Kategorijas: Aktuāli

Apturēta “PNB bankas” darbība

Apturēta “PNB bankas” (iepriekš “Norvik banka”) darbība, ziņo LETA, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).

FKTK lēmums paredz, ka ceturtdien plkst.21 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka no attiecīgā brīža “PNB bankas” karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta.

Komisijā informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu “PNB bankā” un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību.

“Eiropas Centrālā banka kā “PNB bankas” tiešais uzraugs 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt “PNB bankas” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu “PNB bankā” un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,” pauda komisijā.

Eiropas Centrālā banka kā “PNB bankas” tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

“Mēs apzināmies, ka šī ir negaidīta ziņa bankas klientiem, taču varam apliecināt, ka FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un efektīvāko risinājumu, un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās atlīdzības izmaksu – līdz 100 000 eiro katram. Jau tuvākajās dienās, kā rāda pirmie aprēķini – 99,2% noguldītāju varēs sākt saņemt visu savu uzkrāto naudu bankā, ko pilnībā segs no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem,” sacīja FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Komisijā atzīmēja, ka FKTK padome ir lēmusi par noguldījumu nepieejamību, lai pēc iespējas ātrāk klienti varētu saņemt garantēto atlīdzību. Bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 297 miljonus eiro, piektdien no rīta intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” informēja Černaja-Mežmale.

Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā astotajā darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas. Noguldījumu garantiju sistēma paredz katram “PNB bankas” klientam noguldījumu izmaksu garantētās atlīdzības veidā līdz 100 000 eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā tiks izmaksāta gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu līdzekļiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos.

ECB konstatē pārkāpumus

“PNB bankā”, kuras darbība ceturtdien tika apturēta, kopš 2017.gada beigām konstatēti kapitāla prasību pārkāpumi, teikts Eiropas Centrālās bankas paziņojumā. “Bankā kopš 2017.gada beigām konstatēti kapitāla prasību pārkāpumi. Kompetentās iestādes vairākkārt aicinājušas “PNB banku” atjaunot atbilstību prudenciālajām prasībām, kā arī atvēlējušas pietiekamu laiku pasākumu īstenošanai. Banka konsekventi nav piemērojusi korektīvos pasākumus,” teikts paziņojumā.

Tāpat paziņojumā minēts, ka Eiropas Centrālā banka 2019.gada 11.jūlijā pieņēma lēmumu par agrīno intervenci, aicinot banku noteiktā termiņā novērst kapitāla deficītu un citus trūkumus.

2019.gada 25.jūlijā banka publicēja revidēto 2018.gada finanšu pārskatu, kurā ārējais revidents sniedza atzinumu ar iebildēm, norādot, ka banka nav atzinusi pietiekamus uzkrājumus sagaidāmajiem kredītzaudējumiem no klientu kredītiem un debitoru parādiem. Revidents arī norādīja, ka banka 2018.gada 31.decembrī nav atzinusi pietiekamus uzkrājumus pamatlīdzekļu vērtības samazinājumam.

Savukārt 2019.gada 12.augustā noslēdzās Eiropas Centrālās bankas klātienes pārbaude bankā, kurā atklāts būtisks uzkrājumu iztrūkums un konstatēti objektīvi elementi, kas liecina, ka bankas saistības pārsniedz tās aktīvus.

“Banka nesniedza pierādījumus, ka tā varētu palielināt savu kapitālu agrīnās intervences lēmumā paredzētajā termiņā,” piebilsts paziņojumā.

Šogad martā Eiropas Centrālā banka nolēma “PNB banku” pārņemt tiešajā uzraudzībā. Šāds lēmums tika pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam saistībā ar bankas starptautisko tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 31.decembrī bija 12,48%, kamēr regulatora minimālā prasība ir 14%.

Jauni akcionāri

Šogad jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% “PNB bankas” akciju, jauno akcionāru neatklājot. Taču Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no jaunajiem bankas īpašniekiem ir Tuvo Austrumu gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs.

Tāpat bankas pārstāvji ziņoja, ka “PNB bankas” jaunie īpašnieki neesot ieinteresēti turpināt bankas esošās tiesvedības ar Latvijas valsti FKTK un Eiropas Centrālo banku.

Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto “PNB bankas” un tās akcionāra Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par “negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes”.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies valsts “nelikumīgo darbību vai bezdarbības” rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas.

Prasība pamatota ar to, ka “Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība “Norvik bankai” un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas banku un enerģijas sektoros”, kas esot Apvienotās Karalistes un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums.

Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi “nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tai skaitā FKTK. FKTK tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, “prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību 4.direktīvā”, “nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu” un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.

“Norvik bankas” akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi “ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK”.

Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo “augsta ranga amatpersonu”, neminot tās vārdu. Savukārt bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu “Norvik bankas” valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā “Norvik Bank Russia” akcijām pret bankas “Sberbank” Ukrainā akcijām.

“Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām “Sberbank Ukraine”, kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu,” lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.

Šogad 30.jūlijā Bramvels, kurš bankas valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2013.gada, atstāja amatu.

