Kategorijas: Analīze

Jaunie mērnieku laiki

Ar jaunas 35 novadu kartes prezentāciju valdība sāk vērienīgu administratīvo reformu

Vismazākais novads Latvijā šobrīd ir Baltinava ar tikai 1000 iedzīvotājiem, bet reforma piedāvā pašvaldības apvienot daudzkārt spēcīgākās — jaunajā kartē mazākais ir Līvānu novads ar 11 000 cilvēku. Reforma ļaus atšķetināt ieilgušās reģionu problēmas, piemēram, palīdzēt skolu tīkla un autoceļu sakārtošanā, pārliecināts par reģionālo attīstību ir atbildīgais ministrs Juris Pūce (A/P), kurš pagājušajā nedēļā skaļi pieteica novadu reorganizācijas plānu. VARAM piedāvā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35, koncentrējot teritorijas ap attīstības centriem. Diskusiju ministrs sācis uzreiz ar kartes piedāvājumu, lai līdz decembrim, kad reformas projekts jāiesniedz Saeimā, to var pamatīgi apspriest. Pūce atzīst — sākotnējā karte vēl noteikti var mainīties.

Iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma notika 2009. gadā, Latvijas kartē iezīmējot 110 novadus un deviņas republikas nozīmes pilsētas. Taču ministrija secinājusi, ka republikas pilsētu izdalīšana neveido efektīvu saimniecisku vienību ar apkārtējiem novadiem, tāpēc turpmāk šāds atsevišķs statuss paliks tikai divām pilsētām — Rīgai un Jūrmalai.

Pēdējā desmitgadē iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 200 000 cilvēku, notikusi arī iekšējā migrācija uz Rīgu vai Pierīgu, tādēļ pašreiz jau 59 pašvaldības neatbilst spēkā esošajam likumam. Tas nosaka vairākas prasības, starp kurām viena ir vismaz 4000 pastāvīgo iedzīvotāju skaits pašvaldībā, kam neatbilst jau 39 novadi. 

Vismazākajā — Baltinavas novadā — dzīvo tikai 1000 cilvēku, otrais mazākais ir Alsunga  ar 1322 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam — visvairāk iedzīvotāju šobrīd ir Ogres novadā (33 083)  un Talsos (28 071), kas saglabās savu lomu kā apkārtnes attīstības centri.

Vēl viena likuma prasība — novada teritorijā jābūt pilsētai vai arī ciemam ar vismaz 2000 iedzīvotājiem, un tam šobrīd neatbilst 54 novadi. Tāpat likumam neatbilst Olaines un Raunas novads, kuru teritorija nav ģeogrāfiski vienota. Savukārt Valmiera un Jēkabpils vairs neatbilst republikas pilsētas statusam, jo tajās iedzīvotāju skaits noslīdējis zem 25 000. Šīs neatbilstības reformai būs jānovērš.

Deputātu uz pusi mazāk

Runa nav tikai par skaitļiem, bet arī funkcijām. VARAM ieskatā novadiem būtu jāuzliek pienākums nodrošināt pašvaldības policiju. Šodrīd tāda brīvprātīgi izveidota jau 76 vietās. Pēc reformas pašvaldībām uzticēs arī rūpes par tās teritorijā esošo sabiedriskā transporta tīklu un autoceļiem. Tam gan līdzi nākšot arī atbilstošs finansējums, ņemot vērā ceļu slikto stāvokli. Pārskatīs arī valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru izvietojumu jauno novadu teritorijās.

Svarīgs mērķis ir pec iespējas samazināt pašvaldības iestāžu skaitu. Pēc ministrijas datiem, šobrīd valstī ir ap 2800 pašvaldību iestāžu, piemēram, bāriņtiesas, sociālie dienesti, bibliotēkas. Pūce Ir skaidro, ka iestāžu kopskaits varētu samazināties par ceturtdaļu. Pakalpojumu pieejamība gan necietīšot. 

Reformas rezultātā plānots samazināt deputātu skaitu. Pašlaik ir 1614 pašvaldību deputāti, bet 35 novadu modelī to būtu vairāk nekā uz pusi mazāk — 686, tā ietaupot administratīvās izmaksas.

Rīgā cita pieeja

Rīgai un Pierīgas pašvaldībām, kurās dzīvo vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju, būs citi reformas principi. Pierīgā pašvaldības varētu veidot, neiekļaujot tajās reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru. Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) atzina Ir, ka reforma Rīgai neko daudz nemainīs, bet kā pilsonis viņš uzskata to par valstij nepieciešamu. Rīgas lielākais ieguvums būšot iespēja vieglāk sadarboties ar Pierīgu, jo samazināsies apkārtējo novadu skaits — šobrīd Rīga robežojas ar desmit pašvaldībām, bet pēc reformas — ar sešām. Galvenais kritērijs novada veidošanai Pierīgā ir vismaz 15 tūkstoši iedzīvotāju, tāpēc novadus plānots apvienot — Mārupi ar Babīti un Salas pagastu, Ķekavu ar Baložiem, Daugmali un Baldoni, savukārt Salaspili ar Stopiņiem un Ropažiem, bet Ādažus ar Carnikavu, Sēju, Saulkrastus un Garkalni, tāpat arī paredzēts apvienot Olaines pagasta šobrīd nesavienotās teritorijas. Jūrmala pārmaiņas nepieredzēs. VARAM plāns paredz, ka Rīgai ar Pierīgu vajadzēs sadarboties gan satiksmes, gan reģionālās attīstības plānošanā.  

Citu pašvaldību vadītāji, kurus reforma skars bargāk, pēdējā nedēļā medijos kritizējuši reformu. Pūce gan noraida pārmetumu, ka jaunā novadu karte izstrādāta, pirms panākta skaidrība par reformas kritērijiem: «Lai notiktu apspriešana, ir nepieciešams piedāvājums, ko apspriest.» Balstoties uz sarunām ar pašvaldībām un speciālistiem, ministram šobrīd esot «sajūta, ka reforma būs». Viņš uzskata to par priekšnoteikumu, kas ļaus tālāk īstenot citas reformas — skolu tīkla un ceļu sakārtošanu. «Viens pats šis lēmums ir nepietiekams,» atzīst Pūce.

Tam, ka administratīvā reforma neko daudz nemainīs bez citu jomu sakārtošanas, piekrīt arī ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Esot jāpieņem «kaudze dokumentu», kas daudz stingrāk kontrolētu, kā pašvaldības izmanto finansējumu un saņem aizdevumus. Viņaprāt, paralēli reformai jāpanāk, lai netiktu būvēti «kārtējie baseini» jeb nauda izšķiesta ekonomiski nepamatotos infrastruktūras projektos. Turlajs ir vadījis arī Izglītības ministrijas pasūtīto pētījumu par skolu tīklu, tāpēc ir pārliecināts — pēc novadu reformas varētu būt vieglāk panākt arī izglītības iestāžu pārplānošanu. Bet VARAM sekmju gadījumā pirmās pārmaiņas ikviens varēs izjust, ja tiks sakārtoti autoceļi.

Turlajs gan brīdina — lielie centri arī pēc reformas būs «vilcēji», bet mazāko galvenais uzdevums būtu nodrošināt pakalpojumus. Piemēram, Ludzas novads arī pēc pārmaiņām nevarēs konkurēt ar Rēzekni vai Dagavpili. Taču virziens esot pareizs — tas var stimulēt izaugsmi, ja tiks izpildīti vēl citi priekšnosacījumi, piemēram, panākot lielākus pašvaldību ieguvumus no uzņēmējdarbības attīstīšanas novadā. Tam nepieciešams, lai uzņēmumu maksāto nodokļu daļa nonāk pie pašvaldības, kuras teritorijā tie reāli saimnieko, nevis ir reģistrēti.

Pašas reformas apspriešanai laika nav daudz — Saeimas martā atbalstītais likumprojekts paredz, ka pēc konsultācijām ar pašvaldībām līdz 1.decembrim valdībai būs jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un reformu kārtību. Reforma būtu jāīsteno līdz 2021. gadam, lai nākamās vēlēšanas notiktu jau pārplānotajās pašvaldību teritorijās.

Saņem naudu, bet strādā citi

Ko īsti Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis ir paveicis, par 46 tūkstošiem eiro konsultējot Rīgas Satiksmi?

Agrāk jau atklātajiem skandalozajiem līdzekļu izšķērdēšanas gadījumiem pašvaldības uzņēmumā Rīgas Satiksme (RS) pievienojas vēl viens — Saskaņas deputāts un viens no daudzajiem politkonsultantiem Sandris Bergmanis pārskatos par padarīto ir norādījis darbus, kurus veikuši citi un kas padarīti jau pirms viņa parādīšanās uzņēmuma algu sarakstos.

Pēc Ernst & Young audita jau februārī toreizējais RS pagaidu vadītājs Anrijs Matīss medijiem atklāja, ka pašvaldības uzņēmums gadā tērējis aptuveni miljonu eiro dažādām apšaubāmām konsultācijām. Piemēram, pērn algoti 46 konsultanti, bet tagad lielākā daļa līgumu esot lauzti. Beidzot Re:Baltica ir parādījusies līdz šim nebijusi iespēja izpreparēt viena šāda konsultanta — Rīgas domes deputāta Sandra Bergmaņa — lietu. Pēc gandrīz pusgadu ilgiem mēģinājumiem sarunāt ar viņu interviju tagad ir pieejami gan paša konsultanta pārskati, gan uzņēmuma viedoklis un citu iesaistīto pušu skaidrojumi.

Par RS konsultantu Bergmanis kļuva  2017. gada 21. jūlijā — mēnesi pēc tam, kad tika ievēlēts Rīgas domē. Viņš bija viens no Saskaņas deputātiem, kurus iecēla par konsultantiem pašvaldības uzņēmumos, bet darbības efektivitāti ne uzņēmums, ne Rīgas dome kā uzņēmuma kapitāldaļu turētājs vispār nemērīja. Viens no šiem deputātiem — Igors Solovjovs, kurš darbojās kā konsultants Rīgas namu pārvaldniekā — intervijā TV3 pat atzina, ka daļa saņemtās algas bija jāiemaksā partijas Saskaņa kasē. Arī RS dāsni algoto deputātu deklarācijas liecina par lieliem pārskaitījumiem Saskaņai.

Bergmaņa alga RS ir iespaidīga ne tikai salīdzinājumā ar vidējo algu Latvijā (1004 eiro pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu), bet arī ar viņa paveikto. Bergmanis 2700—2800 eiro ir saņēmis faktiski par vienu pienākumu mēnesī, rāda viņa paša Re:Baltica rīcībā nodotie pārskati.

Kad Re:Baltica sāka pārbaudīt tajos norādītās informācijas patiesumu, izrādījās, ka vairākos gadījumos darbus veikuši citi cilvēki, un tas noticis pirms Bergmaņa parādīšanās uzņēmumā.

Intervijai nav laika

Interviju ar Bergmani par RS konsultanta amatā paveikto Re:Baltica centās sarunāt gandrīz pusgadu, bet aizņemtajam domniekam nebija laika. «Es speciāli esmu sagatavojis atskaiti par katru ceturksni, ko esmu darījis — sīki, skaidri aprakstītu,» viņš atbild uz jautājumu par konsultāciju saturu. Konkrētos pienākumus izskaidrot saviem vārdiem viņš nav gatavs — tikai rakstiski.

Bergmaņa seši pārskati aizņem apmēram ceturtdaļu no A4 lapas katrs. Garākajā no tiem ceturksnī minēti seši paveikti uzdevumi. Saskaitot kopā un izdalot ar darbības laiku, sanāk vidēji viens darbs mēnesī. Neviens no tiem nav detalizēts, aprakstot padarīto, rezultātus, darbības jēgu uzņēmumam, nākamos soļus, kā tas būtu kvalificēta konsultanta pārskatos.

Tā vietā Bergmanis raksta, piemēram, ka pirmajos divos darba mēnešos iepazinies ar divām instrukcijām un vienu darbības programmu, kā arī intervējis darbiniekus par vēlamajiem uzlabojumiem sociālās drošības jomā. Intervēto skaits nav norādīts, bet vēlāk RS precizēja, ka runa ir par 25—30 cilvēkiem no apmēram 4000 uzņēmumā strādājošajiem.

Vēlāk Bergmanis piedalījies anketas izstrādāšanā par būvmateriālu preču izmantošanu, pilnveidojis informācijas sniegšanu darbiniekiem, izteicis priekšlikumus par veselības apdrošināšanas polisēm un darba kārtības noteikumiem. Par to katru mēnesi saņēmis vidēji 2700 eiro pirms nodokļiem.

Tādā pašā garā viss turpinājies arī 2018. gadā — ar darbiniekiem apspriestas sociālās jomas problēmas, piesaistīti jauni partneri darbinieku veselības uzlabošanai, iztaujāti par sporta pasākumu nepieciešamību, iesniegti priekšlikumi darba kārtības noteikumiem.

Ja vairāk masāžu…

No RS atbildēm uz Re:Baltica jautājumiem par Bergmaņa ieteikumu jēgu un ieviešanu uzņēmumā redzams, ka tie ir formāli un dārgā konsultanta lietderību ir grūti pamatot.

