Žurnāla rubrika: Svarīgi

Draudu avots

Posted on aprīlis 9, 2014 by - Komentārs

Pēc Krimas parlamenta ieņemšanas piepildās viens sliktākais scenārijs pēc otra

Strausi dabūs pa kaklu.

Visi politiķi, uzņēmēji un vienkārši viedokļu izteicēji, kuri pēc Doņeckā, Luganskā un Harkovā pēdējās dienās notiekošā vēl bāž galvu smiltīs un cer, ka nav jāsāk ļoti aukstasinīgi un koncentrēti apsvērt visus iespējamos sliktākos scenārijus, ne tikai māna sevi, bet arī nozīmīgi palielina iespēju, ka šie sliktākie scenāriji tiešām piepildīsies. Sešās nedēļās, kas pagājušas, kopš daži desmiti bruņotu vīru ieņēma Krimas parlamenta un valdības ēkas, drūmākās prognozes ir piepildījušās ar biedējošu konsekvenci, turklāt vienmēr ātrāk, nekā tika gaidīts.

Patlaban nevis Krievija, bet gan Rietumi ir kā lācis, kas lēni un negribīgi mostas no salda miega un nedaudz lempīgi sāk skatīties apkārt, kas būtu jādara. Tikmēr šaudīgā Kremļa zebiekste nokož katru cāli, kam var piekļūt, un velk prom uz savu midzeni.

Visi Rietumu plāni ir ar gausu daudzgadu perspektīvu. NATO bāzu izveidošana Polijā un Baltijā – mēnešu, ja ne gadu jautājums. Energoatkarību no Krievijas varētu samazināt nākamo 25 gadu laikā, ar satriecošu nesteidzīgumu prāto briti.

Tikmēr Putins domā nevis gadu vai mēnešu, bet nedēļu un pat dienu perspektīvā. Katrs Rietumu pussolis mudina viņu pēc iespējas ātri veikt divus lēcienus. Krimas «neatkarības referendums» sākotnēji tika plānots 25.maijā, taču, redzot, ka Rietumi tomēr nenotic Kremļa propagandai par «fašistu apvērsumu» Kijevā, balsojums tika divas reizes pārlikts un beigās notika 16.martā.

Pēc pussalas aneksijas sākās Rietumu negribīgais ceļš uz sankciju noteikšanu, ieviešot pirmo līmeni – sankcijas pret Putina līdzskrējējiem – un turot īkšķus, ka par otro un trešo – plašām finanšu un ekonomiskajām sankcijām – tomēr nenāksies spriest. Rezultātā Krimas iedzīvotāji vēl pat nav formāli saņēmuši Krievijas pilsonību, kad Austrumukrainas pilsētās nelielas aktīvistu grupas jau šturmē reģionālās administrācijas ēkas un prasa Putina aizsardzību.

Ir skaidrs, ka Putins apstāsies tikai tad, kad atdursies pret nopietnu pretestību. Tāpēc nedrīkst vairs minstināties, un jāsāk nevis apspriest, bet gan ieviest nopietnas sankcijas pret Krieviju un pēc iespējas ātri nodrošināt iespēju NATO sabiedroto vienībām izvietoties Baltijas valstīs un Polijā.

Ja nerīkosimies tagad un Putins nesastaps nopietnu pretsparu savai agresijai Ukrainā, tad nākamais viņa interešu objekts būs Baltijas valstis. Krievijas ārlietu ministrijas pēdējās nedēļās izplatītie paziņojumi par cilvēktiesību pārkāpumiem Igaunijā un Latvijā ir gana daiļrunīgi apstiprinājumi, ka Kremlis par mums nav aizmirsis un ir gatavs lietot tos pašus divkosīgos argumentus kā Ukrainā, lai attaisnotu iejaukšanos arī mūsu iekšējās lietās.

No Ukrainā notiekošā jāmācās, lai pasargātos no sliktākā scenārija izspēlēšanas arī Latvijā. Vienai no pirmajām mācībām ir jābūt skaidrai apziņai, ka «sabiedrības sašķeltība» ir nevis iemesls, bet gan mākslīgi uzpūsts iegansts Kremļa agresijai. To spilgti pierāda divi aprīļa pirmajās dienās publiskoti starptautisko organizāciju – Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas – ziņojumi par minoritāšu stāvokli Ukrainā, kuros nav atrodams nekāds atbalsts Krievijas propagandai par milzīgajiem draudiem krievu tiesībām. Tieši otrādi, abos ziņojumos vislielākās bažas izteiktas par Krimas tatāru stāvokli Krievijas okupētajā teritorijā.

Austrumukrainā tiek okupētas administrācijas ēkas un pieprasīta Putina «palīdzība» nevis tāpēc, ka Ukrainas sabiedrība ir «sašķelta» (kurā gan sabiedrībā nav atrodamas dažādu grupu iekšējas pretrunas?), bet gan tāpēc, ka vispirms Krimā, bet tagad arī Austrumukrainā Krievija organizē mazas, bruņotas bandas, kuru uzdevums ir sagrābt kādu ēku un pasludināt sevi par «sašķeltās» tautas «apspiesto krievu» pārstāvjiem. Tas, ka šiem maskotajiem vīriem ir visminimālākās saites ar vietējiem iedzīvotājiem, bija labi redzams Harkovā, kur separātistu pirmais uznāciens pirmdien bija operas namā, kuru tie ieņēma triecienā, noturējuši par pilsētas administrācijas ēku. Tikai pēc nonākšanas skatītāju zālē viņi saprata savu kļūdu un devās meklēt savu īsto mērķi.

Jo vairāk mēs Latvijā lauzām rokas par «etnisko spriedzi», jo vairāk paši palīdzam Kremļa inscenēto farsu pārvērst par drāmu, radot psiholoģisku fonu, uz kura pamata pat dažu ekstrēmistu vai provokatoru izlēcieni tiks gan šeit uz vietas, gan ārpus Latvijas iztulkoti kā šīs spriedzes rezultāti. Savukārt Kremlis, veiksmīgi radījis problēmu, nekautrēsies sevi piedāvāt kā vienīgo problēmas risinājumu, vai tas būtu caur «nacionālā izlīguma valdību» vai kādu citu mehānismu.

Protams, Latvijas sabiedrība nav viengabalaina. Par attiecībām starp dažādām tās grupām, gan etniskām, gan sociālām, derētu domāt vairāk un nopietnāk. Taču šīs iekšējās pretrunas nav ne tuvu tik sakaitētas, lai radītu apdraudējumu valsts drošībai. Draudi nāk no Krievijas, un pret tiem gan valsts vadītājiem, gan sabiedrībai, gan tās viedokļu līderiem ir jābūt gataviem iestāties stingri un bez locīšanās.

Komentārs 140 zīmēs

Vakcinācijas pretinieku darbības rezultāts. Masalu epidēmija sasniegusi Latviju, šogad jau astoņi saslimušie.

Dombrovska un Ansipa pēdās. Somijas premjerministrs Katainens atkāpies no amata, lai rudenī kandidētu uz darbu Briselē.

Nauda ir, goda nav. Pirms 6 gadiem parakstījis līgumu par 54 milj. USD, basketbolists Biedriņš ar katru gadu spēlēja sliktāk, līdz izlidoja no NBA.