Paziņojumā presei šogad jūlija beigās bankas pārstāvji informēja, ka “PNB bankai” ir teju 500 darbinieku un apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir seniori.

LU Teoloģijas fakultātes studējošie 30.reizi dodas praksē uz Zviedriju

Vēl pirms Latvijas neatkarības atgūšanas – 1989. gadā Sandbijas mācītājmuižā ieradās pirmā studējošo grupa, lai iepazītu Zviedrijas baznīcas darbu klātienē. Sākotnēji praktikums bija paredzēts, kā Latvijā dzīvojošo mācītāju apmācības seminārs, lai klātienē vērotu Rietumeiropas baznīcās notiekošos procesus. Vēlāk uz Sandbiju, Ēlandes salā devās reliģijas un ētikas skolotāju grupas, lai tuvāk iepazītu ne tikai reliģiju mācības pasniegšanas veidus, bet daudz pamatīgāk iepazītu Zviedrijas izglītības sistēmu, tās iekļaujošās kompetences un veidotu kristīgās izglītības saturu Latvijā.

Turpmākajos gados un arī šogad uz Sandbiju dodas Teoloģijas fakultātes studējošie, kuriem šī prakse iekļaujas praktiskās teoloģijas studiju kursā. Teoloģijas fakultātes profesore Laima Geikina, kura jau 15. reizi vada studējošo grupu saka: “Šāda veida prakse sekmē mūsu  personības transfomāciju (metanoia), kā arī rada apstākļus iegūt demokrātijas, atvērtas un iekļaujošas sabiedrības pieredzi. Manā acu priekšā ir mainījušies cilvēku priekšstati par norisēm izglītībā, baznīcas praksē un attieksmē vienam pret otru. Paldies Zviedrijas ev. luteriskajai baznīcai un personīgi Ievai Graufeldei! Ar jūsu atbalstu Latvija top cilvēcīgāka!”

Desmit dienas, ko studējošie pavada Zviedrijā, ir darba piesātinātas. Studējošie apgūst kā sociāli karitatīvo darbu un sociālo aprūpi hospisā, gerontoloģijā un slimnīcās kopumā, tā arī apmeklē izglītības iestādes, vēro darbu ar bēgļiem un citām atstumtajām grupām, kā arī pastorālo darbu Zviedrijas baznīcā.

Ikdienas darbā seminārā par mentoriem strādā Zviedrijas latviešu baznīcas prāveste emerita Ieva Graufelde un Vācijas latviešu baznīcas mācītājs Rinalds Gulbis. Kā atzīst Gulbis, Sandbijas semināra laiks ļauj studējošajiem pasauli ieraudzīt citām acīm, vērot pilnvērtīgas un nostiprinātas sistēmas to darbībā. Šai laikā gūtās iemaņas noteikti nav apgūstamas teorētiska kursa ietvaros.

Sandbijas mācītājmuiža ir nodbinājums, kas nodarbojas ar nometņu rīkošanu bērniem no Latvijas, kas nāk no mazturīgām, audžu un nelabvēlīgām ģimenēm, kā arī tur notiek diasporas bērnu nometnes Zviedrijas un Vācijas latviešu bērniem un ģimenēm. Vasaras noslēgumā ik gadu uzņem Teoloģijas fakultātes studējošos to praktiskās teoloģijas vasaras skolā.

Sandbijas mācītājmuižas nodibinājuma un tajā notiekošo nometņu pirmsākumi meklējami laikā tūlīt pēc Otrā pasaules kara, kad trimdas latviešu bērniem bija īpaši svarīgi tikties, lai atgūtos pēc bēgļu nometnēs pavadītā laika. Sandbijas mācītājmuižas nodibinājumu veido Latviešu palīdzības fonds Zviedrijā, Latvijas evaņgēliski luteriskās baznīcas Zviedrijas un Vācijas apgabali.

Žurnāls: Vienīgā pamanāmā stratēģija atpakaļ nosūtīto bēgļu uzņemšanai ir sodi

Jau no pirmajiem soļiem uz Latvijas zemes viņš neesot juties gaidīts. «Mums bija intervija ar robežsargiem, un viņi pajautāja: «Kad saņemsit dokumentus, ko darīsit — paliksit Latvijā vai bēgsit prom?» Sākām justies nelāgi.» Nākamo vilšanos sagādājuši sāpošie zobi. «Latvijas valsts pārstāvis Grieķijā solīja, ka to labošanu apmaksās valsts, bet, izrādās, tas nebija iespējams.» Tā žurnālam Ir stāsta sīrietis Moazs Abuda, kurš kopā ar ģimeni 2016. gada rudenī Rīgā ieradās no bēgļu nometnes Atēnās un uzkavējās šeit četrus mēnešus. Viņu aizbraukšana uz Vāciju mēnesi pēc tam, kad Latvijā tika izsniegti dokumenti par tā dēvēto alternatīvo statusu, nebija ekscentrisks solis.

Tagad, kad Vācija izraida tur nelegāli ieradušos patvēruma meklētājus, uz Latviju atpakaļ izraidīta arī Moaza ģimene. Ziņas par sešu Moaza ģimenes locekļu un vienlaikus ar viņiem aizturētās piecu bērnu sīriešu ģimenes nosūtīšanu atpakaļ Latvijas medijos parādījās šīs vasaras sākumā.

