Kategorijas: Aktuāli

LŽA Izcilības balvas nominantu vidū – trīs IR žurnālistu veikums

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) publiskojusi nominantus organizācijas ikgadējām “Izcilības balvām”. Nominantu skaitā ir žurnāla Ir trīs veikumi.

Balvas pretendentus šogad varēja pieteikt sešās nominācijās – ziņa/reportāža, apraksts, pētniecība/analītika, intervija, labākais darbs reģionālajos medijos, kā arī kultūras žurnālistikā. Nominācijā “Intervija” šogad žūrija lēma balvas nepiešķirt.

Godinot LU Sociālo zinātņu fakultātes dekānes Intas Brikšes piemiņu, tiks pasniegta viņas vārdā nosauktā balva par izcilu ieguldījumu žurnālistikā.

Kategorijā “Ziņa/reportāža” balvai izvirzīts Ir žurnālists Māris Diņģelis par triju Baltijas valstu prezidentu tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu pērn – raksts “Īstās ziņas no Vašingtonas“.

Šajā pašā kategorijā nominēts arī Ir žurnālistes Indras Sprances raksts “Vai tiesneši arī ārstēs?“, kas stāstīja par maksātnespējas lietās bēdīgi slaveno tiesnesi Raimondu Bulu, kurš darba laikā apguva māszinību profesiju.

Trešais balvai nominētais darbs ir žurnālistes Andas Burves-Rozītes apraksts par grupas “Pērkons” solistu Raimondu Bartaševicu – “Radikāli īsts“.

Kandidātus balvai varēja izvirzīt mediju vadība, žurnālisti un LŽA biedri. Balvai bija iespējams pieteikt arī darbus, kuru autori nav asociācijas biedri.

Pieteikumus vērtēja LŽA žūrija – bijusī Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga, laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece, portāla Lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava, LTV raidījumu vadītājs Jānis Geste un TV3 raidījuma Nekā personīga producente Arta Ģiga.

Balvu ieguvēji tiks paziņoti ceremonijā 29. martā.

Visus Izcilības balvas nominantus varat atrast šeit.

LTV: Pretvēža preparāta “Rigvir” pārbaude uzrāda neatbilstību solītajam

Pretvēža medikamenta “Rigvir” neatkarīgā pārbaudē secināts, ka vīruss, kam būtu jācīnās ar vēža šūnām, šķidrumā ir daudz mazākā apjomā nekā apsolījis ražotājs, svētdien vēstīja LTV raidījums “de facto”. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pasūtītā pārbaude veikta neatkarīgā laboratorijā Lielbritānijā.

ZVA zāļu ekspertīzes laboratorijas vadītāja vietnieks Guntars Kaspars pārbaudē atklāto salīdzinājis ar situāciju, kad, pērkot citronu sulu, tiek pārdots ūdens ar citrona grašu.

“Rigvir” partija, no kuras bija paraugs testēšanai, izņemta no apgrozījuma, taču pašu pārbaudi medikamenta ražotājs – biotehnoloģiju farmācijas uzņēmums “Rigvir grupa” – apšaubīja. Lai pārliecinātos, ka negatīvais rezultāts nebija nejaušs, ZVA nosūtījusi uz britu laboratoriju paraugus no vēl trīs dažādām “Rigvir” partijām.

Kaspars raidījumam teica, ka ir komersanti, ka uzreiz piekrīt pārbaužu rezultātiem un meklē neatbilstību cēloņus, bet ir arī komersanti, kas apstrīd pārbaužu rezultātus. “Tad mēs atkal ņemam papildus sērijas [jaunām pārbaudēm],” skaidroja Kaspars.

LTV ziņo, ka atbilde par papildu paraugu testiem būs zināma marta beigās. Ja visiem trīs paraugiem rezultāti būs tikpat slikti kā pirmajā posmā, medikamentam draud aizliegums tos pārdod Latvijā un izslēgšana no kompensējamo medikamentu saraksta.

Jau ziņots, ka “Rigvir grupa” šonedēļ paziņoja, ka pati pēc savas iniciatīvas pieņēmusi “stratēģisku lēmumu uz nenoteiktu laiku apturēt nacionālajā reģistrācijas procedūrā reģistrēto zāļu “Rigvir” izplatīšanu Latvijas teritorijā tās nerentabilitātes dēļ”.

