Kategorijas: Aktuāli

“Delna” aicina publiskot auditoru ziņojumu par RS situāciju un Kalnmeieru – par Juraša lietu

(papildināta no 4.rindkopas)

Sabiedrība par atklātību “Delna” nosūtījusi SIA “Rīgas satiksme” pagaidu valdes priekšsēdētājam Anrijam Matīsam aicinājumu publiskot auditoru kompānijas “Ernst & Young” sagatavoto ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā, informēja “Delnas” pārstāvji.

“2019. gada 19. februārī tika publiskota informācija, ka starptautiskāauditoru kompānija “Ernst & Young” sagatavojusi ziņojumu par situāciju uzņēmumā “Rīgas satiksme”. Iestājoties par atklātību un labu pārvaldību, biedrība “Sabiedrība par atklātību –Delna” aicina publiskot auditoru ziņojumu. Iesakām dot sabiedrībai iespēju iepazīties ar situāciju uzņēmumā, kas tiek uzturēts no nodokļu līdzekļiem, un tādējādi mazināt iespējas publiski manipulēt ar ziņojuma saturu,” vēstulē, kuru parakstījusi direktore Liene Gātere, aicina “Delna”.

Delnas” pārstāvji norādīja, ka organizācija jau 2018. gada decembrī aicinājusi “Rīgas satiksmes” valdi nodrošināt iespējami lielu atklātību par uzņēmuma darbu, tajā skaitā publicēt auditoru ziņojumu.

Tāpat “Delna” ceturtdien nosūtījusi vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ar aicinājumu regulāri informēt sabiedrību par progresu krimināllietā pret 13.Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP). Kopš Juraša izdošanas kriminālvajāšanai 2019.gada 31.janvārī pagājušas trīs nedēļas, atgādināja “Delna”. Šajā laikā Ģenerālprokuratūra sniegusi publisku informāciju par lietas virzību, tajā skaitā par Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora izsniegto lēmumu par Juraša saukšanu pie kriminālatbildības.

“Delnas” ieskatā pirmstiesas procesa raitai virzībai var būt nozīmīga ietekme uz sabiedrības uzticības vairošanu tiesībaizsardzības iestādēm un aizdomu kliedēšanu par to, ka lieta ir politiski motivēta. Pieņemot, ka Ģenerālprokuratūrai bija pietiekams un pārdomāts pamatojums prasīt Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, “Delna” aicina nodrošināt raitu liecinieku nopratināšanas gaitu un iespējami drīz nosaukt konkrētu termiņu lietas nosūtīšanai uz tiesu. Iestājoties par atklātību un sabiedrības interesēm, “Delna” mudina Ģenerālprokuratūru nodrošināt iespējami ātru lietas sagatavošanu un regulāru informēšanu par pirmstiesas procesa gaitu un lietas izskatīšanu tiesā.

Kā ziņots, neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija “Rīgas satiksmei” šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Šādu secinājumu uzņēmuma vadība izdarījusi pēc auditorkompānijas “Ernst & Young” sagatavotā ziņojuma par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā. Pēc Matīsa teiktā, ziņojums “ir ļoti kritisks” un tajā norādīta virkne pasākumu, kas jāveic, lai uzņēmums varētu turpināt funkcionēt.

Ieteikumi saistīti ar sadarbības partneru izvēli, pašizmaksu aprēķiniem un citiem procesiem. Vienlaikus auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu periodā, bijušās uzņēmuma valdes vadībā, “Rīgas satiksmei” nodarīti desmitiem miljonu lieli zaudējumi.

“Zaudējumi nodarīti vairāku procesu rezultātā – izstrādājot budžetu, aprēķinot pašizmaksu, noslēdzot sadarbības līgumus, atgūstot parādus. Kaut vai līgums ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi” – tas vien mums mēneša laikā rada 600 000 eiro zaudējumus. Tāpat arī kompensācija no domes 2018.gadā pieprasīta par 11,6 miljoniem eiro mazāka nekā reāli nepieciešams un tā rezultātā uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Šogad tie varētu būt aptuveni trīs miljonu eiro zaudējumi,” skaidroja Matīss.