Piemēram, Bergmanis ieteicis, ka sociālo nodrošinājumu vajagot piedāvāt visiem, ne tikai arodbiedrības biedriem. Tikpat «saturīgs» ir atzinums, ka, veselības apdrošināšanas noteikumos nosakot lielāku limitu ķermeņa masāžām, cilvēki to vairāk izmanto.

Vai šādam izvērtējumam bija jāalgo konsultants, un vai to nevarēja darīt uzņēmuma darbinieki? Faktu pārbaude liecina, ka vismaz atsevišķos gadījumos tā, visticamāk, arī noticis. 

Piemēram, 2018. gada pārskatā Bergmanis min, ka darbinieku veselības aprūpei piesaistīti jauni partneri — Līgatnes Rehabilitācijas centrs un Jaunķemeri. Taču Jaunķemeru valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela sacīja, ka sadarbība ar RS ir sākta «pilnīgi noteikti vairāk nekā pirms diviem gadiem» un sarunas notikušas ar RS arodbiedrības starpniecību. Arī Līgatnē kā sadarbības sarunu vedēju un organizatori atceras pilnīgi citu personu — RS Personāla pārvaldības daļas konsultanti sociālā nodrošinājuma jomā Vilmu Valaini.

Kad Re:Baltica noskaidroja, ka 2018. gadā jaunu veselības aprūpes līgumu vai papildinājumu vecajos nav bijis, RS paskaidroja, ka Bergmaņa uzdevums bijis veikt izpēti darbinieku vajadzībām pēc ortozēm, kā arī piedāvāt potenciālos sadarbības partnerus — viens no tiem esot bijis Veselības centrs 4. Taču šī medicīnas iestāde apliecināja, ka ortožu apmaksu nosakot jau 2017. gadā noslēgts koplīgums un speciāls līgums par ortozēm ar RS nav slēgts. Ko tad īsti Bergmanis šajā jautājumā darīja 2018. gadā? RS atbild, ka viņš «pētīja ortožu piedāvājumus un sniedza konsultācijas».

«Tā nav jūsu kompetence!»

Bergmaņa darbošanās laikā līdz pērnā gada decembrim RS viņam pavisam samaksājusi 46 400 eiro. Viņš neatbild, vai šo atalgojumu uzskata par pamatotu, vienīgi aizstāvas, ka pēc nodokļiem uz rokas sanācis mazāk. Par to, ka RS bez viņa ir tik daudz citu konsultantu, neesot zinājis. Bergmanis arī nevarot spriest, cik pamatoti šīs konsultācijas sniegtas. «Saprotiet, tā nav mana kompetence, lai to vērtētu, un es domāju — arī jūsu kompetence tā nav,» viņš norādīja.

Iespējams, vērtēšanu vajadzētu nodrošināt tiesībsargājošajām iestādēm, jo izšķērdēšanas novēršanas likums noteic, ka publiskas personas nedrīkst slēgt pakalpojumu līgumus par lietām, kuras jādara pašu darbiniekiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P), aprīļa sākumā atstādinot Rīgas mēru Nilu Ušakovu, rīkojumā norādīja, ka šis likums attiecas arī uz RS, jo to finansē dome.

KNAB norādīja, ka izvērtēs situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar konsultantu piesaisti dažādās pašvaldības kapitālsabiedrībās.

Šī nav pirmā reize, kad saistībā ar Bergmani rodas aizdomas par fiktīvu darbošanos, kuru apmaksā rīdzinieki. LTV savulaik vēstīja par Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru, kuru kūrēja Bergmanis, bet pašiem klientiem par tādu nebija zināms, un tur neviens nerunāja angliski.

Rīgas kompromisu plānojums

Meklējot kopsaucēju starp likuma burtu, uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm, tapis plānojums, kas noteiks Rīgas attīstību nākamajā desmitgadē

Pēc publiskās apspriešanas, ko dažu Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji sauc par bezjēdzīgu, šonedēļ noslēdzās priekšlikumu iesniegšana Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam otrajai versijai. Iedzīvotāju un uzņēmēju ieteikumi vairs netiek pieņemti, bet atzinumus vēl sniegs pārraugošās iestādes — tāpēc var gadīties, ka dokumentam būs vēl trešā redakcija. 

Plānojumā tiek noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei — tā ir kompromisu meklēšana, atzīst domes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā, jo uzņēmējiem un būvniekiem ir savas vēlmes, normatīvie akti novelk iespēju robežas, bet iedzīvotājiem rūp sava tuvējā apkārtne. Jāpiebilst gan, ka iesaistes barjera iedzīvotājam ir visai augsta — jāspēj izurbties cauri apmēram tūkstoš lapu biezajiem dokumentiem un saprast, ko tie reāli varētu ietekmēt apkaimē.

Ierobežos ēku augstumu

Plānojums skars visu Rīgas teritoriju, izņemot vēsturisko centru, kura individuāla dokumenta izstrāde nesen sākusies. Departaments vēl nevar prognozēt, cik ilgu laiku tas prasīs. Pirmās pārmaiņas manīs nekustamo īpašumu attīstītāji. Līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu atļautais dzīvojamās apbūves stāvu skaits Rīgā samazināsies — dažviet varēja būvēt pat 30 stāvus augstas ēkas, bet turpmāk augstākās ēkas paredzētas ar 12 stāviem, bet maksimālais stāvu skaits jaunām daudzstāvu ēkām priekšpilsētā ieteicams ne lielāks par sešiem. 

Sirmā skaidro, ka stāvu skaits samazināts, jo neatbilda iedzīvotāju skaita prognozēm. Augstāku ēku parādīšanās gan nav pilnīgi izslēgta — ja vietās, kur apbūve to pieļauj, īpašniekiem būs vēlme celt ēkas augstākas par 12 stāviem, to varēs darīt, izstrādājot atsevišķu projektu. Šāda apbūve pieļaujama arī vietās, kur tāda jau sākta, piemēram, Krasta masīva rajonā.

Visilgākās diskusijas ar nekustamo īpašumu attīstītājiem bijušas par autostāvvietu skaita normatīvu dzīvojamām ēkām, ko arī mainīs. Šobrīd noteiktas 0,5—1,5 autostāvvietas uz vienu dzīvokli, bet attīstītāji vēlējušies to samazināt vai atteikties pavisam, jo iedzīvotāji stāvvietas jaunajos projektos nepērkot. Plānotāji iebilduši, ka atteikšanās no autostāvvietām pie ēkām var nākotnē radīt problēmas un noteikti nesamazinātu kopējo automašīnu skaitu, jo tās tikai novietotu uz ielas. Tādēļ atrasts kompromiss — katram dzīvoklim jābūt vienai stāvvietai, bet šo skaitu var samazināt līdz 0,7, ja 300 m rādiusā ap objektu ir sabiedriskā transporta pieturvieta.

Uzmanība vēsturiskajai apbūvei

Nākotnes plānojumā lielāka vērība piešķirta vēsturiskajai apbūvei, kas atrodas ārpus centra — Rīgā ir 15 apbūves aizsardzības teritorijas, piemēram, Bolderājā, Āgenskalnā, Pleskodālē. Katrai teritorijai radīts detalizētāks apraksts, kas dokumentē apkārtnes īpatnības. Būs prasība, ka jauna būvniecība jāpamato ar apkārtnē jau iedibināto būvniecības tradīciju. Līdz šim katrs attīstītājs pats veica izpēti un noteica iedibinātos rādītājus. «Spēles noteikumi nebija pietiekami skaidri,» Sirmā pamato, kāpēc tagad plānotāji ielikuši saistošajos noteikumos par katru teritoriju skaidrojošu pielikumu.

Jaunais zonējums radījis bažas Mežaparka iedzīvotājiem. «Šobrīd plānojumā viss Mežaparks no savrupmāju apbūves, kurā atļauta apbūve līdz diviem stāviem, pārtapis par mazstāvu dzīvojamo apbūvi, kurā atļautas trīsstāvu ēkas,» Ir skaidroja Kaspars Gailītis, kura vadītā Mežaparka Attīstības biedrība iebilst pret šo zonējuma maiņu visai apkārtnei. Departaments skaidro, ka ievēro jaunajā plānojumā pieņemto principu — viena kvartāla ietvarā saglabāt vienotu zonējumu. Līdz ar to visās vietās, kurās jau ir vēsturiski uzceltas trīs stāvu ēkas, izvēlēts zonējums, kas der visai apbūvei. Sirmā mierina, ka teritorijas plāns paredz rīkot publiskas apspriedes, ja kādreiz tiktu piedāvāts ierīkot kādu kvartālam neatbilstošu funkciju.

Dokuments paredz arī Rīgas tipisko un unikālo ainavu sarakstā iekļaut atsevišķas īpaši labi saglabājušās vai ar izteiktu kultūrvēsturisko vērtību esošās industriālās teritorijas, piemēram, Rīgas Brīvostas un dzelzceļa trašu posmos.

Tikmēr nekustamo īpašumu attīstītāji ļoti gaida tieši vēsturiskā centra plānojumu, atzīst Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses vadītājs Mārtiņš Vanags. Vēsturiskā centra jautājumi ir ļoti aktuāli arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem — tieši centrā ir būtiskas pieejamības problēmas, uzsver Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vadītājs Ivars Balodis.

Kritizē autocentrismu

Rīgas transporta shēma līdz ar jauno plānojumu konceptuāli nemainīsies. Attīstības departamentā norāda, ka turpina pildīt jau Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā iezīmēto mērķi atslogot centru no satiksmes. 

To gan apšauba pilsētvides aktīvisti. Organizāciju Pilsēta cilvēkiem un Āgenskalna biedrības pārstāvis Oto Ozols žurnālam Ir pauda bažas par valdošo autocentrismu jeb priekšrokas došanu autosatiksmei, kas Āgenskalnu «brutāli sašķērē gabalos». Viņaprāt, tas ir pretrunā ar ilgtermiņa stratēģiju, kura nosaka dzīves kvalitātes uzlabošanu. Problēma slēpjoties tajā, ka dome nemeklē reālus risinājumus, bet gadu no gada turpina runāt par lielajiem satiksmes lokiem, piemēram, Rietumu maģistrāli, kurus Rīga nemaz nevar atļauties. Departamentā neapstrīd, ka apjomīgie satiksmes loki tuvākajā laikā, visticamāk, netaps, taču tie esot jāsaglabā plānā, lai pašvaldība nepārdotu tās īpašumā esošo zemi šajās teritorijās un vēlāk, kad pilsēta varētu atļauties satiksmes lokus, nerastos problēmas ar zemes atsavināšanu.

Savukārt Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība uzskata, ka nav pietiekami padomāts, kā vietējo apkaimju iedzīvotāji varētu ērti, neizmantojot auto, nokļūt tuvējā peldvietā. Biedrības pārstāve Ramona Innusa Ir skaidro, ka plānā ir padomāts, kā no centra nokļūt līdz Mangaļsalas dabas parkam Piejūra, bet piemirsti paši Mangaļsalas iedzīvotāji. «Mangaļsalā velosipēdu drīz izmantot tikpat kā nebūs iespējams, jo ceļi ir uz sabrukšanas robežas un pa tiem notiek intensīva satiksme. Nevienas kategorijas ceļam nav ietves, apmales izdangātas,» saka Innusa. Attīstības departaments atbildot uzsver, ka «jautājums par infrastruktūras pašreizējo stāvokli nav teritorijas plānojuma kompetencē». Jāpiebilst, ka transporta attīstības tematiskajā plānojumā gan ir iekļautas potenciālās velojoslas Mangaļsalā un citviet, bet plānotāji neatbild par to ieviešanu praksē.

Netieši par velosatiksmes attīstību plānā padomāts saistībā ar Centrālo staciju, kas būs Rail Baltica pieturvieta — te «nepieciešams izveidot Rīgā lielāko velosipēdu stāvvietu, kurā būs iespējams droši atstāt velosipēdus arī pa nakti». Stacija tikšot arī ērti savienota ar pārsēšanās transportlīdzekļiem uz starptautisko lidostu Rīga. Paredzēts attīstīt arī transportmiju punktus Pētersalā un Torņakalnā. Jāpiebilst, ka Rail Baltica trase ir iezīmēta pilsētas satiksmes plānojumā, bet tās ieviešana neattiecas uz šo plānošanas dokumentu. 

Sabiedrības iesaiste

Rīgas apkaimju biedrības aktīvi līdzdarbojušās plāna publiskajā apspriešanā un iesniegušas virkni ierosinājumu, taču viņu domas par procesa lietderīgumu ir dažādas. Piemēram, Mangaļsalas iedzīvotāji uzskata, ka apspriedes bijušas formālas. «Pēc atkārtotām diskusijām un Attīstības departamenta komentāriem, ir saprotams, ka nav nozīmes ne organizāciju, ne iedzīvotāju iebildumiem un viedokļiem, jo visi attīstības virzieni katrā no apkaimēm ir akmenī cirsti,» vīlusies ir Innusa.

 «Esmu bijis daudzās sapulcēs un jau zinu, ka tur tiks rādīti viņu izsapņotie loki. Taču deklarētās prioritātes — gājējs, velobraucējs — paliek tikai deklarētas,» publiskās apspriedes kritizē arī Ozols, norādot, ka plānotājiem bieži vien trūkst racionālu argumentu. 

