Autors: anon

Ostapenko iekļūst Seulas turnīra pusfinālā

Ostapenko sagrāva Paragvajas labāko tenisisti Sepedi-Roigu

Latvijas dāmu tenisa ranga līdere Aļona Ostapenko piektdien Seulas WTA “International” sērijas turnīra ceturtdaļfinālā pārliecinoši ar 6-3, 6-1 sagrāva Paragvajas labāko tenisisti Veroniku Sepedi-Roigu, piekto reizi šajā sezonā kādā no WTA turnīriem tiekot četru labāko dalībnieču skaitā, vēsta LETA.

Latvijas tenisiste par pusfināla sasniegšanu nopelnījusi 110 WTA ranga punktus, bet cīņā par vietu finālā tiksies ar taizemieti Laksiku Kamkamu, kura rangā atrodas tikai 152.vietā.

Ostapenko uzvaru guva 74 minūtes ilgušā cīņā, nodemonstrējot nevainojamu sniegumu, pretiniecei dodot tikai divas breika iespējas, taču abas atspēlējot, kamēr pati četras reizes guva punktu paragvajietes servē.

Latvijas tenisiste pārliecinoši uzvarēja par spīti tam, ka viņai šoreiz laukumā izdevās trāpīt tikai 44% no savām pirmajām servēm.

Ostapenko jau otro nedēļu ieņem desmito vietu WTA rangā un šīs viņai ir pirmās sacensības kā ranga pirmā desmitnieka tenisistei. Ostapenko turnīrā izlikta ar pirmo numuru un jau no otrās kārtas ir vienīgā no pirmā piecdesmitnieka sportistēm, kas joprojām turpina dalību sacensībās.

Sepede-Roiga rangā ir 77.vietā. Abas tenisistes jau bija tikušās, kad 2015.gadā Vankūveras ITF turnīrā uzvarēja Ostapenko.

Turnīra favorītes nākamā pretiniece Laksika Kamkama ceturtdaļfinālā ar 6-3, 6-1 sagrāva rumānieti Soranu Kirstju, kura WTA rangā atrodas 52.vietā jeb tieši 100 pozīcijas augstāk nekā taizemiete. Kirstja vēlāk piektdien duetā ar Ostapenko aizvadīs dubultspēļu turnīra ceturtdaļfināla cīņu.

Pirmās kārtas cīņā Ostapenko otrdien ar 7-6 (8:6), 6-1 salauza zviedrietes Juhannas Lāšsones pretestību, kura rangā ir 85.vietā, bet otrajā kārtā ceturtdien ar 6-2, 6-2 uzvarēja ranga 72.raketi Nao Hibino no Japānas.

 

Zirgaudzētājs Roberts Škapars: “Zirgs ir pustonna mīlestības”

Latvijas iedvesmas stāstu vietnē TUESI.LV publicēts video par zirgaudzētāju Robertu Škaparu Zilupes novadā

“Latvijā ir daudz labu un kvalitatīvu zirgu, taču maz jātnieku, kas šos zirgus var parādīt. Noteikti Latvija šajā jomā attīstās,” uzskata Roberts Škapars, kas nodarbojas ar zirgaudzēšanu Zilupes novadā.

“Zirgaudzēšana ir ļoti dārga, bet emocijas nevar novērtēt materiālās vērtībās. Zirgs ir pustonna mīlestības. Zirgs ļoti labi jūt cilvēku un nekad viņu nenodos,” ir pārliecināts Roberts.

“Cilvēki veido valdību, valsti, vidi. Vaina ir nevis Latvijā, bet cilvēkos. Viss ir jāmaina, sākot ar sevi,” saka Roberts.