Komentējot to, ka atbildība par nesaimnieciskajiem lēmumiem būtu jāpieprasa un uzņēmuma iepriekšējās valdes, Matīss norādīja, ka šis lēmums ir uzņēmuma kapitāldaļu turētāja – Ušakova – pārziņā. “Skaidrs, ka par visiem lēmumiem uzņēmumā atbild tā valde, arī iepirkumu komisijas pārstāvji. Esam iesnieguši mēram auditoru ziņojumu un viņa kompetencē ir lemt, vai no šīm personām kādā veidā tiks pieprasīta zaudējumu atlīdzināšana. Mēs esam izdarījuši visu iespējamo, lai valdes lomu un darbu uzlabotu,” sacīja amatpersona.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) solījis, ka, lai izvērtētu, vai “Rīgas satiksmes” bijušajai valdei ir iespējams pieprasīt atlīdzināt tās darbības laikā uzņēmumam nodarītos zaudējumus, viņš lūgs neatkarīgu ekspertu viedokli.

Žurnāls: Cik radikāli atšķiras prokuroru secinājumi par Juraša rīcību?

Krimināllietu pret bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju un tagadējo Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) par valsts noslēpuma izpaušanu tiesai prokurors Māris Urbāns plāno nodot tuvākajos mēnešos. Tas neesot pusgada jautājums, Urbāns saka žurnālam Ir.

Ceturtdien žurnālā publicētajā rakstā salīdzināts, cik radikāli atšķiras divu prokuroru secinājumi par vienu un to pašu lietu. Kā zināms, cits prokurors – Aivis Zalužinskis – 2017. gada jūnijā izbeidza kriminālprocesu pret Jurašu, jo konstatēja, ka nav nozieguma sastāva. Savukārt Urbāns uz Ir jautājumu, kādu valsts noslēpumu saturēja Juraša teiktais žurnālam Ir 2016. gadā, atbild, ka tas ir informācijas kopums par kukuļa piedāvājumu, kuru 2015. gada rudenī Jurašam nodeva bijušais kursabiedrs Jānis Dambītis.

Ko Jurašs teica Ir 2016. gada jūlijā. Citāts no Ir raksta Knābis nost:

«Pagājušā gada oktobra beigās saistībā ar krimināllietu, kurā iespējamā kukuļošanā pieķerts Latvijas Dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, Jurašam piedāvāts kukulis miljona eiro apmērā, lai krimināllietu pārvērstu no kukuļdošanas par tirgošanos ar ietekmi, par ko ir daudz maigāks sods. Detaļas atklāt Jurašs nevar, jo par kukuļa piedāvājumu atbilstoši iekšējai kārtībai informējis KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, taču nekāda izmeklēšana, vismaz pēc viņa rīcībā esošās informācijas, par notikušo nav bijusi

Pretrunas prokuratūras vērtējumā, vai Juris Jurašs izpaudis valsts noslēpumu intervijā Ir

Nav izpaudis noslēpumu Ir izpaudis noslēpumu
1. Prokurors Aivis Zalužinskis 2017. gada jūnijā izbeidza kriminālprocesu pret Juri Jurašu — konstatēja, ka nav nozieguma sastāva.

Secināja, ka Jurašs nav izpaudis ziņas par operatīvo darbību, kas pēc likuma var būt valsts noslēpums.

Norādīja, ka informācija par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums.

1. Prokurors Māris Urbāns 2019. gada februārī cēla apsūdzību Jurim Jurašam par valsts noslēpuma izpaušanu intervijā žurnālam Ir.

Prokurors neskaidro, kā Juraša konkrētie izteikumi atbilst valsts noslēpuma likuma normām.

Uzsver, ka Krimināllikuma 94. pantam par valsts noslēpuma izpaušanu ir formāls sastāvs un nodarījuma taustāmas sekas nav jāpierāda.

2. Secināja, ka savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā KNAB vadībai ietverto informāciju par kukuļa piedāvājumu Jurašs nebija ieguvis operatīvās darbības rezultātā.

Norādīja, ka Jurašam nebija pamata klasificēt savu ziņojumu kā slepenu.

2. Secina, ka Juraša publiskotā informācija ir ietverta slepenajā ziņojumā KNAB vadībai un vēl vairākos citos slepenos dokumentos, tātad ir izpausts valsts noslēpums.

Norāda, ka Jurašs informāciju par kukuļa piedāvājumu ieguvis, veicot operatīvo aptauju.

3. Konstatēja, ka KNAB operatīvās izstrādes lietas Nr.10616. ietvaros netika veikta pārbaude par Juraša kukuļa piedāvājuma apstākļiem.