Mežaparka biedrības priekšsēdētājs Gailītis domā, ka process ir saprotams visiem, kas ilgstoši darbojas biedrībās, bet departaments par maz rūpējas, lai informācija nonāktu arī līdz tiem, kas nav biedrību aktīvisti. 

Līdzīgas bažas ir Purvciema biedrības pārstāvim Raimondam Kalniņam: «Plānojuma izmaiņu procesu nav iespējams nosaukt par caurspīdīgu un viegli uztveramu.» Viņaprāt, iedzīvotājiem ir grūti izsekot procesiem, jo plānošanas dokumentos nav atrodams zonējuma izmaiņu pamatojums un nav saprotami izskaidrots, kādas izmaiņas var skart iedzīvotājus. 

Sarkandaugavas Attīstības biedrības valdes locekle Alija Turlaja norāda, ka šī neskaidrība rada apjukumu — iedzīvotāji iesniedz lielu skaitu priekšlikumu, kas nemaz neattiecas uz plānojumu un tādējādi arī pašiem plānotājiem rodas lieks papildu slogs. Pērn publiskajā apspriešanā saņemts vairāk nekā 700 iesniegumu, bet apmēram 300 no tiem neattiecās uz plānojumu. 

Cik liela ir bijusi iedzīvotāju atsaucība šogad, departaments vēl nebija apkopojis datus — publiskā apspriešana beidzās 10. aprīlī. Līdz mēneša beigām taps skaidrs, vai dokumentu var nodot domei apstiprināšanai.

Jaunie centri

Plānojumā identificēti 33 apkaimju centri, kādi iepriekš nebija noteikti, — tajos būtu jāveic mērķtiecīgi ieguldījumi attīstības veicināšanai.

5 svarīgas lietas Rīgas plānojumā līdz 2030. gadam

Plānojumā saglabāti jau pirms daudziem gadiem ieplānotie, bet nerealizētie satiksmes loki, kuru mērķis ir novirzīt satiksmi prom no pilsētas centra.

Dzīvojamās ēkas augstākas par 12 stāviem varēs būvēt, tikai izstrādājot lokālplānojumu, vai arī vietās, kur šāda apbūve jau sākta. Ēku augstumu noteiks kvartālā ierastā apbūve.

Viena kvartāla ietvaros ir noteikts viens funkcionālais zonējums, bet citu funkciju ieviešanai būs jārīko publiskā apspriede.

Rīgas teritorijā esošajām 15 kultūrvēsturiskajām apbūves teritorijām izveidoti detalizēti apraksti, kas palīdzēs nekustamā īpašuma attīstītājiem saglabāt vienotu stilu. 

Katram dzīvoklim jaunceltnē paredzēta viena autostāvvieta. Ēkas stāvvietu skaitu var samazināt līdz 0,7, ja netālu ir bieži braucoša sabiedriskā transporta pieturvieta.

Pārdale bez piedevām

Kāpēc 2019. gada budžetu dēvē par «tehnisku»?

Šī gada budžets ir īpatnējs. Tas tiek pieņemts aprīļa sākumā, vēlāk nekā jebkad kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Tas lielā mērā atspoguļo nevis Krišjāņa Kariņa vadītās koalīcijas programmu un prioritātes, bet gan vēstures arhīvam nodotās 12. Saeimas un iepriekšējās, Māra Kučinska, valdības redzējumu — ne tikai tāpēc, ka ļoti garais valdības veidošanas process nedeva laiku būtiski pārstrādāt jau pirms vēlēšanām izstrādāto budžeta melnrakstu, bet arī tāpēc, ka Kučinska valdības dāsnie solījumi atstāja, kā politiķu žargonā mēdz teikt, ļoti šauru «fiskālo telpu» jaunu iniciatīvu iedzīvināšanai.

Visbeidzot, šā gada budžets ir īpatnējs tāpēc, ka pārsteidzoši spēcīgas ekonomiskās izaugsmes apstākļos visu laiku jāklausās, kā valdības pārstāvji ar akmens ģīmi saka: naudas nav! Un vēl viņiem nākas uzklausīt pārmetumus no budžeta tikumības sargiem Fiskālās disciplīnas padomē, ka pārāk strauji audzē izdevumus.

Kā tas var būt? Viens, mūžīgais, iemesls ir cilvēka daba — vienalga, cik mums ir, vienmēr gribam vairāk. Otrais, objektīvais, iemesls ir vēl aizvien nepietiekamie līdzekļi, kas tiek veltīti mediķu algām, sociālajām vajadzībām un citām svarīgām nozarēm, kuras ne tikai tālu atpaliek no visbagātākajām rietumvalstīm, bet arī netur līdzi strauji augošam algu līmenim tepat Latvijā.

Trešais iemesls ir daudz konkrētāks — Kučinska valdības 2017. gadā pieņemtās nodokļu izmaiņas. To sākotnējais variants paredzēja simtos miljonu mērāmus samazinājumus nodokļu ieņēmumos. Pat pēc straujās korekcijas, kā rezultātā tika pārkāpts jau vairāk nekā 20 gadus ilgstošais tabu un ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bija skaidrs, ka nodokļu samazinājums ietekmēs valsts rocību.

Tagad redzam efektu. Kā savā ziņojumā norāda Fiskālās disciplīnas padome, 2019. gadā nodokļu ieņēmumu pieaugums prognozēts zemāks par tautsaimniecības pieauguma tempu. Nominālā IKP izaugsme prognozēta 6,2%, bet nodokļu ienākumu pieaugums — 4,4%. «Šāda pieaugumu pārmaiņa nav novērota citās Baltijas valstīs, kā arī neatbilst ierastajai praksei arī citās valstīs.»

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) solījums nemainīt nodokļus vismaz līdz 2021. gadam var arī turpmāk nopietni ierobežot valdības iespējas ne tikai ieviest jaunas iniciatīvas, bet pat turpināt iesākto. Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) nesen izteica šaubas, vai būs iespējams izpildīt likumā ierakstīto prasību nākamgad nodrošināt veselības aprūpei finansējumu 4% no IKP. Tam būtu nepieciešami papildus 120 miljoni eiro, taču reāli šobrīd nozarei draudot 10 miljonu samazinājums, jo nākamgad beidzas Eiropas Komisijas pieļautā atkāpe, kas ļāva veidot lielāku deficītu veselības aprūpes sistēmas reformas finansēšanai.

Taču pat šādi spiedīgi apstākļi nenozīmē, ka budžets stāv uz vietas vai, vēl trakāk, ka notiktu izdevumu samazināšana jeb «konsolidācija», par kuru vēl pērnruden uzvirmoja runas. 2018. gada budžetā bija paredzēti izdevumi 8,95 miljardi eiro, bet šogad — 9,38 jeb par 430 miljoniem vairāk. Kā redzams infografikā, nozīmīgs pieaugums plānots veselības aprūpes darbinieku algām, aizsardzībai un pabalstiem iekšlietu un tieslietu sistēmas izdienas pensionāriem. Arī sociālā budžeta ienākumi pieaug, un veidojas aizvien lielāks pārpalikums, ar ko nodrošināties pret iespējamām nebaltām dienām.

Tomēr mainīt kaut ko Kučinska valdības plānos nebija viegli. Tikai pēc lielas stīvēšanās valdība atrada septiņus miljonus skolotāju algām prasīto deviņu miljonu vietā, un arī tas bija iespējams, tikai pārbīdot naudu no citām budžeta ailēm. Turklāt arī šos līdzekļus varēs izmantot vienīgi gadījumā, ja tiešām notiks plānotā skolu tīkla optimizācija.

Vēl viens šī neparastā gada paradokss ir fakts, ka pirms Saeimas balsojuma par 2019. gada budžetu valdība jau bija pieņēmusi 2020. gada budžeta sagatavošanas grafiku. Tas gan vairs nebūs «tehnisks» budžets, un tā nepiepildītās cerības vairs nevarēs novelt uz iepriekšējo valdību.

Rigvir vadzis lūst

Valsts aptur pretvēža preparāta izplatīšanu, kad četros laboratorijas testos Lielbritānijā apstiprinājies — vīrusa koncentrācija ampulās ir daudzkārt zemāka

Kad pirms četriem gadiem Martas dzīvesdraugam atklāja melanomu otrajā stadijā, viņš pēc onkologa ieteikuma ārstēšanu sāka ar vīrusa preparātu Rigvir. Taču pēc gadu ilgas terapijas ādas vēzis bija attīstījies un viņš nolēma atteikties no līdzekļa, ko pats ironiski nosaucis par rožūdeni. Turpmākā ārstēšana pie Latvijas un Spānijas onkologiem diemžēl nedeva rezultātus — vēzis jau bija ceturtajā stadijā, un pērn 49 gadu vecumā vīrietis nomira.

Tagad, kad vairāku Rigvir sēriju paraugos atklāts defekts un Nacionālais veselības dienests (NVD) nolēmis izņemt šo līdzekli no valsts kompensējamo zāļu saraksta, Marta uzdod jautājumu — kā būtu bijis, ja mīļotais cilvēks jau uzreiz būtu ārstēts ar zālēm, kuru efektivitāte nav apšaubāma? Uz to atbildēt nav iespējams, taču ārsti jau pirms vairākiem gadiem brīdināja valsts institūcijas, ka Rigvir iedarbībai trūkst pierādījumu. Pagājušajā nedēļā ilgi krātais vadzis lūza, kad Zāļu valsts aģentūra (ZVA) saņēma atkārtotu laboratorijas apstiprinājumu, ka Rigvir sastāvs neatbilst specifikācijai.

Vīrusa par maz

Lēmumu testēt Rigvir kvalitāti ZVA pieņēma pirms diviem gadiem, kad Onkologu asociācija un vēl divas ārstu profesionālās organizācijas aicināja Veselības ministriju un NVD pārskatīt Rigvir atrašanos kompensējamo medikamentu sarakstā. Ārstu bažām par Rigvir efektivitāti bija vairāki iemesli. Pirmkārt, zāļu reģistrā Rigvir iekļuva lielā steigā tikai dažas dienas pirms Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā, kad šī preparāta reģistrēšanai pietika ar padomju laikos veiktiem pētījumiem. Otrkārt, kad 2009. gadā zālēm bija vajadzīga pārreģistrācija, ZVA neņēma vērā pieaicinātā eksperta, Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētnieka Viestura Baumaņa slēdzienu: «Preparātu nevar pārreģistrēt.» 

Ir jau 2017. gada rudenī atklāja, ka 2009. gadā ZVA nobēdzināja iznīcinošu Baumaņa atzinumu, kas būtu apturējis Rigvir pārreģistrāciju. Treškārt, SIA Latima bija reklamējusi Rigvir kā līdzekli ne tikai melanomas, bet arī citu vēža formu ārstēšanai, par ko Veselības inspekcija bija uzlikusi ražotājam naudas sodu.

Taču 2017. gadā nekas nemainījās. Tikai gada beigās ZVA, izstrādājot 2018. gada zāļu testēšanas plānu, nolēma pārbaudāmo zāļu sarakstā iekļaut arī Rigvir, stāsta ekspertīzes laboratorijas vadītāja vietnieks Guntars Kaspars. Ik gadu ZVA pārbauda ap 40 medikamentu, lai noskaidrotu, vai zāles atbilst tām prasībām, kas ir šo zāļu reģistrācijas dokumentā jeb specifikācijā. Rigvir testējamo zāļu sarakstā bija iekļauts pirmo reizi.

Rigvir ir bioloģisks līdzeklis, bet ZVA laboratorijā nav iekārtu un speciālistu šādu medikamentu testēšanai, tāpēc lūgums izsūtīts piecām Eiropas laboratorijām, no kurām atsaucās tikai viena laboratorija Lielbritānijā (National Institute for Biological Standards and Control). Paraugi no vienas Rigvir sērijas, kas pēc Latima pasūtījuma saražota Igaunijā uzņēmumā Kevelt, uz laboratoriju nosūtīti pērn septembrī. Novembrī saņemtā atbilde vēstījusi, ka vīrusa ECHO-7  kvantitatīvais saturs ir mazāks, nekā noteikts specifikācijā. «Katrā ampulā vīruss ir daudzkārt mazākā daudzumā,» saka ZVA laboratorijas speciālists Kaspars. Viņš gan atsakās precizēt šo apgalvojumu skaitļos — to liedzot gan ZVA līgums ar britu laboratoriju, gan pašu mērījumu sarežģītība. «Ja vīrusa koncentrācijai ampulā jābūt vismaz 10 sestajā pakāpē, parēķiniet, cik procenti no tā palikuši, ja koncentrācija būtu kaut vai par pakāpi mazāka!» aicina Kaspars un atkārto jau iepriekš LTV raidījumā De facto izskanējušo salīdzinājumu, ka solītas citrona sulas vietā pacienti saņem ūdeni ar citrona garšu.

Tiklīdz Veselības inspekcija saņēma no ZVA ziņu par britu laboratorijas slēdzienu, tā lika apturēt konkrētās Rigvir sērijas izplatīšanu. Pēc inspekcijā teiktā, Rigvir skaits vienā sērijā ir ap 2000—2500 ampulu. Vienas cena ir 356 eiro, tātad var lēst, ka ražotāja zaudējumi varēja sasniegt gandrīz 900 tūkstošus eiro.

