Kategorijas: Aktuāli

VIDEO: Atbild EP deputātu kandidāti – kas jūtami uzlabos Latvijas iedzīvotāju ikdienu?

Pirms Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks sestdien, 25.maijā, Ir Latvijas 10 partiju kandidātiem uzdeva trīs jautājumus, lūdzot atbildēt EP vēlēšanu kandidātu saraksta līderus.

Aptaujātās partijas Ir izvēlējās, ņemot par pamatu SKDS aptauju, ja partijas maijā atbalstīja vismaz 1% vēlētāju.

Taču ne visi kandidāti atbildēja uz Ir jautājumiem. Atbildes nesaņēmām no Saskaņas saraksta līderiem Nila Ušakova un Andra Amerika, klusēja Latvijas Krievu savienības kandidāti Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs.

Partiju kandidātu atbildes publicējam SKDS aptaujas reitinga secībā. Šodien atbilde uz otro jautājumu:

 

Nosauciet vienu lietu, ko plānojat EP izdarīt, kas jūtami uzlabos Latvijas iedzīvotāju ikdienu!

Saskaņa

Boriss Cilevičs

Eiropas standartu harmonizācija sociālo tiesību jomā – minimālās algas, pensijas, pabalsti, veselības aizsardzības pieejamība.

Partiju apvienība Attīstībai/Par!

Ivars Ijabs

ES bezdarba pārapdrošināšanas instruments. Jaunas ekonomiskās krīzes un lejupslīdes situācijās tas ļautu cilvēkiem ilgāk saņemt pabalstu un meklēt darbu Latvijā – tā vietā, lai, kā 2009. – 2010. gadā, dotos strādāt citur.

Baiba Rubesa

Es vēlos panākt Eiropas noteikumus, kas ļautu valstīm samazināt zāļu cenas, veidojot apvienības zāļu iepirkumiem un apvienojot medicīnas tehnoloģiju novērtēšanu.

Ieva Ilvesa

Es strādāšu ar Eiropas digitālās pārveides jautājumiem, lai ikviens Latvijas un Eiropas iedzīvotājs ar savu elektronisko ID karti var piekļūt saviem medicīnas, finanšu, nodokļu, izglītības un citiem datiem jebkurā Eiropas valstī. Jo tad, kad mūsu bērni saslimst ceļojot, ir pieejami visi medicīniskie dati viņu ātrai un precīzai ārstēšanai. Lai tad, kad piesakāmies studijām Eiropas skolās vai darbam Eiropā, mums ir pieejami izglītības un darba pieredzes dokumenti elektroniskā veidā un ar juridisku spēku. Lai mums ir pieejama informācija par mūsu pensiju uzkrājumiem un sociālo atbalstu, neskatoties uz to, kurā Eiropas valstī un cik ilgi strādājam.

Jaunā Vienotība

Valdis Dombrovskis

Vairāk naudas Latvijai nākošajā ES daudzgadu budžetā, kas nozīmē arī tuvināt lauksaimniecības tiešmaksājumus ES vidējam līmenim un nodrošināt atbilstošu ES fondu pieejamību Latvijas vajadzībām. Nākamajā plānošanas periodā ES kohēzijas politikas finansējums joprojām nodrošinās nozīmīgākās investīcijas Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Papildus tradicionālajām investīcijām infrastruktūrā, lielāks uzsvars būtu liekams uz ieguldījumiem zinātnē un inovācijās, uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanā, kā arī izglītības sistēmas piedāvājuma ciešākai sasaistei ar darba tirgus pieprasījumu.

Sandra Kalniete

Vēlos izstrādāt ziņojumu par Krievijā radītu viltus ziņu un populisma ietekmi uz Eiropas sabiedrību, kas piedāvātu vadlīnijas vienotai Komisijas rīcībai, lai novērstu šādus precedentus. Ar viltus ziņu, melu un propagandas palīdzību Latvijai un Eiropas Savienībai nedraudzīgi spēki cenšas mūs vājināt. Ja cilvēkiem viltus ziņu iespaidā zudīs ticība Eiropas Savienībai, lielākie zaudētāji no šāda scenārija būs Baltijas valstu iedzīvotāji.

Arvils Ašeradens

Pateicoties Eiropas Savienības finansiālajam atbalstam, ir izdarīts ļoti daudz, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju ikdienu – investēts ceļu infrastruktūrā un tās attīstībā, sniegts atbalsts lauksaimniekiem, kā arī uzsākts atbalsts zināšanās balstītā ekonomikā. Svarīgs darbs, ko vēlos – panākt vienošanos starp dalībvalstīm par augstākās izglītības diplomu un sertifikātu savstarpējo atzīšanu. Tas samazinātu birokrātiju un atvieglotu dzīvi jaunajiem profesionāļiem. Tāpat panākšu finansējuma palielināšanu mūsu zinātnei un nodrošināšu efektīvu ES finansējuma apguvi augstākās izglītības iestāžu attīstībā.

Nacionālā apvienība

Roberts Zīle

Pabeigšu iesākto saistībā ar dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstību, īpaši cīnoties par atbilstošu ES līdzfinansējuma naudas plūsmas nodrošināšanu nākamajā finanšu ietvarā, turpinot vadīt un koordinēt EP projekta atbalsta grupu.

Dace Melbārde

Viens no Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju nākotnes izaicinājumiem ir saistīts ar Eiropas cilvēku un informācijas telpas attiecībām. Šajā ziņā redzu vairākus jautājumus, kas jārisina, lai mēs varētu pasargāt ES iedzīvotājus no manipulatīvas dezinformācijas un mākslīgā intelekta ļaunprātīgas izmantošanas – piemēram, dziļviltojumu radīšanas, kas spēj viltot gan skaņu, gan kustīgās bildes, tādējādi ietekmējot cilvēku rīcību un izvēles.