Konstatēja: nepamatots bijis KNAB secinājums, ka kukuļošanas akta izpaušanai bijušas sekas un operatīvā lieta Nr.10616 bijusi apdraudēta.

3. Secina: izpaužot valsts noslēpumu, Jurašs būtiski apgrūtināja operatīvās darbības mērķa sasniegšanu lietā Nr.10616. Noslēpuma izpaušana bijusi viens no iemesliem lietas izbeigšani.

Apgalvo, ka Jurašs pats veicis pārbaudi par kukuļa piedāvājumu.

Vienlaikus uzsver, ka operatīvajā lietā nav pārbaudīts kāds atsevišķs gadījums, bet gan konkrētas personas iespējama saistība ar koruptīviem noziegumiem.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

 

Maksātnespējas pētījumā piesaukta tiesnese iesūdz žurnālu “Ir”

Zemgales rajona tiesa ceturtdien Jelgavā skatīs Antras Zutes prasību par goda un cieņas aizskaršanu, kas celta pret žurnālu “Ir” saistībā ar Indras Sprances pētījumu par maksātnespējas procesiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Antra Zute pieprasa publisku atvainošanos un 5000 eiro kompensāciju, jo uzskata, ka viņas gods un cieņa aizskarti 2017. gada nogalē žurnālā “Ir” publicētajā rakstu sērijā par problēmām maksātnespējas lietu izskatīšanā Latvijas tiesās.

Zute ir starp tiem tiesnešiem, kas “Ir” pētījumā atklājās kā rekordisti, pie kuriem pēckrīzes periodā visbiežāk nonāca tā sauktās “ceļojošās firmas” — uzņēmumi, kas neilgi pirms maksātnespējas pieteikuma pēkšņi maina savu juridisko adresi. Šādu uzņēmumu rīcību var tulkot kā vēlmi nonākt konkrētās tiesās.

Zutes vārds “Ir” pētījumu sērijā parādās divu iemeslu dēļ. Viņa iekļauta apkopojumā par tiesnešiem, kas statistiski biežāk skatījuši “ceļojošo firmu” lietas, taču “Ir” neveica analīzi par Zutes lietām, jo par tām nebija protestu Augstākajā tiesā. Otrs iemesls saistīts ar maksātnespējas politisko fonu — pētījumā norādīts, ka tiesneses Zutes vīrs ir biznesa partneris ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju un bijušo ministru Gaidi Bērziņu un kopš 2008. gada ir bijis ārštata padomnieks Nacionālās apvienības kontrolētajā Tieslietu ministrijā. Jāpiebilst, ka tagad Nacionālā apvienība ir zaudējusi tajā vadības grožus, jo līdzšinējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs oktobrī cieta sakāvi Saeimas vēlēšanās. Līdz ar ministra maiņu arī Zutis zaudējis ārštata padomnieka statusu.

Lai gan “Ir” pētījums tika publicēts jau 2017. gada nogalē un vēlāk 2018. gadā izpelnījās plašu apspriešanu tiesnešu vidū un Tieslietu padomē, Zute savu prasības pieteikumu pret žurnālu iesniegusi tikai pērnā gada 23. oktobrī. Pirms vēršanās tiesā Zute nav sazinājusies ar redakciju.

Zute savā prasībā nepiemin un neprasa atsaukt nevienu pētījuma teikumu, kurā ir runa konkrēti par viņu. Tā vietā tiesnese pieprasa atzīt par viņas godu un cieņu aizskarošām ziņām vairākus vispārīgus secinājumus, ko žurnāls “Ir” izdarījis, piesakot pētāmo problēmu rakstu ievados. “Ir” uzskata šo prasību par pilnīgi nepamatotu un lūdz tiesu to noraidīt.

“Manuprāt, prasība ir tik neloģiska, ka izskatās kā īpaši sataupīts pēcvēlēšanu “sveiciens” žurnāla komandai. Šī nav pirmā prasība, kas pret “Ir” vērsta maksātnespējas pētījumu dēļ — esam iepriekš uzvarējuši gan Māri Sprūdu, gan Aigaru Lūsi, tāpēc man nav šaubu par Latvijas tiesu sistēmas spēju aizsargāt preses brīvību pret nepamatotiem uzbrukumiem,” komentē žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Tiesnese Zute neatbildēja uz Ir uzdotajiem jautājumiem, kāpēc viņa prasību pret žurnālu iesniedza tikai gadu pēc pētījuma publicēšanas un vai tam ir kāds sakars ar vēlēšanām, pēc kurām vadību Tieslietu ministrijā zaudēja Nacionālā apvienība. Zute otrdien īsā e-pasta atbildē Ir informēja, ka “atbilstoši Civilprocesa likuma 1. panta pirmajā daļā noteiktajam, izmantoju savas tiesības vērsties ar prasību tiesā par goda un cieņas aizskārumu”.