Žurnāls ceturtdien raksta, ka diemžēl otrajā uzturēšanās epizodē mūsu valstī Moaza ģimenei vairs nav tiesību saņemt neizmantotos pakalpojumus, ko viņiem piešķīra pēc ierašanās no Grieķijas. Ne sociālo pabalstu, ne mentora palīdzību, ne latviešu valodas stundas. Ielaišana patvēruma meklētāju centrā Mucenieki bijusi tikai labas gribas akts. Abas ģimenes Muceniekos pārtikušas no sabiedriskās organizācijas Gribu palīdzēt bēgļiem biedru ziedojumiem.

Moaza ģimene tikšanās laikā ar Ir gaidīja, kad tiks sakārtoti dokumenti par alternatīvā statusa atjaunošanu. Tas bija jādara reizi gadā, tamdēļ viņi atgriešanās dāvanā saņēma naudassodu: 210 eiro jeb 35 eiro par katru ģimenes locekli. Moazam naudas nav, viņš ekonomējis pat uz Rīgas sabiedriskā transporta biļešu rēķina, arī par to uzlikts sods. Vēlmi runāt ar žurnālistiem izteicis bēglis pats, viņš ir izmisumā.

Vai Latvijai ir politika, ko darīt ar šie cilvēkiem, lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

37 pašvaldībās trūkst naudas bērnunamu slēgšanas projektam

Gandrīz pusei pašvaldību, kas pērn pieteicās piedalīties 92 miljonus eiro vērtajā deinstitucionalizācijas projektā, trūkst naudas līdzmaksājumiem

Sirsnīgu vēstuli ar lūgumu rast iespēju atbalstīt sociāli mazaizsargātākās grupas jūlija beigās Valsts prezidentam, premjeram un citām valsts amatpersonām izsūtīja 11 Jelgavas nevalstiskās organizācijas, kas apvieno cilvēkus ar dažādiem funkcionāliem, arī veselības traucējumiem, kā arī viņu tuviniekus. Pērn Labklājības ministrijas paspārnē sāktajā deinstitucionalizācijas (turpmāk tekstā — DI) projektā Jelgavā, Stacijas ielā 13, sāka remontdarbus, kur bija paredzēts izveidot dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un smagiem funkcionāliem traucējumiem. Namā bija paredzēts arī sniegt sociālo rehabilitāciju un izveidot dienas aprūpes centru bērniem, kuriem viņu veselības stāvokļa dēļ vajadzīga nemitīga aprūpe. Taču to visu pašvaldība bija cerējusi izdarīt ne tikai par ERAF piešķirto naudu, bet arī par Valsts kases aizdevumu. Tagad kļuvis zināms, ka tas nav pieejams, un pašvaldība celtniecības darbus apturējusi.

Jelgava nav vienīgā — puse no 78 pašvaldībām, kas iesaistījušās DI projektā, naudu līdzmaksājumam bija cerējušas aizņemties no valsts, Ir uzzināja Labklājības ministrijā. 37 pašvaldībām kopumā vajadzīgi papildus 15 miljoni eiro. Labklājības ministrija (LM) Finanšu ministrijai (FM) lūgusi aizdot naudu, un 6,5 miljoniem aizdevuma ir atradusi finansējuma avotu. Taču FM norāda, ka vairākumā pašvaldību DI plānu īstenošanai nav izdarīti pat pirmie darbi, bet uz valsts aizdevumu var pretendēt tikai tad, kad jau noslēgts līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru un izsludināti iepirkumu konkursi. Līdz ar to par pašvaldību iespējām tikt pie valsts aizdevuma visdrīzāk valsts un Latvijas Pašvaldību savienība spriedīs, lemjot par 2020. gada valsts budžetu.

Ir pirms gada rakstīja par LM paspārnē sākto projektu, kas paredzēja, izmantojot Eiropas fondu atvēlētos 92 miljonus eiro, reorganizētu lielos sociālās aprūpes centrus un dažādos veidos palīdzēt trim sabiedrības grupām – bērniem, kuri ir palikuši bez ģimenes un atrodas bērnunamos; bērniem ar funkcionāliem veselības sarežģījumiem, kādu Latvijā ir vairāk nekā astoņi tūkstoši; pieaugušajiem ar garīgiem traucējumiem — to kopskaits valstī ir gandrīz 22 tūkstoši. Projekts paredz līdz 2022.gadam Latvijā izveidot 282 jaunas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas gandrīz 80 pašvaldībās.

Jelgavas pilsēta DI projektā plāno Stacijas ielā 13 izveidot daudzfunkcionālu ēku, taču tā rekonstrukcijai vajadzīgi 3,2 miljoni eiro, Ir pastāstīja Zemgales plānošanas reģiona sociālo jautājumu speciāliste Dace Strautkalne. Kopumā Jelgavas pilsētai DI plānam vajadzīgi 7,5 miljoni. Nedaudz vairāk par diviem miljoniem DI plānā būtu pieejami no ERAF, atlikušo naudu — vairāk nekā piecus miljonus — Jelgavas pilsēta esot gribējusi aizņemties no Valsts kases. Taču, pēc Strautkalnes vārdiem, šovasar kļuvis zināms, ka aizdevums nav pieejams un projekts Stacijas ielā 13 iesaldēts. «Jelgavas pilsētai šis projekts ir ļoti būtisks, jo paredzēts vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām: bērniem ar invaliditāti, pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Ja cilvēki nesaņems gaidītos pakalpojumus, viņi būs ļoti vīlušies,» teica Strautkalne.