“Rigvir grupa” uzņēmumu izpilddirektore Kristīne Jučkoviča raidījumam situāciju komentējusi, sakot, ka marta beigās kopā ar ZVA jautājums tiks risināts. Par sabiedrības veselību neesot jāuztraucas arī tad, ja pārbaudēs konstatētais būtu patiess. Uzņēmums gan tam nepiekrīt.

Medikamenta “Rigvir” iedarbība apšaubīta arī iepriekš, tostarp profesionālu ārstu, arī onkologu, organizācijas aicinājušas anulēt tā reģistrāciju valsts zāļu reģistrā.

Internetā nav publicētas 109 iespējamo VDK aģentu kartītes

Vēl aizvien nav publicētas 109 iespējamo VDK aģentu kartītes, kuras atrodamas noslepenotajā VDK aģentu uzskaites papildu kartotēkā. Pie tāda secinājuma nonācis Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) pēc visu trīs kartotēku, kuras savstarpēji pārklājas, salīdzināšanas. Par to piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

“Mēs pieļāvām, ka varētu būt atsevišķi, varbūt pārdesmit cilvēku vārdi. Tas, ka tas cipars bija tik liels – pāri simtam, mums pašiem arī bija pārsteigums,” raidījumam neslēpa LNA vecākais eksperts, vēsturnieks Gints Zelmanis.

Nepublicētajā karotēkā ir atrodami aģenti, kas vervēti 1970., 1980. gados. Vizuāli kartītes ir līdzīgas jau publicētajām – ar aģenta vārdu, segvārdu un vervētāja vārdu. Tomēr atšķiras kartīšu otra puse, kurā ir arī informācija, kā nodrošināt sakarus ar aģentu, piemēram, uzrādot VDK darbinieka apliecību vai pat nosaucot īpašu kodvārdu. Arhīvs neatklāj, vai nepublicētajās kartītēs ir atrodami arī sabiedrībā plaši zināmu cilvēku vārdi.

Arhīvs joprojām uzskata, ka saskaņā ar likumu šajā trešajā kartrotēkā esošās – kopumā 447 kartītes – nav tiesīgs publicēt. Steigā situāciju labot, jau nākamnedēļ nākot klajā ar likuma grozījumu projektu, gatavojas Saeimā. “Mēs negribam tērēt laiku, lai noskaidrotu, kurš labāk izprot likumā rakstīto, mēs vienkārši papildināsim likumu ar trešās kartotēkas nosaukumu un tad būs nepārprotami skaidrs, ka informācija jāpublicē,” skaidroja Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV).

Saeimā turpina uzsvērt, ka par šādu kartotēku neko nav zinājuši, jo par to nav saņēmuši informāciju, piemēram, no nu jau likvidētās VDK dokumentu izpētes komisijas locekļiem. Tomēr tieši pateicoties pēdējās darbam, pētot VDK sadarbības fakta konstatēšanas tiesu lietas, atklājās, ka visas kartītes nav publicētas. “Pētnieki būtu pēdējie, kuriem būtu jāpārmet, jo mēs tieši esam tie, kas paši pēc savas iniciatīvas salīdzināja un teica, ka ir problēma. Konkrētais piemērs tikai pierāda to, ka bez arhīva un bez likumdevēja gribas jābūt vēl kādam, kas tur roku uz pulsa,” norādīja Publiskās atmiņas centra padomes priekšsēdētāja Kristīne Jarinovska.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns piekrīt, ka patlaban sabiedrības ticība, ka tā tik tiešām redzēs visas valsts rīcībā esošās kartītes, ir iedragāta. “Diemžēl ir nesmuki sanācis, jo tās ziņas atšķiras un kaut kāda daļa kaut kur ir atstāta. Tas mazina uzticamību, bet es domāju, ka šobrīd mums nebūtu jāuztraucas, jo vēl priekšā ir citi dokumenti,” sacīja Stukāns.

Eksperti sola sekot līdzi tam, lai arī starp VDK dokumentiem, kuri arhīvam jāpublicē maijā, neatklātos tādi, kas paliek sabiedrības acīm slēpti.

Purvīša balvas nominanti – multimākslinieku grupa Orbīta

Četri spilgti dzejnieki un multimākslinieki Vladimirs Svetlovs, Aleksandrs Zapoļs, Sergejs Timofejevs, Artūrs Punte jeb Tekstgrupa Orbīta nominēti Purvīša balvai par jaunāko kopdarbu — ar dzeju saistītu izstādi No kā rodas dzeja? galerijā Noass, šonedēļ rakstā Neona burtiem vēsturē vēsta žurnāls IR.