VDK spridzeklis

Posted on aprīlis 9, 2014 by - Komentārs

Lēmums par «čekas maisiem» nedrīkst radīt papildu apdraudējumu Latvijai

Saeimai varētu būt izdevies atrast saprātīgu kompromisu tā dēvēto čekas maisu jautājumā. Pagājušonedēļ otrajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka tiesību ierobežojumi bijušajiem VDK aģentiem paliks spēkā arī turpmāk, bet «maisu» jeb VDK aģentūras kartotēkas saturu pēc zinātniskas izpētes pēc trim gadiem vismaz daļēji varēs publicēt. 

Taču «velns ir detaļās». Likuma grozījumi paredz, ka LPSR Valsts drošības komitejas dokumenti pēc to zinātniskās izpētes būs publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā. Šāda zinātniska izpēte jāveic līdz 2017.gada 31.maijam. Rezultāts būs atkarīgs pirmām kārtām no izpētes kvalitātes un valdības noteiktās dokumentu publicēšanas kārtības. Kas pētīs, ko un kādā apjomā, un kā izlems, kuri dokumenti ir, kuri nav jāpublisko? Un vai valdība piešķirs tam nepieciešamos līdzekļus? Arvien paliek risks, ka pēc trim gadiem būsim turpat, kur šodien – termiņš iet uz beigām, bet skaidrības vietā ir populistiskas politiskas intereses. 

Saeimas panāktais kompromiss ir starp priekšlikumu vēl uz 30 gadiem pagarināt VDK kartotēkas glabāšanas termiņu (un līdz ar to sadarbības fakta konstatēšanas iespējas un ierobežojumus bijušajiem VDK aģentiem ieņemt amatus valsts pārvaldē un kandidēt vēlēšanās), kas beidzas šāgada 3.jūnijā, un VL–TB/LNNK prasību «maisus atvērt» jeb publicēt to saturu. 

Nav brīnums, ka «nacionāļus» atbal-stīja Saskaņas centrs, kas likuma grozījumu otrajam lasījumam bija iesniedzis arī priekšlikumu kartotēku vienkārši iznīcināt. Lai, kā Saeimā klāstīja SC deputāts Andrejs Elksniņš (kuram pašam, tāpat kā vēl dažiem frakcijas deputātiem, ir liegta pieeja valsts noslēpumam), varam «pāršķirt šo vēstures lappusi», «tikt vaļā no pagātnes» un «dzīvot ar domu par nākotni». SC un Nacionālā apvienība janvārī vienoti balsoja pret likuma grozījumiem pirmajā lasījumā, kuri paredzēja VDK aģentu tiesību ierobežojumu termiņa pagarināšanu. 

SC vēlme iznīcināt kartotēku un līdz ar to tiesību ierobežojumus čekas stukačiem ir labi saprotama. Taču faktiski to pašu nozīmētu arī NA piedāvājums šo kartotēku publiskot (lai, kā smejies, arī «pārvarētu totalitārisma sekas» un «virzītos uz nākotni», kā aicina partijas biedri), vienlaikus norādot uz īstajiem represiju vaininiekiem – «pavēļdevējiem» kompartijas funkcionāriem, kuru vadībā darbojās VDK. 

Abi varianti faktiski nozīmētu čekas ziņotāju kolektīvu reabilitāciju – vai nu padarot sadarbību ar VDK par it kā nebijušu, vai nu pārliekot katra aģenta personisko atbildību uz režīma vadoņiem. Taču kartotēkas izlikšana apskatei, kā gribētu NA, izraisītu jaunu konfliktu latviešu sabiedrībā un maisos atrodamo «raganu medības». Pateicīgs politisks temats, jo «atmaskotajiem» nebūtu iespējas aizstāvēties.

Latvijā «aizmirstā», bet drīzāk gan tomēr tālredzīgi atstātā VDK kartotēka ir bumba ar laika degli. Tajā ir dati par tikai aptuveni 4000 no 25 000 padomju laikā Latvijā aktīvajiem čekas aģentiem. Turklāt tās ir tikai aģentu reģistrācijas kartītes – vārds, uzvārds, segvārds, savervēšanas datums. Visas aģentu personiskās lietas ar viņu ziņojumiem, kas varētu ļaut spriest par citiem cilvēkiem nodarīto kaitējumu, ir Maskavā, un nav nekādu cerību tās jelkad atgūt. Ir ļoti maz tiesisku iespēju pierādīt katra aģenta sadarbības veidu un vainas pakāpi, bet kartītēs ierakstītajiem ir vēl mazāk iespēju sevi aizstāvēt tiesā. 

No aptuveni 400 lietām par iespējamo sadarbību ar VDK līdz tiesai nonākušas tikai vienpadsmit, norāda Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne. Viņa arī zina teikt, ka sešos gadījumos aģenta kartītē rakstītie dati – vārds, uzvārds, tēvavārds – precīzi sakrīt ar pavisam citu cilvēku datiem. Bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš ir teicis, ka vismaz vienā gadījumā ir pierādīts, ka cilvēks ierakstīts aģentos, pašam to nezinot.

SAB un citi drošības dienesti ir pret «maisu» satura publicēšanu. «Mums nav pieejama pierādāma informācija,» uzsver SAB direktors Jānis Maizītis. Toties, kā norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers, pašreizējais izkārtojums ir efektīvs arī tādā ziņā, ka cilvēki, kuri ir sadarbojušies ar VDK un ir tās kartotēkā, paši nemaz nemēģina kandidēt vēlēšanās vai ieņemt valsts amatus. 

Taču totalitārisma vēsture tik tiešām ir jāapzina, kā aicina NA cilvēki. To «pāršķirt» jeb aizmirst, kā mudina promaskaviskie politiķi, neizdosies vēl ilgi, kā nupat biedējoši atgādina arī Putina agresīvi sāktā impērijas atjaunošana. Būtu bīstami novērst uzmanību no reālajiem draudiem Latvijas drošībai un radīt vēl papildu spriedzi sabiedrībā, vēršoties pret pensijas vecuma cilvēkiem, kuru pirms ceturtdaļgadsimta nodarīto kaitējumu līdzpilsoņiem nav iespējams ne konstatēt, ne pierādīt. 

Komisijai, kura vērtēs VDK arhīvus, vajadzētu tik tiešām atgādināt sabiedrībai, kā strādāja komunistu vadītā slepenā represiju mašīna. Taču valdības noteikumiem, kā šo informāciju publicēt, būtu jābūt nepārprotami skaidriem, lai šīs vēstures daļas izzināšanu nevar izmantot kādam politiski izdevīgai sabiedrības šķelšanai.

Komentārs 140 zīmēs

Reāls patriotisms. Ievērojami pieaugusi cilvēku vēlme dienēt zemessardzē, un valdība nolēmusi piešķirt papildus 780 000 eiro tās attīstībai.

Nacionālā vājprāta sezona sākusies. Šogad reģistrēti jau 2699 kūlas ugunsgrēki.

Ungārijā vēlēšanās uzvarējusi varas partija Fidesz, kuras savulaik pretkrieviskais vadonis Orbans tagad ir draudzīgs Putinam.