Kā mēs palīdzēsim atrast cilvēkiem kvalitatīvu un ticamu informāciju? Kādi ir tie līdzekļi, kurus mēs radīsim informācijas telpā, īpaši digitālajā vidē? Atbildes nav vienkāršas un šajā ziņā ir ļoti svarīga ES valstu sadarbība, jo tikai kopdarbā mēs varam rast risinājumus, kas dod kvalitatīvu dzīves telpu gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu iedzīvotājiem. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi ES programmās kā ERASMUS+ pastiprināt medijpratības un kritiskās domāšanas komponenti. Otrkārt, esmu pārliecināta, ka ir jārada atsevišķs fonds kvalitatīva mediju satura atbalstam, žurnālistu mobilitātes un apmācības atbalstam. Treškārt, ir jāizstrādā stingri ētikas standarti mākslīgā intelekta veidošanai, lai novērstu iespēju, ka mākslīgais intelekts tiek izmantots cilvēku rīcības un izvēļu manipulācijai. Ceturtkārt, ir ļoti svarīgi, ka Eiropas apvāršņa programmas ietvaros tiek atbalstīti pētījumi, kas regulāri analizē cilvēka un informācijas telpas mijiedarbību. Kvalitatīvas informācijas telpas veidošanai būtiska ir gudra digitalizācijas politika. Piemēram, digitālu bibliotēku veidošana visās ES valodās vai brīvi pieejamas bezmaksas enciklopēdijas.

Ansis Pūpols

Cilvēki no Latvijas bieži brauc prom, jo netic, ka šajā valstī kāds nopietni cīnās ar korupciju. Oligarhi turpina valdīt. Vēl vairāk! Nostiprinās jauni, piemēram, Māris Martinsons un Rūdolfs Meroni. Būdams žurnālists, 11 gadus esmu atmaskojis Aivara Lemberga, Andra Šķēles, Ainara Šlesera, Māra Sprūda un Jura Savicka īstenoto valsts nozagšanu. Praktiskais rezultāts ir tāds, ka šiem cilvēkiem ir radušies sarežģījumi savu nelikumīgo darbību īstenošanā. Tomēr notiesājošu spriedumu nav bijis. Un tas nav tikai dēļ konfliktiem KNAB vai izmeklētāju nezināšanas dēļ.

Korupcijas gadījumos bieža ir prakse, kad darījumi notiek Latvijā, bet kukuļus maksā kādā citā Eiropas valstī. Izmeklējošās iestādes nav varējušas labi sadarboties ar kolēģiem Eiropā. Un izmeklētāji citās Eiropas valstīs nav bijuši ieinteresēti pieskatīt mūsu pilsoņu darbības. Korupcija ir pārnacionāla, tādēļ arī korupcijas apkarošanai jābūt kopējai. Regulas, kas atvieglo starptautisko sadarbību, prasīšu pieņemt Eiropas Parlamentā .

Latvija bez korupcijas būs valsts, kurai ticēs gan starptautiskie investori, gan pašu pilsoņi. Šādā valstī labprāt atgriezīsies cilvēki, kas aizbraukuši strādāt citur.

Latvijas Krievu savienība

Andrejs Mamikins

Apstiprināt un ievest programmu Bērnu garantija, pie kuras izstrādes nopietni strādāju gan es, gan mana sociālistu/demokrātu/progresīvās alianses grupa EP. Programma darbosies līdzīgi kā Jauniešu garantija.

Partija Progresīvie

Gunta Anča

Eiropas Parlamentā darbošos sociālo jautājumu risināšana. Kā rāda pēdējo gadu pieredze, Eiropas Savienība jau ir spērusi soli šajā virzienā, izprotot un apstiprinot, ka ekonomiku nav iespējams attīstīt, nerūpējoties par tiem cilvēkiem, kas strādā. Ir jau pieņemts Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas ir brīnišķīgs dokuments, kas pagaidām pilnībā nespēj pildīt savu funkciju, jo ir pilnīgi bezzobains – valstīm nesaistošs. Šā parlamenta uzdevums būtu pieņemt tādus likumdošanas aktus, kas patiesi ļautu to realizēt – tā nodrošināt labāku sociālo aizsardzību visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Līdzās tam Progresīvie strādās pie vienotas Eiropas Savienības formulas iztikas minimuma grozam. Tas ir nepieciešams, gan lai novērtētu patieso situāciju, cik tad mums patiesībā ir trūcīgo cilvēku salīdzinājumā ar situāciju citās valstīs, gan noteiktu adekvātu minimālās algas un minimālās pensijas apmēru.

Roberts Putnis

Vēlos strādāt gan ar pretkorupcijas, gan izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kā arī lauksaimniecības politikas reformas  jautājumiem, kas būtiski uzlabotu visu Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Tomēr, ja jānosauc tieši viena lieta, ko vēlos paveikt, tad, būdams vienīgais LGBT+ kopienas kandidāts ar izredzēm tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā, apņemos iestāties par LGBT+ kopienas vienlīdzīgu tiesību aizsardzību visā Eiropas Savienībā.Tas ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā ir svarīgi un laiks ir pierādījis, ka neviens cits LGBT+ kopienas pašas vietā šos jautājumus uz priekšu nevirzīs.

Antoņina Ņenaševa

Panāksim divreiz lielāku budžetu visveiksmīgākajai integrācijas programmai Erasmus+, lai šīs iespējas ir reāli pieejamas visiem jauniešiem, neskatoties uz viņu finansiālo stāvokli. Nodrošināsim arī atsevišķu atbalstu (šīs pašas vai līdzīgas programmas ietvaros) jauno pedagogu piesaistei un profesijas prestiža celšanai, jo kompetenti pedagogi ir atslēga kvalitatīvai un modernai izglītībai visā ES. Tā mēs noteikti uzlabosim arī Latvijas izglītības sistēmu ar tiem instrumentiem, kuri patlaban jau ir EP.

ZZS

Dana Reizniece-Ozola

Daudzgadu budžeta sarunās cīnīšos par lielāku finansējumu kohēzijai un lauksaimniecības atbalstam, lai reģionos veidotos jaunas, labi apmaksātas darbavietas.

Raimonds Bergmanis

Esmu par Eiropas drošības situācijas stiprināšanu, integrējot Kohēzijas fondus jaunajā  Militārās mobilitātes fondā, veicinot infrastruktūras uzlabošanu – tas ir ceļiem, tiltiem, dzelzceļiem, lidostām, ostām, kas ļautu šo infrastruktūru izmantot duāli – gan civilajiem, gan militārajiem uzdevumiem.

Ringolds Arnītis

Panākt, ka tiek izveidota ES finansēta programma, kas paredzēta tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas uzsākt dzīvi Latvijas novados, tai skaitā tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā. Tas ietvertu atbalstu mājokļa iegādei un saimniekošanas sākšanai.

Jaunā konservatīvā partija

Andis Kudors

Strādāšu pie tā, lai dezinformācijas ietekmes mazināšanas iniciatīvas Eiropas Savienībā vainagotos ar reālas rīcībpolitikas īstenošanu, kas vairos visas ES, tajā skaitā Latvijas, informācijas telpas drošību.