“Uz Zilupi mani atveda zirgi, es esmu Latgales tālākajā nostūrī, pie pašas robežas. Man patīk Latgale, pierobežas dzīve ir savdabīga, bet interesanta. Es šeit labi jūtos un zinu, ka uzsāktais ceļš ir pareizais.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

 

“Facebook” nodos Kongresam informāciju par Krievijas pirktajām politiskajām reklāmām

No 2012.gada jūnija līdz 2017.gada maijam apmēram 100 000 dolāru tērēti 3000 reklāmu par ieroču kontroli un rasu attiecībām iepirkšanai

Sociālais tīkls “Facebook” ceturtdien paziņoja, ka sniegs ASV Kongresam informāciju par Krievijas iepirktajām politiskajām reklāmām, ziņo LETA/DPA.

Līdzās valdības veiktajai izmeklēšanai par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās “Facebook” pats veic izmeklēšanu par Krievijas administrētiem simtiem “Facebook” viltus kontu.

Laikā no 2012.gada jūnija līdz 2017.gada maijam apmēram 100 000 dolāru (84 000 eiro) tērēti 3000 reklāmu iepirkšanai, lai aktualizētu tādus jautājumus kā ieroču kontrole un rasu attiecības.

Lai arī kopējais reklāmu skaits ir salīdzinoši neliels, tas paver ieskatu Krievijas centienos ietekmēt ASV politiku vēlēšanu kampaņas laikā, šajā gadījumā – ar sociālo mediju palīdzību.

470 konti acīmredzami nāk no bēdīgi slavenās “troļļu fermas” Sanktpēterburgā bāzētajā uzņēmumā “Internet issļedovaņija” (“Interneta pētījumi”), kas zināma ar Krievijas valdību atbalstošu viedokļu izplatīšanu ar viltus kontu palīdzību, atklājuši avoti, kas saistīti ar izmeklēšanu.

Lai arī reklāmās tiešā veidā vēlēšanu, kandidātu vai balsošanas jautājums netika skarts, tās tomēr ļāva pastiprināt nesaskaņas raisošos vēstījumus, izmantojot šo sociālo mediju platformu, septembra sākumā paziņoja “Facebook” drošības vadītājs Alekss Steimoss.

Viltus konti tika atklāti, “Facebook” veicot reklāmu iegādes pārbaudi, ko izraisīja kompānijas plašāka izmeklēšana, kas tika sākta par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās, paziņoja Steimoss.

Līdzās šiem 470 kontiem atrasti vēl 2200 konti, kas “varētu būt izveidoti Krievijā”, un no kuriem iztērēti 50 000 dolāru (42 000 eiro), pavēstīja Steimoss. To vidū ir reklāmas, kas iegādātas no kontiem ar ASV esošām IP adresēm, kuros tomēr uzstādīti krievu valodas iestatījumi.

Šī summa gan ir pavisam niecīga salīdzinājumā ar kopējo prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā iztērēto naudu.

Reklāmu analīzes kompānijas “Borrell Associates” rīcībā esošā informācija liecina, ka 2016.gada vēlēšanu cikla laikā ASV digitālajās reklāmās vien tika iztērēts 1,4 miljardi dolāru (1,17 miljardi eiro). Summa attiecas uz nacionālajām, štatu un vietējām vēlēšanām.

“Facebook” kopš ASV prezidenta vēlēšanām tika aicināts ierobežot nepatiesas informācijas plūsmu. Pēc vēlēšanām kompānija mainīja savu reklāmu publicēšanas politiku, paziņojot, ka nepublicēs informāciju, kas būs nelikumīga, maldinoša, un kurā būs viltus ziņas.

 

NATO: Aizdomas par mācībām “Zapad 2017” bija pamatotas

Mācības notika arī Arktikā, Tālajos Austrumos, Melnajā jūrā netālu no Ukrainas robežas, kā arī Abhāzijā

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem “Zapad 2017” uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto, ziņo LETA/DW.

“Pilnam novērtējumam vajadzīgas vairākas nedēļas, taču jau tagad ir skaidrs, ka “Zapad 2017″ mērogs un ģeogrāfija bija ievērojami lielāka par sākotnēji pasludināto,” pavēstīja NATO preses sekretāre Oana Lungesku.