Pēc Kaspara teiktā, Latima apstrīdēja testa rezultātus, tāpēc februārī uz to pašu laboratoriju Lielbritānijā tika nosūtīti paraugi no vēl trim dažādām ražošanas sērijām. Marta beigās saņemti rezultāti tikai apstiprināja iepriekš konstatēto — katrā paraugā vīrusa koncentrācija ir daudzkārt mazāka, nekā noteikts specifikācijā jeb ražošanas dokumentos. 29. martā ZVA par to informēja Veselības inspekciju, kas tajā pašā dienā apturēja zāļu izplatīšanu gan Latvijā, gan ārzemēs līdz laikam, kad tiks noskaidrots defekta iemesls. Ja zāles ir izņemtas no tirgus vai to izplatīšana ir aizliegta, tās jāizņem arī no kompensējamo zāļu saraksta, un NVD to izdarīja uzreiz 29. martā. Uz Ir jautājumu, vai Rigvir izņems no Latvijas zāļu reģistra, ZVA konkrēti neatbildēja. Parasti tas notiekot, ja zāļu lietošanas potenciālais risks ir lielāks par paredzamo ieguvumu.

Vai zāles, kas neārstē, nekaitē?

Jau desmit dienas pirms šiem lēmumiem Rigvir grupas uzņēmumu izpilddirektore Kristīne Jučkoviča izplatīja paziņojumu, ka uzņēmums «pēc savas iniciatīvas» pieņēmis stratēģisku lēmumu uz laiku apturēt Rigvir izplatīšanu Latvijā it kā finanšu apsvērumu dēļ.

ZVA skaidro, ka visiem zāļu ražotājiem no katras sērijas daži paraugi jānosūta uz laboratoriju kvalitātes kontrolei. Arī šajos testos pārbauda zāļu atbilstību specifikācijai. Vai testi notiek — to ZVA pārbauda, inspicējot Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumus. «Mēs izsniedzam labas ražošanas prakses sertifikātu, kas liecina, ka šajā uzņēmumā ir notikušas pārbaudes un konstatēts — viss notiek, kā nākas,» precizē Guntars Kaspars. Uzņēmumu Latima ZVA vairākkārt inspicējusi, taču tas nav saņēmis šādu sertifikātu. Lai to iegūtu, jāizpilda daudzi kritēriji, bet Latima «pilnībā šiem kritērijiem neatbilst».

Latima gan ir noslēgts līgums ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadību par to, ka tās Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorija testē Rigvir paraugus. Šī laboratorija vienīgā Latvijā testē bioloģiskos preparātus. Taču slimnīcas vadība, atsaucoties uz līguma konfidencialitāti, atteicās runāt par šiem testiem.

28. martā paši Rigvir izplatītāji publiski pavēstīja, ka arī šī laboratorija četrās zāļu sērijās konstatējusi «neatbilstību». «Runa ir par vīrusa daudzumu pudelītē. Tas ir mazāks par to, kas norādīts specifikācijā, tomēr, pēc ekspertu domām, izmaiņas ir tik nelielas, ka tās nevar atstāt iespaidu uz terapeitisko aktivitāti,» Ir paskaidroja Kristīne Jučkoviča. Iepriekš Rigvir izplatītājs paziņoja, ka pret to sākta melu kampaņa, un deklarēja: «Nav konstatēts apdraudējums pacientu veselībai un drošumam, bet konstatēta nebūtiska un īstermiņa eventuāla ietekme uz terapeitisko efektivitāti nelielam zāļu daudzumam, kas ticis realizēts.» 

Šo skaidrojumu gan apšauba Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Santa Purviņa. «Rigvir tika reģistrēts un ieteikts kā zāles pret vēzi. Kāpēc ārsti deva šīs zāles? Lai ārstētu! Ja katrā zāļu devā vīruss ir nepietiekamā daudzumā, skaidrs, ka tās neārstē. Tad pasakiet, vai tas nekaitē cilvēkiem, kuri lietoja Rigvir, domājot, ka ārstējas no vēža!?» sašutusi Purviņa. «Man pašai ir draudzene, kurai pirms diviem gadiem atklāja melanomu, viņa lietoja onkologa ieteikto Rigvir, un šogad viņai atklāja metastāzes. Ja tas nav kaitējums, es nezinu, kas tas ir.»

Kopš 2011. gada, kad Rigvir atrodas kompensējamo zāļu sarakstā, valsts par šo preparātu ir samaksājusi 1,6 miljonus eiro. Uz jautājumiem, vai ir paredzēta izmeklēšana, kāpēc ZVA 2009. gadā pārreģistrēja Rigvir un kāpēc 2011. gadā NVD iekļāva kompensējamo medikamentu sarakstā šo preparātu ar zemu pierādījumu līmeni, ne šajās iestādēs, ne Veselības ministrijā Ir neatbildēja. Ministres palīgs Edgars Skvariks tikai atzina, ka kompensējamo medikamentu sarakstā nav vietas zālēm ar zemu pierādījumu līmeni. Tiekot pārskatīts Veselības ministrijas galveno speciālistu saraksts — visticamāk, par galveno onkoloģijas speciālisti vairs nestrādās Dace Baltiņa, kura šo amatu gadiem apvienojusi ar darbu Rigvir uzņēmumu grupā. Tieši Daces Baltiņas vadībā 2015. gadā tika izstrādātas melanomas ārstēšanas vadlīnijās, kurās ieteikts arī Rigvir.

Ušakova gāšana

Ministrija atradusi 12 iemeslus, kāpēc amatu var zaudēt Rīgas mērs Nils Ušakovs. Kas notiks tālāk?

Kriminālprocess par iespējamu liela mēroga korupciju Rīgas Satiksmes iepirkumos, atkāpies vicemērs Andris Ameriks, kratīšana mēra Nila Ušakova kabinetā un mājās — pēdējos mēnešos vētras pamatīgi plosa Rīgas domes kuģi. Kapteinis Ušakovs jau paziņojis par komandtiltiņa atstāšanu, maija beigās kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tomēr Ušakovam var nākties amatu zaudēt jau agrāk un kļūt par pirmo galvaspilsētas domes priekšsēdētāju, kurš atlaists par likumpārkāpumiem. Agrākā Rīgas domes opozicionāra Jura Pūces (A/P) vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 21. martā nosūtījusi Ušakovam vēstuli, lūdzot skaidrot 12 iespējamus pārkāpumus, kas liecina, ka mērs nepilda likumos noteiktos pienākumus. 

Atbildes mēram jāsniedz līdz 28. martam. Ja tās nebūs pārliecinošas, ministrs būs tiesīgs mēru atstādināt no amata pienākumu pildīšanas. Vienīgais veids, kā mērs tad varētu saglabāt amatu, ir panākt ministra rīkojuma atcelšanu tiesā.

Ušakovs jau paziņojis, ka Pūces lēmumu pārsūdzēs. Vēl vairāk, dienu pēc Pūces vēstules saņemšanas domes struktūrās atbalstīti grozījumi pašvaldības nolikumā, paredzot izveidot otru vicemēra amatu, uz kuru gatavs kandidēt Saskaņas deputāts Vadims Baraņņiks. Ušakovs to skaidro ar nepieciešamību uzlabot pašvaldības darba organizāciju, bet opozīcijas pārstāvis Vilnis Ķirsis (V) pieļauj — šis ir Saskaņas plāns, kā Ušakova ietekmes jomas nodot kāda sava biedra rokās, kad vicemērs Oļegs Burovs (no koalīcijas partneres Gods kalpot Rīgai) kļūs par mēra pienākumu izpildītāju. 

Ir gan vēl otrs variants — Burovs šajā krēslā nemaz netiks, jo mēra pienākumus izpildīs jaunieviestais vicemērs no Saskaņas.

Ja ministrs Pūce tuvākajā laikā atstādinās Ušakovu, mēram būs 30 dienas, lai šo lēmumu pārsūdzētu, pretējā gadījumā viņš būs atlaists no amata. Visticamāk, uz tiesāšanās laiku dome vēl nevēlēs jaunu priekšsēdētāju, liecina Ir apkopotā neoficiālā informācija. Jauna mēra iecelšana izskatītos kā Ušakova padošanās un varētu negatīvi ietekmēt viņa reitingu, kas, pēc SKDS datiem, jau tā noslīdējis zemākajā līmenī kopš 2010. gada (tiesa gan, Ušakovu joprojām pozitīvi vērtē 48% iedzīvotāju). 

Maz ticams, ka tiesu darbi atrisināsies līdz 25. maijā paredzētajām EP vēlēšanām. Ja Ušakovs tiks ievēlēts, viņam dome būs jāatstāj trīsdesmitajā dienā pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas — tādā gadījumā viņa atjaunošana amatā ar tiesas lēmumu vairs nebūs juridiski iespējama. Taču juristu domas atšķiras, vai šādā scenārijā tiesai tik un tā būtu jāpabeidz konflikta izskatīšana pēc būtības, jo jautājumam ir plašāka tiesiska nozīme.

Iespēja, ka Ušakovs netiks uz Briseli, ir niecīga — tātad šovasar Rīgai būs jauns mērs. Kā pieredzējis un tāpēc ticams kandidāts izskan Burovs, taču izredzes varētu būt arī Amerikam (ja viņš netiek ievēlēts EP) vai kādam no Saskaņas, piemēram, Baraņņikam vai Baibai Rozentālei. 

Ir zināms, ka domē virmo arī versijas par koalīcijas pārgrupēšanos pēc ilggadējā līdera Ušakova došanās uz Briseli, opozīcijai saslēdzoties ar GKR. «Ir tāda varbūtība. GKR pat tas būtu izdevīgi, jo viņi varētu no Saskaņas tikt vaļā, reanimēties uz vēlēšanām. Bet realitātē psiholoģiski viņi vēl ir patālu no tā. Strādāt ar nezināmiem partneriem pret zināmu, bet ļaunu partneri — tam Gods kalpot Rīgai ir pārāk pragmatiski,» komentē Viesturs Zeps (A/P). 

Pašiem opozicionāriem šāds scenārijs šķiet apsverams tikai ar nosacījumu, ja Gods kalpot Rīgai vairs nav Amerika. Arī Ķirsis piesardzīgi vērtē šādu scenāriju, jo «nekas tā nevieno kā kopīgi pastrādāts noziegums» — visticamāk, Gods kalpot Rīgai izvēlēšoties grimt kopā ar Saskaņu. Ušakova un Burova atbildes uz jautājumiem Ir neizdodas sagaidīt līdz pat žurnāla nodošanai tipogrāfijā.

Vai šajās pārmaiņās iespējamas arī domes ārkārtas vēlēšanas? Izskatās, ka pēc tām neviena partija domē nealkst, bet teorētiski šāda iespēja pastāv. Atbilstoši likumam «Par pašvaldībām», ja Rīga paliks bez jauna mēra ilgāk nekā divus mēnešus pēc Ušakova atlaišanas (nevis atstādināšanas, bet gan juridiska gala lēmuma spēkā stāšanās), tad Saeima var domi atlaist.

Kādus Rīgas mēra Nila Ušakova pārkāpumus atklāj VARAM?

  1. Lai gan ministrijai ir tiesības saņemt jebkādu informāciju mēra lēmumu likumības izvērtēšanai, Ušakovs atteicies tai iesniegt EY auditoru ziņojumus par Rīgas Satiksmi (tā neesot bijis viņa rīcībā) un RS pagaidu valdes ziņojumu (kas saturot komercnoslēpumu).
  2. Ušakovs pieļāvis domes mantas samazinājumu, jo 2016. un 2017. gadā Rīgas dome nolēmusi 30 miljonus eiro ieguldīt RS pamatkapitālā, lai segtu uzņēmuma zaudējumus, taču tie RS iegrāmatoti kā citi ieņēmumi. Ušakovs arī pakļāvis RS maksātnespējas riskam, jo dome ilgstoši nav kompensējusi uzņēmuma zaudējumus.
  3. Ušakovs nav nodrošinājis, ka RS veic caurskatāmu grāmatvedības uzskaiti par autostāvvietu maksas izlietojumu vairāk nekā deviņu miljonu eiro apmērā.
  4. Nav nodrošinājis, ka dārgu un nozīmīgu RS darījumu izvērtēšana notiek uzņēmuma padomē (vai dalībnieku sapulcē, ja padome nav izveidota).
  5. Kā kapitāla daļu turētājs nav nodrošinājis patstāvīga lēmuma pieņemšanu par RS revidenta izvēli 2018. gadā.
  6. Nav nodrošinājis, ka domes Īpašuma departaments pēc būtības izvērtē 75,8 miljonus eiro vērto Solaris autobusu iepirkumu 2013. gadā, jo RS dalībnieku ārkārtas sapulce par šo jautājumu notikusi jau nākamajā dienā pēc izsludināšanas. (KNAB tagad izmeklē iespējamu korupciju šajā iepirkumā — red.)
  7. Nav nodrošinājis, ka Īpašuma departaments izvērtē ūdeņraža trolejbusu iegādi no Solaris 2016. gadā, jo RS dalībnieku ārkārtas sapulce sasaukta vienas dienas laikā.
  8. Dome nav spējusi pierādīt Autotransporta direkcijai, ka 2018. gadā ir kontrolējusi no valsts un pašvaldības budžeta piešķirto sabiedriskā transporta kompensācijas līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību.
  9. Domes ārkārtas sēžu sasaukšana nakts laikā (pulksten 22 vakarā un 2.40 naktī) 2017. gada jūnijā neliecina par labu pārvaldību.
  10. Pieņemot būtiskus lēmumus, domes deputātiem vairākkārt nav sniegti pamatojoši finanšu dati un informācija par budžeta izlietojumu, tajā skaitā par 108 miljonu eiro dotāciju RS, 2,3 miljonu dotāciju Rīgas Mežiem un divu miljonu dotāciju nodibinājumam Riga.lv 2018. gada budžetā.
  11. Dome pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu, daudzbērnu ģimeņu reģistrācijai kā obligātu nosacījumu pieprasot visas ģimenes deklarēšanos vienā adresē Rīgā.
  12. Rīgas dome joprojām nav ieviesusi dalīto atkritumu šķirošanu pilsētā, ko prasa jau 2013. gadā pieņemti MK noteikumi.