Gatis Eglītis

Panākšu godīgāku ES lauksaimniecības finansējuma sadali Latvijā – nauda ir jāvirza prom no lielsaimniecībām, kas pašas spēj attīstīties un piesaistīt resursus, uz mazām, vidējām un jaunām saimniecībām, kas nodrošina lauku apdzīvotību un lielāku atdevi no katra hektāra.

Linda Ozola

Plastmasas iepakojuma ierobežošana, lai tas masveidā nenonāktu Latvijas un visas pasaules dabā – mežos un ūdeņos. Stingrs atbalsts tādai ES finansējuma sadales politikai, kas ir vērsta uz vienmērīgu dalībvalstu attīstību. Cieša sadarbība ar mūsu komandu Saeimā un valdībā vislabāko rezultātu sasniegšanai visās Latvijai svarīgajās nozarēs.

Latvijas Reģionu apvienība

Edvards Smiltēns, Mārtiņš Barkovskis un Inga Bite

Pirmkārt – mēs darīsim visu, lai panāktu labāku Eiropas daudzgadu budžeta (MFF) piedāvājumu Latvijai, jo šobrīd paredzētais samazinājums kohēzijā un lauku attīstībā ir netaisnīgs un apdraud Latvijas iespējas ātrāk sasniegt ES vidējo dzīves līmeni ātrāk par 15 gadiem.

Otrkārt – mēs vēlamies izveidot kopēju ES robežsardzi (uz Frontex bāzes), kas atslogos Latvijas budžetu, ļaus Eiropai atgūt lielāku kontroli pār robežu drošību un migrāciju. Tas nostiprinās mūsu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Mazinās kontrabandu.

Partija KPV LV

Kaspars Ģirģens

Ieviest vienādus pārtikas kvalitātes standartus visās Eiropas Savienības valstīs, lai tādējādi Austrumeiropā izplatītais produkts ir nopērkams tādā pašā augstā kvalitātē kā citās valstīs.

Roberts Spručs

Tā viena lieta varētu būt, ka sekošu līdzi EK semestru ziņojumiem, lai šie ieteikumi, nonākot Latvijas valdībā, tiktu ieviesti dzīvē, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju sociālos un ekonomiskos jautājumus, kas ir pakārtoti pārējiem jautājumiem, ko pieņem Latvijas valdība un Saeima.

Beata Jonite

Pieņemot budžetu, cīnīšos par lielākām investīcijām Latvijas zinātnē un pētniecībā. Pirmais Eiropas Parlamenta darbs būs budžeta pieņemšana, un budžetā, ko sastādījusi Eiropas Komisija, šoreiz liels uzsvars ir likts nevis uz Latvijai ierasto kohēziju, bet uz pētniecību un zinātni (vēsturiski Latvija ir salīdzinoši maz guvusi no fondiem šiem nolūkiem). Uzskatu, ka mums būtu jācenšas mainīt fokusu, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni, un, manuprāt, investīciju izcīnīšana Latvijas jauniešu prātos ir tieši tas, kas ilgtermiņā to spēs izdarīt – protams, apvienojot ar uzņēmējdarbībai draudzīgas vides veicināšanu nacionālā līmentī. Iemesls ir vienkāršs – Latvijai ir nepieciešams inovēt un radīt tehnoloģijas, ar ko spēsim konkurēt ES līmenī un globāli, un tādējādi Latvijā atkal varētu uzplaukt ražošana (piemēram, atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtām). Tas radīs darba vietas (tātad – cilvēku pirktspēju) un vairos valsts ieņēmumus nodokļos, būs arī vairāk, ko novirzīt sociālajai jomai. Šis, bez šaubām, ir ambiciozs daudzgadu plāns, kura augļi nebūs jūtami uzreiz, taču, manuprāt, lai sagaidītu citus rezultātus, nevaram turpināt iet pa to pašu, iemīto taciņu.

Atbild EP deputātu kandidāti – par kādu EK prezidentu jūs varētu balsot?

Pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks sestdien, 25.maijā, Ir Latvijas 10 partiju kandidātiem uzdeva trīs jautājumus, lūdzot atbildēt EP vēlēšanu kandidātu saraksta līderus.

Aptaujātās partijas Ir izvēlējās, ņemot par pamatu SKDS aptauju, ja partijas maijā atbalstīja vismaz 1% vēlētāju.

Taču ne visi kandidāti atbildēja uz Ir jautājumiem. Atbildes nesaņēmām no Saskaņas saraksta līderiem Nila Ušakova un Andra Amerika, klusēja Latvijas Krievu savienības kandidāti Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs.

Partiju kandidātu atbildes publicējam SKDS aptaujas reitinga secībā. Šodien atbilde uz pirmo jautājumu:

 

Par kādu Eiropas Komisijas prezidentu jūs varētu balsot?

Saskaņa

Boriss Cilevičs

Par PES izvirzīto kandidātu, tagadējo Eiropas Komisijas pirmo viceprezidentu Fransu Timmermansu. Personiski pazīstu viņu vairāk nekā 20 gadus un esmu pārliecināts, ka viņš ir vispiemērotākais kandidāts.

Partiju apvienība Attīstībai/Par!

Ivars Ijabs

Tam jābūt politiķim vai politiķei, kurš gan spētu efektīvi vadīt komisiju, gan arī baudītu pietiekošu starptautisku autoritāti un ļautu ES pārvarēt to “imidža krīzi”, kurā tā nonākusi iepriekšējās komisijas laikā. Manuprāt, šādu lomu spētu pildīt pašreizējā konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Baiba Rubesa

Es vēlos balsot par kandidātu, kurš pārstāv liberālas demokrātijas vērtības, ar pieredzi valsts vadīšanā vai Eiropas Komisijā. Priekšroku dotu kandidātei sievietei, tādām kā dānietes Margrēte Vestagere vai Helle Torninga-Šmita.

Vadošo kandidātu (Spitzenkandidat) pieeju neatbalstu un noteikti nebalsotu par Manfredu Vēberu ar viņa izteikti labā spārna Vācijas kristīgi sociālās savienības politiku un laipošanu atbalstā Ungārijas premjera Orbana antiberālajam kursam.

Ieva Ilvesa

Es balsotu par profesionālu un spēcīgu sievieti, kura nāk no mazas, digitālas un sociāli taisnīgas valsts, kura ir pierādījusi pasaules politikā, ka var aizstāvēt Eiropas Savienības  intereses iepretīm tehnoloģiju un ģeopolitiskiem milžiem. Tāda ir pašreizējā ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, liberāle no Dānijas.