Pirms gada veidojot izstādi, četrotne mēģinājusi atbildēt uz jautājumu — no kā rodas dzeja un māksla vispār? Izstādē redzami četri mākslas objekti — četri individuāli atbildes mēģinājumi. Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes katedras docente Aiga Dzalbe par Orbītas fenomenu saka: «Orbītiešu vizuāli risinātie darbi ir eksperimentāli, viegli, rotaļīgi, tomēr tiem piemīt kāda neapšaubāma īstas mākslas pazīme — autoru jūtīgs vērojums, kas notiek apkārtējā vidē un cilvēkos. Formu šim sākotnēji poēzijā jau formulētajam vērojumam dzejnieki atrod sadarbībā ar dažādu mākslas jomu profesionāļiem, kas līdzīgi izjūt laika garu. Tieši spējas just un sadarboties dēļ Orbīta ar neona burtiem neatgriezeniski ierakstījusies Latvijas mākslas vēsturē.»

Grupai aprit 20 gadi kopš dibināšanas. Četrotnei pieder neliela izdevniecība Orbīta, kas izdod grāmatas latviešu un krievu valodā. Divdesmit gadu laikā izdotas 40 grāmatas. Savulaik četri krievu valodā rakstošie Latvijas dzejnieki sanāca kopā, lai paplašinātu robežas izpratnei par mākslu. Aleksandram Zapoļam, kurš raksta dzeju ar pseidonīmu Semjons Haņins, Vladimiram Svetlovam, Sergejam Timofejevam un Artūram Puntem nav akadēmiskās izglītības mākslā. Trīs no viņiem studējuši filoloģiju, viens — psiholoģiju. Puišus vienoja interese un zināšanas par kino, mūziku, fotogrāfiju, tekstu. «Sāka ar dzeju, tad papildināja to ar video. Darbojās performances subžanrā, darīja ļoti daudz ko,» stāsta mākslas zinātnieks Vilnis Vējš.

Purvīša balvu reizi divos gados Lavijā pasniedz par izcilāko sasniegumu vizuālajā mākslā. No 22.marta Orbītas darbus līdz ar citiem nominētajiem var aplūkot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē. 12.aprīlī svinīgi nosauks Purvīša balvas ieguvēju.

Latvijas cilvēki – starp nabadzīgākajiem un atstumtākajiem Eiropā

Latvijas iedzīvotāji uz Eiropas fona ir trešie nabadzīgākie un atstumtākie, jo pēdējos gados krasi palielinājusies plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Eiropas Pretnabadzības tīkla “EAPN-Latvia” valdes priekšsēdētāja Laila Balga.

Kā vēsta aģentūra LETA, šodien Rīgā risināsies Eiropas Pretnabadzības tīkla (European Anti Poverty Network – EAPN) Eiropas Savienības Sociālās iekļaušanas stratēģiju grupas starptautiskā konference “Lielāka vienlīdzība – lielāka drošība: Risinājumi ienākumu plaisas mazināšanai”, kuras laikā pārrunā pretnabadzības politikas īstenošanu Latvijā.

Balga atklāja ‘’EAPN-Latvia’’ secinājumus, ka pretnabadzības politika Latvijā nav īstenota un kopš 2012.gada, kad Eiropas Komisija aicināja pievērst tam uzmanību, neviena Latvijas valdība to nav darījusi. “Plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem Latvijas iedzīvotājiem krasi palielinājusies, kam par iemeslu ir kalpojusi Latvijas neveiksmīgā sociālā un ekonomiskā politika, kā arī Latvijas lielākā problēma – finanšu līdzekļu nelietderīga izšķērdēšana,” sacīja Balga.

Eksperte stāstīja, ka “EAPN-Latvia” kā nevalstiska organizācija ir sociālais partneris Labklājības ministrijai, tomēr, viņasprāt, tā ir viena no stagnātiskākajām institūcijām Latvijā un nekādi neiesaistās pretnabadzības politikas īstenošanā. Līdzīgās domās viņa ir par pašreizējo labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), kura līdz šim nav izrādījusi interesi par akūtu jautājumu risinājumiem nabadzības mazināšanai.