Biļetenu pārbaude pirms Briseles reisa

Eiroparlamenta vēlēšanas šogad uzskata par liktenīgu sadursmi starp ES atbalstītājiem un noliedzējiem. Arī Latvijā?

Latvijas politikā turpinās negaidīto pavērsienu laiks. Pērn Saeimas vēlēšanas sagaidījām ar bažām par iespējamu Kremlim draudzīgu vairākumu, to rezultāts iezīmēja līdzšinējās partiju sistēmas pārbūvi, un pēcvēlēšanu laikā nācās piedzīvot ilgstošu un nervozu valdības veidošanas procesu.

25. maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas nebūs saistītas ne ar tik spēcīgām emocijām, ne dramatiskām sekām, tomēr solās būt neparasti neprognozējamas. Jauno partiju ienākšana arēnā un Saskaņas pēkšņie salto liek vaicāt, vai varētu pieaugt publikas interese un cik stabili noturēsies vecie spēkavīri.

21. martā beidzās kandidātu sarakstu iesniegšana. Uz astoņām vietām Briselē ir 246 kandidāti. Tāpat kā Saeimas vēlēšanās, piedalās 16 saraksti, no kuriem 12 ir ar tiem pašiem nosaukumiem kā oktobrī. Nelieli pārkārtojumi notikuši vienīgi partijās, kuras pērn kopā saņēma tikai 1,48% balsu.

EP vēlēšanas tradicionāli nav piesaistījušas lielu vēlētāju interesi. 2004. gadā līdzdalība bija 41%, 2009. gadā, kad vienlaikus vēlējām pašvaldības — 54%, bet 2014. gadā — nieka 30%. Tomēr dažādas pazīmes liecina, ka šīs nebūs tipiskas vēlēšanas.

Bēg uz Rietumiem

Saskaņai jau par tradīciju kļūst straujas līderu rokādes. Pērnvasar tā ar lielu pompu izvirzīja ilggadējo baptistu bīskapu Pēteri Sproģi kā Valsts prezidenta kandidātu un Vidzemes saraksta pirmo numuru. Sabiedrības «sajūsma» bija tik skaļa, ka nepagāja ne divas nedēļas un Sproģis no šī goda atteicās.

Jau labu laiku kā Saskaņas Eiroparlamenta vēlēšanu līderis tika popularizēts partijas premjerministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis — rūgtumu par neiekļūšanu valdības vadītāja krēslā kaut nedaudz mazinātu EP deputāta vairākkārt lielākā alga. Taču atkal skaistajos plānos iejaucās skarbā realitāte. KNAB aizturēja Rīgas Satiksmes amatpersonas, veica kratīšanu pie Rīgas mēra Nila Ušakova, un pēkšņi vadošās vietas sarakstā ievajadzējās svarīgākiem partijas biedriem. Ušakovs paziņoja, ka kopā ar vicemēra amatu atstājušo cīņubiedru Andri Ameriku dosies uz Briseli, lai tieši tur aizstāvētu Rīgu no ļaunās Latvijas valdības. Dombrovska sapnis bija izsapņots, bet Ušakovam un Amerikam ievēlēšanas gadījumā pienāksies deputāta imunitāte — viņus varēs izdot tiesāšanai tikai ar parlamenta akceptu.

Kā populārā Nila parādīšanās Saskaņas sarakstā ietekmēs ne tikai partijas sekmes, bet arī līdzdalību vēlēšanās, šobrīd nav atbildams. Ja Ušakovs spēs pārliecināt krievvalodīgos vēlētājus, ka «nacionālistu valdība» viņu represē, tad Saskaņai 25. maijs varētu būt laimīgā diena.

Kur pazuduši eiroskeptiķi?

Eiropas mērogā šīs vēlēšanas tiek uzskatītas kā liktenīga sadursme starp ES atbalstītājiem un noliedzējiem. Ir bažas, ka eiroskeptiskie spēki varētu iegūt pietiekami nozīmīgu pārstāvniecību, lai traucētu EP darbu un līdz ar to grautu visas ES autoritāti. Gandrīz visās dalībvalstīs ir kāda skaļa eiroskeptiska partija, kura sola Briseli sagriezt ar kājām gaisā. Arī  kaimiņos Igaunijā partija EKRE, kura ieguva trešo vietu nesenajās parlamenta vēlēšanās un piedalās valdības sarunās, savā programmā apsver iespēju organizēt referendumu par Igaunijas izstāšanos no ES.

Latvijā nekā tāda nav. Pat Normunda Grostiņa — viena no redzamākajiem aģitatoriem par «nē» balsojumu 2003. gada referendumā par iestāšanos ES — saraksta programmā šāda iespēja netiek apsvērta, to piemin vienīgi marginālā partija Latviešu nacionālisti, kura Saeimas vēlēšanās ieguva tikai pusprocentu balsu.

Acīmredzot partijām šis demagoģijas virziens nešķiet perspektīvs. Migrācija no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas — viens no eiroskepses galvenajiem kairinātājiem — ir krietni samazinājusies, un Mucenieku bēgļu centrā praktiski neviena nav. Turklāt iepriekšējā Saeima noraidīja gan «tradicionālo vērtību aizstāvju» par bubuli pārvēr-sto Stambulas konvenciju, gan tikpat nepamatoti demonizēto ANO migrācijas paktu. Paglābti no šiem fantomiem, Latvijas vēlētāji var gulēt mierīgi ES azotē. Šobrīd aicinājumus uz izstāšanos varētu tulkot vienīgi kā vēlmi stiprināt Krievijas ietekmi.

Ģimenes vērtības

Lai gan partiju programmās stabili lielāko daļu aizņem solījumi cīnīties par Latvijas interesēm, panākt zemniekiem tādus pašus līdzmaksājumus kā «vecajās dalībvalstīs» un nākamajā septiņgadu budžetā «izsist fondus», kā arī nodrošināt daudzas un dažādas lietas, kuras vispār nav ES kompetencē, šajās vēlēšanās skaidri iezīmējas arī vairāku partiju vēlme pozicionēt sevi plašākā Eiropas kontekstā kā noteiktas politiskas «ģimenes» daļu. Jaunā Vienotība uzsver, ka pieder Eiropas Tautas partiju grupai. Attīstībai/Par! nepārprotami tēmē uz liberāļu grupu, un programmā iekļauj saskarsmes punktus ar Francijas prezidenta Makrona martā publiskoto manifestu, piemēram, aicinot ieviest vienādus principus minimālās algas noteikšanai visās ES valstīs.

Vislielāko uzmanību šīm saitēm velta Saskaņa, kuras programmā pirmais teikums ir šāds: «Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa ir pilntiesīga Eiropas Sociālistu partijas dalībniece.» Tālāk nāk solījums strādāt kopā ar «sabiedrotajiem no 33 Eiropas sociāldemokrātu, sociālistu un leiboristu partijām».

Tiesa, salīdzinot Saskaņas un ESP programmas, atklājas vairākas būtiskas atšķirības. Saskaņa nesaka ne vārda par nodokļu nemaksāšanas apkarošanu, feminisma atbalstīšanu un LGBT tiesībām. Savukārt ļoti daudz runā par pašvaldību pilnvaru nostiprināšanu, kas EPS programmā faktiski neparādās (bet ieņem nozīmīgu vietu Ždanokas Latvijas Krievu savienības programmā).

Vecās sejas, runājošās galvas

Pieredze liecina, ka EP vēlēšanās svarīgākais balsotājiem ir sarakstu līderi. Gandrīz katra no partijām, kas pērn oktobrī ieguva vairāk par 2% balsu, cenšas pievērst uzmanību ar personībām, taču taktikas atšķiras. JV, Nacionālā apvienība un Latvijas Krievu savienība liek uz aprobētām vērtībām. Visām trim saraksta galvgalī ir iepriekšējās EP vēlēšanās sekmīgi startējis līderis — Valdis Dombrovskis, Roberts Zīle un Tatjana Ždanoka.

Dažas partijas vēlreiz piedāvā līderus, kas Saeimas vēlēšanās nenesa uzvaras  laurus — Zaļo un Zemnieku savienība cer uz Danu Reiznieci-Ozolu, Latvijas Reģionu apvienība uz Edvardu Smiltēnu. Tad ir partijas, kas nāk ar pavisam jaunu piedāvājumu. Progresīvie drosmīgi kā pirmo numuru ielikuši cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāju Guntu Anču. Citi meklē televīzijā bieži redzētas «runājošās galvas» — politologus. Attīstībai/Par ir Ivars Ījabs, bet Jaunajai konservatīvajai partijai Andis Kudors.

Vairākām partijām arī otrajās un trešajā vietās atrodami spēcīgi vai vismaz pazīstami kandidāti. JV izdevies pierunāt Sandru Kalnieti vēlreiz doties priekšvēlēšanu cīņā. Iespējams, partijas iekšējo konfliktu nogurdināta, NA saraksta otrajā vietā iekārtojusies kultūras ministre Dace Melbārde, savukārt A/P piesaistījusi līdzšinējo Baltijas megaprojekta Rail Baltica vadītāju Baibu Rubesu. Uz bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Ilvesa uzvārda maģiju acīmredzot cer viņa sieva Ieva, kas A/P sarakstā ieņem trešo vietu. Interesanti, ka arī Ilvesa iepriekšējā sieva Evelīna plāno kandidēt EP vēlēšanās Igaunijā.

Daudzi TV skatītāji atpazīs bijušo žurnālistu Ansi Pūpolu, kurš kandidē no NA. Grūtāk būs Otto Ozola daiļrades sekotājiem, jo vēlēšanu sarakstā pseidonīmus ierakstīt nevar, un LRA viņš parādās ar īsto vārdu — Mārtiņš Barkovskis.

No Saeimas partijām vienīgi KPV LV nav nopietni pievērsusies EP  vēlēšanām — sarakstā nav neviena pazīstama cilvēka, bet programmā tikai bālu banalitāšu savirknējums («atbalstīs labklājību un iekļaujošas sabiedrības veidošanu»).

Kā tas viss beigsies, grūti pateikt, taču jau tagad ir skaidrs — vienīgais pārsteigums būs, ja nebūs kāda pārsteiguma.

«Man nepatīk jūsu tonis!»

Saskaņas valdes loceklis un dāsns ziedotājs Aivars Bergers saņēmis lielus pārskaitījumus no naudas atmazgāšanā izmantotām ārzonu firmām, bet neko vairs neatceras

Kopumā 270 tūkstoši eiro — šādu summu ilggadējais Saskaņas valdes loceklis Aivars Bergers saņēmis no divām naudas atmazgāšanas shēmās izmantotām ārzonu firmām, liecina Zviedrijas Swedbank lietā noplūdušie pārskaitījumu dati, kas nonākuši Re:Baltica rīcībā.

Aptuveni sešu mēnešu periodā 2010. gadā un 2011. gada sākumā Bergers no Danske Bank uz savu kontu Swedbank saņēma pārskaitījumus no divām Lielbritānijā reģistrētām firmām — Diron Trade LLP un Murova Systems LLP. Viena izmantota tā sauktajā Magņitska afērā, otra — Azerbaidžānas «laundromātā», caur kuru šīs valsts elite izpumpējusi miljoniem dolāru luksusa priekšmetu un nekustamo īpašumu iegādei ārzemēs.

Informācija par Bergeram veiktajiem pārskaitījumiem iegūta tā dēvētajā Swedbank noplūdušo pārskaitījumu lietā. Kā iepriekš medijos ziņots, no naudas atmazgāšanā vainotās Danske Bank caur Swedbank Baltijas valstu filiālēm izplūduši aizdomīgi pārskaitījumi par vismaz 5,8 miljardiem ASV dolāru.

Nauda uz Bergera kontu pārskaitīta četros maksājumos. Divos lasāms maksājuma mērķis «par būvniecības materiāliem», bet abos pārējos ir atsauce uz vienu un to pašu rēķinu, tikai katrai firmai norādīta cita summa un pārskaitījuma laiks.

Bergers Re:Baltica apgalvoja, ka šādus pārskaitījumus neatceras un nekomentēs. Kontu abās bankās viņam vairs neesot un tāpēc neko apskatīt nevarot. «Mani nepārliecināja jūsu redzējums, ka man jums būtu jāsniedz informācija, jo neuzskatu sevi par publisku personu,» Bergers norādīja telefonsarunā, lai gan viņš jau gandrīz desmit gadus ir Latvijas populārākās partijas Saskaņa valdē un ir kandidējis arī vēlēšanās. 