Pēc viņas teiktā, mācības notika ne tikai Baltkrievijas, Kaļiņingradas un Ļeņingradas apgabalu teritorijā un Baltijas jūras akvatorijā, kā tika paziņots pirms to sākuma. Vienlaikus mācības notika Arktikā, Tālajos Austrumos, Melnajā jūrā netālu no Ukrainas robežas, kā arī Abhāzijā, turklāt Krievijas amatpersonas oficiāli dažas no tām saistīja ar manevriem “Zapad 2017”.

Alianse uzskata, ka manevri acīmredzami imitēja plašu konfliktu starp valstīm un norādīja, ka tajos tika izmantots viss Krievijas un Baltkrievijas bruņojuma spektrs, ieskaitot karafloti, zemūdenes, iznīcinātājus, tankus, artilēriju un starpkontinentālās ballistiskās raķetes.

NATO arī uzskata, ka manevros Krievijā un Baltkrievijā patiesībā piedalījās daudz vairāk karavīru, nekā tika pieteikts oficiāli. Minska un Maskava ziņoja par 12 700 karavīriem. NATO pašlaik nenosauc konkrētus skaitļus, taču runa ir par “vairākiem desmitiem tūkstošiem karavīru”.

 

Tiesa Katalonijas referenduma organizētājus soda ar 12 000 eiro dienā

Ar 12 000 eiro dienā sodīts aizturētais ekonomikas valsts ministrs Džuzeps Marija Džuvē

Spānijas Konstitucionālā tiesa ceturtdien paziņoja, ka 24 Katalonijas amatpersonām piespriests naudas sods, tai skaitā pat 12 000 eiro dienā, par plāniem rīkot reģiona neatkarības referendumu, vēsta LETA/AFP.

Tiesa informēja, ka ar 12 000 eiro dienā sodīts ekonomikas valsts ministrs Džuzeps Marija Džuvē, kurš ir viena no kopā 14 trešdien aizturētajām katalāņu amatpersonām. Vēl vienai amatpersonai piemērots sods 6000 eiro dienā, paziņoja tiesa.

Abi saņems šos sodus tik ilgi, kamēr viņi varēs pamatot, ka ir “pilnībā paralizējuši ikvienu rīcību, kas uzskatāma par referenduma apturēšanas nepildīšanu”, kā to iepriekš bija noteikusi tiesa.

12 000 eiro dienā jāmaksā būs arī septiņiem referenduma vajadzībām izveidotas vēlēšanu komisijas locekļiem, bet 15 cilvēkiem, kuri ir vietējo komisiju locekļi, piespriests naudas sods – 6000 eiro dienā.

Jau vēstīts, ka Spānijas policija trešdien Barselonā veica kratīšanu vairākās Katalonijas valdības ēkās.

Kratīšana veikta Katalonijas ekonomikas, iekšlietu, ārlietu, labklājības, telekomunikāciju un nodokļu departamentos.

Prokuratūra arī draudēja aizturēt Katalonijas mērus, kuri palīdzēs referenduma rīkošanā. Madride stingrāk sākusi uzraudzīt reģiona finanses.

Katalonijas valdība ceturtdien atzina, ka Spānijas varasiestāžu represiju dēļ plāns par neatkarības referenduma sarīkošanu 1.oktobrī saņēmis nopietnu triecienu.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Katalonijas 7,5 miljonu iedzīvotāju domas dalās jautājumā par reģiona neatkarību no Spānijas.

Saskaņā ar aptauju, kuru jūlijā pasūtīja Katalonijas reģionālā valdība, 49,4% kataloņu iebilst pret atdalīšanos no Spānijas, bet 41,1% atbalsta Katalonijas neatkarību. Lielākā daļa reģiona iedzīvotāju gan vēlas, lai jautājums tiktu izšķirts referendumā.