Šogad EAPN-Latvia plāno aktīvāk piesaistīt sabiedrības uzmanību sociālās politikas vērtībām, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi visiem iedzīvotājiem gan Latvijā, gan kopumā Eiropā.

Vēlēšanu komisijas vadītājam – 75 000 eiro no Rīgas Satiksmes

Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins no Rīgas Satiksmes (RS) saskaņā ar līgumu par konsultāciju sniegšanu saņēmis 75 000 eiro, noskaidrojis žurnāls IR. Kokins konsultējis RS kopš 2015.gada. 2016.gadā viņa atlīdzība bijusi 25 000 eiro, 2017.gadā — 23 000, 2018.gadā — 27 000 eiro.

Rakstā Kokinam 75 000 «piešprice» no Rīgas Satiksmes vēstīts, ka galvaspilsētas Vēlēšanu komisijas vadītājs pašvaldības transporta uzņēmumam sniedzis konsultācijas par sabiedriskā transporta plūsmu organizēšanu un pilsētas autostāvvietu izveidošanu, noslodzi un kontroli. Kur Kokins ieguvis šādas kompetences un kādi bijuši konsultāciju rezultāti, Ir pagaidām neizdevās noskaidrot, jo Kokins devies atvaļinājumā un komentārus sola sniegt pēc atgriešanās.

Kokina mācību un darba pieredze rāda — viņš padomju laikā ieguvis inženiera mehāniķa kvalifikāciju, vēlāk strādājis profesijā, bet pēc neatkarības atjaunošanas iesaistījies sabiedriskajā un pašvaldību darbā, kā arī politikā. KNAB datubāzē redzams, ka Kokins ziedojis vairākus tūkstošus eiro ar Aināru Šleseru un Andri Ameriku saistītajām partijām, kurās līdzdarbojies.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) situācijā nesaskata formālus pārkāpumus, jo komisijas locekļi drīkst strādāt citos darbos. «Tomēr tas ir ētiski nelāgi,» žurnālam IR atzinusi CVK Informācijas daļas vadītāja Kristīne Bērziņa, kas šodien Saeimā ievēlēta par CVK priekšsēdētāju un ar 22.martu amatā nomainīs ilggadējo CVK vadītāju Arni Cimdaru. Par to, vai Kokins ir piemērots Vēlēšanu komisijas priekšsēža darbam, būtu jālemj Rīgas domei, norāda CVK pārstāve.

Piektdaļa darījumu aizdomīgi, 85% kontu – augsta riska, ABLV atklāj Luksemburgas uzraugi

Luksemburgas regulators CSSF pēc ASV finanšu uzraugu paziņojuma un ABLV slēgšanas Latvijā inspekcijā ABLV meitas kompānijā atklājis, ka banka ilgstoši pārkāpusi likumus un citus regulējumus, kas ierobežo naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu ar banku starpniecību jeb tā sauktās AML/CTF prasības. Tā liecina žurnāla IR rīcībā nonākušais ziņojums, kura galvenie secinājumi izklāstīti rakstā Cik slikti ir patiesībā?.

CSSF klātienes pārbaudē izskatot 133 bankas failus, atklāti 28 klienti, par kuriem bankai vajadzēja iesniegt ziņojumus saistībā ar aizdomīgiem darījumiem. «Bankai vajadzēja iesniegt aizdomīgu darījumu ziņojumus par 21% no klātienē inspicētajiem failiem — šis ir augstākais rādītājs, kāds vispār redzēts klātienes pārbaudēs astoņu gadu laikā aptuveni 250 inspekcijās par AML/CFT prasību izpildi,» teikts ziņojumā.

Pārbaudē konstatēts, ka pēc pašas bankas klasifikācijas 85% klientu – 382 konti no 455 – bijuši augsta riska, tātad prasījuši padziļinātu izpēti. Regulators neslēpj, cik grūti gājis komunikācijā ar banku — klātienes vizītē trūcis informācijas par klientiem un darījumiem, bet pēc CSSF pieprasījumiem atbildes kavējušās. Par bankā atklāto situāciju regulators informējis Eiropas Centrālo banku, kas uzraudzīja ABLV. Regulators plāno bankai uzlikt maksimālo iespējamo sodu — 250 tūkstošus eiro.