Upurēšana spaisam

Posted on aprīlis 9, 2014 by - Viedoklis

Vai pašlaik risinās nacionālās Bada spēles, kur izdzīvo tikai labāk audzinātie?

Vai jūs – jūsu bērnus, mazbērnus, radu bērnus – skar problēmas, kas saistītas ar spaisu? Diemžēl pašlaik spaiss visvairāk apdraud tieši bērnus – katrs desmitais skolēns ir pīpējis «legālus» augu maisījumus. Spaisa upuri ir bērni no visdažādākajām ģimenēm. Viena deva maksā lētāk nekā skolas pusdienas. Ir skolas, kur to izplata skolasbiedri. Spaisu bērns var nopirkt kādā bodītē atceļā no skolas. Kāds var uzcienāt ar cigareti, noklusējot patieso sastāvu. Rīgas Narkoloģijas centrā katru dienu nonāk kāds sapīpējies pusaudzis.

Vai es dzīvoju uz izvirst gatava vulkāna? Kurā brīdī mans bērns var kļūt par vienu no desmit? Kāpēc politiķi un speciālisti, atrunājoties ar nespēju kontrolēt situāciju, cenšas apelēt pie vecāku atbildības?

Es atbildu par saviem bērniem. Tomēr pusaudža audzināšana ir filigrāns darbs, balansējot kā virves dejotājai. Pusaudzī ir jāveicina patstāvība, bet jāpieskata, lai nepastrādā blēņas. Jāmīl, jāciena, bet jāierāda robežas. Tomēr, lai kā viņu audzinātu, viņš eksperimentēs un pārkāps robežas, galu galā, eksperimentējot cilvēce ir attīstījusies un atklājusi jaunas lietas. Bet pusaudžiem pietrūkst brieduma, lai pilnībā apzinātos savas rīcības sekas, un vecāki vieni paši viņus nevar noganīt. Tieši tāpēc pastāv virkne ierobežojumu – pusaudžiem nepiešķir autovadītāja apliecību, viņiem nedrīkst pārdot alkoholu un cigaretes. Bet attiecībā uz jaunajām psihotropajām vielām atbildība par pusaudža drošību tiek uzlikta man – vecākiem, jo policija atzīst savu bezspēcību narkotirgoņu priekšā. Vai tās ir nacionālās Bada spēles, kur izdzīvo tikai labāk audzinātie?

Ir lietas, par ko atbild vecāki, bet ir lietas, kas jānodrošina valstij – vecāku audzināšanai un valsts rūpēm par vispārējo drošību ir jādarbojas roku rokā. Neesmu dzirdējusi, ka citur amatpersonas atsakās no narkotirgoņu dzenāšanas, attaisnojoties, ka narkomāniem pašiem jānodarbojas ar profilaksi un jāizglītojas garīgi. Pašlaik man nav pat viegli atrodamas, oficiālu avotu sniegtas «pirmās palīdzības» informācijas internetā, ko darīt, ja ir aizdomas, ka pusaudzis pīpējis spaisu. Nav brīnums, ka vecāki dodas pie spaisu bodēm ar vālēm, lai gan nedzīvojam arhaiskā valstī, kur kārtību iedibina linča tiesas.

Pirmās ziņas medijos par spaisu parādījās 2009.gadā. Pirmie upuri – 2011.gadā, slepkavības spaisa reibumā. Kopš tā laika ir pieņemta virkne normatīvo aktu, kas izrādījās bezzobaini, jo piemirsa ieviest kontroles mehānismu to izpildei. Apzināta piesegšana vai rupja paviršība? Arī ar jaunajiem, daudzsološajiem grozījumiem, kas kriminalizē spaisa tirdzniecību, nepietiks, ja nesekos aktīva policijas rīcība. Ir nepieciešami pietiekami līdzekļi aizdomīgo preču analīzēm, sabiedrības, it īpaši skolu jauniešu un vecāku, izglītošanai un arī jauno pīpmaņu ārstēšanai.

Tikmēr kā bērnu mamma es jūtos ārkārtīgi neaizsargāta. Cik bērnu vēl tiks upurēti spaisam uz kolektīvās mazspējas altāra? Un vai kāds par to atbildēs?

Legāli vai taisnīgi?

Posted on aprīlis 9, 2014 by - Redaktores sleja

 

Mums jāpatur tiesības būt neiecietīgiem pret neiecietību, savulaik teicis slavenais liberālās demokrātijas aizstāvis Karls Popers. Loģiski – ja iecietība automātiski nozīmētu nespēju aizstāvēt sevi, tad dūres un lodes ātri zaudētu kaujā pret racionāliem argumentiem un tolerance ietu bojā līdz ar tās paudējiem.

Vērojot vairākus labi norūgušus vai briestošus konfliktus Latvijā, šķiet – tolerances robežas pie mums ir saplūdušas ar parastu gļēvumu vai sapiņķerētas kalambūros, kas atgādina nebeidzamus vistas un olas pirmsākumu meklējumus.

Klīstot dažādu valsts iestāžu atbildības labirintos, dienasgaismu jau gadiem nav ieraudzījis efektīvs risinājums tā sauktā spaisa ierobežošanai, kas sasniedzis epidēmijas apmērus un reāli apdraud veselas jauniešu paaudzes nākotni. Šajā spēlē «legāli» izrādās sinonīms «nāvējoši».

Atsaucoties uz likuma burtu un tiesiskumu, politiskā vara slinki noraugās, kā KNAB no pretkorupcijas cīnītāja tiek pārvērsts par birokrātisku ārprātu. Viss notiek «legāli», tikai rezultātā tiesiskums izčākst.

Kam ir izdevīgs formāls un demotivēts KNAB, kurā cilvēki pulksten piecos aizslēdz kabinetu durvis gluži kā zeķu vai kastroļu bodnieki tirgū – atbilde ir acīmredzama. Ja politiskie līderi tomēr vēlas KNAB situācijā iestāties par nodokļu maksātāju, nevis izsaimniekotāju interesēm, šis nu ir pēdējais brīdis to darīt, kamēr reanimācijas iespēja nav neglābjami nokavēta. Kad šķirbas starp «legāls» un «taisnīgs» kļūst pārāk lielas, kādā satricinājuma brīdī visa valsts var izkrist tām cauri un nogrimt vēstures dzelmē kā pienācīgi nesargāts dārgums.

Radars pasaulē

Posted on aprīlis 2, 2014 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Lai arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins Vācijas kanclerei Angelai Merkelei apgalvojis, ka Krievija atvelk savu karaspēku no Ukrainas robežām, NATO to nevar apstiprināt. Alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens otrdien norādījis, ka nekas par to neliecina. Tikpat piesardzīgi ir ASV kongresmeņi, bet ASV valsts sekretārs Džons Kerijs sarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu uzsvēris, ka jebkuras sarunas par Ukrainas nākotni nevar notikt bez Kijevas līderiem.

Bijušais Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs apstiprināts par jauno NATO ģenerālsekretāru. Viņš darbu sāks 1.oktobrī.