 

Tramps paraksta rīkojumu par sankcijām pret Ziemeļkorejas darījumu partneriem

Ziemeļkorejas ārlietu ministrs: valsts varētu izmēģināt ūdeņraža bumbu Klusajā okeānā

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstījis rīkojumu, kas ļauj Vašingtonai vērst sankcijas pret bankām, uzņēmumiem un fiziskajām personām, kas iesaistās darījumos ar Ziemeļkoreju, ziņo LETA/AFP.

Rīkojums paredz slēgt “ienākumu avotus, kas finansē [Ziemeļkorejas] centienus attīstīt nāvējošākos ieročus, kādi pazīstami cilvēcei,” ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros pirms tikšanās ar Japānas premjerministru Sindzo Abi un Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu pavēstīja Tramps.

Arī Eiropas Savienība (ES) ceturtdien vienojusies par jaunām sankcijām pret Ziemeļkoreju, aģentūrai AFP pavēstījuši informācijas avoti diplomātu vidū. Bloks vienojies par sankcijām, kuru vidū ir aizliegums investēt Ziemeļkorejā, kā arī eksportēt uz to naftu, atklāja diplomāti, kuri vēlējās palikt anonīmi.

Jautājums par Phenjanas nesen veiktajiem raķešu un kodolizmēģinājumiem ir viens no svarīgākajiem jautājumiem patlaban notiekošajā ANO Ģenerālajā Asamblejā.

Tramps norādīja, ka viņš rīkojumu parakstījis vienlaicīgi ar Ķīnas centrālās bankas rīkojumu valsts bankām nekavējoties pārtraukt darījumus ar Ziemeļkoreju.

Tikmēr Ziemeļkorejas ārlietu ministrs Ļi Jonho paziņojis, ka valsts varētu izmēģināt ūdeņraža bumbu Klusajā okeānā, lai izpildītu vadoņa Kima Čenuna solījumu īstenot “augstākā līmeņa” rīcību pret ASV, piektdien ziņoja Dienvidkorejas mediji.

Ļi, kurš apmeklē ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā, ceturtdien sacīja reportieriem, ka “tā varētu būt visspēcīgākā ūdeņraža bumbas detonācija Klusajā okeānā”. “Mums nav ne jausmas, kādas darbības varētu tikt veiktas, jo tās notiks pēc vadoņa Kima Čenuna pavēles,” piebilda Ļi.

Kims solīja “augstākā līmeņa” rīcību pret ASV, atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa otrdien ANO Ģenerālajā asamblejā paustiem draudiem “pilnībā iznīcināt” Ziemeļkoreju, ja tā apdraudēs ASV.

Ja šāds ūdeņraža bumbas izmēģinājums tiks veikts, Vašingtona un tās sabiedrotie to uzskatīs par provokāciju.

 

Čehijas tiesa nolemj izdot Ansi Ataolu Bērziņu Latvijai

Apsūdzētā aizstāvība šo lēmumu pārsūdzēs

Čehijas tiesa ceturtdien nolēma izdot 2009.gada 13.janvāra grautiņos apsūdzēto Ansi Ataolu Bērziņu Latvijai, taču viņa aizstāvība šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūru LETA informēja Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks.

Viņš teica, ka pagaidām nav zināms datums, kad būs pieejams nolēmuma tulkojums latviešu valodā. Taču, kad tas būs pieejams, tiks iesniegta sūdzība Čehijas Augstākajā tiesā, solīja advokāts.

Kamēr notiks pārsūdzības process, Bērziņš turpinās atrasties apcietinājumā Čehijā, norādīja Mucenieks.

Iepriekš, vaicāts, kādi būs argumenti pārsūdzībai, aizstāvis atbildēja, ka tiesas procesā ir bijuši vairāki procesuālie pārkāpumi, piemēram, izdošanas lietas drīkst skatīt līdz trīs mēnešiem, taču Bērziņš atrodas apcietinājumā jau piecus mēnešus. Viņš arī uzsvēra, ka Čehijas tiesa nepārbaudīja Latvijas cietumu sistēmas atbilstību Eiropas tiesību normām.