«Tajā mājā bija iecerēts izveidot grupu dzīvokļus gan cilvēkiem ar garīgās veselības, gan funkcionāliem traucējumiem. Viņi dzīvotu dzīvokļos pa divi, trīs vai četri, un kopā ar viņiem arī asistents, kas augu diennakti būtu tuvumā un nepieciešamības gadījumā palīdzētu,» stāsta Inga Baļe no Oranžais stars, kurā apvienojušies vecāki, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām. Arī šī organizācija uztraukumā par Stacijas ielas 13 nama nākotni parakstījusi atklāto vēstuli ar aicinājumu dot aizdevumu pašvaldībai. «Mūsu bērni reiz būs lieli, un mums jādomā, kas ar viņiem notiks,» saka Inga. DI plānā bija paredzēts, ka ēkā būs arī darbnīcas, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām atbilstoši viņu spējām būtu nodarbināti.

Vēl viens jelgavniekiem nepieciešams sociālais pakalpojums būtu tā dēvētais «atelpas brīdis», kas dod iespēju uz dažām stundām vai dienu uzticēt bērnu, kuram nepieciešama nemitīga aprūpe, profesionāļiem. «Šis pakalpojums jau nav radīts tik daudz, lai vecāki atpūstos, cik tiešām akūtām vajadzībām, piemēram, kad mammai jāaiziet pie ārsta vai jādodas uz slimnīcu uz izmeklējumiem. Pagaidām pērkam šo pakalpojumu Siguldā vai Elejā,» stāsta Inga. Situāciju, kad iesāktie rekonstrukcijas darbi jāaptur, viņa nosauca par bezjēdzību.

Jelgavas domes pārstāve Egita Veinberga precizēja, ka iepriekš Stacijas ielā 13 atradās pašvaldības 82 īres dzīvokļi maznodrošinātajiem un cilvēkiem, kas atbrīvoti no ieslodzījuma. Visi īrnieki izmitināti citā Jelgavas sociālajā mājā vai pagaidu mitekļos. Tāpat ēkā atradās dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar psihiskām slimībām, atkarību profilakses centrs, sociālās un medicīnas aprūpes centrs, vairākās telpās strādāja nevalstiskās organizācijas. Taču ēka bijusi «kritiskā stāvoklī», tāpēc, saņemot uzaicinājumu piedalīties DI plānā, pašvaldība bija nolēmusi to rekonstruēt, lai ēkā izveidotu dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīgiem un funkcionāliem traucējumiem, mācību virtuvi, socializēšanās telpu, kā arī ģimeniskai videi pietuvinātus dzīvokļus bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes. Tāpat tajā tiktu saglabāts atkarību profilakses centrs, kā arī sociālās un medicīnas aprūpes centrs.

Taču uzzinot, ka no valsts nav iespējams aizņemties piecus miljonus, iesāktie darbi ir apturēti un pašvaldība ar remontdarbu veicēju — firmu Delta Construction — noslēdza vienošanos par būvlaukuma uzturēšanu. Pašvaldība plāno lauzt līgumu, kas nozīmē, ka tai nāksies firmai samaksāt 124 387 eiro zaudējumu segšanai, turklāt ēkas konservācija izmaksāšot ap 5000 eiro mēnesī.

Finanšu ministrijā Ir precizēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība 2019.gadā nav iesniegusi pieprasījumu aizņēmumam DI plāna īstenošanai. Aizņēmumu pieprasījumu rindā esot tikai viens LM pārziņā esošais DI plāns, un tas esot no Jelgavas novada domes.

Taču, kā secināms no LM skaidrojuma, Jelgavas pilsēta tāpat kā 36 citas pašvaldības ir ņēmušas vērā šā gada 11.jūnija valdības rīkojumu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai no Valsts kases dod tikai tādu aizdevuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu. Tas nozīmē, ka Jelgavas pilsēta nevar saņemt aizņēmumu, kas lielāks par diviem miljoniem. Pēc Labklājības ministrijā stāstītā, tagad Jelgavas pilsētas pašvaldība apņēmusies maksimāli mazināt neattiecināmās izmaksas.