Jaunā Vienotība

Valdis Dombrovskis

Eiropas Tautas partija no savas puses kā kandidātu nākamās Eiropas Komisijas prezidenta amatam ir izvirzījusi Manfrēdu Vēberu. Uzskatām viņu par labu izvēli, jo viņš jau sekmīgi vadījis Eiropas Parlamentā Eiropas Tautas partijas grupu, kas ir lielākā politiskā grupa parlamentā. Tāpat viņš iestājās par jautājumiem, kuri būtiski arī Latvijai – tai skaitā par vienotu un spēcīgu ES, par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu ES, tai skaitā izlīdzinot atšķirības starp ES reģioniem, stingri iestājās pret Krievijas agresiju un aizstāv ES neatkarību no Krievijas gāzes piegādēm.

Sandra Kalniete

Šajā amatā vēlos redzēt jaunās paaudzes politiķi, kurš sevi ir pierādījis kā vadītāju, kas saprot ES nākamos izaicinājumus: vienotā digitālā tirgus izveide, aizsardzības spēju un ārējo robežu stiprināšana un cīņa ar agresīvo režīmu hibrīddraudiem. Uzskatu, ka šāds cilvēks ir Eiropas Tautas partijas kandidāts Komisijas prezidenta amatam Manfrēds Vēbers. Man ir arī ļoti svarīgi, ka viņš lieliski izprot Latvijai nozīmīgos jautājumus.

Arvils Ašeradens

Es atbalstīšu tādu Eiropas Komisijas prezidentu, kurš spēs aizstāvēt ideju par spēcīgu un vienotu Eiropas Savienību, salāgojot gan mazo, gan lielo dalībvalstu intereses. Par EK vadītāju, kam ir vīzija par nevienlīdzības mazināšanu dalībvalstu vidū, spējot ātri, bet efektīvi panākt nepieciešamo izlīdzinājumu. Eiropas Tautas partija par savu EK prezidenta kandidātu ir izraudzījusies līdzšinējo Eiropas Tautas partijas grupas vadītāju Eiropas Parlamentā Manfrēdu Vēberu, kuram ir vīzija un vēlme padarīt ES labāku un drošāku tās iedzīvotājiem. Latvijai un man ir svarīgi, lai tiktu apturēts NordStream 2 projekts, ko M. Vēbers, nonākot šajā amatā, solījis izdarīt, nodrošinot Eiropas vienotības un drošības ideju augstāku par dažu valstu ekonomiskajām interesēm.

Nacionālā apvienība

Roberts Zīle, Dace Melbārde, Ansis Pūpols

Uzskatām, ka EK prezidenta izvēlē tomēr ir jāatstāj ES Padomes kompetencē. Taču, ja ir jāizvēlas, balsošu par Eiropas Konservatīvo un reformistu kandidātu Janu Zahradilu.

Latvijas Krievu savienība

Andrejs Mamikins

Par jebkuru, kas proklamēs līdzīgus mērķus kā es, bet pēc situācijas uz šodienu – par Fransu Timmermansu.

Partija Progresīvie

Gunta Anča

Franss Timmermanss ir kandidāts, kas atzinis, ka vēlas redzēt cilvēcisku Eiropu, tādu, kur tās iedzīvotāji ir gatavi rūpēties viens par otru. Viņa galvenais uzdevums ir nosargāt Eiropas pamatvērtības, un tas ir svarīgi arī Progresīvajiem.

Roberts Putnis

Lieku lielas cerības uz to, ka jaunais Eiropas Parlamenta vairākums varētu politiski pavirzīties vairāk pa kreisi. Šobrīd kreisā spārna galvenais ir Franss Timmermanss, kuram būtu arī mans atbalsts.

Antoņina Ņenaševa

No piedāvātajiem kandidātiem visdrīzāk par Fransu Timmermansu.

ZZS

Dana Reizniece-Ozola

EK prezidentam jābūt personai, kas spēj izveidot spēcīgu komisāru komandu un panākt vienlīdzīgu attieksmi pret visām ES dalībvalstīm – gan lielajām un vecajām, gan mazākām un jaunākām. Jaunajiem komisāriem jābūt daudz aktīvākiem nekā šobrīd. Viņiem precīzi jāpārzina savas atbildības joma katrā dalībvalstī un personiski jāatbalsta reformas. Līdz šim EK prezidenta amatu nav ieņēmusi neviena sieviete, manās acīs spēcīgai kandidātei būtu priekšroka.

Raimonds Bergmanis

Vispirms būs svarīgi ieraudzīt, kāds būs jaunais Eiropas Parlaments, cik fragmentēts vai vienots. Un tad pirms balsošanas par EK prezidentu man būtu svarīgi dzirdēt kandidāta redzējumu par viņa prioritātēm, tas ir, kādus uzdevumus un mērķus viņš izvirzīs, lai parlamentu censtos saglabāt vienotu nevis šķeltu.

Man būtu svarīgi, lai EK prezidents būtu tāda personība, kas pārstāvētu Eiropas vērtības un kas spētu atjaunot Eiropas Savienības nozīmīgo lomu pasaules politikā. Vienlaicīgi man ļoti būtiski, lai EK prezidentam būtu svarīgi apmeklēt un iepazīt ikvienu ES valsti, lai pēc tam spētu labāk iedziļināties un izprastu ikvienas dalībvalsts situāciju un lomu Eiropas kopējā kontekstā.

Solidaritātei un vienotībai ir īpaša nozīme Eiropas Savienībā – tās ir vienas no vērtībām, kuras gribētu saklausīt EK prezidenta kandidāta redzējumā.

Ringolds Arnītis

Par tādu, kurš ir pārliecināts, ka spēcīgu Eiropas Savienību veido nacionālas valstis, nevis dziļāka integrācija un federalizācija.

Jaunā konservatīvā partija

Andis Kudors

Par Manfrēdu Vēberu.

Gatis Eglītis

Būtu laiks šo amatu ieņemt sievietei (nav bijis nekad).

Linda Ozola

Par kandidātu, kurš/-a arī redz ES kā stingri nacionālu valstu savienību, kur katras valsts nacionālā identitāte tiek sargāta, kopta un atbalstīta.