Francijas prezidents Fransuā Olands atlaidis premjera Žana Marka Ero vadīto valdību un šim amatam virza līdzšinējo iekšlietu ministru Manuelu Valsu. Ero demisionēja dienu pēc municipālo vēlēšanu otrās kārtas, kurās valdošie sociālisti piedzīvoja smagu sakāvi. Vēlēšanās svētdien gan galēji labējā Nacionālā fronte (FN), gan opozīcijā esošā centriski labējā Tautas kustības savienība (UMP) guva nepieredzēti lielus panākumus visā valstī. Tādu sakāvi sociālistu partija vēl nebija piedzīvojusi.

Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja pirmdien izšāvušas artilērijas šāviņus viena otras ūdeņos pāri jūras robežai. Apšaudi izraisījušas Ziemeļkorejas militārās mācības, kuru laikā šāviņi trāpījuši Dienvidkorejas ūdeņos. Neviena no pusēm nav mērķējusi uz konkrētu objektu. Šis incidents, kas noticis dienu pēc Phenjanas draudiem veikt jaunu kodolizmēģinājumu, liecina par Ziemeļkorejas augošo nemieru ar Vašingtonas nevēlēšanos atsākt vairāku pušu sarunas par Phenjanas kodolprogrammu.

Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans piedraudējis saviem «ienaidniekiem», ka tiem nāksies «samaksāt» par valdošās partijas apsūdzēšanu korupcijā un par valsts noslēpumu nodošanu atklātībai. Tas noticis pēc Erdogana partijas uzvaras pasludināšanas svētdien notikušajās municipālajās vēlēšanās. Erdogans savus oponentus nosauca par «teroristiem» un «ļaunuma aliansi». Iepriekš viņš bija vērsies pret sociālajiem tīkliem Twitter un YuoTube, tos apturot, jo tīklos pret viņu parādījās asa kritika.

Ebolas vīrusa izplatība Gvinejā nogalinājusi 78 cilvēkus un tā sekas nav prognozējamas, brīdina medicīniskās labdarības organizācija Medecins Sans Frontieres. Divi nāves gadījumi fiksēti arī blakus esošajā Libērijā, tādējādi vēl vairāk radot bažas mediķu vidū par vīrusa nekontrolējamo izplatību.

Gatavojas cīņai

Jau iezīmējusies galvenā Ukrainas prezidenta amata kandidātu grupa. Sākotnēji uz šo amatu pieteicās vairāk nekā 40 pretendenti, bet pēc atsijāšanas to skaits krietni sarucis. Galīgais saraksts būs zināms 4.aprīlī. Vēlēšanas notiks 25.maijā.

Radars Latvijā

Posted on aprīlis 2, 2014 by - Radars

Nedēļas  notikumi Latvijā

Vairāk nekā 300 Latvijas inteliģences pārstāvju parakstījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimai, aicinot izvērtēt prezidenta spējas ieņemt turpmāk šo augsto amatu. Vēstule tapusi pēc Bērziņa apgalvojuma, ka joprojām ir spēkā 2010.gadā izteiktais ielūgums Krievijas prezidentam Putinam apcienot Latviju, tāpat vēstuli parakstījušie ir vīlušies prezidentā, jo Bērziņš nespēj formulēt savu viedokli ārpolitiskajā situācijā, kuras sekas vistiešākajā veidā skar Latviju.

Nacionālās apvienības deputāts Kārlis Krēsliņš nolicis deputāta mandātu, reaģējot uz dēla aizturēšanu saistībā ar tā dēvētajām legālajām narkotikām. Deputāts atstāj amatu tāpēc, ka apzinās — «mans deputāta amats var radīt aizdomas saistībā ar aizturētā dēla lietas objektīvu izmeklēšanu un ka notikušais pastarpināti met ēnu arī uz Nacionālo apvienību». 

No 2.aprīļa TV3 interaktīvā televīzija vairs nebūs pieejama Lattelecom klientiem. Citi kabeļoperatori, satelīttelevīzijas operatori un virszemes televīzijas operators piedāvās skatīties kanālu TV3. Līguma laušanas iemesls ir tas, ka Lattelecom nav piekritis maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko uzņēmums tālāk piegādā saviem abonentiem.

Tikai divi no trim reģionālajiem TV kanāliem saņems valsts finansējumu – kanāli Rīga TV24 un Re:TV, jo februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, paziņoja Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome. Savukārt Ogres televīzija joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma. 

Interneta ziņu un izklaides portālu Apollo.lv iegādājies igauņu mediju grupai piederošais SIA TV Net. Darījums veikts, lai kļūtu par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū. Portāls Apollo tiks saglabāts kā atsevišķs medijs un strukturāla vienība, Apollo darbinieki turpinās strādāt SIA TV Net. Darījuma summa netiek atklāta.

Valdošās koalīcijas partijas vienojās atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos no 1.maija uz 1.oktobri. Tas esot nepieciešams, lai kvalitatīvi sagatavotu visus normatīvos dokumentus.

Arī Administratīvā apgabaltiesa atzinusi par prettiesisku izsniegto būvatļauju Karvas hidroelektrostacijas būvniecībai, ko izdarīja Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvalde. Pirms dažām nedēļām Karvas HES dēļ valdība no amata atbrīvoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāru Aleksandru Antonovu.

Kinozinātniece un kritiķe Dita Rietuma uzvarējusi konkursā uz Nacionālā kino centra vadītāja amatu. Rietuma ir mākslas zinātņu doktore, stažējusies Ņujorkā. Darbojas aktīvajā kinokritikā – ir ilggadēja laikraksta Diena kritiķe un redaktore. 

Ukraina izraidīs Latvijas pilsoni Benesu Aijo, kurš iestājies Krimas «pašaizsardzības spēkos», kā arī aktīvi piedalās prokrieviskajos mītiņos Ukrainas austrumos. Doņeckas apgabala administrācijas gubernators Sergejs Taruta pavēstīja, ka Beness Aijo tuvākajā laikā tiks aizturēts un deportēts.

Vizītē Latvijā pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa ielūguma ieradās Zviedrijas karalis Kāris XVI Gustavs un karaliene Silvija. Karaļpāri pavadīja oficiālā delegācija, kurā pārstāvēta bija zviedru valdība un uzņēmēji. Vizītes mērķis bija apliecināt un stiprināt ciešās attiecības starp Zviedriju un Latviju kultūrā, politikā un ekonomikā.

Vieglprātīgi pret interneta identitāti

Lielākajai daļai (67%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem sargāt savu identitāti internetā nešķiet ne svarīgi, ne nesvarīgi – attieksme pret to kā iespējamu apdraudējumu drošai rīcībai interneta vidē ir neitrāla, liecina Swedbank aptauja. Par ļoti nozīmīgu faktoru to uzskata tikai 10% jauniešu.