“Ir” pētījums 2017. gada decembrī atklāja — septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikšanas ir mainījuši juridisko adresi, tā nonākot konkrētās tiesās. Tie ir aptuveni 10% no visiem procesiem. Bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, tāpēc notiek arī negodīgas shēmas kreditoru apkrāpšanai. Turklāt daudzas “ceļojošās” firmas nonāk pie šaura tiesnešu loka: “Ir” saskaitīja 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši 10 vai vairāk šādu procesu. Turklāt par atsevišķu tiesnešu darbu bieži iesniegti atkārtoti protesti un viņu lēmumus AT atcēlusi kā prettiesiskus.

Pētījumam bija nopietnas atskaņas — virkne Augstākās tiesas tiesnešu pieprasīja Tieslietu padomei rīkoties un tā 2018. gada februārī uzdeva veikt neatkarīgu ekspertu izvērtējumu par problemātiskajiem spriedumiem. 2018. gada augustā eksperti pabeidza darbu un ziņojumā norādīja uz konkrētu tiesnešu pieļautiem smagiem pārkāpumiem, taču visos gadījumos jau bija iestājies noilgums diciplinārlietu ierosināšanai. Pēc pētījuma Tieslietu padome arī norādīja virzienus, kādos jāuzlabo tiesnešu atlase, novērtēšana un apmācības, lai sekmētu spriedumu kvalitāti un tiesus sistēmas uzticamību.

Visu ziņojumu Tieslietu padomei lasiet šeit – Zinojums TP-27082018

VIDEO: Kāpēc Aivaru Lembergu nevar notiesāt jau 10 gadus?

Šonedēļ aprit desmit gadi kopš pirmās tiesas sēdes smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā. Tā joprojām ir pirmās instances tiesā. Sprieduma laiku grūti prognozēt, bet sēdes ir nozīmētas jau uz 2020. gadu.

Kāpēc Lembergu nevar notiesāt un vai viņš varētu izsprukt no soda, lasiet vairāk žurnālā Ir šeit.

VIDEO: Belokoņs: Vai nācija pastāvēs pēc 200 gadiem, ir atkarīgs no literatūras

Ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Baltic International Bank galvenais akcionārs Valērijs Belokoņs uzskata, ka literatūras pastāvēšana ir būtiska visai nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai: “Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.”

Intervijā video stāstu sērijā “Bibliotēka” Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. “Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei,” viņš saka. “Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.”

Mecenāts norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google. Man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka.

Pilnu interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Tiesa Bemhena atbrīvošanai nosaka 200 000 eiro drošības naudu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien noteica 200 000 eiro drošības naudu “Rīgas satiksmes” (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turētajam bijušajam RS valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam, noskaidroja aģentūra LETA. No apcietinājuma gan viņu atbrīvos tikai pēc drošības naudas iemaksāšanas Valsts kasē.

Tiesa drošības līdzekli izvērtēja bez Bemhena tiešas klātbūtnes, jo tiesa bija noorganizējusi videokonferenci ar cietuma slimnīcu Olainē. Bemhena advokāts Varis Klotiņš pēc tiesas sēdes žurnālistiem nekādus komentārus nesniedza.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim “Rīgas satiksmes” veiktajiem iepirkumiem – par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, “Rīgas satiksmes” Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja “Škoda Transportation” amatpersona Vladislavs Kozaks, citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Teterovskis.

Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma “Tram Servis Riga” valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Krjačeks tika atbrīvots nedēļu pēc aizturēšanas. Nesen pret 100 000 eiro lielu drošības naudu tiesa nolēma atbrīvot Volkinšteinu, bet pret 70 000 eiro – arī Teterovski. Par Volkinšteina un Teterovska atbrīvošanu nauda jau samaksāta.

No KNAB skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar “Rīgas satiksmi” saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.