Latvijas Reģionu apvienība

Edvards Smiltēns, Mārtiņš Barkovskis un Inga Bite

Par vairāk konservatīvi virzītu kandidātu, kurš pazīst Latviju. Kurš būtu gatavs strādāt, lai nebūtu dalījuma “jaunās” un “vecās” dalībvalstīs. Tādu, kurš palīdzēs straujāk izlīdzināt dzīves līmeni starp dalībvalstīm, izlīdzinot tiešmaksājumus un nesamazinot finansējumu kohēzijas politikai un lauku attīstībai. Kurš apzināsies, ka Eiropas kopējā izaugsme ir panākama, arī izmantojot Baltijas valstu izaugsmes potenciālu. Par tādu, kurš ir ar stingru stāju Eiropas drošības jautājumos un nelaipo saistībā ar Krievijas veikatajiem statptautisko tiesību pārkāpumiem, robežu neaizskaramības principu laušanu. Pēc vēlēšanām mēs vērtēsim visus reālos iespējamos kandidātus caur šādu kontekstu.

Partija KPV LV

Kaspars Ģirģens

Jūsu uzstādītais jautājums ir nekorekts – EK ir priekšsēdētājs, es balsotu par tādu priekšsēdētāju, kurš iestāsies par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem valstīm.

Roberts Spručs

EK priekšsēdētājam jābūt kompetentam, ierosinot jaunus tiesību aktus un programmas ES vispārējās interesēs. Viņam jābūt taisnīgam, pārvaldot ES budžetu, ES politiku un jābūt pārliecinātam, ka dalībvalstis pareizi piemēro ES tiesību aktus.

Beata Jonite

Ņemot vērā, ka plānojam pārstāvēt Eiropas Tautas partiju, kandidāts, par kuru balsotu, ir Tautas partijas virzītais Manfrēds Vēbers.

VIDEO: Uldis Bērziņš: Bibliotēka ir iespēja, ne rezultāts

“Visa pasaule ir bibliotēka,” video intervijā lasīšanas veicināšanas projektam “Bibliotēka” saka Uldis Bērziņš, dzejnieks, tulkotājs un atdzejošanas meistars. “Aiz katra zāles cera un aiz katra bites spārna ir milzums puspiejamas vai nepieejamas informācijas. Reizēm mēs par šo to pietiekami ieinteresējamies, lai mēģinātu izprast.”

Videostāstā Uldis Bērziņš vērš uzmanību uz literatūru kā uz būtisku daļu no kaut kā lielāka – no eksistences, no esības, no Dieva radītā brīnuma.

Uldis Bērziņš ir viens no ievērojamākajiem un prasmīgākajiem latviešu tulkotājiem, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc viņa iniciatīvas un pateicoties viņa talantiem, latviešu valodā ir lasāmi tādi tulkoti darbi kā Saadī “Rožu dārzs”(no persiešu valodas), “Korāns” (no arābu valodas), “Vecā Edda”(no senislandiešu valodas) un daudzi citi. Par jaunāko dzejas krājumu “Idilles” Uldis Bērziņš nesen notikušajā Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā saņēma apbalvojumu – labākais dzejas darbs, kas izdots 2018. gadā.

Iespējams, Ulda Bērziņa skatījums uz literatūru un tās nozīmi ir filozofiskākais projekta “Bibliotēka” stāstu sērijā. Dzejnieks uz literatūru, valodu un vārda mākslu skatās kā uz vienu no pakāpēm “pasaules radīšanas projektā”, kā uz Dieva radītu brīnumu, kurā ir atļauts piedalīties arī cilvēkam. Klausoties interviju, atliek piekrist latviešu literatūrkritiķa un rakstnieka Gunta Bereļa teiktajam: “Bērziņš neizsaka domas – viņš rada domas.”

Lūk, viena no tām: “Literatūra ir valodas viena no attīstām formām. Tā ir viena no prāta, jūtu un esības izteiksmes iespējām. Vārdiskā izteiksme. Vēstījums. Spēle ar vārdiem. Liecība par tūkstošgadīgu senatni. Kādos no gadu tūkstošiem tikai mutiskā atmiņas formā, dziedāta, stāstīta… un tad pamazām sāk skrapstēt spalva. Cik dīvaini, ka radās zīdītājs, kuram plaukstā skrapst tāda dīvaina rakstoša spalva. Tā tad tiek piefiksēta ar pretenziju uz mūžību.”

Turpinot stāstījumu, Uldis Bērziņš pauž ideju, ka valodas, rakstības un lasīšanas pastāvēšana ir paša Radītāja pirksts. Kā viņš šo žestu tulko plašāk, iesējams noklausīties intervijā projekta bibliotēka mājas www.manabiblioteka.lv.

Līdzās intervijai ar dzejnieku projekta mājaslapā var skatīties arī iepriekš publicētos videostāstus ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni, bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, “Baltic International Bank” galveno akcionāru Valēriju Belokoņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Saniti Stinkuli.

Ārsts Gruntmanis: Latvijā ir mainījušies politiskie vēji

Endokrinologs Uģis Gruntmanis, kurš ASV medicīnā nostrādāja ilgus gadus, tagad atgriezies Latvijā, lai strādātu mūsu valsts medicīnā. Intervijā žurnālam Ir ārsts uz jautājumu par aktuālākajām problēmām Latvijas medicīnas izglītībā teic, ka tās ir – vāji tiek mērīta mācību kvalitāte, jo nodarbības bieži nenotiek vai ir sliktas kvalitātes. Tāpat studentiem esot salīdzinoši maza atbildība par pacientu. Gruntmanis intervijā uzsver, ka “medicīna nav tikai tehniskās zināšanas, tā ir arī ētika”.

Vaicāts, vai Gruntmanim ir skaidrs, kur Latvijas medicīnā paliek nauda, par kuras trūkumu gadiem sūdzas paši mediķi, ārsts atbild, ka šajā gadījumā vienīgās zāles ir atklātība. “Strādājot universitātē ASV, jebkurš varēja paskatīties internetā, kāda ir mana alga, jo šo universitāti atbalsta nodokļu maksātāji. Nav pieņemami, ka Latvijas slimnīcās atalgojuma atšķirības ir desmitkārtīgas un pat vairāk, turklāt kritēriji neskaidri. Ja esi ar ietekmi un pietuvināts politikai, tev būs daudz. Ja ne, būs maz,” saka Gruntmanis.

Par amorālu viņš arī nosauc situāciju ar klīniskajiem pētījumiem, jo šī joma neesot sakārtota ne Latvijā, ne Polijā, ne Skandināvijā un arī ASV. “Tā nedrīkst būt, ka samaksa par klīniskajiem pētījumiem vienkārši aiziet uz ārsta bankas kontu — tas ir amorāli. Jo lielāks šoks, ja tas notiek valsts universitātes slimnīcās,” saka Gruntmanis.