Jūras aprītā zeme

Posted on aprīlis 2, 2014 by - Pasaulē

Kārtējā ANO klimata konferencē, kas šonedēļ notika Japānā, paziņots: vairs nav nekādu šaubu, ka ir sākušās nopietnas globālas klimata izmaiņas un sasilšanas dēļ vidējais jūras līmenis līdz 2100.gadam celsies par vienu metru. Bangladeša jau sākusi slīkt

Kad spēcīga vētra 2009.gadā nopostīja Džahanaras Hatunas māju upes krastā, viņa zaudēja ne tikai jumtu virs galvas. Drīz pēc tam nomira vīrs, un atraitne, izmisuma dzīta, kalpa darbiem pārdeva savus dēlus un meitu. Taču, visticamāk, jau tuvākajā laikā trūcīgo sievieti gaida jauni zaudējumi – viņa dzīvo ieplakā, kas atrodas zemāk par jūras līmeni. No bambusiem saslietā būda atrodas tikai nepilnus 50 metrus no ūdens aizsargvaļņa, kuru erozija ēd arvien vairāk un vairāk. Kamēr dambis vēl turas, Džahanara dienas vada, vācot izkaltušus govju mēslus, ko var pārdot kā kurināmo. Un audzē dārzeņus, kuriem ne pārāk patīk ar sālsūdeni piesūkusies augsne.

Pēc zinātnieku prognozēm, tieši Džahanaras mājoklis un tā tuvākā apkaime kļūs par nākamo vietu, ko aprīs pieaugošais jūras līmenis. Tas var notikt jau nākamās spēcīgās vētras laikā. Zemeslodes gravitācijas spēku un cilvēku iejaukšanās dēļ dažas pasaules vietas ir jo īpaši apdraudētas. Starp tām ir nelielās salu valstis – Kiribati, Fidži un Maldīvija, kā arī Bangladeša, kur dzīvo 150 miljoni cilvēku.

«Pasaulē ir daudzas vietas, kuras apdraud jūras līmeņa celšanās, taču Bangladeša ir šā saraksta augšgalā,» saka profesors Rafaels Ruvenī no Indianas Universitātes Vides zinību skolas (ASV). «Bet vismaz pagaidām pasaule vēl nespēj tikt galā ar šīm problēmām.»

Kad pērn novembrī Varšavā notika kārtējā starptautiskā klimata konference, pārstāvji no izzūdošajām valstīm, arī Bangladešas, teica ļoti emocionālas runas, norādot – tās ir kļuvušas par lielākajiem cietējiem, lai gan kopā saražo tikai 0,3% no visām siltumnīcas efektu veicinošajām izplūdes gāzēm. Dažu valstu līderi pat pieprasīja bagātajām valstīm sākt kompensēt atmosfēras piesārņošanas zaudējumus. Vai arī atvērt robežas klimata bēgļiem.

«Tas ir globālā taisnīguma jautājums,» saka Bangladešas Attīstības pētījumu centra izpilddirektors Atiks Rahmans. Viņš ir arī savā valstī visvairāk respektētais klimata zinātnieks. «Šiem migrantiem ir jādod tiesības pārvākties uz tām zemēm, no kurienes nāk visvairāk siltumnīcas efekta gāzu. Piemēram, miljoniem cilvēku jādod tiesības pārcelties uz ASV.»

Apdraudēto vietu sarakstā ir arī bagātas pilsētas, kas atrodas upju deltās vai pie ietekas jūrā, piemēram, Londona, Venēcija un Ņūorleāna. Tomēr vislielākās cietējas ir nabadzīgākās un blīvi apdzīvotās valstis kā Bangladeša. Ap plašo deltu, kas sazarojas 230 lielās straumēs, zeme ir plakana kā karaša, ko bangladešieši ēd katrā maltītē.

Riskanta vieta

Lai gan Bangladešu nevar pārlieku vainot par rūpniecisko gaisa piesārņojumu, tā pati ir veicinājusi cita veida vides degradāciju. Piesārņoto upju dēļ dzeramo ūdeni lielākoties iegūst no gruntsūdeņiem. Savukārt pazemes rezervuāru izsūknēšana ir veicinājusi grunts nosēšanos. Sanāk tā, ka vienlaikus ar ūdens līmeņa celšanos pasaules jūrās un okeānos Bangladešas pilsētas pamazām grimst, vēl vairāk palielinot plūdu risku. Problēmu nepalīdz mazināt arī pavirši būvētie dambji.

Valsts klimata zinātnieki un politiķi ir nonākuši pie secinājuma, ka līdz 2050.gadam jūra appludinās aptuveni 17% pašreizējās valsts teritorijas, piespiežot bēgt aptuveni 18 miljonus cilvēku.

Amatpersonas apglavo, ka daudzi cilvēki, kas līdz šim dzīvoja deltas zemienēs pie Bengālijas līča, jau tagad sākuši pārcelties uz citiem valsts rajoniem. Iespējams, lielā mērā šo iekšējo migrāciju veicina urbanizācijas process, proti, darba meklētāji pārceļas no laukiem uz pilsētām. Tā notiek viscaur Dienvidaustrumāzijā. Tajā pašā laikā izšķirošo lēmumu palīdzējuši pieņemt arī aizvien biežāk piedzīvotie plūdi. Zinātnieki Rahmana vadītās pētniecības grupas analīzē secinājuši: aptuveni 1,5 miljoni personu no pieciem miljoniem, kas apmetušies galvaspilsētas Dakas graustu rajonos, ir iebraucēji tieši no Bengālijas līča piekrastes.

Tiesa, arī Dakas graustu rajoni nav nekāds glābiņš, jo lielākoties atrodas zemās vietās un applūst gandrīz tikpat bieži kā apdzīvotās vietas pie jūras vai upju krastos.

Vairākas postošas viesuļvētras, ko šajā pasaules daļā sauc par cikloniem, piedzīvojusi arī zemniece Hatuna un kaimiņi. Cauri ciemiem plūst no jūras atdzītais sālsūdens, saindējot laukus. Pat pēc vētru atkāpšanās upju ūdens vēl ilgi paliek sāļš, un to nevar dot ne lopiem, ne izmantot sadzīvē.

Par nelaimi, Bangladešas valdība no potenciālajiem plūdu draudiem cenšas izvairīties ar vienkāršām metodēm – ar aizsprostu augstuma palielināšanu, kanālu padziļināšanu un ūdens atsūknēšanu no zemienēm. Tas tikai palielina plūdu draudus ilgtermiņā, uzskata bijušais krasta vides zinātnes profesors Džons Petiks no Ņūkāslas Universitātes Anglijā. 

Pēc došanās pensijā viņš lielu daļu sava laika velta tieši Bangladešas problēmu analizēšanai. Un secinājis – ne visos grēkos ir vainojamas tikai bagātās un rūpnieciski attīstītās valstis.

Analizējot datus par paisumiem pēdējās desmitgadēs, Petiks atklāja, ka Bangladešā tie ir desmit reizes straujāki nekā vidēji pasaulē. Vēl viņš prognozē, ka jūras līmenis pie Bangladešas krastiem līdz 2100.gadam celsies par četriem metriem – tas ir četras reizes vairāk nekā globālā prognoze. Nav šaubu, ka šai valstij tā būs katastrofa, jo ceturtā daļa valsts teritorijas pašlaik atrodas labi ja divus metrus virs jūras līmeņa.

«Kad iepazīstināju ar saviem secinājumiem, Bangladešas valdības amatpersonas iebilda, ka esmu kaut ko saputrojis. No vienas puses, šādu neticību var saprast, taču, no otras puses, tas liecina, ka viņi negatavojas ļaunākajam scenārijam,» saka Petiks.