“Nekā personīga” ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.

Iepriekš arī vēstīts, ka saistībā ar notikušo atkāpās visa “Rīgas satiksmes” valde, bet patlaban uzņēmumam iecelta pagaidu vadība. Tāpat no amata atkāpās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra.

Vēlāk kratīšana notika arī Rīgas mēra Nila Ušakova (S) kabinetā un dzīvesvietā, kurš arī apgalvoja, ka nekādus pārkāpumus neesot pieļāvis.

Pirmo reizi Latvijā tapušas jauniešu vadlīnijas uzvedībai tiešsaistē

Samsung skola nākotnei sadarbībā ar Rīgas Skolēnu domi un jauniešiem visā Latvijā radījusi unikālu projektu – Latvijā pirmo jauniešu netiķeti jeb uzvedības vadlīnijas tiešsaistē. Tajā ietverti būtiskākie punkti par digitālo uzvedību, e-saziņu, drošību un privātumu, kā arī autortiesību ievērošanu. Aicinot ar netiķeti iepazīstināt visus Latvijas jauniešus, tā nodota Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī tiks izsūtīta Latvijas skolām.

83% Latvijas jauniešu uzskata, ka internetā ievēro ētikas pamatprincipu “Nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev”, liecina Samsung skola nākotnei aptaujas dati. Tajā pašā laikā jaunie cilvēki atzīst, ka izmanto nelicencētu saturu, mēdz lietot tiešsaistē izdomātu identitāti, neiejaucas vai pat saasina situāciju, redzot naidīgu vai vardarbīgu saturu.

“Jauniešiem jādomā par savu uzvedību, darbībām un to sekām, tādēļ ir tapusi šī netiķete. Tajā mēs stāstām, kas būtu jāievēro katram saprātīgam jaunietim. Apkārt ir daudz cilvēku, kuri neapzinās, kā viņu publicētais saturs sociālajos portālos vai saziņas platformās ietekmē apkārtējos. Ir cilvēki, kas neapzinās, cik jābūt uzmanīgiem gan internetā, gan uz ielas. Lai mazinātu dažādu starpgadījumu skaitu, mēs vēlamies veidot apziņu, ka ar savu rīcību varam ietekmēt gan savu, gan līdzcilvēku drošību,” uzskata Rīgas Skolēnu domes pārstāve Anita Ramka.

Latvijas jauniešu netiķete

  1. Ko par Tevi stāsta Tavas Instagram fotogrāfijas? Kas atrodams Google? Veido pārdomātu digitālo tēlu!
  2. Izcelies pūlī – sasveicinies un atvadies arī tiešsaistē!
  3. Arī e-saziņā izmanto literāru valodu, liec garumzīmes un komatus. Tevi sapratīs labāk!
  4. Neapber skolotāju ar naksnīgiem SMS. Skolotāji nedzīvo internetā!
  5. Atvainošanos, sliktas ziņas un īpašus dzīves paziņojumus atstāj klātienei!
  6. Neatstāj savu mīļāko mūziķi uz ielas. Cieni autortiesības!
  7. Tevis radītās Instagram memes un GIFi ir tādi paši autordarbi, kā tavs zinātniski pētnieciskais darbs. Aizsargā savu jaunradi!
  8. Pirms gada pazudušais kaķis, visticamāk, jau atradies. Izvērtē, pirms pārpublicē! Neizplati novecojušas, maldinošas vai nepatiesas ziņas!
  9. Ja nevēlies, lai pseido-draugs klauvē pie Tavām durvīm, nepublicē internetā personīgus datus un adresi.
  10. Par “izsargāšanās metodēm” jādomā arī internetā! Nozīmīgākajiem sociālo tīklu, e-pastu un finanšu kontiem izvēlies drošas paroles un izmanto vairāku faktoru autentifikāciju.
  11. Mazini riskus – uzliec UPDATE un izslēdz, ja nelieto! Lai pasargātu viedierīces pret kiberuzbrukumiem, regulāri atjauno visas lietotnes un operētājsistēmu. Atslēdz WiFi, Bluetooth, Location un atinstalē lietotnes, ja nelieto.
  12. No “piedūriena” līdz mobingam ir tikai viens solis. Nedari otram to, ko nevēlies, lai dara Tev!
  13. Ja klases WhatsApp čatā kādu pazemo, – nepiedalies, bet novērs! Ja e-vidē redzi pārkāpumus un nereaģē, tu vairo vienaldzību sabiedrībā!
  14. Neliec dzīvei filtrus, Tev nav jābūt Insta-ideālam!
  15. Dzirdi dzīvi, izņem austiņas! Sērfošana internetā, elektroniskā saziņa un skaļas mūzikas klausīšanās nav pieļaujama, esot uz ielas vai dzelzceļa tuvumā. Neapdraudi sevi un citus!
  16. No #Instafood bildēm nepaēdīsi, ar izpletni internetā neizlēksi un piedzīvojumu stāstus mazbērniem nesavāksi. Izdzīvo realitāti!