Mucenieks iepriekš norādīja, ka laikā, kamēr Bērziņš atradies apcietinājumā, Čehijas Augstākā tiesa bija pieņēmusi lēmumu līdzīga rakstura lietā, kurā lēmums bijis par labu prasītājam, tādējādi radot Bērziņam labvēlīgu tiesu praksi. Tāpat viņš uzsvēra, ka Čehijas tiesu sistēma, atšķirībā no Latvijas, interpretējot konstitūciju, augstāk vērtē cilvēktiesību aspektu.

Mucenieks iepriekš vērsās pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lūgumiem atbrīvot Bērziņu no viņam piemērotā brīvības atņemšanas soda.

Advokāts piebilda, ka Bērziņš jau vairākus mēnešus atrodas Čehijas cietumā, kas, viņaprāt, pārsniedz jebkādu samērīga soda mēru par Bērziņa veiktajām darbībām 2009.gada 13.janvārī.

14.jūlija tiesas sēdē kā liecinieks tika izsaukts Bērziņš, kā arī precizētas juridiskās detaļas saistībā ar lietu.

Advokāts iepriekš norādīja, ka Bērziņš aizturēšanas valstī lūdzis politisko patvērumu, jo uzskata, ka kriminālprocess pret viņu ir politizēts, turklāt Bērziņš arī esot saņēmis fiziskas izrēķināšanās draudus gadījumā, ja Latvijā nonāks ieslodzījuma vietā.

“Ņemot vērā Latvijā notikušo politizēto kriminālprocesu pret Bērziņu saistībā ar 2009.gada 13.janvāra masu nekārtībām Vecrīgā, viņš ir vērsies attiecīgajās Čehijas institūcijās pēc politiskā patvēruma,” pastāstīja advokāts, piebilstot, ka personisku galvojumu par Bērziņu, lai viņš tiktu atbrīvots no apcietinājuma, Čehijas varas iestādēm sniedzis rakstnieks Jirži Žačeks.

Kā ziņots, Bērziņš saistībā ar apsūdzību par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos bija izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz šopavasar viņš tika aizturēts Čehijā.

Bērziņš starptautiskā meklēšanā tika izsludināts pagājušā gada februārī. Viņš pats apgalvoja, ka devies politiskajā emigrācijā.

Rīgas apgabaltiesa pērn februārī noraidīja Bērziņa sūdzību par viņam piespriesto sodu. Līdz ar to vajadzēja izpildīt iepriekš pieņemto spriedumu, kas Bērziņam kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Iepriekš Bērziņam bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz tādu pašu termiņu.

2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.

Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi – tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS “Latvijas balzams” produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns “Fīlings”. Grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.

 

Katalonijas valdība: Referenduma plāns saņēmis triecienu

Policija aizdomās par 1.oktobra referenduma gatavošanu aizturējusi 14 Katalonijas amatpersonas

Katalonijas valdība ceturtdien atzina, ka Spānijas varasiestāžu represiju dēļ plāns par neatkarības referenduma sarīkošanu 1.oktobrī saņēmis nopietnu triecienu, ziņo LETA/AFP.

“Ir skaidrs, ka spēles noteikumi ir mainījušies,” dienu pēc tam, kad policija aizdomās par 1.oktobra referenduma gatavošanu bija aizturējusi 14 Katalonijas amatpersonas, paziņoja Katalonijas vicepremjers Uriols Džunkerass.

Aizturēto vidū ir ekonomikas valsts ministrs Džuzeps Marija Džuvē, kā arī Katalonijas valdības ekonomikas departamenta četras augstas amatpersonas.

Spānijas policija trešdien paziņoja, ka ir konfiscējusi teju desmit miljonus referenduma biļetenu.

Reaģējot uz negaidīto policijas operāciju, tūkstošiem neatkarības atbalstītāju izgāja demonstrācijā Barselonas ielās.

