darbinieks Latvijas valstī – pērn desmit mēnešos viņš nopelnījis aptuveni 4,1 miljonu eiro. Interesanti, ka valsts amatpersonas deklarācijā par pērno gadu viņš dekla-rējis tikai 2,09 miljonus kā savus ienākumus. Tātad var minēt, ka puse no Krūma atlīdzības aizgājusi, algojot palīgus vai paša pieaicinātus ekspertus. Kas tie bijuši, neviens neatklāj, taču iepriekš publiski izskanējis – juridiskos pakalpojumus likvidatoram sniedzis arī Sprūds. Kā noskaidroja Ir, advokāta pakalpojumus TKB 65 tūkstošu eiro apmērā sniedzis arī Sprūda kolēģis – savulaik Antonijas ielā 7 praktizējošais administrators Raivis Stumbergs, vēl par 11 tūkstošiem juridiskos pakalpojumus sniegusi firma Juridiskais birojs Remedium. Tās īpašniekiem pieder un vienā adresē atrodas arī firma Baltic Law Offices, kuras līdzīpašnieks daudzus gadus bija agrākais tieslietu ministrs, pašreizējais Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (NA).
TKB likvidācijā nopelnīja arī ilggadējais Maksātnespējas administrācijas vadītājs Ervīns Ābele. Ir zināms, ka Ābele bijis darba attiecībās ar Krūma likvidējamo banku – viņš TKB sniedzis pakalpojumus, kas saistīti ar bankas pārstāvniecību slēgšanu, un kopumā līdz 2017. gada martam Ābelem par šiem pakalpojumiem samaksāti 64 tūkstoši eiro (izmaksas veido atlīdzība un izdevumu kompensēšana). Salīdzinājumam – tas ir aptuveni divarpus reizes vairāk, nekā Ābele nopelnīja 2015. gadā, vadot Maksātnespējas administrāciju.
Pats likvidators Krūms no 2016. gada marta līdz 2017. gada maijam TKB ir nopelnījis 6,49 miljonus eiro, bet vēl 8,45 miljonus eiro izmaksājis bankas likvidēšanas administratīvais process (bankas mantas un darba telpu uzturēšana, darbinieku algas, atlaišanas pabalsti u. c.).
Šogad martā TKB tika pasludināta maksātnespēja. Lai gan FKTK prasīja administratora nomaiņu saistībā ar pārkāpumiem un virzīja šim amatam jaunu kandidātu Armandu Rasu, tiesa lēmuma pieņemšanu atlika vairākus mēnešus, līdz beidzot Krūms jūnija sākumā tika apcietināts un 19. jūnijā tiesa apstiprināja administratoru nomaiņu.
Administratora nomaiņa izvērtās par sīvu cīņu ne tikai tiesu varas gaiteņos, bet arī parlamentā. NA deputāts Imants Parādnieks iesniedza grozījumus kredītiestāžu likumā, kas faktiski bija vērsti pret Rasas nonākšanu amatā un atzina, ka šo grozījumu tapšanā konsultējies ar daudziem, to skaitā ar Sprūdu. Ar NA, ZZS un Saskaņas balsīm Saeima šos grozījumus pieņēma un savu viedokli nemainīja arī otrreizējā caurlūkošanā pēc Valsts prezidenta iebildumiem.
Kamēr grozījumu pieņemšana aizkavējās, Rasa tika apstiprināts amatā, un FKTK uzskata, ka arī jaunais likuma regulējums viņam neliedz to ieņemt. Rasa darbu sāk ar apņemšanos veikt iepriekšējās TKB valdes un likvidatora Krūma darbības revīziju, «lai saprastu, vai viss ir bijis tā, kā tam jānotiek». Kriminālprocess vedina domāt, ka tā nav bijis, turklāt bankas stāvoklis ir stipri pasliktinājies, un ir skaidrs, ka visi kreditori savus līdzekļus neatgūs. «Mans primārais uzdevums ir, teikšu atklāti, ne tik daudz varbūt nopelnīt, cik parādīt, ka kredītiestāžu maksātnespēja var būt caurspīdīgs process, var būt saprotams sabiedrībai un kreditoriem,» Rasa intervijā Ir sola mainīt veidu, kā TKB likvidators komunicē ar sabiedrību.
Prokuratūra ķeras klāt
Aizdomās turētās personas statuss Sprūdam, viņa kolēģei un bērna mātei Ilzei Gulbei, agrākajam administratoram un bijušajam NA ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim un vēl trim cilvēkiem noteikts arī kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos. Šis ir stāsts par vairāk nekā 40 hektāriem zemes skaistā vietā Ķīšezera krastā, kas veiklu shēmu rezultātā no Sprūda administrētā uzņēmuma nonāca ar pašu Sprūdu saistītu personu kontrolē, turklāt tas viss tika paveikts par cita – arī Sprūda administrēta – maksātnespējīga uzņēmuma naudu. Tāpat šis ir stāsts par valsts iestāžu – maksātnespējas administratoru darbu uzraugošās Maksātnespējas administrācijas, Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta – nespēju novērst šāda veida noziegumus.