Viņš min, ka Latvijas universitāšu slimnīcām, kas ir valsts veselības aprūpes mugurkauls, jāpanāk, lai ārsti strādā pilnu darba laiku, nevis skraida apkārt pa desmit darbiem. Tāpat jābūt pacientu aptaujām, lai var izdarīt secinājumus par ārstēšanas kvalitāti. Kā efektīvu jautājumu viņš min to, ko uzdod ASV slimnīcās: vai jūs šo ārstu ieteiktu savam draugam, radiniekam, kolēģim? “Šis jautājums ietver visu, ieskaitot novērtējumu, vai ārsts saprotami izskaidrojis. Svarīgi ir kvalitātes mērījumi — cik daudz ārsts izdara, un vai pacienti ar padarīto ir apmierināti,” saka Gruntmanis.

Atgriezies Latvijā, Gruntmanis ir cerīgs, jo, viņaprāt, ir mainījušies arī politiskie vēji – “komunistu partija ZZS, kas vilka valsti atpakaļ daudzus gadus, ir ārā no valdības — tas ir liels sasniegums. Vairākas partijas iestājas par tiesiskumu, godīgu valsts pārvaldi, tas dod cerību”.

Visu interviju lasiet žurnālā Ir šeit.

SAB sāk dienesta pārbaudi par čekas aģentu alfabētisko kartotēku

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir uzsācis dienesta pārbaudi par dažādos avotos minēto atšķirīgo LPSR VDK alfabētiskajā kartotēkā esošo kartīšu skaitu un tā neatbilstības iemeslu, trešdien Ir saņēma informāciju no SAB pārstāves Ivetas Mauras. SAB pārbaude noslēgsies jūnija sākumā un par tās rezultātiem drošības iestāde sola informēt Ir.

Pagājušajā nedēļā žurnāls Ir publicēja rakstu, kurā atklāja – Excel datubāzē ievadot Nacionālā arhīva īpašajā vietnē internetā publiskotās VDK aģentu statistiskās un alfabētiskās kartotēkas, publiskotajā alfabētiskajā kartotēkā, iespējams, trūkst gandrīz 700 aģentu kartīšu, ja salīdzina ar SAB paspārnē strādājošā Totalitāro seku dokumentēšanas centra (TSDC) paša iepriekš dotajiem un publicētajiem skaitļiem.

Kā tas var būt, vaicāja žurnāls un devās pēc atbildes uz TSDC. Taču arī bijušais TSDC ilggadīgais vadītājs, tagad konsultants Indulis Zālīte nespēja ticami izskaidrot šādu atšķirību.

Vēl lielāka atšķirība skaitļos veidojas tad, ja Ir izveidotās datubāzes skaitļus pretstata pērnā gada novembrī TSDC vadītājas Zintas Ābolas dotajam alfabētiskās kartotēkas kartīšu skaitlim 10 612 – starpība ir ap trim tūkstošiem. Tādu pašu skaitli pērn atbildē par kartotēkām Ir sniedza SAB.

Žurnāla Ir algotas divas speciālistes triju mēnešu laikā Excel datubāzē ievadīja arhīva interneta lapā publiskotās VDK kartotēkas. Aprīļa beigās visus VDK dokumentus, kas ilgus gadus glabājās TSDC, ir pārņēmis Nacionālais arhīvs. Lai varētu parakstīt dokumentu pieņemšanas – nodošanas aktu, arhīva speciālisti patlaban veic saņemto papīra dokumentu fizisko pārbaudi un salīdzināšanu ar elektronisko datubāzi. Kā Ir teica arhīva direktore Māra Sprūdža, tas var aizņemt pat pāris mēnešu. Tikai tad varēs pateikt, ko Nacionālais arhīvs ir saņēmis no TSDC.

Juris Jansons: Esmu par Levitu, bet neesmu pret sevi

Valsts prezidenta amata kandidāts, patlaban tiesībsargs Juris Jansons ir parakstījis pilsoniskās iniciatīvas Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu aicinājumu virzīt šim augstajam amatam Eiropas Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Tagad, kad viņu pašu ZZS pieteikusi prezidenta amatam, Jansons intervijā žurnālam Ir saka, ka viņš joprojām ir par Levitu, bet “neesmu arī pret sevi”.

Augstā amata paraugu ārpolitisko mērķu sasniegšanā Jansons saskata bijušajā prezidentē Vairā Vīķē-Freinbergā. Savukārt par iekšpolitisko paraugu Jansons min Kārli Ulmani. Uz Ir norādi, ka Ulmanis nebija Valsts prezidents, Jansons pasmejas, ka zina – bijis Ministru prezidents, un bilst, ka teiktais jāsaprot vairāk kā metafora: “No Valsts prezidentiem man ir ļoti grūti atrast kādu, par ko varētu teikt – favorīts.”

Uz Ir jautājumiem, lai noskaidrotu Jansona attieksmi pret partiju Saskaņa, viņš atbild izvairīgi – “ja Saskaņa pozicionē sevi kā sociāldemokrātisku partiju un ir diezgan plaši pārstāvēta parlamentā, tad kāpēc nepadomāt par labklājības veidošanu?” Viņš arī apgalvo, ka dzirdējis, “daudzi no Saskaņas politiķiem atzīst, ka okupācija ir bijusi”, bet nevienu politiķi konkrēti nevar nosaukt. Viņš arī apgalvo, ka retorika Saskaņai ir mainījusies un Saeimas komisijās Saskaņas deputāti par sociālekonomiskām tēmām esot vieni no visaktīvākajiem, “kas iedziļinās un atbalsta mūsu risinājumus”.

Visu interviju lasiet žurnālā Ir šeit.

Prokuratūra konstatējusi nepilnības LTV valdes konkursa nolikumā un kandidātu atlasē

Prokuratūra pārbaudē konstatējusi vairākas nepilnības Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa nolikumā un kandidātu atlasē, par kurām informēta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas iesnieguma sāktajā pārbaudē par LTV valdes atlasi konstatēts, ka LTV valdes priekšsēdētāja amatam izvēlētais Einārs Giels formāli atbildis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām jautājumā par piecus gadus ilgu profesionālo pieredzi uzņēmumu vadībā. Vienlaikus prokurors konkursa nolikumā un kandidātu atlasē konstatējis vairākas nepilnības.