«Jelgavas pilsētas DI plāna īstenošanā lielākās problēmas ir lielās neattiecināmās izmaksas, kas rada jautājumu, kāpēc tās ir tik lielas. Vai, izmantojot Eiropas fondu naudu, nav iecerēts kas vairāk par DI plānā paredzēto?» skaidro Kristīne Kapteine-Miezere no Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un analīzes nodaļas. ES finansētajos projektos par tiešajām attiecināmajām izmaksām uzskata tās, kas vajadzīgas projekta īstenošanai un ir tieši saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu. Piemēram, DI projektā izbūvēt grupu dzīvokļus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bet neattiecināmās izmaksas ir visas izmaksas, kas nav tieši saistītas ar šiem mērķiem un līdz ar to nav finansējamas no ES fondu līdzekļiem. Līdz ar to DI projektā par neattiecināmām izmaksām būtu tās, kas vajadzīgas, piemēram, atkarību profilakses centra izveidei vai tādu dzīvokļu remontam, kas nav paredzēti ne cilvēkiem ar veselības vai funkcionāliem traucējumiem, ne bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Apzinot visas 78 pašvaldības, kas plānoja īstenot 92 miljonus vērto projektu, LM noskaidroja, ka 41 pašvaldība iekļaujas DI plānos noteiktajā finansējumā, savukārt 37 pašvaldībām izmaksas būs lielākas.

Izmaksu pieaugums attiecināmām izmaksām  esot apmēram 15 miljoni eiro, ko vairumā gadījumu pašvaldības ir gatavas segt, pretendējot uz Valsts kases aizdevumu. Tāpēc LM iesniegusi FM priekšlikumus dot šādu aizdevumu, norādot konkrētu finanšu avotu 6,5 miljonu eiro apmērā. Pagaidām esot tikai viena pašvaldība — Apes novads —, kas atteicies piedalīties DI projektā līdzfinansējuma trūkuma dēļ. Pārējās pašvaldības meklējot iespējas mainīt DI plānus, lai mazinātu izmaksas. LM apgalvo, ka pagaidām nav pamata satraukumam, ka DI plānos paredzētie pakalpojumi nebūs pieejami.

Pēc Kapteines-Miezeres skaidrotā, lielākajā daļā pašvaldību DI plāni ir tik agrīnā izpildes stadijā, ka tie šogad nemaz nevar pretendēt uz valsts aizdevumu. To var prasīt tikai tad, kad pašvaldība jau ir noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru un kad ir beigušies iepirkumi. Jelgavas novads esot daudz izdarījis, lūdzis valsts aizdevumu un, visdrīzāk, to saņemšot jau šogad. Savukārt pārējām pašvaldībām tas vēl jāizdara, tāpēc aizdevumu tās varēs lūgt no 2020. gada valsts budžeta.

VIDEO: Uzņēmēja Siguldā: “Arī mazpilsētās jaudīgi ģenerējas idejas”

“Man šķiet, ka ir svarīgi ražot ētiski. Es ļoti koncentrējos uz dabīgiem materiāliem. Mana ideja ir radīt jēgpilnas un kvalitatīvas lietas,” stāsta uzņēmēja Kristīne Ķepale, kura rada rokaustas tekstillietas Siguldā.

“Mēs daudz laika pavadām darbā. Ir forši darīt to, kas tev patīk un kam tu redzi jēgu. Es šobrīd daru to, kas man ļoti patīk. Aušanā es novērtēju aizbēgšanu no steigas, no ikdienas,” uzsver Kristīne.

“Pateicoties e-komercijas iespējām, varu strādāt no mājām Siguldā. Mazpilsētās ir forši cilvēki, enerģija un spēks. Arī šeit tikpat jaudīgi ģenerējas idejas,” ir pārliecināta Kristīne.

“Latvija ir manas mājas. Šeit ir mūsu valoda, kultūra, teātri, festivāli, koncerti – tas viss ir savs. Latvijā ir mani cilvēki. Draugi un ģimene veido māju sajūtu.”

Projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju.

Dizaineri Eleri: pasaulē jāiziet ar oriģinalitāti, kvalitāti

Normāli cilvēkam par vides ietekmi vispār nebūtu jādomā, bet gan par to, cik labi var izdarīt savu darbu, saka dizaina biroja H2E īpašnieki Holgers un Ingūna Eleri intervijā žurnālam Ir Nauda. Viņi šovasar no ietekmīga dizaina nozares konkursa SEGD Global Design Awards 2019 ASV atveda divas nozīmīgākās balvas par Alūksnes bānīša stacijas projektu.

Ingūna Elere intervijā teic, ka lētums arī dizainā ir bīstams. “Latvijā valsts iepirkumos ir lētākā piedāvājuma princips, un redzam sekas. Labāk pasaulē iziet ar oriģinalitāti, kvalitāti.” Viņu atbalsta Holgers Elers, minot konkrētu piemēru no dzīves – “aizeju uz valsts iestādi kārtot dokumentus, pretī – nelaipns ierēdnis. Skatos apkārt uz telpu, mēbelēm – te bijis iepirkums par viszemāko cenu. Cilvēki, kas tur strādā, tā arī jūtas.”

Par savu darbu dizaina birojā abi stāsta, kā rodas idejas, jo pamatā Eleri ir mākslinieki. Viņu ideja bija radikāli un oriģināli mainīt dzejnieka Raiņa Tadenavas muzeja iekārtojumu, atsakoties no tradicionālā uzskata par muzejmājas ekspozīciju. Eleri, iedvesmojoties no vides, kurā līdz triju gadu vecumam dzīvojis dzejnieks, izlēma par pamatu ņemt sauli, ko pārvērta mazā koka lodītē, un visu ekspozīciju darbināja ar tās palīdzību. “Tā lodīte apmeklētājam vispirms jāiegūst, tad, ejot cauri ekspozīcijai, kaut kur jāiemet vai jāparipina. Bērniem ļoti patīk, viņi iesaista arī pieaugušos,” stāsta Holgers Elers.