Bangladešas pazīstamākais klimata zinātnieks Rahmans norāda, ka principā neiebilst pret angļa veiktās analīzes datiem, taču piebilst: ikviena prognoze ir tikai teorētisks pieļāvums. Citi pētnieki ir nosaukuši zemākus jūras līmeņa celšanās skaitļus. Piemēram, Roberts Kops no Ratgersa Universitātes ASV vācis datus par salīdzinoši netālās Indijas pilsētas Kalkātas izredzēm un secinājis, ka tur ūdens līdz 2100.gadam celsies par 1,6-1,8 metriem.

«Nav šaubu, ka Bangladešas gatavība nākotnes izaicinājumiem ir nepilnīga, taču neveiksmei būs lemts ikviens mūsu plāns, jo problēma ir pārāk liela, lai ar to tiktu galā tikai viena valdība,» uzskata Bangladešas vēstnieks Indijā Tariks Karīms. «Ir jāmeklē reģionāls vai pat globāls risinājums. Un, ja mēs par to nevienosimies jau tuvākajā laikā, Bangladešas ļaudis kļūs par visas pasaules problēmu. Mūsu valdība vienkārši vairs nespēs viņiem palīdzēt.»

Karīms lēš, ka līdz 2050.gadam Bangladešu jūras līmeņa celšanās dēļ mēģinās pamest līdz pat 50 miljoniem cilvēku.

Pazaudēt visu

No Himalajiem plūstošās Gangas upes deltā, kas ir lielākā pasaulē, erozijas sekas ir manāmas gandrīz it visur. Daudzu krastos būvētu veco namu ķieģeļu pamati ir pārlūzuši un ievēlušies ūdenī. Tas appludinājis palmu birzis. Lopu ganības pārvērtušās par salām. Zemnieku dārzus klāj sāls kārtiņa.  

Bangladeša jau izsenis ir tikusi pakļauta dabas kaprīzēm, un tajā nav vainojama tikai globālā sasilšana. Spēcīgi cikloni, kas virzās no Bengālijas līča puses, parasti ietriecas zemienēs kā liels «V» burts ar aso galu. Taču tagad vētru postījumi kļūst arvien lielāki, jo atmosfēras sasilšanas dēļ cikloni kļūst aizvien neprognozējamāki un spēcīgāki. Līdz ar tiem nāk arī lieli plūdi.

Lai pasargātu iedzīvotājus, Bangladešas valdība ir izveidojusi agrās brīdināšanas sistēmu un iekārtojusi 2500 patversmju. Rezultātā ievērojami samazinājies vētru upuru skaits. Piemēram, 1970.gadā ciklons Bola laupīja dzīvību 550 000 cilvēku, savukārt tikpat spēcīgs ciklons Aila 2009.gadā nonāvēja tikai 300 – visnāvējošākais izrādījās trīs metrus augsts vilnis, kas no jūras negaidīti pārbrāzās piekrastes ciemiem.

Daudzi cilvēki ir īpaši apdraudēti, jo dzīvo lielā nabadzībā. Pirms pieciem gadiem piedzīvotais ciklons Džahanaru Hatunu, viņas vīru, četrus bērnus un vecākus pārsteidza mājās – sagrūstot dambim, ūdens lavīna no bambusa un dubļiem celto mājokli aizskaloja pāris minūtēs. Pagrābusi jaunāko mazuli pikpaunā, sieviete kopā ar vīru un vecākajiem bērniem centās aizbrist līdz ceļam, kas atrodas augstākā vietā. Vecvecākus ūdens aizskaloja pretējā virzienā.

«Pēc aptuveni kilometra man izdevās pieķerties pie koka,» atceras Džahanaras tēvs Abduss. «Man palaimējās saķert arī sievas roku. Tā mēs tur turējāmies vairākas stundas.»

Džahanara ar vīru un bērniem paglābās uz kādas stabilākas mājas jumta. Tā bija šausminoša nakts, jo viņus līdz histērijai biedēja čūskas, kas arī centās izkļūt no ūdens. Glābējus nācās gaidīt vēl divas dienas. Tie atveda dzeramo ūdeni un pārtiku.

Pārdzīvojumu dēļ sāka pasliktināties Džahanaras vīra trauslā veselība. Lai atjaunotu mājokli, ģimene aizņēmās naudu no vietējā augļotāja. Ķīla bija vecāku solījums, ka 10, 12 un 15 gadus vecie bērni nākamos septiņus mēnešus strādās ķieģeļu ceplī. Pēc tam māte abus vecākos bērnus «pārdeva» citam ceplim. Par to saņēma 450 dolāru, ko nācās atdot kā parādu augļotājam. Vīrs savārga arvien vairāk un pēc četriem gadiem nomira. Tagad viens no dēliem – 14 gadus vecais Mamums – ir atgriezies pie mātes un stāsta, ka ceplī strādājis no rītausmas līdz rietam, kraujot tikko saražotos ķieģeļus. Esot skumis pēc mammas, «bet viņa dzīvoja tik ļoti tālu».

Neiespējamās cerības

Vienkārša kaimiņu pļāpāšana par klimata izmaiņu sekām jebkurā Gangas deltas apdzīvotajā vietā parasti ātri vien pārvēršas dzīvā diskusijā. Sākot sarunu ar Džahanaru, mūs ielenca kāds ducis cilvēku, un visi apgalvoja, ka ūdens līmenis upēs ar katru gadu ceļas arvien augstāk. To viņi redzot savām acīm.

Kaimiņš Muhameds Moktars Ali ar bažām gaida nākamo vētru. Vai to pārdzīvos arī viņa mājoklis? Nekā cita viņam nemaz neesot. «Es nezinu, kā spēsim izdzīvot, ja zaudēsim mājas un zemi. Varbūt tikai Dievs mums var palīdzēt.»

Aptaujas liecina, ka deltas iedzīvotāji nevēlas pārcelties uz citurieni, stāsta zinātnieks Rahmans. Emigrēt uz graustu rajoniem pilsētās, kas jau tāpat ir pārapdzīvotas, viņi alkst vismazāk.

Tajā pašā laikā tieši pilsētas ir kļuvušas par valsts tekstilrūpniecības centriem un nodrošina 80% valsts eksporta. Šajā nozarē nodarbināti 45% rūpniecisko darbinieku.

Pēc iepriekšējās lielās vētras Džahanaras kaimiņi Širina un Bablu Gazi gandrīz divus gadus lielākoties nodzīvoja badā. Nācas atjaunot māju, laukus bija izpostījis sālsūdens. Tad abi pieņēma lēmumu pārcelties uz valsts otro lielāko pilsētu Čitagongu, divus bērnus atstājot vecmāmiņas aprūpē.

Vīrs uzreiz atrada melnstrādnieka darbu celtniecībā, bet sieva gribēja kļūt par šuvēju. Par nelaimi, dzīvojot graustu rajonā, Širinai sākās problēmas ar veselību, un migrēnas dēļ viņa vairs nevar pastrādāt.
«Es nevēlos te palikt uz ilgu laiku,» saka Bablu. «Ja iekrāsim naudu, brauksim atpakaļ uz ciemu. Strādāšu laukā un centīšos atjaunot tā agrāko auglību.» 

Diemžēl cerības atrast auglīgu zemi dzimtajā ciemā, kur sālsūdens apēd hektāru pēc hektāra, tuvinās nullei.