LŽA iesniegumā tika apšaubīta NEPLP 28.marta lēmuma par LTV valdes priekšsēdētāja iecelšanu likumība. LŽA ieskatā, amatam izraudzītais kandidāts neatbilda likuma prasībām, jo nav darbojies plašsaziņas līdzekļu jomā un nekad nav vadījis uzņēmumu.

Prokuratūras pārbaudē saņemtas ziņas no NEPLP, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Uzņēmumu reģistra, kā arī no LŽA un NEPLP pieņemti papildus paskaidrojumi. Izvērtējot iegūto informāciju, konstatēts, ka ar 10.janvāra lēmumu apstiprinātajā konkursa nolikumā NEPLP nav pietiekami detalizēti formulējusi kandidātam izvirzītās prasības. Tāpat konkursa komisija nav pārliecinājusies par kandidāta iesniegto ziņu patiesumu.

Kaut arī par LTV valdes priekšsēdētāju ar balsu vairākumu ievēlēts likuma prasībām formāli atbilstošs kandidāts, konkursa nolikums un izvērtēšanas process nerada pārliecību, ka no visiem pretendentiem valdes priekšsēdētāja amatā iecelta atbilstošākā persona, atzīmē prokuratūra.

Par konstatētajiem trūkumiem prokuratūra informējusi NEPLP.

Jau ziņots, ka pavasarī konkursa rezultātā NEPLP nolēma par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju apstiprināt farmācijas kompānijas “Olainfarm” mārketinga tirgus datu analītiķi Gielu, bet par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Abiem nebija iepriekšējas darba pieredzes medijos. Pēc tam daļā sabiedrības izskanēja iebildumi lielākoties pret Giela kandidatūru. Vēlāk gan viņš, gan Juhņēviča paziņoja, ka atsakās no amatiem LTV valdē.

KNAB aiztur RTAB valdes locekli Jermoloviču

Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča pirmdien kopā ar maskās tērptiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem pameta RTAB telpas, kurās KNAB darbinieki jau vairākas stundas veic kratīšanu, novēroja aģentūra LETA.

Jermoloviča kopā ar KNAB darbiniekiem iekāpa KNAB automašīnā. KNAB darbiniekam rokās bija melns maiss.

Aģentūrai LETA zināms, ka Jermoloviča tikusi aizturēta. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.

Cits RTAB valdes loceklis Guntars Grīnvalds joprojām atrodas RTAB telpās.

Aģentūrai LETA arī zināms, ka KNAB Rīgas domē ir atstājis partijas “Saskaņa” frakcijas telpas, kurās izvietots arī Rīgas pašvaldības nodibinājums “Riga.lv”. KNAB darbinieki gan turpina atrasties Rīgas domes priekšsēdētāja palīgu telpās.

KNAB darbinieki pirmdien no rīta ieradās RTAB un Rīgas domes telpās, lai veiktu kratīšanu kriminālprocesā, kas ierosināts pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

KNAB informēja, ka ilgstoša un apjomīga darba rezultātā, analizējot iegūto informāciju, 5.aprīlī tas sācis kriminālprocesu pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

Informācijas ieguvē KNAB cieši sadarbojies ar Valsts kontroli. Vienlaikus kriminālprocesuālās darbības šodien tiek veiktas arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā.

RTAB valdē strādā Guntars Grīnvalds, Jermoloviča un Rīgas domnieks Maksims Tolstojs (S). Pērn nodibinājums strādājis ar 6,17 miljonu apgrozījumu un 606 973 eiro peļņu. Tolstojs patlaban atrodas komandējumā Krievijā, Kazaņā.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Revīzijā VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem – RTAB un “Riga.lv”.

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Revīzijā kopumā esot konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos, un tas liekot secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

Tadžikistānas viesstrādnieki: cilvēktirdzniecības lietā izskan Ščerbatiha vārds

Tadžikistānas pilsoņi, kuri Latvijā atzīti par cilvēktirdzniecības upuriem, apgalvo, ka sarunās ar viņiem algu nemaksājušo uzņēmumu SIA “TVIDES” piedalījies arī Latvijas Svarcelšanas federācijas prezidents, kādreizējais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs, tā svētdien vēstīja LNT ziņu TOP10.

16 Tadžikistānas pilsoņi Latvijā ieradušies strādāt par atslēdzniekiem. Uz Latviju vīriešus uzaicinājis Latvijā jau dzīvojošais viņu tautietis Akramhons Usmanhonovs, kuram Rīgā pieder divas ēdināšanas iestādes ‘’Plov bar’’. Cietušie apgalvo, ka viņš šajā cilvēktirdzniecības ķēdē esot bijis starpnieks. Par darbā iekārtošanu katram bijis jāsamaksā 150 eiro un jāpiekrīt, ka 10% no atalgojuma vēlāk tiks atdoti starpniekam.

Darba līgumā, kas noslēgts ar SIA ‘’TVIDES’’, viņiem apsolīta darba alga 926 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tomēr pie darba pienākumu pildīšanas vīrieši nav tikuši. Pamatojoties uz to, ka patlaban atslēdznieki nav nepieciešami, uzņēmums viņiem licis mācīties par mūrniekiem. Tadžiki stāsta – vēlāk viņiem pateikts, ka viņi slikti strādā, tāpēc arī samaksa nepienākoties. 

Viktoru Ščerbatihu tadžiki raksturoja kā cilvēku, kurš esot viņu darba devēju tā dēvētais “jumts” – cilvēks, kas risinot dažādas problēmas. 

LNT Ziņu Top10 rīcībā nonācis audioieraksts, kurā dzirdams, kā V.Ščerbatihs tadžikiem skaidro, ka alga viņiem netiek maksāta, jo uzņēmums nonācis finanšu grūtībās. V.Ščerbatihs  atzina, ka ierakstā dzirdamā balss ir viņa, tomēr noliedza, ka viņam būtu kāda saistība ar Latvijā paverdzinātajiem Tadžikistānas pilsoņiem. Uzņēmuma “TVIDES” īpašnieki esot viņa draugi un konkrētajā brīdī, kad notikusi ierakstā dzirdamā saruna, viņš bijis nejauši iegājis ciemos – ar draugiem parunāt par sadarbību. Pēc Ščerbatika teiktā, Tadžikistānas pilsoņi esot bijuši agresīvi noskaņoti un viņš tikai centies abas puses samierināt.

Arī uzņēmumā “TVIDES” noliedz cilvēktirdzniecību. Starpnieks, kas piegādājis uzņēmumam darbiniekus, esot apgalvojis, ka viesstrādnieki ir atbildīgi un strādāt griboši cilvēki.