Laikā, kad veikti pārskaitījumi, Bergers bija pašvaldības uzņēmuma Rīgas Pilsētbūvnieks valdes loceklis, kā arī līdzīpašnieks divos privātos uzņēmumos — konservu ražotājā Inko Fish un N2, kas producēja TV pārraides un filmas.

Kopš Rīgas Pilsētbūvnieka atstāšanas 2011. gadā Bergers aktīvi rosījies biznesā kā līdzīpašnieks vismaz 24 firmās, rāda Lursoft datubāze. Bijis naudas atmazgāšanas skandālā ierautās VEF bankas mazākumakcionārs neilgi pirms bankas licences anulēšanas 2010. gadā. Pārskaitījumu laikā Bergers strādājis arī par maksātnespējas administratoru, taču tolaik viņiem nebija jādeklarē savi ienākumi.

Ziedo vairāk nekā 200 000

Bergers ir viens no lielajiem Saskaņas ziedotājiem — kopš 2005. gada ziedojis vairāk nekā 140 000 eiro, no tiem 19 000 pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, rāda KNAB datubāze.

Bergers ziedojis arī partijas atbalstītām organizācijām Young.lv un 9. maijs, kas rīko vērienīgās svinības pie Uzvaras pieminekļa 9. maijā. Turklāt šo ziedojumu gadījumā viņš slēpies aiz citas personas. Partijām šādi starpnieku ziedojumi ir aizliegti, bet biedrību gadījumā tie nav nelikumīgi.

2014.—2016. gadā Bergers abām organizācijām ziedojis 14 700 eiro savā vārdā, bet vēl 53 400 eiro uzticējis ziedot partijas biedram, Rīgas domniekam Maksimam Tolstojam, kuram tobrīd bija pasludināta personiskā maksātnespēja. Kreditori vērsās tiesā, bet Tolstojs taisnojās, ka naudu lūdzis ziedot Bergers. Tiesai gan netika iesniegti pierādījumi, ka Bergers naudu Tolstojam pārskaitījis. Bergers Re:Baltica atteicās atbildēt, vai tas nozīmē, ka ziedošanai devis skaidru naudu. Arī Tolstojs nesniedza atbildes, slēpjoties aiz slēgtām Rīgas domes Saskaņas frakcijas durvīm.

Bergers noraida aizdomas par līdzekļu izcelsmi. «Jūs tiešām uzskatāt, ka KNAB nav spējīgs pārbaudīt personu veiktos ziedojumus partijām, kā to nosaka likums?» viņš telefonsarunā atbild ar pretjautājumu. Skaidru atbilžu vietā piedraud vērsties tiesībaizsardzības iestādēs, lai tās skaidro, kā žurnālisti ieguvuši datus par viņam veiktiem maksājumiem. «Man nepatīk jūsu jautājumu tonis,» paziņo Bergers.

Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par visiem jautājumiem, kas saistīti ar ziedojumiem, sūta pie partijas vadītāja Nila Ušakova. «Bergers ir valdē, nekad nav klibojusi disciplīna, vienmēr nāk uz sēdēm. Tur es viņu arī satieku, citur ne,» norādīja Urbanovičs. Par Bergera biznesu Urbanovičs neko nezinot.

Nils Ušakovs ar preses sekretāres starpniecību atbildēja, ka par Bergera ienākumiem «neesmu interesējies, bet, ņemot vērā, ka KNAB par to nav izteicis pretenzijas, pieņemu, ka tie ir legāli».

Uzturēšanās atļauju tirgošana?

Šobrīd Bergers ir līdzīpašnieks divās firmās. ARIF Group sniedz juridiskos pakalpojumus, bet Tērbatas biroju nams izīrē nekustamo īpašumu. Abām pēdējos gados nav ienākumu.

Šo firmu līdzīpašnieki vai prokūristi bijuši virkne ārzemnieku no Ķīnas, Vjetnamas, Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas. Šādas pazīmes ir raksturīgas firmām, kas izmantotas uzturēšanās atļauju iegūšanai Latvijā apmaiņā pret 50—100 tūkstošu eiro ieguldījumu firmu pamatkapitālā. Vai tā ir šajā gadījumā, Bergers Re:Baltica nekomentēja.

Piemēram, abās firmās parādās Krievi-jas pilsonis Sergio Mens, kuram Latvijā nav citu biznesu kā tikai Saskaņas valdes locekļa firmās. Cilvēks ar tādiem pašiem personas datiem ir līdzīpašnieks firmā Eurasia Strategix PTE, kas reģistrēta Honkongā. Kā šīs firmas pārstāvis viņš 2010. gadā uzstājās Āzijas finanšu forumā, un tam iesniegtais biogrāfijas apraksts ir  iespaidīgs. Karjeru sācis 90. gadu vidū būvniecības kompānijā, kas strādājusi Krievijas prezidenta biroja pārraudzībā. Pēcāk konsultējis starptautiskos uzņēmumus par Krievijas un Kazahstānas tirgiem, līdz 2003. gadā pārcēlies uz Honkongu. Konsultējis arī virkni Ķīnas valdības organizāciju. Studējis Honkongas Universitātē un Krievijas Militārajā akadēmijā.

Savukārt Bergera firmas ARIF Group prokūrists 2015. gadā bijis kāds Viktors Timčenko no Ukrainas. Viņa dzimšanas dati sakrīt ar cilvēku, kas togad piedalījās pašvaldību vēlēšanās nelielā Ukrainas pilsētā Kamjanecā-Podiļskā. Pirms tam viņš vadījis vietējo Privatbank filiāli. Šī banka figurē naudas atmazgāšanas skandālos. Arī Timčenko nav citu biznesu Latvijā.

Valsts drošības dienests Re:Baltica apstiprināja, ka vismaz daļai no abu Bergera firmu dalībniekiem vai līdzīpašniekiem savulaik izsniegtas uzturēšanās atļaujas Latvijā. Šobrīd nav spēkā neviena no tām. Konkrētus uzvārdus dienests atteicās izpaust.

Bizness ar Azerbaidžānu

Re:Baltica zināms, ka uzturēšanās atļauja bija vienam no lielākajiem Bergera biznesa partneriem — Azerbaidžānas pilsonim Zeinalam Mammadovam (Zeynal Mammadov). Šobrīd abiem uz pusēm pieder ARIF Group, bet pārējās četras Mammadovam agrāk piederošās firmas slēgtas.

Azerbaidžānas vēlētāju reģistrā atrodams tikai viens Zeinals Mammadovs ar tādu pašu dzimšanas datumu kā Latvijas uzņēmumos. Mammadovs bijis Azerbaidžānas futbola kluba FC Baku vadītājs. Azerbaidžānas presē Mammadovs stāstījis, ka kluba īpašnieks ir viņa brālis, multimiljonārs Hafizs Mammadovs (Hafiz Mammadov). Viņam piederošā Baghlan Group bijusi iesaistīta Tramp Tower celtniecībā Baku un regulāri saņem pasūtījumus no Transporta ministrijas, kas nav iespējams bez ciešām attiecībām ar Azerbaidžānā valdošo prezidenta Ilhama Alijeva ģimeni.

Re:Baltica partneri OCCRP izpētījuši, ka Mammadovs savos darījumos izmantojis vismaz divas no četrām britu firmām, caur kurām Azerbaidžānas elite atmazgāja naudu, izpumpējot no valsts vismaz 2,5 miljardus eiro. Viena no šī četrinieka firmām — Metastar Invest  LLP — saņēmusi vairāk nekā 3,2 miljonu pārskaitījumus no Murova Systems  LLP. Savukārt šai firmai ir saikne ar Bergeru — tā pārskaitījusi viņam 100 000 eiro. Maksājuma uzdevumā norādīts tikai rēķina numurs. Drīz vien Murova Systems  LLP slēgta.

Re:Baltica mēģinājumi sazināties ar Mammadovu beidzās nesekmīgi. Bergers norādīja, ka Azerbaidžānas uzņēmējs nevēlas runāt ar medijiem. Dzīvoklī Rīgas centrā, kur firma reģistrēta, durvis neviens neatvēra. Pēc Re:Baltica rīcībā esošās informācijas, savu uzturēšanās atļauju Latvijā Mammadovs nav atjaunojis.

Bankas ēnā

Gadu ilgā cīņa par to, kā likvidēt ABLV un pārbaudīt tās naudas tīrību, ir savilkusi tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu. Finanšu ministrija nav pārliecināta, ka FKTK izpratne atbilst Latvijas interesēm, un lūgusi OECD novērtēt komisijas darbību. Izrādās, Putniņš bijis gatavs aiziet pats, taču par ABLV advokātu gan sevi neatzīst

Bija 2017. gada vēls rudens. Sanāksmē Latvijas banku uzraugā FKTK gāja karsti. Valsts trešā lielākā banka ABLV, kuras vārds regulāri figurēja starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos, cīnījās pret sodīšanu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu pret Ziemeļkoreju.

«Kādam par šiem lēmumiem būs jāatbild. Gan par tiem, kas tiks pieņemti, gan tiem, kas netiks,» sacīja Ernests Bernis, ABLV vadītājs, akcionārs un smadzeņu centrs vienā personā. Viņš uzskatīja, ka daži regulatora ierēdņi nevar pierādīt nodarījumu, bet nepamatoti cenšas uzspiest sodu. Dusmu iemesls bija prezentācija par bankas iespējamajiem pārkāpumiem, ko galvenais uzraugs tagad atzīst par «nekvalitatīvu un vienkāršotu skatījumu».

Šajā gaisotnē Berņa teikto varēja uztvert kā maskētus draudus. ABLV gāja pat tik tālu, ka lūdza Valsts drošības dienestu pārbaudīt, vai ierēdņi speciāli radījuši nepatiesus materiālus, lai pieņemtu bankai nelabvēlīgu lēmumu (abas pārbaudes beidzās ar atteikumu ierosināt kriminālprocesu).

Pusgadu vēlāk banka bija mirusi, bet cīņas otrais cēliens tikai sākās. Vispirms par to, kā ABLV likvidēt. Šajā jautājumā akcionāri tika pie sev vēlamā risinājuma — «kontrolētas pašlikvidācijas», kuras formālais iemesls bija neļaut to saplosīt bēdīgu slavu ieguvušiem maksātnespējas darboņiem. Pēc tam mēnešiem turpinājās stīvēšanās, kā pārbaudīt bankas naudas tīrību. Šis process savilcis tumšus mākoņus pār FKTK vadītāja Pētera Putniņa galvu.

«Es nekad neesmu bijis ABLV advokāts, lai gan mana profesija ir advokāts,» pārmetumus noraida Putniņš. Taču fakti liek to apšaubīt.

Četri apšaubāmi lēmumi

Sākums bija cerīgs. Saeima apstiprināja Putniņu FKTK priekšgalā 2016. gada februārī — pēc tam, kad iepriekšējais vadītājs Kristaps Zakulis iesniedza atlūgumu. Latvija gribēja iestāties OECD, bet organizācija kritiski vērtēja līdzšinējās sekmes netīrās naudas apkarošanā.

Putniņa uzdevums, pakāpjoties no vietnieka uz FKTK vadītāja amatu, bija tikt galā ar skandāliem, ko radīja Latvijai neproporcionāli lielais nerezidentu banku bizness. Dolāru norēķiniem tām bija palikusi tikai viena Rietumu partnerbanka. Acu pievēršana uz biznesa netīro daļu bija apnikusi arī ASV, bet Latvijai stratēģiskā partnera atbalsts bija īpaši svarīgs pēc Krievijas un Ukrainas kara sākšanās.

Putniņa vadībā lietas tiešām mainījās. Ar banku peļņu nesalīdzināmi smieklīgos sodus — tikai nepilnu miljonu eiro visam sektoram 11 gadu laikā — nomainīja daudz lielāki. 2016. gadā par naudas atmazgāšanas kontroli FKTK atbildēja trīs, tagad — 23 cilvēki. 2016. gada martā licenci zaudēja tobrīd Latvijas galvenā «veļasmašīna» — Trasta komercbanka.

Bet tad notika negaidītais. ASV finanšu izmeklētāji (FinCEN) 2018. gada februārī publicēja ziņojumu, par kuru Latvijas partnerus brīdināja tikai stundu iepriekš. ASV bankām tika ieteikts nestrādāt ar ABLV, kuras darbības apraksts vairāk izklausījās pēc organizētas noziedzīgas grupas, nevis bankas.

ASV, kas tolaik Putniņam uzticējās, iepriekš bija nodevušas FKTK ziņas par bankas varbūtēju lomu Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanā un gaidīja sodīšanu.

Tā vietā FKTK pēc pārbaudes noslēdza administratīvu izlīgumu. Pamatojums — tieša sankciju pārkāpšana nav konstatēta, bet par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanā banka jau iepriekšējā gadā saņēmusi sodu, un tai dots laiks laboties. ABLV ne tikai izspruka no smagāka soda, tā vietā investējot kontroles sistēmās, bet līgums arī aizliedza FKTK par šo lietu runāt bez bankas rakstiskas piekrišanas.