“Apstākļi šodien ir mainījušiesi, jo liela daļa mūsu komandas, puse ekonomikas komandas, ir aizturēta,” norādīja neatkarības atbalstītāju partijas ERC politiķis Džunkerass. “Tas, ka referendums nevar notikt tādos apstākļos, kādos mēs vēlējāmies, ir skaidrs,” viņš atzina, piebilstot, ka vairums kataloņu vēlējās balsot.

Spānijas policija trešdien Barselonā veica kratīšanu vairākās Katalonijas valdības ēkās. Kratīšana veikta Katalonijas ekonomikas, iekšlietu, ārlietu, labklājības, telekomunikāciju un nodokļu departamentos.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Katalonijas 7,5 miljonu iedzīvotāju domas dalās jautājumā par reģiona neatkarību no Spānijas.

Saskaņā ar aptauju, kuru jūlijā pasūtīja Katalonijas reģionālā valdība, 49,4% kataloņu iebilst pret atdalīšanos no Spānijas, bet 41,1% atbalsta Katalonijas neatkarību.

Lielākā daļa reģiona iedzīvotāju gan vēlas, lai jautājums tiktu izšķirts referendumā.

 

Bergmanis: “Zapad 2017” izspēlēts scenārijs Baltijas reģiona bloķēšanai

Acīmredzot mācību galvenais akcents norisinājās Krievijas mācību poligonos

Latvijas Aizsardzības ministrija vēl tikai gatavos izvērtējumu par Krievijas un Baltkrievijas mācībām “Zapad 2017”, taču vairāki mācībās pielietotie elementi liecinājuši, ka tiek izspēlēts scenārijs Baltijas reģiona bloķēšanai, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Lai arī mācību aktīvā fāze beidzās vakar, Bergmanis norādīja, ka Krievijas bruņoto spēku aktivitātes nekur neizpaliks. “Mācības ir beigušās, taču esam daudz runājuši par [viņu] ieguldījumiem bruņoto spēku infrastruktūrā, vienību treniņiem un negaidītajām mācībām. Tas nekur nepazudīs. Vērosim, kas notiks ar Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko teikto, proti, līdz 30.datumam visām Krievijas bruņoto spēku vienībām jāatstāj Baltkrievijas teritorija. Pārējās lietas, kas pēdējos gados norisinājušās pie mūsu robežām, domāju, nekur nepazudīs,” norādīja ministrs.

Bergmanis teica, ka liela uzmanība bija pievērsta pašām mācībām, taču būtiski ir pievērst uzmanību tam, kas notiek pirms un pēc mācībām.

Vaicāts par mācību patieso mērķi, Bergmanis sacīja, ka mācību izvērtēšanai vispirms jāsagaida atgriežamies Latvijas novērotāji un jāapmainās ar sabiedroto rīcībā esošo informāciju. “Pavērojot kopīgo bildi, manuprāt, ir atstrādāti daudzi elementi no tā sauktās nepiekļuves un Baltijas reģiona bloķēšanas,” teica ministrs. Šajā stāstā iederas gan tas, ko teikuši mācību rīkotāji, gan tas, kas atspoguļots Krievijas medijos par kuģu izveidoto nosacīto robežšķirtni jūrā.

Ministrs gan uzsvēra, ka patlaban nevajadzētu sniegt priekšlaicīgus izvērtējumus.

Tāpat viņš minēja, ka acīmredzot mācību galvenais akcents norisinājās Krievijas mācību poligonos. Par to liecinot tas, ka mācības klātienē apmeklēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Bergmanis arī apliecināja, ka saistībā ar “Zapad 2017” nekāda paaugstināta kaujas gatavība NBS nav noteikta un armija darbojas ierastajā režīmā.

Jau ziņots, ka “Zapad 2017” aktīvās fāzes laikā Latvijā provokācijas nav konstatētas, taču mācības par noslēgtām varēs atzīt tikai pēc vienību atgriešanās dislokācijas vietās, norāda Latvijas Iekšlietu un Aizsardzības ministrijās.