Silvija Radzobe par teātra vēsturi: bija arī klanīšanās varai un pateicība Staļinam

Teātra zinātniece Silvija Radzobe kopā ar kolēģiem radījusi grāmatu 100 izcili Latvijas aktieri. Tās atvēršanas svētki ir šonedēļ. Grāmatā apkopotie stāsti par teātra izcilībām rāda arī līdz šim noklusēto un mazāk patīkamo teātra pusi, kurai intervijā žurnālā Ir pieskaras Radzobe.

Grāmatā ir daudz jauna par 20. gadsimta 40.—50. gadu Latvijas teātri, par ko līdz šim bija zināms visai maz. Radzobe uzskata, ka grāmata varēs “kalpot plašākiem zinātniskiem sacerējumiem par to, kā laika gaitā mainījies latviešu aktieru spēles stils, teātra prasības, publikas gaume. Arī par to, kā aktieru darbu ietekmējis ideoloģiskais diktāts, kas raksturīgs gan padomju laikam, gan Ulmaņa autoritārajam periodam.”

Viņa intervijā stāsta, ka no jauno laiku pozīcijām 20. gadsimta 40.—50. gadi Latvijas teātrī līdz šim nebija izanalizēti. “Padomju laikā bija jāslavē šī perioda sasniegumi, bet pēc neatkarības atgūšanas pētnieki bijuši pārāk slinki, lai izlasītu šī perioda lugas, izrāžu recenzijas, iedziļinātos, izprastu, ko tās īsti nozīmē.”

“Mēs grāmatā necentāmies noklusēt izcilo mākslinieku pretrunas, apkopojām arī izteikumus presē. Viens no baigākajiem un smieklīgākajiem grāmatā ir citāts, kā izcilā māksliniece Lilita Bērziņa raksta pateicību Staļinam — ka tas bijis viņas mūža lielākais notikums, redzēt Staļinu Maskavas viesizrāžu laikā,” stāsta Radzobe.

Arī par teātra grandu Eduardu Smiļģi viņa teic, ka viņš klanījās padomju varai, “pārkāpjot jebkādas gaumes robežas”. “Varbūt viņš to darīja, lai glābtu no represijām ne tikai sevi, bet arī savu teātri — to es nevaru pateikt, bet režīma slavināšanas liecības, ko var atrast avīzēs, ir šausmīgas,” saka teātra zinātniece.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Žurnāls: Vai tiesāšanās rekordists Lembergs galu galā izspruks no cietuma?

Šonedēļ – 16. februārī – apritēs desmit gadi kopš pirmās tiesas sēdes smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā. Tā joprojām ir pirmās instances tiesā. Sprieduma laiku grūti prognozēt, bet sēdes ir nozīmētas jau uz 2020. gadu. Vai Lembergs izspruks no cietumsoda nesamērīgi ilgas tiesāšanās dēļ, vaicā žurnāls Ir?

Ceturtdien žurnāls atgādina, ka apsūdzība Lembergam tika celta 2008. gadā. Saraksts ir garš: kukuļņemšana, kukuļu izspiešana, naudas atmazgāšana, dokumentu viltošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijās.

Lieta tika nodota tiesai divos kriminālprocesos. Savukārt Rīgas apgabaltiesa tos apvienoja vienā — šobrīd 228 sējumus apjomīgā lietā. Lai arī process tuvojas noslēgumam, ir grūti prognozēt, kad tieši spriedums sagaidāms. Katru nedēļu ir saplānotas četras sēdes, vasarā gan būs atvaļinājums.