“Mums ar viņu bija mutiska vienošanās par to, ka viņš mums piegādā cilvēkus, konkrētā profesijā profesionāļus, bet dzīvē tas izrādījās citādāk,” situāciju raidījumam skaidrojis uzņēmuma pārstāvis. Uz jautājumu, kāpēc vēlāk, saprotot, ka darbinieki neatbilst kvalifikācijai, nepārtrauca darba attiecības, uzņēmuma pārstāvis skaidroja, ka esot jau tā cietis zaudējumus, uzaicinot šos cilvēkus uz Latviju. 

“Ņemot vērā to, ka jau bija radīti ļoti lieli zaudējumi visu šo dokumentu kārtošanā un dzīvesvietas apmaksāšanai tika mēģināts ar šiem darbiniekiem vienoties, vairākas reizes mēģinājām, bet diemžēl nesekmīgi, līdz ar to šis viss ievilkās. Mēs viņiem esam spiesti maksāt likuma kārtībā noteiktos 926 eiro, bet ņemot vērā to, ka viņi nestrādāja mēs viņiem nespējām to maksāt,” atzīst uzņēmuma pārstāvis.  

Tomēr Latvijas institūcijas saka, ka darba devējs pārkāpis ne vien imigrācijas un darba likumus, bet arī cilvēktiesību normas. Apsekojot vietu, kur Tadžikistānas pilsoņi mitinājās, Valsts darba inspekcija (VDI) secināja – šo cilvēku atbalstam nepieciešams piesaistīt papildspēkus. 

“Personas norādīja, ka viņi jau ilgtermiņā nav ēduši, ka nav minimālās garantijas izdzīvošanai. Mēs kopā gan ar Valsts robežsardzi gan Valsts policiju apsekojām to vietu, kur viņi dzīvo, sapratām, ka ir jāpiesaista nevalstiskā organizācija, lai palīdzētu šiem cilvēkiem,” LNT Ziņu TOP10 skaidroja VDI vadītāja Baiba Puķukalne. 

Arī Iekšlietu ministrijā (IeM) norāda – šie Tadžikistānas pilsoņi bija paverdzināti. “Pēdējo mēnešu notikumi un tieši šis konkrētais identificētais gadījums Tadžikistānas pilsoņiem, kuri ir atzīti par cilvēktirdzniecības upuriem, mums pašiem ir jauns izaicinājums, tas bija pārbaudījums mūsu spējām un institūciju sadarbībai, lai mēs varētu atklāt – jā, šie cilvēki ir cietuši no ekspluatācijas. Nebija diskusija par to, ir viņi cilvēktirdzniecības upuri vai nav,” LNT Ziņu TOP10 atklāja ministrijas nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.

Tikmēr šajā stāstā iesaistītais uzņēmums noliedz Latvijas institūciju secināto un uzskata, ka viesstrādnieki Latviju izmantojot kā iespēju palikt Eiropā. Savukārt Viktors Ščerbatihs uzskata, ka viņš tiekot nepatiesi apmelots un tāpēc ir vērsies policijā ar iesniegumu. 

“Uzrakstīju, ka viņi mani apmelo, ka es tur skraidīju ar nazi un viņiem draudēju. Aizgāju uz policiju uzrakstīju iesniegumu, ka tie cilvēki mani apmelo, es, Latvijā pazīstams cilvēks, saprotiet, un cilvēki nezinot mani apmeloja, viņi baigi mani apmeloja, tas bija briesmīgi,” LNT Ziņu TOP10 skaidrojis Viktors Ščerbatihs.

Valsts policija turpina izmeklēt šo cilvēktirdzniecības gadījumu, un izmeklēšanās interesēs informāciju par aizdomās turamajiem šajā lietā neatklāj. Savukārt 16 cilvēktirdzniecības upuriem Latvijā piešķirts nogaidīšanas statuss un valsts atbalsts.

Tramps izraudzījies ASV jauno vēstnieku Latvijā

Latvijā būs jauns Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks. ASV prezidents Donalds Tramps amatam nominējis karjeras diplomātu Džonu Lesliju Kārvailu. Par to vēstīja LNT ziņas, atsaucoties uz ASV Baltā nama izplatīto paziņojumu.

Kārvails ir ASV Valsts departamenta Personāla plānošanas un attīstības biroja direktora vietnieks. Viņš ir pieredzējis karjeras diplomāts. Kārvails divas reizes bijis diplomātiskās misijas vadītāja vietnieks – vispirms ASV vēstniecībā Brunejā, bet pēc tam Nepālā. Kārvails arī bijis ekonomisko attiecību padomnieks ASV vēstniecībās Itālijā, Irākā un Kanādā.

Kā LNT ziņām norādīja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļas vadītājs Čads Tvitijs, Trampa nominētais vēstnieks ir ar ilggadēju pieredzi ārlietu dienestā. “Viņš ir ļoti pieredzējis un augsti kvalificēts diplomāts. Esam ļoti priecīgi par viņa nominēšanu,” sacīja Tvitijs.

Trampa izraudzīto diplomātu par piemērotu vēstnieka amatam uzskata Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja vietnieks, Latvijas bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš (JV). “Karjeras diplomāti no Vašingtonas vienmēr ir ļoti labi sagatavoti. Viņi īpaši sagatavojas Latvijai, viņi pat valodu iemācās. Un mums ir bijusi ļoti laba pieredze ar karjeras diplomātiem. Kārvails ir bijis vairākās valstīs gan Eiropā, gan Āzijā. Vadoties no viņa pieredzes, es domāju, ka viņš būs ļoti piemērots Latvijai. Un tās ir labas ziņas, ka tāda izvēle ir izdarīta,” norādīja Kalniņš.

Par ASV jauno vēstnieku Kārvails kļūs pēc tam, kad amatā viņu būs apstiprinājis ASV Senāts. “Vispirms notiks kandidāta izvaicāšana Senāta Ārlietu komitejā. Pēc tam viņi balsos. Ja Ārlietu komiteja kandidātu apstiprinās, būs balsojums ASV Senātā. Process diemžēl var prasīt vairākus mēnešus, ja viss notiek raiti. Bet tas var ilgt arī līdz pat vienam gadam,” sacīja ASV vēstniecības pārstāvis Tvitijs.

Kopš 2015. gada ASV vēstniece Latvijā ir Nensija Petita. Viņa nolēmusi prom no Latvijas doties jūlijā. Pirms ieradīsies nākamais vēstnieks, diplomātiskajai pārstāvniecībai būs pagaidu vadītājs.