Lai arī vakar noslēdzās mācību aktīvā fāze, Latvijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka mācības par noslēgtām varēs uzskatīt tikai brīdī, kad visas tajās iesaistītās bruņoto spēku vienības būs atgriezušās savās pastāvīgajās dislokācijas vietās. Ņemot vērā iesaistīto vienību apjomu, tas varētu prasīt vismaz mēnesi.

Ministrijā arī ir saņemta informācija par vairākiem incidentiem, tāpēc eksperti analizē to izcelsmi, lai pārliecinātos, vai tiem bijusi saistība ar kaimiņvalstu mācībām. Arī izskanējušo informāciju par to, ka īsi pirms “Zapad 2017” Kurzemē bija negaidīti traucējumi mobilo sakaru tīklos, vēl vērtējot eksperti.

Drošības policijas vērtējumā šo mācību aktīvā fāze uzskatāma par kulmināciju plašākam civilimilitāru mācību un sagatavošanās darbu kompleksam, kas veikts visa šā gada garumā, it īpaši septembrī.

 

Saeima noraida Vējoņa ierosinājumu Latvijā dzimušajiem bērniem nepiešķirt nepilsoņu statusu

Pēc likumprojekta pieņemšanas izmaiņas attiektos uz aptuveni 50 līdz 80 jaundzimušajiem gadā

Saeima ceturtdien noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ziņo LETA.

Par ierosinājumu balsoja 39 Saeimas deputāti, pret bija 38, atturējās 14.

Kā jau bija prognozēts, par Vējoņa ierosinājumu bija opozīcijas partijas – “Saskaņas” frakcija, “NO sirds Latvijai” un Latviajs Reģionu apvienības frakcijas, kā arī par to balsoja četri no “Vienotības” izstājušies deputāti.

Pret balsoja koalīcijas partiju pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts Ilmārs Latvkovskis. Arī 14 atturējušos skaitā bija tikai “Vienotības” un ZZS pārstāvji.

Likumprojekts paredz vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc 2018.gada 1.jūnija.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tā pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības turpmāku attīstību.

“Latvija ir demokrātiska un mūsdienīga Eiropas valsts, un ir jāpieliek visas pūles, lai turpinātu Latvijas valsti attīstīt un stiprināt. Latvijas izglītības sistēma spēj sagatavot un audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus, kas ir Latvijas patrioti un kam ir stingra piederība Latvijai,” uzsver Vējonis.

Pēc likumprojekta pieņemšanas izmaiņas attiektos uz aptuveni 50 līdz 80 jaundzimušajiem gadā. 2016.gadā nepilsoņa statuss tika piešķirts 52 bērniem.

Saskaņā ar 2017.gada maijā veiktās sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas datiem 76% Latvijas iedzīvotāju atbalsta to, ka Latvijā dzimuši nepilsoņu bērni automātiski kļūtu par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi, ja vien bērna vecāki neizvēlētos citas valsts pilsonību, norāda prezidents.

Šī iniciatīva izraisīja domstarpības valdošajā koalīcijā. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) jau iepriekš norādīja, ka neatbalstīs Vējoņa priekšlikumu, kā arī atgādināja koalīcijas partneriem, ka šādu jautājumu virzīšanai nepieciešams konsensus starp partneriem. Ņemot vērā VL-TB/LNNK nostāju, valdošās koalīcijas partneri sākotnēji apliecināja, ka neatbalstīs prezidenta ieceri.

Tomēr četri “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju “Kustība Par!” – Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis, pauda gatavību atbalstīt prezidenta iesniegto likumprojektu.

Arī Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošā Latvijas Zaļā partija (LZP) sākotnēji vēlējās lemt par šo jautājumu, tomēr vēlāk mainīja domas. Pēc deputātu un valdes locekļu lūguma, lai par šo jautājumu nebūtu jārīko vairākas sēdes, attiecīgā jautājuma izskatīšana tika atstāta ZZS frakcijas ziņā, skaidroja LZP vadītājs Edgars Tavars.