Vēl nav zināms, kādu sodu Lembergam, viņa dēlam un Sormulim prasīs prokurori. Panti ir smagi, paredz arī brīvības atņemšanu. Turklāt, ņemot vērā Moneyval procesā pievērsto uzmanību naudas atmazgāšanas lietām un lietā figurējušajiem atmazgātajiem miljoniem, var prognozēt, ka arī šajā jautājumā prokuratūras nostāja būs barga.

Taču būtiskākais jautājums, kas urda, raugoties uz garo procesu, — vai beigu beigās, ja vaina tiks pierādīta un Lembergu notiesās, sods netiks atcelts vai mīkstināts tieši nesamērīgi ilgās tiesvedības dēļ?

Kopumā Lemberga lietā nozīmētas 1176 tiesas sēdes, notikušas ir 563, atliktas – 613, tai skaitā apsūdzēto dēļ – 123, bet advokātu dēļ – 154.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Bijušais KNAB priekšnieks iesaistīts lietā par iespējamu naudas atmazgāšanu

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas (VP) preses pārstāve Ilze Jurēvica apstiprināja, ka 3. februārī VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas aizturēja trīs – 1985., 1960. un 1973.gadā dzimušas – personas aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un iespējamu citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas tiks skaidrots pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Nevienai no aizdomās turētajām personām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.

Jurēvica atzīmēja, ka neviena no aizdomās turētajām personām pašlaik nav valsts amatpersona. Plašāku informāciju policija patlaban nesniedz.

Taču Vilnīša aizstāve Alla Ignatjeva kategoriski noliedza, ka viņas klientam kriminālprocesā būtu saistība ar jebkuru no Krimināllikuma 195.panta daļām. Viņa norādīja, ka plašākus komentārus nesniegs, arī nekomentēs, kāds procesuālais statuss ir piemērots Vilnītim.

Līdz ar Vilnīti varētu būt aizturēta arī advokāte Ieva Ramiņa, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija. Viņa praktizējusi kā maksātnespējas administratore, bet kā aizstāve darbojas, piemēram, tā dēvētajā Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā.

Ramiņa Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka bijusi iesaistīta procesuālās darbībās, bet sīkākus komentārus sniegt nedrīkstot. Savukārt viņas aizstāvji skaidrojuši, ka Ramiņai aizdomās turētās statuss nav saistīts ar naudas atmazgāšanas pantu.

Tikmēr Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka šis nav tas gadījums, kad sabiedrībai varētu izpaust konkrētus cilvēku datus. “Sabiedrības intereses varētu būt pārākas par kāda atsevišķa indivīda tiesībām, ja viņš būtu augsti stāvoša amatpersona un būtu skartas visas sabiedrības intereses,” viņš atzina.

1973.gadā dzimušo Vilnīti nesen aizturēja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Bijušais KNAB priekšnieks pagājušā nedēļā teica, ka nekomentēs savas aizturēšanas iemeslus.

Vilnītis par KNAB priekšnieku kļuva 2009.gadā, bet no šī amata Saeima viņu atbrīvoja 2011.gadā. Toreiz speciāli izveidota komisija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā trīs mēnešus vērtēja Vilnīša atbilstību amatam, līdz nāca klajā ar atzinumu, ka Vilnītis KNAB priekšnieka amatam neatbilst, jo viņš savā darbā esot pieļāvis virkni dažādu pārkāpumu.

Pirms kļūšanas par KNAB priekšnieku Vilnītis strādājis toreizējās Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību zinātņu katedrā un Juridiskajā koledžā par lektoru. Viņš bijis Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks, Iekšlietu ministrijas Personu aizsardzības dienesta nodaļas priekšnieks, Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas biroja sevišķi svarīgu lietu inspektors un galvenais inspektors.

2017.gada pašvaldību vēlēšanās viņš bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas mēra amata kandidāts.

“Firmas.lv” dati liecina, ka Vilnītim pieder uzņēmumi “Information agency” un “NV & Co”. VP mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka “Information agency” ir licencēta detektīvsabiedrība.

“Information agency” pagājušajā gadā strādāja ar 72 550 eiro lielu apgrozījumu, bet ar 52 754 eiro lieliem zaudējumiem. “NV & Co” pērn apgrozīja 36 000 eiro un strādāja ar 10 960 eiro lielu peļņu.

VP mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Vilnītis ir sertificēts detektīvs. 2014.gadā izsniegtais sertifikāts viņam ir derīgs līdz šī gada 14.februārim.