FinCEN paziņojums bankai bija liktenīgs, noguldītāji strauji izņēma naudu. Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras uzraudzībā ABLV atradās, sākumā ierobežoja maksājumus, bet 2018. gada 23. februārī nolēma, ka cerību atkopties nav un banka jālikvidē.

Sapratuši, ka beigas ir pienākušas, ABLV akcionāri cīnījās par iespēju nokopt galus tā, kā grib paši. Pateicoties ziedojumiem dažādām partijām un kultūras mecenātismam, ietekmīgu draugu bankai nav trūcis. Tagad tiem bija pievienojies arī uzraugs. Uz to norāda vismaz četri apstākļi, no kuriem daži iepriekš nav bijuši plašāk zināmi.

Pirmais šaubīgais FKTK lēmums bija jau minētais noteikums nerunāt par Ziemeļkorejas lietas saturu bez ABLV atļaujas.

Nākamais — Putniņa iestāšanās pret maksājumu ierobežojumu uzlikšanu ABLV krīzes karstumā, par ko līdz šim publiski nav bijis zināms.

18. februārī, kad viena no Eiropas banku uzraudzības struktūrām balsoja par ierobežojumiem, paverot ceļu ECB gala lēmumam, no visām dalībvalstīm pret bija tikai viena balss — Putniņa. Šie balsojumi ir slēgti, tāpēc Putniņa rīcība un tās iemesli nav publiski iztirzāti. «Cilvēks, kas jums šo ziņu — ja tā vispār atbilst patiesībai — ir nopludinājis, ir pārkāpis likumu,» bija vienīgā Putniņa atbilde par jautājuma būtību. «Jūs varat mīcīties pa savām nelikumībām, kā šo informāciju saņemat — negribu, lai man ar to būtu jebkas kopīgs. Komentējiet, kā vēlaties.»

Tās pašas nedēļas nogalē, kad ar ECB par šo jautājumu notika diskusija, FKTK brīdināja Latvijas Banku un Finanšu ministriju, ka ABLV maksājumu apturēšana var izraisīt domino efektu un pakļaut riskam vēl četras bankas. ECB tomēr ierobežojumus noteica, bet FKTK drūmais scenārijs nepiepildījās. Putniņš atsakās atbildēt uz jautājumu, uz kādiem datiem toreiz balstījās šis brīdinājums un vai tagad tas nav atzīstams par maldinošu, norādot, ka arī šī vēstule ir pretlikumīgi nopludināta. Intervijā Delfi TV, kur tā pirmo reizi parādījās, viņa komentārs bija šāds: «Par laimi, un tas varbūt pat nedaudz ir arī mūsu nopelns. Jūs gribētu, lai notiktu?»

Trešais bija izšķiršanās nesākt tūlītēju izmeklēšanu un bankas informācijas pārņemšanu, lai nodrošinātu tās viltošanas neiespējamību. Tas nav noticis joprojām. Putniņš mierina, ka viss vajadzīgais ir izdarīts un nevajag par zemu vērtēt cilvēku vēlmi neriskēt ar savu reputāciju un karjeru, pārkāpjot likumu. ABLV pēdējā pilnā pārbaude ir bijusi 2013. gadā. Pēdējos gadus bijušas vairākas tematiskās — «pietiekami plašas».

Luksemburgā, kur darbu turpināja ABLV meitaskompānija, uzraugs rīkojās pretēji — bez kavēšanās pēc ECB lēmuma iegāja bankā veikt pilnu pārbaudi. Putniņš neesot tā rīkojies, jo «bankas taču vairs nebija». Kontrolētajā pašlikvidācijā pārbaude būšot plašāka, nekā toreiz būtu bijis iespējams. FKTK pienākums esot kontrolēt tikai «dzīvas» bankas darbību, pārējo Putniņš uzskata par «vēsturi», ar ko pienākums ir nodarboties Kontroles dienestam.

Ceturtais apstāklis — FKTK mēdza atteikt informāciju Finanšu ministrijai, pamatojot to ar banku datu konfidencialitāti. Tāpēc iepriekšējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pēdējās Māra Kučinska (abi ZZS) valdības dienās nosūtīja FKTK un visām atbildīgajām valsts struktūrām vēstuli, kam neierastā kārtā nav slepenības atzīmes. Ministre norādīja uz virkni jautājumu, kuros FKTK nesniedz atbildes,— vai tiek kontrolēta ar banku saistīto uzņēmumu pārstrukturizēšana, kāpēc nav laikus savākti dati pārbaudei, kāpēc FKTK darbības rada iespaidu par pakļaušanos kreditoru un bankas interesēm. Vēstulē rezumēts: «Mēs neesam guvuši pārliecību, ka FKTK izpratne par bankas pašlikvidāciju sakrīt ar pārējo institūciju viedokli un pilnībā atbilst Latvijas interesēm.» Putniņš šo vēstuli atteicās komentēt.

Amerikāņi vairs neuzticas

Decembra sākumā četri jaunievēlētās Saeimas deputāti — Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (A/P), Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA), kā arī Daniels Pavļuts (A/P) un Ainars Latkovskis (JV) — bija devušies uz Vašingtonu, lai piedalītos parlamentāriešu forumā. Delegācija tikās arī ar ASV Finanšu ministrijas augstāko amatpersonu terorisma finansēšanas apkarošanas jautājumos Maršalu Bilingsliju.

ASV Finanšu ministrija uz Re:Baltica nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja. Taču Latvijas politiķu teiktais par šīm sarunām pamatā sakrīt — ASV vairs neuzticas Latvijas banku uzraugam, un lieki cerēt uz jauniem finanšu izlūkošanas datiem naudas atmazgāšanas lietās.

«Manā diplomātiskajā pieredzē šī bija vistiešākā saruna, kāda var būt, bet pat tajā nekas netika sacīts tieši. Katrā ziņā bija skaidrs, ka informācija uzraugam ir sniegta, bet iznākums nav tāds, kā ticis gaidīts, un ASV ir vēl vairāk informācijas,» pauda Kols.

Ar tādu pašu vēsti februāra sākumā no vizītes ASV atgriezās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). «Ir skaidrs, ka amerikāņu acīs mums ir problēma ar atsevišķām institūcijām,» viņš teica pēc valdības koalīcijas sēdes, kurā bija informējis pārējās partijas, taču atteicās konkretizēt, par kuru institūciju ir runa.

«Amerikāņiem cita sarunu priekšmeta nav,» atzina arī ministrs Juris Pūce (A/P). «Ar mani par to ir runājuši trīs reizes. Varu tikai iedomāties, cik reižu viņi jau ir bijuši pie premjera.»

Kad Re:Baltica jautāja Putniņam, kad viņam pēdējo reizi bijusi saruna vai sarakste ar FinCEN, atbilde bija šāda: «Manā vārdā vakar. Un aizvakar.» Attiecības ar FinCEN esot labas. Tiesa, «lielajos koridoros» esot iepriekš pazudusi informācija, ko FKTK nodevis caur ASV vēstniecību Latvijā, tāpēc uz starpniekiem vairs nepaļaujoties, «par visu, kas saistīts ar ABLV likvidāciju, mēs tagad ar FinCEN strādājam tieši».

Viens sargā, otrs neuzbrūk

Iepriekš Putniņu sargāja bijušā premjera Māra Kučinska (ZZS) nedalīts atbalsts, lai gan ap ABLV likvidāciju samilza dažādas problēmas.

Viens no Rīgas vissliktāk glabātajiem noslēpumiem ir FKTK iekšējais karš starp Putniņu un viņa vietnieci Guntu Razāni. Domstarpības pirmo reizi izlauzās FKTK padomes balsojumā par ABLV un Ziemeļkoreju 2017. gada nogalē, kurā Razāne nepiedalījās, jo nepiekrita bankas nesodīšanai (viņa no intervijas joprojām atsakās, jo tai esot vajadzīga vadības atļauja, ko viņa nav lūgusi). Turpmāk tās ir tikai progresējušas. Konflikts nonācis līdz tam, ka Razāni regulāri neielaida dažādās ar nozari saistītās apspriedēs, ieskaitot speciālo Saeimas apakškomisijas sēdi februārī, jo Putniņš viņu nav iekļāvis delegācijas sastāvā.

Saspīlētas attiecības ir arī ar otru partneri — Ilzes Znotiņas vadīto Kontroles dienestu (KD), kurš ilgstoši atteicās saskaņot ABLV likvidatoru piesaistītās un apmaksātās auditorfirmas Ernst & Young izstrādāto metodoloģiju naudas izcelsmes pārbaudei. Strīds pamatā bija par to, vai pārbaudes attiecināmas tikai uz esošajiem klientiem, vai jāiet piecu gadu vēsturē — arī par bijušajiem klientiem.

«Gribējās procesu pabeigt. Cik reižu es viņus saucu pie viena galda, bet tas vienmēr beidzās ar puņķiem un asarām,» komentē Kučinskis. «Abas puses ir apkārušās ar konsultantiem, un tas process maksā naudu.» FKTK darbam ar metodoloģiju bija nolīgusi PwC, bet KD — pieredzējušos izmeklētājus Kroll. Abas iestādes līgumu summas tur slepenībā, bet runa ir par simtiem tūkstošu eiro.

Intervijā Re:Baltica Kučinskis vēlreiz atkārto, kāpēc iestājies par Putniņu — FKTK vadības nomaiņa laikā, kad Latvijas Bankas prezidents tiek turēts aizdomās par korupciju, izraisītu vēl lielāku turbulenci sektorā, un ABLV likvidācija notiktu bez virsvadības. Putniņam bjusi pilna drošības iestāžu uzticība. Kučinskis atklāj agrāk nezināmo — rudenī Putniņš, par kura atbrīvošanu var lemt tikai Saeimas vairākums, piedāvājis atkāpties pats, ja viņa darbošanās kaitē valsts prestižam. Kučinskis to noraidījis.

«Nevienam nav noslēpums, ka es neesmu ieķēries šajā krēslā — tā nav nekāda saldā maize. Vienkārši pārbaudīju situāciju, vai valdības vadītājam nav kādas problēmas saistībā ar politiku, kādu mēs te īstenojam,» toreizējo sarunu ar premjeru skaidro Putniņš.

Jaunais premjers Krišjānis Kariņš (JV) publiski vairākas reizes atkārtojis — kamēr atbildīgās iestādes spēj izdarīt savu darbu, viņš par personālijām nerunās. Taču vairāki valdības veidošanas sarunu dalībnieki Re:Baltica apliecināja, ka vismaz divreiz to laikā Kariņš sacījis: ja Putniņš netiek galā un viss turpina buksēt, viņš gatavs galveno uzraugu mainīt.

Drīz pēc stāšanās amatā Kariņš FKTK un KD izteica ultimātu: divu nedēļu laikā beidzot vienoties par ABLV likvidācijas metodi. Pēc šī termiņa beigām Kariņam azotē bija vēl kāds pārsteigums. Triumfāli smaidot un spiežot roku savas valdības tieslietu, iekšlietu un finanšu ministram, Kariņš izziņoja finanšu sektora uzraudzības «kapitālo remontu». Par to viņš nebija iepriekš informējis ne FKTK, ne KD.

«Ir skaidri redzams, ka pēc banku krīzes ir izveidots organizēts noziedzīgs balto apkaklīšu, maksātnespējas administratoru grupējums, kas caur politiku, regulatora darbu un tiesām ir kļuvuši bagāti,» komentē Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars. «Esmu apsolījis Kariņam visu iespējamo atbalstu parlamentā — man uz tās pogas roka nenotrīcēs, bet bumba, ko tagad darīt, ir viņa un finanšu ministra pusē,» par iespējamo FKTK vadības maiņu saka Bondars.

ABLV draugi Saeimā

Taču ABLV nav palikusi bez draugiem arī jaunajā Saeimā. Janvārī Bondara vadītā Budžeta komisija izveidoja speciālu apakškomisiju naudas atmazgāšanas apkarošanas uzraudzībai, kuras vadībā iecēla Gati Eglīti (JKP), kurš publiski sevi iezīmējis kā nerezidentu banku sektora draugu. Viņš Re:Baltica skaidroja, ka šai nostājai nav savtīgu iemeslu — viņš patiesi tā domājot. Apakškomisijas mērķis esot koordinēt dažādās iniciatīvas Moneyval procesā — šogad Latvijai draud iekļaušana starptautiski neuzticamo valstu «pelēkajā sarakstā», ja steidzami neaizlāpīsim robus finanšu kontrolē, tāpēc šī riska novēršanu valdība pasludinājusi par svarīgu prioritāti.

Otrs apakškomisijas uzdevums esot uzlabot komunikāciju starp FKTK un KD. «Kādu iespaidu uz mūsu vērtējumu atstāj šī publiskā strīdēšanās? Domāju, ka ārvalstu vēstniecībās ne viens vien lasa presi un brīnās: kas te notiek?»

Komunikācijas uzlabošanā viens no Eglīša pirmajiem darbiem bija slēgtas sēdes sasaukšana februāra sākumā, uz kuru uzaicināja abus dienestus un ABLV likvidatorus, kreditorus. Vairāki klātesošie deputāti to raksturoja kā «spēli vienos vārtos» ABLV interesēs.