Arī šīs sarunas laikā mūs ielenc arvien vairāk graustu iedzīvotāju. Katram ir stāsts par pārdzīvotu vētru un zaudētu iedzīvi. Visi cerīgi māj ar galvu, runājot par sapni atgriezties dzimtajā vietā. «Mēs visi te esam ieradušies tikai ciklonu un erozijas dēļ,» saka kāds 30 gadus vecs vīrietis. «Patiesībā neviens te negrib dzīvot.»

Iekodēti domāt

Posted on aprīlis 2, 2014 by - Tēma

Vairāku Latvijas skolu pieredze, mācot pamatskolas bērniem programmēšanu, pierāda – bērni ne tikai spēj to mācīties, viņus tas ļoti interesē. Kamēr skolēni un viņu skolotāji ir gatavi sekot Igaunijas izglītības Tīģerlēcienam, izglītības sistēmas veidotāji rāpo tālu šā procesa aizmugurē

Tas ir vienkārši, saka Alūksnes novada vidusskolas trešklasnieki, ar datorpeli zibenīgi bīdot robotam līdzīgo Kodu Game lab tēlu Kodu pa zaļgano laukumu. Te viņi uzbūvējuši kalnus, iestādījuši kokus, izrakuši upes un… izveidojuši arī spēles reizrēķina apguvei. Gadu vecākie viņu skolasbiedri šajā virtuālajā pasaulē risina vienādojumus un pēcāk stundā, rēķinot uzdevumus burtnīcās, pārtrauc skolotājas skaidrojumu ar teikumu: «Skolotāj, mēs to jau darījām Kodu!» Spēlējoties viņi mācās ne tikai matemātiku, bet arī programmēšanu, jo Kodu Game lab radīta tieši ar šādu nolūku – mācīt maziem bērniem loģisko, algoritmisko domāšanu.

Latvijā ir aptuveni 150 skolu, kurās gan mazie, gan vecāko klašu bērni mācās programmēšanu, lēš Valsts Izglītības satura centra (VISC) speciālists Viesturs Vēzis. Tomēr precīzu datu nav, tāpat kā nav ne mācību līdzekļu, ne valsts izstrādātu standartu programmēšanas mācīšanai pamatskolās. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija piedāvā programmēšanu apgūt jau no 1.klases. Anglijā bērniem to ir iespēja sākt mācīties no piecu gadu vecuma, bet no 11 gadu vecuma skolās piedāvā apgūt divas programmēšanas valodas. Arī Singapūra plāno ieviest programmēšanu, un ASV lielākajās pilsētās, piemēram, Ņujorkā un Čikāgā, jau bērndārznieki mācās spēlēt Codu.org spēles, kas attīsta programmēšanai nepieciešamās iemaņas. Eksperti uzsver, ka izpratne par programmēšanas pamatiem vajadzīga ne tikai katra personīgajai karjerai, bet valsts ekonomiskajai izaugsmei – tehnoloģiju attīstības laikmetā visā pasaulē vajadzīgi kvalificēti speciālisti. 

Tikmēr Latvijā izglītības standarti mācību priekšmetam Informātika nav mainīti jau 12 gadus! Spītējot tam, skolotāji gan ar dažādu uzņēmumu atbalstu, gan patstāvīgi apgūst programmēšanas mācību rīkus un liek tos lietā skolā.

Bērni taisa ezera prototipu

«Sākumā izmantoju šo programmu, lai matemātikas stundās atvieglotu darbu ar teksta uzdevumiem. Bērni bieži vien nesaprata nosacījumus, bet Kodu spēlēs viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir apgūt cēloņu un seku kopsakarību,» stāsta Alūksnes skolotāja Līga Krūmiņa. Viņu Kodu ir iedvesmojis tik ļoti, ka viņa savā pieredzē labprāt dalās – sagatavojusi pat elektronisko grāmatu, kā šo programmu izmantot reizrēķina apguvei, ar Skype palīdzību rīko Maskavas un Alūksnes bērniem kopējas nodarbības, kur latviešu skolēni krievu vienaudžiem stāsta, kā darboties ar Kodu.

Lai gan programmēšana daudziem saistās ar ļoti sarežģītu informācijas tehnoloģiju valodu, gan skolotāja Līga, gan citi viņas kolēģi uzsver – pogrammēšanas apguve būtībā nozīmē mācīties loģiski domāt. Alūksnē Kodu izmantots arī mūzikas un vizuālās mākslas stundās, programmā bērni ir izveidojuši Alūksnes ezera prototipu. «Ar kolēģiem man ir ļoti veiksmīga sadarbība, kas pierāda, ka šādas algoritmisko domāšanu veicinošas nodarbības var izmantot ļoti daudzos mācību priekšmetos,» saka Līga. «Nedomāju, ka šādu spēļu izmantošana mācībās palielinās programmētāju skaitu. Bet paredzu, ka tā palielinās izpratni par programmēšanu.»

Savukārt Rīgas 25.vidusskolā programmēšanu māca pavisam citādi – izmantojot nopietnas programmēšanas valodas Pas-cal un Java. Informātikas skolotājs Tālivaldis Mežis uzskata, ka spēlēšanās ar tādiem mācību rīkiem kā Kodu vai Logo nav nekāda programmēšanas apguve, lai gan atzīst – šādas spēles veicina algoritmiskās domāšanas attīstību. 

Rīgas 25.vidusskolā programmēšanu mācās desmit 6.-11.klases skolēni, kuri to apgūst fakultatīvi. «Esmu secinājis, ka skolēnus nevar aizraut ar programmēšanas mākslu. Vidusskolas klasēs sākumā nekādas pretestības nav. Bet, kad redz, ka tas prasa nopietnu domāšanu un iedziļināšanos, daudzi samulst. Pamatuzdevumus programmēšanā viņi saprot, bet katrā klasē ir tikai 1-2 skolēni, kas sāk kaut ko patstāvīgi darīt,» stāsta skolotājs Mežis. 

Tā kā Latvijas izglītības standarti paredz programmēšanu mācīt tikai vidusskolā un fakultatīvi, skolu pieredze ir ļoti atšķirīga. Igaunijā valsts līdzfinansētais fonds Tīģerlēciens sagatavojis gan mācību līdzekļus, gan skolotājus, lai no 1.klases būtu iespēja jebkurā klasē apgūt programmēšanu, bet Latvijā viss balstās uz skolotāju pašiniciatīvu un spējām atrast mācību programmas. Skolēni tam ir gatavi.

«Projektu nedēļas laikā viens no 8.klases skolēniem veidoja Android lietotni par mūsu skolu. Trīs 6.klases skolēni izveidoja mājaslapu par tūrismu Siguldā, turklāt angļu valodā. Skolēni var radīt zilus brīnumus,» stāsta Edgars Bajaruns, Siguldas pilsētas vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotājs. Viņa vadītajās vēstures stundās skolēni skatās trīsdimensiju filmas, paši datorā veido trīsdimensiju pilsētu modeļus, regulāri taisa infografikas. Tā kā skolā Bajaruns nevar mācīt programmēšanu, jo viņam nav atbilstošas izglītības, viņš to dara Microsoft programmēšanas skolā 7.-9.klašu skolēniem.