Pārbaude Luksemburgas bankas nodaļā sākta pērn pavasarī un ritēja trīs mēnešus. Tiesa bija atļāvusi Luksemburgas atzaram turpināt darbu arī pēc mātes bankas slēgšanas. ABLV meitas kompānija Luksemburgā darbojās kopš 2012.gada. Šī gada sākumā īpašnieki banku pārdevuši kādam Londonā bāzētam privātam ieguldījumu fondam Duet Group.

Savukārt žurnāla IR rakstā Mazgāšana vēstīts, ka ABLV likvidācijas process Latvijā nenorit bez bažām. Gan Kontroles dienests, kas pārbauda aizdomīgus darījumus, gan Finanšu ministrija bankas likvidācijas metodoloģijas izstrādes procesā iebilda pret bankas darbinieku iesaisti, tomēr likvidatori nodarbina vairāk nekā 300 jeb aptuveni pusi no pērn februārī ABLV strādājošajiem 700 cilvēkiem, kuri nodrošinot tehnisko atbalstu informācijas savākšanā.

Likvidatori uzsver — kontrolēs, lai darbinieki nebūtu interešu konfliktā ar agrākajiem pienākumiem. Visu informāciju pārbaudīs akcionāru piesaistītā konsultanta EY darbinieki, kuri arī vienīgie izvirzīšot secinājumus un rekomendācijas. Kontroles dienests tiks pie datubāzes par pēdējiem pieciem gadiem un varēšot pārbaudīt jebkādas aizdomas vai nesakritības. Tomēr dienesta vadītāja Ilze Znotiņa neslēpj, ka neatbalsta ABLV darbinieku iesaisti datu pārbaudē, un prognozē — ja šī metodoloģija būs jādemonstrē starptautiskajiem partneriem Moneyval vai Finanšu darījumu darba grupā (FATF), tad «būs ļoti daudz jautājumu, kāpēc viena vai otra lieta ir atstāta tieši tāda».

ABLV bija trešā lielākā komercbanka Latvijā. Tās aktīvi ir 2,4 miljardi eiro, no kuriem apmēram 1,4 miljardi eiro caur dažādām kredītiestādēm stāv Latvijas Bankas kontos, stāsta likvidators Andris Kovaļčuks. Banka jau ir atguvusi aktīvus 400 miljonu vērtībā un pārskaitījusi tos garantēto atlīdzību izmaksām. Tai joprojām vēl ir arī neliels vērtspapīru portfelis — mazāk nekā 100 miljoni, kā arī kredītportfelis, un prāva līdzdalība vairāk nekā 100 miljonu eiro virknē meitas sabiedrību.

Likvidācijas izmaksas jau sasniegušas 27,14 miljonus eiro. Procesa vadītāji lēš, ka  vairāku gadu laikā izdosies ne tikai sekmīgi norēķināties ar kreditoriem, bet arī bankas akcionāri atgūs daļu ieguldījuma bankas kapitālā, kas kopumā bijis 300 miljoni eiro.

VIDEO: Miljonārs Brandavs jeb Kurš pelna no “Rīgas satiksmes”?

Skandāli Rīgas satiksmē (RS) nerimstas. Pēc valdes priekšsēdētāja Anrija Matīsa atkāpšanās un svarīga RS darboņa Aleksandra Brandava aizturēšanas uzņēmums pēc Ir pieprasījuma atklājis datus par maksāto e-talonu sistēmas uzturētājam Rīgas karte (RK). Pēdējo desmit gadu laikā šīs summas arvien augušas, no 13 miljoniem 2009. gadā līdz gandrīz 28 miljoniem pērn.

Taču pavisam dīvaini ir tas, ka pašvaldības uzņēmuma sniegtie skaitļi ir daudz lielāki nekā RK publiskajos gada pārskatos norādītie ieņēmumi. Šī nesakritība desmit gadu laikā ir 21,6 miljoni eiro pēc PVN atrēķināšanas.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Tiesa noraida suņu barības “Dogo” ražotāja prasību pret veterinārārstiem

Latgales priekšpilsētas tiesa civillietā par negodīgas konkurences veicināšanu un neslavas celšanu, ko uzņēmums “Tukuma straume” cēla pret veterinārārstiem, pētniekiem un veterinārajām klīnikām, ceturtdien noraidīja suņu barības “Dogo” ražotāja prasību par pusmiljons eiro kompensācijas piedzīšanu no veterinārārstiem. Par to ceturtdien ziņoja LTV.