Jau pirms sēdes likvidatori komisijai bija nosūtījuši vēstuli, kurā caur puķēm sūdzējās par KD, kas neizrāda vēlmi sarunāties ne ar banku, ne trīspusēji ar FKTK. Viņu pozīciju stiprināja arī ģenerālprokurora lēmums, ka KD no bankas prasa par daudz. Likvidatori arī iestājās pret metodoloģijas saskaņošanu ar KD un ASV, norādot uz FKTK neatkarību.

Līdzīga rakstura kampaņa sākās arī medijos, lai gan Kučinska valdības lēmums saskaņot metodoloģiju ar starptautiskajiem partneriem tika pieņemts pēc nozares asociācijas ieteikuma.

«Iejaukšanās FKTK kompetencē (..) nozīmē likumā noteiktās FKTK neatkarības acīmredzamu pārkāpumu, kas, ņemot vērā FKTK lomu, ir būtisks apdraudējums finanšu sistēmas stabilitātei Latvijā,» teikts likvidatoru vēstulē. Gan šis apstāklis, gan kavēšanās ar noguldījumu izmaksu radot tiesvedību risku pret uzraugu un valsti (tiesvedību pagaidām vēl nav).

Līdzīga noskaņa valdīja arī apakškomisijas sēdē, kuras vidū Eglītis pēkšņi piedāvāja balsot par Saeimas vēstuli, lai gan sagatavotais teksts iepriekš deputātiem nebija pieejams. Cita starpā tajā pausts atbalsts Putniņa darbībai, kā arī kritizētas valdības vēlmes saskaņot ABLV likvidācijas procesu ar starptautiskajiem partneriem.

Sēde beidzās ar balsojumu, kurā pret vēstuli bija ZZS deputātes un Arvils Ašeradens (JV), atturējās Bondars, bet vairākums bija par. Situācija bija tik divdomīga, ka koalīcijas partneri rosināja par to diskutēt nākamajā kopsēdē, prasot JKP, kāda īsti ir viņu nostāja. Vēstule pēc tās klusi izzuda no dienaskārtības.

Koalīcijā šobrīd ir pieklusušas arī runas par Putniņa nomaiņu — paradoksālā kārtā viņu pagaidām varētu glābt korupcijā aizdomās turētā LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča atgriešanās amatā. FKTK vadītāju Saeimai nominē LB prezidents un finanšu ministrs, un nevienam negribas, lai nerezidentu banku sektora «kapitālo remontu» vadītu viens no sistēmas arhitektiem. Tomēr vēl iepriekšējās ministres pilnvaru laikā Finanšu ministrija ir pasūtījusi OECD novērtējumu uzrauga darbam. Tā pirmais uzmetums parādījās februārā beigās. Esot skarbs, bet noslepenots — kā daudzas lietas ABLV likvidācijā.

Kāpēc trūkst naudas skolotājiem?

Pedagogi draud streikot, ja nesaņems algas pielikumu. Valdība sola naudu tikai komplektā ar skolu reformu. Pērn pašvaldības jau reorganizēja 63 skolas, taču eksperts vērtē — tā ir butaforija, jo skolotāju skaits īsti nesamazinās

Dusmīga, ka valdība nepilda solījumu celt pedagogu algas, Apes vidusskolas skolotāja Alda Liepiņa atbalsta arodbiedrības rīkotos protestus. «Ja mēs darbā ar skolēniem nepildītu solījumus, mūs atlaistu,» saka Liepiņa. Pērnā gada sākumā valdība apstiprināja grafiku, kas paredz pakāpeniski līdz 2022. gadam celt skolotāju algas, bet šā gada budžetā tam nav atvēlēti vajadzīgie 9,3 miljoni eiro. Tāpēc pedagogu arodbiedrība sauc uz piketu pie Saeimas 20. martā un draud ar streiku tieši eksāmenu laikā maijā vai jūnijā, datums vēl nav zināms. Taču valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) atgādina — apņemšanās celt algas paredzēja, ka naudu šim mērķim solidāri gādās ne tikai valdība, bet arī pašvaldības, reorganizējot mazās un ekonomiski neizdevīgās skolas. Kāpēc šo plānu īstenošana klibo?

Nepildītais solījums

«Lai kā man veicās darbs, tik pieticīga neesmu, lai strādātu par skolotāju,» saka Ziedīte Aigare, kura 28 gadus strādāja skolā, bet pirms četriem gadiem zemās samaksas dēļ to atstāja. Tagad viņa vada divas lauku saimniecības un arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības darbu Alūksnes un Apes novadā. Pēc Apes vidusskolas skolotājas Aldas Liepiņas vārdiem, «skolotājs vairs nav cienījama profesija, mums paklausīgi jāstrādā pēc visiem likumiem, pretī nesaņemot neko». Ar «neko» skolotāja domā šogad paredzēto algas pieaugumu. Arodbiedrība uzsver, ka to paredz Izglītības likuma prasība ievērot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Tādu pagājušā gada janvārī apstiprināja Māra Kučinska (ZZS) valdība. Pirms vēlēšanām grafika īstenošanai spēra pirmo soli — valsts budžetā atvēlēja 6,7 miljonus eiro, lai zemāko mēneša algu par vienu slodzi skolotājiem paaugstinātu no 680 līdz 710 eiro. No šī gada septembra to vajadzētu pacelt līdz 750 eiro un tālāk turpināt kāpumu, lai 2022. gadā zemākā alga būtu jau 900 eiro.

Taču, jau lemjot par algu palielināšanas grafiku, valdībā tika norādīts, ka plāns ir indikatīvs un par reālo algu palielināšanu katru gadu valdība lemj atsevišķi. Turklāt nauda algu palielināšanai jāmeklē ne tikai valsts budžetā, bet arī pašvaldībās. «Resursi samaksas pieauguma nodrošināšanai tiek rasti, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu,» teikts MK noteikumos. Precīza proporcija starp valdības un pašvaldību ieguldījumu nav fiksēta, bet ir uzsvērts, ka jāievēro «solidaritātes un paritātes» principi.

Veidojot šā gada budžetu, Izglītības ministrija bija lūgusi skolotāju algu palielināšanai ieplānot 9,3 miljonus eiro. Taču Finanšu ministrija to atteica, atgādinot — naudu varēs ieplānot, ja būs īstenotas solītās reformas. Pie šādas nostājas palika visa valdība, nosūtot budžeta likumu uz Saeimu, kur to plānots pieņemt līdz aprīļa sākumam.

Pašvaldības gan pērn līdz 1. septembrim bija reorganizējušas 63 skolas. 12 pazemināja izglītības pakāpi (uz pamatskolu vai sākumskolu), 26 bērnudārzi vai skolas pievienotas citām skolām, vēl 25 skolas pārāk mazā skolēnu skaita dēļ tika slēgtas. Šajā skolu reorganizācijā tika iegūti 1,4 miljoni eiro, un pērn augustā valdība apstiprināja ministrijas rīkojumu šo naudu sadalīt 88 pašvaldībām pedagogu piemaksām.

Tieši šī pērn notikusī reorganizācija ir iemesls, kāpēc arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzstāj, ka skolu tīkla optimizācija pašvaldībās notiek, taču ar pašvaldībās iegūto naudu vien nepietiek algu palielināšanai atbilstoši grafikam. «Ja, slēdzot 25 skolas, fiskālais ieguvums ir 1,4 miljoni eiro, tad cik skolu pašvaldībām ir jāslēdz, lai iegūtu vismaz pusi no 27 miljoniem, kas vajadzīgi skolotāju algu palielināšanai viena gada laikā? Deviņi miljoni ir vajadzīgā summa tikai četriem mēnešiem,» Vanaga skaidro arodbiedrības aplēses.

Par daudz skolotāju

Izglītības ministrija skaidri neatbildēja uz Ir jautājumu, kāpēc finanšu ieguvums no pērn notikušās skolu reorganizācijas ir tikai 1,4 miljoni eiro, taču jau iepriekš norādījusi — laikā no 2010. līdz 2018. gadam skolēnu skaits valstī saruka par 13%, turpretī skolotāju skaits pieauga par 5%. Šāds absurds rodas tāpēc, ka tikai nepilni 40% skolotāju Latvijā strādā pilnu slodzi un vairāk, bet vairumam ir tikai 0,25—0,75 slodzes, tātad dažas mācību stundas nedēļā. Iemesls ir pārāk mazās skolas, kurās nav iespējams nodrošināt pilnas slodzes darbu. Lai gan kopš 2010. gada ir slēgtas 182 skolas, tomēr skolotāju skaits nav atbilstoši samazinājies.

Piemēram, arī pēc pērnā gada skolu reorganizācijas pedagogu skaits pilnīgi visās Latvijas skolās, arī privātajās, sarucis tikai mazliet — no 21 763 līdz 21 420. Tāpēc skolotāju skaits uz vienu skolēnu Latvijā joprojām ir lielāks nekā vairumā ekonomiski labklājīgo valstu: iepriekšējā mācību gadā vidēji deviņi skolēni uz skolotāju, tagad — 10, savukārt OECD valstīs — 13.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) ir norādījusi, ka pēc skolu reorganizācijas pedagoga vidējā slodze ir pieaugusi tikai par vienu stundu  no 22 līdz 23 stundām nedēļā. «Lielai daļai pašvaldību, kuras kārto skolu tīklu, skolotāju skaits nesamazinās, tādējādi arī vidējās algas likmes nepieaug,» viņa skaidro žurnālistiem. Vienlaikus ministre uzsver, ka jau pašlaik 73% jeb vairāk nekā 14 tūkstoši no visiem Latvijas skolotājiem nopelna 750 eiro un vairāk.

«Dažās pašvaldībās skolu tīkla reorganizācija ir jēdzīga, bet pārsvarā — butaforija,» Ir saka Jānis Turlajs, kura vadībā pēc ministrijas pasūtījuma pirms diviem gadiem tika izstrādāts optimālais skolu tīkla modelis Latvijā. Pēc Turlaja aplēsēm, ja ņem vērā arī bērnudārzu skaitu, tad reorganizēti tikai 6% pašvaldību izglītības iestāžu. Vairumā apvienošanas gadījumu izglītības pakalpojumu sniegšanas vieta nav mainīta, tātad nekāda ekonomiskā labuma no tā nav. «Šāds reformas veids ne tikai nerada augsni reālam pedagogu atalgojumu pieaugumam, bet dažos gadījumos pat samazina to. Piemēram, samazinot izglītības pakāpi neatbilstoša lieluma vidusskolā līdz neatbilstoša lieluma pamatskolai, tādos priekšmetos kā fizika, ķīmija un bioloģija skolotāju slodze samazinās līdz ceturtdaļslodzes apmēram,» aizrāda Turlajs.

Viņaprāt, lai iegūtu vajadzīgo naudu skolotāju algu palielināšanai, daudz striktāk jāsamazina skolotāju skaits. Mazās sākumskolās, kur nav paralēlklašu, nevajag vairāk par astoņiem pedagogiem. Drosmīgāk nekā līdz šim būtu jāapvieno pamatskolas un vidusskolas, lai speciālo priekšmetu skolotāji varētu strādāt vienu slodzi vienā skolā, nevis «salasītu» to vairākās mazās skolās. Latvijā pietiktu ar vidēji vienu skolotāju uz katriem 15 skolēniem, kā vidēji Eiropas skolās, pārliecināts Turlajs.

Tādā gadījumā pašreizējais skolotāju skaits būtu jāsamazina radikāli — par trešdaļu, nonākot pie apmēram 14 tūkstošiem pedagogu uz 215 tūkstošiem skolēnu, aplēsa Ir.

Algu palielinās

«Ja skolu tīklā pastrādātu šogad, ļoti labi varētu atrast līdzekļus sistēmas iekšienē un vasarā veikt budžeta grozījumus,» izteicies iepriekšējais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (JV). Pagaidām gan nekas neliecina, ka šogad reorganizācija būs nopietnāka, — līdz šim pašvaldībās ir pieņemti lēmumi septiņās skolās pazemināt izglītības pakāpi, septiņas slēgt, vēl piecas pievienot citām skolām. Kāds būtu finansiālais ieguvums, nav zināms. Līdz marta otrajai nedēļai vēl 16 pašvaldības nebija saskaņojušas vai darījušas zināmu ministrijai savu lēmumu par izmaiņām skolu tīklā. Par to pašvaldībām bija jāizlemj pusgadu pirms mācību gada sākuma, tātad līdz 1. martam.

«No vienas puses, es absolūti saprotu skolotājus, jo 2018. gadā bija panākta vienošanās. Noteikti atbalstu, ka skolotāju un zinātnisko darbinieku algas tiek pietuvinātas vidējai algai Latvijā,» Ir saka Šuplinska. Taču, no otras puses, piketēšana martā esot pārsteidzīga. Ministre cer sarunās ar arodbiedrību un pašvaldībām vienoties par darbiem, kas ministrijā un pašvaldībās jāizdara, lai jau šogad iegūtu naudu algu palielinājumam. Ja tomēr nauda netiks atrasta, ministre Šuplinska tieši tāpat kā premjers Kariņš sola, ka pedagogu atalgojuma palielinājums būs valdības prioritāte nākamā gada budžetā un minimālā samaksa par vienu slodzi 750 eiro sasniegs 2020. gada janvārī.