Par šovasar iegūto balvu dizaineri teic, ka tas ir apliecinājums, ka birojs no Latvijas var būt vienā sarakstā ar tādiem topa vārdiem pasaulē kā Pentagram. “Vienmēr esam viņus apbrīnojuši, bet šoreiz viņi teica mums – cik lielisks darbs! Mēs saņēmām balvu par citādību, oriģinalitāti. Izmantojām šķūņa arhitektūru un tā substanci, smaržu,” stāsta Ingūna Elere par balvu ieguvušā Alūksnes bānīša projektu.

Vairāk lasiet žurnālā Ir Nauda šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu, spiediet šeit.

Komponiste Lolita Ritmane: Vecāki neticēja, ka okupācija ievilksies

ASV dzimusī komponiste Lolita Ritmane, kura patlaban strādā pie latviešu filmas Dvēseļu putenis mūzikas, ir vienīgā latviete, kas saņēmusi prestižo Emmy balvu. Žurnāls Ir ceturtdien publicē plašāku interviju ar viņu, kurā Ritmane atceras gan bērnību, gan arī stāsta, kā gūt panākumus ASV šovbiznesā, jo viņa 10 reizes nominēta Emmy balvai, bet 2001. gadā ieguvusi šo balvu par mūziku seriālam Batman Beyond.

Par darbu pie filmas Dvēseļu putenis mūzikas – filma balstīta Aleksandra Grīna 1934. gadā iznākušajā episkajā darbā un vēsta par Pirmā pasaules kara laiku un brīvības cīņām, Ritmane stāsta, ka ilgi meklējusi īstos toņus, kas patiktu filmas režisoram, “kamēr atradām. Tagad mūziku esam ierakstījuši, un turu īkšķus, lai 90% no tās nonāk filmā”. Filmas pirmizrāde iecerēta novembrī.

Par filmu komponiste teic, ka, rakstot mūziku, viņa nav domājusi par politiķiem, bet “domāju par latviešiem, kuri cenšas labi nodzīvot savu dzīvi. Mūsu filmā ļoti cilvēcīgi parādīti Latvijas brīvības cīņu laika notikumi”.

Par laiku, kad Ritmanes vecāki atstāja Latviju 1944.gadā, viņa stāsta – “sākumā jau vecāki nedomāja, ka brauc no Latvijas prom uz ilgu laiku. Neticēja, ka okupācija ievilksies”.

Ritmanes atmiņā spilgti iespiedies arī Latvijas apmeklējums padomju varas laikā: “Padomju laikos no ASV varēja dabūt telefona sarunas ar Latviju — bija jāpiesaka operatoram, un zinājām, ka vienmēr kāds PSRS pusē noklausās. Pirmoreiz biju Latvijā 1964. gadā, kad man bija divi gadiņi, šo braucienu neatceros. Okupētajā Latvijā biju kādas piecas sešas reizes. Reiz man līdzi bija somiņa — sarkans, piebāzts sunītis Sarkanītis —, tā uz robežas tika atgriezta vaļā, meklējot kontrabandu. Komiski, ka galveno somu, kur tētim bija amerikāņu nauda un zāles radiniekiem, viņi neapskatījās. Latvijā palikām viesnīcā Rīga. Atceros, ka vecāki mācīja, ka viesnīcā neko nedrīkst runāt. Runāt drīkstēja Jūrmalā, kad iebridām jūrā. Mums visu laiku sekoja.”

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Žurnāls: Izdevēji brīdina valdību – ir apdraudēta preses pastāvēšana

Pirms došanās vasaras atvaļinājumā valdība jūlija vidū nepieņēma lēmumu par finansējuma piešķiršanu Latvijas pastam, lai nākamgad, tāpat kā līdz šim, kompensētu abonētās preses piegādes izmaksas. Jautājumu atlika uz rudeni, taču jau līdz 23. augustam preses izdevējiem jāslēdz jaunie līgumi ar Latvijas pastu.

Neskaidrās situācijas dēļ pasts paredzējis tik būtiski celt cenas, ka Preses izdevēju asociācija jau paziņojusi — ar šādiem noteikumiem līgumus neslēgs. Izdevēji cer, ka valdība atgriezīsies pie steidzamā jautājuma jau pirmajā sēdē pēc atvaļinājuma 13. augustā un novērsīs pašu radītos preses kraha draudus.

Jautājums skar plašu sabiedrību, jo šogad visā Latvijā ir pasūtīts 431 tūkstotis preses izdevumu abonementu.