Darījumi ar vērtīgo Ķīšezera piekrastes zemi ir savīti komplicētā tīklā, kura būtību Ir pirmo reizi cēla gaismā jau 2014. gada rudenī, ceļot trauksmi par iespējamiem pārkāpumiem. Šī miljonus vērtā zeme Jaunciema gatvē sākotnēji piederēja uzņēmumam Peltes īpašumi, kuram 2011. gada maijā tika pasludināta maksātnespēja un par administratoru kļuva Māris Sprūds. Pieteicās kreditori, arī kāds Kiprā reģistrēts uzņēmums Velven Limited. Taču, vēl nesagaidot administratora Sprūda lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, Velven tā paša gada augustā savas prasījuma tiesības pārdeva tālāk. Par 3,2 miljoniem eiro tās iegādājās Aigars Lūsis, tobrīd zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators, kura prakses vieta daudzus gadus atradās vienā adresē ar Sprūdu. Lūsis neatklāja, kur ņēma naudu miljonu darījumam vai ko tajā pārstāvēja, turklāt nebija daļu šo darījumu dekla-rējis, 2012. gadā kļūstot par valsts amatpersonu – Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Tikai vēlāk Ir atklāja, ka šie 3,2 miljoni ņemti no pilnīgi cita maksātnespējīga uzņēmuma Dzimtā sēta, kura administrators arī bija Sprūds.
Sacilpota darījumu ķēde dažu gadu laikā nodrošināja to, ka Peltes īpašumiem piederošā vērtīgā Ķīšezera piekrastes zeme nonāca ar administratoru Sprūdu saistītu cilvēku kontrolē. Vispirms zemi nopirka a/s Sužu pussala – tās valdes priekšsēdētājs Oskars Ercens ir uzticams Māra Sprūda sadarbības partneris, kurš 2009. gadā oficiāli pilnvarots pārstāvēt Sprūdu maksātne-spējas procesos un kārtot citas formalitātes. Uzņēmuma īpašnieki sākotnēji tika slēpti, taču vēlāk atklājās, ka to vidū ir gan Ercens, gan savulaik par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tiesātā tiesnese Diāna Mašina. Ķīšezera piekrastes zeme šim uzņēmumam tika pārdota bez izsoles, turklāt par to netika samaksāta reāla nauda. Tā vietā a/s Sužu pussala uzņēmās Peltes īpašumu vietā segt parādu, kura prasījuma tiesības iepriekš bija nopircis Lūsis. Vēlāk 2015. gadā zemi uz 99 gadiem iznomāja firmai Tipo īpašums, kuras īpašniece caur vēl vienu uzņēmumu ir Sprūda bērna māte, arī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.
Kriminālprocess par iespējamām nelikumībām šajos darījumos tika ierosināts 2014. gadā, taču izmeklēšana iesprūda. Valsts policijā divu gadu laikā nomainījās četri izmeklētāji, taču rezultāta nebija. Iesprūda arī Maksātnespējas administrācijas iniciatīvas atcelt Sprūdu no amatiem uzņēmumu Peltes īpašumi un Dzimtā sēta maksātnespējas procesos. Iemesli dažādi, to skaitā tas, ka divas tiesneses – Jolanta Zaškina un Santa Rūtenberga – pieņēma pretlikumīgus lēmumus, ko pēc kāda laika Augstākā tiesa atcēla.
Pēc Ir raksta, kurā pērn publiskojām vairāku personu aizdomas, ka izmeklēšanu kavē gan augstākā Valsts policijas vadība, gan prokuratūra, kriminālprocesam nomainījās gan izmeklēšanas iestāde – to pārņēma Valsts ieņēmumu dienests, gan uzraugošais prokurors. Taču arī VID ar lietu netika galā, un tagad kriminālprocesa izmeklēšana atkal ir jaunās rokās – to pārņēmis Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Uldis Cinkmanis. Tas ir netipiski ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītajai prokuratūrai, kas izmeklēšanu pati uzņemas ļoti retos gadījumos. Paralēli izmeklēšanai uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi lietā Cinkmanis uzrauga arī Valsts policijas izmeklēšanu TKB lietā. Jūnijā abi kriminālprocesi beidzot izkustējušies. Cinkmanis Ir intervijai nepiekrita – detalizētāka informācija šobrīd netiek sniegta, lai nodrošinātu izmeklēšanas noslēpumu. Arī mēģinājumi sazināties ar Ilzi Gulbi beidzās bez sekmēm. Savukārt Aigars Lūsis aicināja jautājumus uzdot viņa advokātam Oskaram Rodem. Vai Lūsis savu vainu atzīst? «Esam informējuši procesa virzītāju, ka saistībā ar izvirzītajām aizdomām mēs iesniegsim rakstveida liecības, kurās paudīsim savu attieksmi,» saka Rode, šobrīd atturoties sniegt sīkāku informāciju.
Maksātnespējas administrācija ir paziņojusi, ka kriminālizmeklēšanas dēļ atstādinātie administratori tiks atcelti no viņu vadītajiem maksātnespējas procesiem, un attiecībā uz Krūmu un Durevski tas tiek darīts, tomēr Sprūda gadījumā tie pagaidām ir tikai vārdi. Lai arī Sprūds jau divus mēnešus sēž Centrālcietumā, viņš joprojām oficiāli skaitās uzņēmuma Dzimtā sēta maksātnespējas administrators, liecina Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija. Maksātnespējas administrācija piecu darba dienu laika neatrada iespēju atbildēt uz Ir jautājumiem par šo tēmu.