Šajā tiesu instancē veterinārārsti uzvarēja, bet spriedumu 20 dienu laikā vēl var pārsūdzēt. Ceturtdien nebija arī vēl zināmi tiesas motīvi, kāpēc tā noraidīja “Tukuma Straumes” prasību.

Žurnāls Ir ceturtdien sarunājās ar vienu no veterinārārstēm, kura ar nepacietību gaidīja šo tiesas spriedumu -, ar Ilzi Matīsi van Houtanu. 17 veterinārārstu tiesāšanās ar “Tukuma straumi” ir saistīta ar megaesophagus slimības epidēmiju – suņu barības vada dilatāciju jeb izplešanos, kā dēļ suņi nespēja normāli norīt ēdienu. No 2014. gada aprīļa līdz 2016. gada augustam Latvijā tā tika diagnosticēta 250 suņiem. Turklāt tā bijusi tikai aisberga redzamā daļa, norāda veterinārārste.

Lielu daļu saslimušo suņu vienoja pārtikā lietotā barība Dogo, ko ražo “Tukuma straume”. Kad veterinārārsti par šo sakritību brīdināja sabiedrību, viņiem tas beidzās ar tiesu darbiem.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Žurnāls: Kam kalpo FKTK vadītājs Putniņš?

Gadu ilgā cīņa par to, kā likvidēt ABLV un pārbaudīt tās naudas tīrību, ir savilkusi tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu. Finanšu ministrija nav pārliecināta, ka FKTK izpratne atbilst Latvijas interesēm, un lūgusi OECD novērtēt komisijas darbību. Izrādās, Putniņš bijis gatavs aiziet pats, taču par ABLV advokātu gan sevi neatzīst, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

Žurnāls raksta, ka pēc ABLV bankas kraha pēc ASV finanšu uzrauga FinCEN ziņojuma 2018. gada februārī bankas akcionāri cīnījās par iespēju nokopt galus tā, kā grib paši. Pateicoties ziedojumiem dažādām partijām un kultūras mecenātismam, ietekmīgu draugu bankai nav trūcis. Tiem bija pievienojies arī banku uzraugs, raksta žurnāls. Uz to norāda vismaz četri apstākļi, no kuriem daži iepriekš nav bijuši plašāk zināmi.

Pirmais šaubīgais FKTK lēmums bija noteikums nerunāt par Ziemeļkorejas lietas saturu bez ABLV atļaujas. ASV, kas tolaik Putniņam uzticējās, iepriekš bija nodevušas FKTK ziņas par bankas varbūtēju lomu Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanā un gaidīja sodīšanu.

Tā vietā FKTK pēc pārbaudes noslēdza administratīvu izlīgumu. Pamatojums — tieša sankciju pārkāpšana nav konstatēta, bet par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanā banka jau iepriekšējā gadā saņēmusi sodu, un tai dots laiks laboties. ABLV ne tikai izspruka no smagāka soda, tā vietā investējot kontroles sistēmās, bet līgums arī aizliedza FKTK par šo lietu runāt bez bankas rakstiskas piekrišanas.

Otrais — Putniņa iestāšanās pret maksājumu ierobežojumu uzlikšanu ABLV krīzes karstumā, par ko līdz šim publiski nav bijis zināms.

Trešais bija izšķiršanās nesākt tūlītēju izmeklēšanu un bankas informācijas pārņemšanu, lai nodrošinātu tās viltošanas neiespējamību. Tas nav noticis joprojām.

Ceturtais apstāklis — FKTK mēdza atteikt informāciju Finanšu ministrijai, pamatojot to ar banku datu konfidencialitāti. Tāpēc iepriekšējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pēdējās Māra Kučinska (abi ZZS) valdības dienās nosūtīja FKTK un visām atbildīgajām valsts struktūrām vēstuli, kam neierastā kārtā nav slepenības atzīmes. Ministre norādīja uz virkni jautājumu, kuros FKTK nesniedz atbildes,— vai tiek kontrolēta ar banku saistīto uzņēmumu pārstrukturizēšana, kāpēc nav laikus savākti dati pārbaudei, kāpēc FKTK darbības rada iespaidu par pakļaušanos kreditoru un bankas interesēm. Vēstulē rezumēts: «Mēs neesam guvuši pārliecību, ka FKTK izpratne par bankas pašlikvidāciju sakrīt ar pārējo institūciju viedokli un pilnībā atbilst Latvijas interesēm.» Putniņš šo vēstuli atteicās komentēt.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.