Latvijas pasts, nesaņemot skaidrību par kompensāciju, izsūtījis izdevējiem jaunu cenu piedāvājumu 2020. gadam, kas paredz ļoti būtisku sadārdzinājumu. Piemēram, Rīgā un citās lielajās pilsētās preses piegāde sadārdzinātos aptuveni 1,6 reizes, bet laukos — 3,5 reizes. Tādējādi «ir radīti būtiski draudi drukātās preses pastāvēšanai», un ar šādiem nosacījumiem «līgumu slēgšana par preses piegādi 2020. gadam nav iespējama», Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) paudusi vēstulē augstākajām valsts amatpersonām, aicinot steidzami atrisināt kompensācijas jautājumu.

Asociācija prognozē — palielinoties piegādes izmaksām, iespējams abonentu skaita sarukums līdz pat 50 procentiem, bet tas veicinās atsevišķu reģionālo izdevumu slēgšanu un darbavietu likvidēšanu izdevniecībās. Darbavietu zaudējumu līdz pat 600 cilvēkiem prognozējis arī Latvijas pasts.

Šodien preses izdevēji tiekas ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Visu žurnāla rakstu lasiet šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

VIDEO: Trīs videostāsti par mazajām Latvijas vietām un to cilvēkiem

Projekta “Vieta-Latvija” radošā komanda laidusi klajā pirmos trīs video stāstus par Pilteni, Kazdangu un Blīdeni. Video mērķis ir atklāt un parādīt Latvijas mazās vietas, to cilvēkus, ikdienas dzīvi, kā arī svarīgākās kultūrvēsturiskās un dabas ainavas, informē projekta vadītājs Vilis Brūveris.

“Video stāstu sērijā mēs vēlamies izcelt mazāk zināmas, bet ļoti interesantas un skaistas Latvijas vietas. Katrā video stāstā atspoguļotā vieta tiek izzināta caur stāsta varoni – vietējo iedzīvotāju, kas ļauj izstāstīt vietas unikālo stāstu no kāda īpaša rakursa,” stāsta radošās komandas pārstāve Liene Zīlīte.

“Piltene vienmēr ir bijusi savrupa, suverēna un atsevišķa. Piltene ir ļoti pateicīga nesteidzīgam dzīves ritmam. Te viss notiek apdomīgi, prātīgi un neķircinot pasauli,” saka kultūras darbiniece Zane Pamše.

“Šī vieta ir mistiska un īpatnēja. Kazdangā ir lielākā pils Kurzemē un viens no senākajiem kuršu pilskalniem. Vieta runā pati par sevi,” raksturo Ernests un Elīna Medeņi.

“Blīdene ir viena forša vieta. Tas ir mūsu stūrakmens, ka mums blakus ir A9 šoseja. Braucot garām dienas steigā, var izbraukt cauri centram, atgriezties uz A9 un turpināt ceļu. Visi laipni gaidīti!” aicina šoferis Osvalds Kaļinka.

Video tapuši projekta “Vieta-Kurzeme” ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Kurzemes plānošanas reģiona atbalstu. Projekta mērķis ir veicināt piederības apziņu Latvijai, atklājot un parādot mazās Latvijas vietas un to cilvēkus. “Vieta – Kurzeme” ir daļa no video stāstu sērijas “Vieta – Latvija” par dažādām Latvijas vietām un to cilvēkiem.

Projektu “Vieta-Latvija” īsteno biedrības “NEXT” radošā komanda trīs cilvēku sastāvā – Liene Zīlīte, Nauris Zeltiņš un Vilis Brūveris, kuri radījuši simts TUESI.LV video stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos (www.tuesi.lv) Latvijas simtgades ietvaros.

Stop! Deklarē čunguru!

Šķērsojot valsts robežu, iedzīvotāji turpmāk var sastapties ar Valsts ieņēmumu dienesta mobilajām vienībām, kas lūgs deklarēt līdzpaņemtās ievērojamās skaidras naudas summas

Kopš jūlija tiek veiktas skaidras naudas kontroles arī uz Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju. Pēc Moneyval rekomendācijām spēkā stājušies grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka — pēc VID darbinieku pieprasījuma uz robežas būs jādeklarē līdzi vestā skaidrā nauda, kuras summa sasniedz vismaz 10 tūkstošus eiro. Kā tas darbojas praksē?

Kad jādeklarē skaidrā nauda?

Ne visos gadījumos skaidrā nauda būs jadeklarē, skaidro Andris Ābols, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājs. Personām, kuras šķērso ES iekšējās robežas, pārvietojoties no vienas dalībvalsts uz otru, nebūs pienākuma deklarēt skaidro naudu — tas obligāti jādara tikai gadījumos, ja uz robežas to prasīs VID darbinieki un tiek vesti vismaz 10 tūkstoši skaidrā naudā. Šāds pienākums ir bijis jau agrāk un būs spēkā arī tad, ja persona šķērso robežu no trešajām valstīm, izejot muitas kontroli. 

VID kontroles uz iekšējām robežām iecerētas kādreizējos muitas kontroles punktos, pamatojoties uz pieejamo riska informāciju vai pazīmēm, ka robežu šķērsojošā persona saistīta ar nelikumīgām darbībām. Tātad, ja šķērsojat robežu un VID darbinieki neprasa de-klarāciju, tā nav jāiesniedz arī tad, ja vedat summu virs 10 tūkstošiem eiro.

Kontroli uz robežas īstenos Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vienības, kurām pievienosies arī kinologi ar suņiem, kas mācīti skaidras naudas meklēšanai. Kopumā ir tikai četras šādas vienības, un kontroles tiks veiktas kā preventīvi pasākumi. «Nebūs tā, ka uz ES iekšējām robežām ir atjaunotas pastāvīgas muitas kontroles,» uzsver Ābols. 

Līdzīgi kontrole notiks arī lidostās un ostās, kur pietauvojas kuģi.

Kontroles laikā VID amatpersonas noskaidros, vai persona ved skaidru naudu, un tās apmēru. Ja summa sasniedz 10 tūkstošus eiro, tad jāaizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapa, kurā jānorāda informācija par personu, summa, valūta, braukšanas maršruts, skaidrās naudas izcelsme un izlietojuma mērķis. Līdzšinējā prakse rādot, ka skaidru naudu parasti pavada arī kāds dokuments par tās izcelsmi. Piemēram, apliecinājums var būt bankas izziņa par naudas izņemšanu no konta, mantojuma izmaksa vai tml.

Lai gan VID darbinieki kontroles laikā nepārskaitīs skaidro naudu, lai salīdzinātu to ar deklarēto summu, par nepatiesi deklarētu vai nedeklarētu skaidro naudu pienāksies administratīvais sods 20% apmērā no vestās summas. Administratīvais sods gan stāsies spēkā tikai no 2020. gada. Pagaidām spēkā ir tikai kriminālatbildība, ja netiek deklarēta skaidra nauda, sākot no 21 500 eiro.

Kā norāda Ābols, kontroles laikā iegūtajai informācijai var būt izšķiroša nozīme gadījumos, ja persona vēlāk tiek saukta pie kriminālās vai administratīvās atbildības saistībā ar vesto naudu. Mobilās vienības ir aprīkotas ar kamerām un speciālajiem tehniskajiem līdzekļiem, kas fiksē kontrolei sniegto informāciju.

Moneyval rosināti 

Iepriekš skaidras naudas kontroles tika nodrošinātas tikai uz ES ārējām robežām, un tās ir spēkā arī šobrīd.

Pagājušā gada Moneyval novērtējumā norādīts uz problēmu ar skaidras naudas aprites ierobežošanu uz ES iekšējām robežām. Ierobežojuma mērķis ir samazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanu terorisma finansēšanai. Lai izpildītu šīs Moneyval prasības, Latvijā veiktas izmaiņas likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas un citos normatīvajos aktos.

Kā medijos ziņots, Moneyval  novērtējumā Latvija ir saņēmusi nopietnus aizrādījumus, un, ja problēmas netiks novērstas līdz rudenim, mūsu valstij draud iekļaušana pelēkajā sarakstā. Tas nozīmētu, ka Latviju starptautiski atzītu par finansiāli neuzticamu valsti un postošas sekas ietekmētu ne tikai  banku sektoru, bet visu tautsaimniecību, ieskaitot tādas ikdienišķas lietas kā naudas pārskaitījumi, maksājumu karšu darbība utt.

Pieredze liecinot, ka skaidras naudas vešana pāri robežai nav retums. Piemēram, līdz šim rekords uz ES ārējās robežas ir vairāk nekā 300 tūkstoši eiro skaidrā naudā vienā reizē, bet šajā pusgadā uz ārējām robežām jau bijušas 442 deklarācijas. 

Moneyval norādījis arī uz nepietiekami bargiem sodiem, kas neattur likumpārkāpējus. Ābols skaidro, ka līdz ar izmaiņām likumā paaugstināts arī soda apmērs. Tagad tas sasniedz 20% no nedeklarētās skaidrās naudas summas. Iepriekš tie bijuši tikai 5%, bet līdz 2014. gadam — 250 eiro neatkarīgi no nedeklarētās summas uz ES ārējām robežām. Turklāt, ja deklarēta nepatiesa summa, tiek uzskatīts, ka deklarēšanas pienākums nav izpildīts.

Ābols norāda — balstoties uz riska informāciju vai uz aizdomu pamata, ka naudas izcelsme ir saistīta ar kriminālām darbībām, kontroles laikā VID darbinieki var naudu izņemt. Ja tiesa atzīst naudu par noziedzīgi iegūtu, tā tiek konfiscēta.

Ārzemēs līdzīga prakse 

Latvija nav vienīgā valsts, kas kontrolē skaidras naudas apriti uz robežām, līdzīga norma jau iepriekš ieviesta arī citās valstīs. Piemēram, pienākums deklarēt skaidru naudu, šķērsojot ES dalībvalstu iekšējās robežas, ir Vācijā, Luksemburgā, Francijā un Itālijā, savukārt deklarēt pēc muitas amatpersonu pieprasījuma — Lietuvā, Beļģijā, Austrijā, Portugālē, Lielbritānijā.

Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā atbildība par nedeklarētas skaidras naudas vešanu pāri robežai ir mazāka, stāsta Ābols. Mums administratīvais sods tiek piemērots 20% apmērā no summas, bet, piemēram, Itālijā — līdz 50%, bet Ungārijā — pat līdz 60%.