Industrijas atbalstīti

Ideja par Microsoft programmēšanas skolu Edgaram radās, kad viņš 2011.gadā kā Iespējamās misijas skolotājs vasarā strādāja uzņēmumā Microsoft. Uzņēmums to atbalstīja, un, kad pagājušā gada vasarā atskanēja aicinājums 7.-9.klašu skolēniem pieteikties šādā skolā, atsaucās vairāk nekā 200 interesentu. Microsoft apņēmās 23 skolēniem iemācīt galveno programmēšanas valodu pamatus tā, lai viņi spētu izveidot Windows 8 lietotnes. Mācības notiek divreiz mēnesī sestdienās.

Kodu māca programmēšanas principus, bet šeit radītās programmas nav lietojamas ārpus Kodu, skaidro skolotājs Edgars, savukārt «mūsu ideja – uzreiz mācām programmēšanu».  «Sākām ar teksta iezīmēšanas valodu HTML un lapu veidošanas valodu CSS, pielikām klāt programmēšanas valodu JavaScript, un jau trešajā mēnesī bērni sāka lietot aplikāciju radīšanas rīkus Visual Studio. Līdz maijam bērni būs izstrādājuši gatavas lietotnes Windows 8 tirgum. Idejas ir – virtuālais tūrisma ceļvedis, programma latviešu valodai, kas palīdz apgūt diktāta rakstīšanas prasmi, karātavu spēle, stundu saraksta veidotājs. Visas ļoti praktiskas lietotnes. Sabiedrībā valda uzskats, ka programmēšana ir baigs kosmoss, bet pieredze rāda, ka īsā laikā bērni var iemācīties veidot lietotnes.»

Tagad Edgara mērķis ir izstrādāt mācību programmu tiem skolotājiem, kuri gribētu līdzīgā veidā mācīt programmēšanu saviem audzēkņiem. Ļoti iespējams, ka Microsoft atbalstīs Edgara iniciatīvu, jo uzņēmumam ir programma Partners in learning, kuras mērķis ir veicināt izglītības attīstību. Tā mājaslapā ir virkne brīvpieejas rīku skolēniem un skolotājiem, tieši te Līga Krūmiņa arī atrada Kodu. Pēc Microsoft Latvia izglītības programmas vadītājas Anitas Zorgenfreijas stāstītā, uzņēmums skolotājiem piedāvā arī tehnoloģiju lietošanas prasmes Virtuālā klasē tiešsaistes semināros, kuros reģistrējušies gandrīz 400 Latvijas skolotāju. Ne tikai informātikas, bet visdažādāko mācību priekšmetu. «Pārsvarā viņi māca nevis programmēšanu, bet algoritmiskās domāšanas pamatus, lai bērniem vēlāk būtu viegli apgūt programmēšanu,» stāsta Zorgenfreija. «Skolotāji ar šiem dažādajiem rīkiem panāk, ka skolēni aizraujas, kļūst ieinteresēti darīt arvien vairāk un vairāk. Acīmredzot pedagogi redz jēgu mācīt bērniem programmēšanas pamatus tā, lai viņi saprastu, kas slēpjas aiz cipariem, burtiem un to kombinācijām.» Viņai pat patīk, ka skolotāji šos tehnoloģiju rīkus apgūst, neviena nemudināti, jo «aizrautspējīgs skolotājs ir pārmaiņu aģents skolās». Taču vienlaikus viņa atzīst – ja mācīšanās nav strukturēta, skolēni un arī skolotāji programmēšanai vajadzīgo informāciju sagrābsta.

Apzinoties to, ar tehnoloģiju uzņēmuma Accenture finansiālu atbalstu Latvijas Informātikas skolotāju asociācija izveidojusi projektu Start it, kas dod iespēju 200 Latvijas skolotājiem apgūt programmēšanas pamatus, kā arī izveidot metodisku programmēšanas mācību programmu, kas no šāgada septembra bez maksas būs pieejama gan skolotājiem, gan skolēniem. Pirmo reizi tiek radīti šādi mācību materiāli latviešu valodā.

Joprojām 2002.gada standarti

Latvijas skolās mācību priekšmets Informātika ir obligāts kopš 1985.gada. Tā standarti, pēc kuriem pašlaik māca skolās, izstrādāti 2002.gadā. To uzzinot, rodas priekšstats, ka Valsts izglītības satura centrs krietni atpaliek no tā, kas jau pašlaik notiek skolās pēc pašu skolotāju iniciatīvas. «Pārstrādāt informātikas standartus vajadzēja jau sen, tehnoloģijām jābūt daļai no mācību procesa. Mēs atpaliekam no tā ātruma, kādā griežas pasaule,» komentē skolotājs Bajaruns. 

Tomēr par informātiku atbildīgais centra speciālists Vēzis nepiekrīt, ka standarti atpaliek. Viņš izstāsta, ka informātikā, ko apgūst no 5. līdz 7.klasei, pēc tam 8. un 9.klasē, iemāca strādāt ar biroja lietotnēm, internetu, iepazīstina ar drošības noteikumiem. Vidusskolā ir divi mācību priekšmeti – informātika, kurā nostiprina pamatskolā iegūtās zināšanas, un programmēšanas pamati, kuram ir izstrādāts standarts kā fakultatīvam mācību priekšmetam.

Tomēr visi Ir aptaujātie skolotāji un izglītības speciālisti ir vienisprātis, ka šī ir ļoti novecojusi pieeja. Tehnoloģijām un dažādām digitālajām mācību programmām un rīkiem jākļūst par daļu no mācību procesa, veicinot loģiskās domāšanas attīstību jau no pirmajām klasēm. «Pēc informātikas standartiem, bērniem jāmācās darboties ar Word, Excel un PowerPoint programmām, strādāt internetā un elektroniskajā pastā, izveidot jaunas mapītes un apstrādāt fotogrāfijas. Taču daudzi pirmklasnieki to jau prot, katrā ziņā līdz 5.klasei teju ikviens šīs lietas jau ir apguvis. Vēl lielāka problēma ir tā, ka vidusskolas mācību programma daļēji dublē pamatskolā informātikā mācīto,» neapmierināts ir Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas valdes loceklis Oskars Lūsis. Viņš norāda uz kādu paradoksu – informātika pēc būtības ir zinātne, kas saistīta ar loģiku un algoritmiem, bet no tā visa skolas programmās nav nekā.

Redzot, kā mainās tehnoloģijas, ir liela iespējamība, ka tām zināšanām, ko pašlaik skolā apgūst, skolu pabeidzot, vairs nebūs jēgas. Lūsis norāda – kad tagadējais 5.klases skolēns 2020.gadā pabeigs vidusskolu, visticamāk, viņa zināšanas par teksta apstrādi Word un galda datora sistēmbloka galvenajām sastāvdaļām būs neglābjami novecojušas. Vēl nesen bija pašsaprotami informāciju saglabāt disketēs, bet jau tagad reti kurš mēģina visu salikt zibatmiņās, vairākums izmanto mākoņdatošanu. «Mēs uzskatām, ka jāmāca domāšana, nevis tas, kā apieties ar konkrētu tehniku,» informātikas skolotāju vārdā saka Oskars Lūsis. 

Lai gan Vēzis zina, ka skolotāji jau sen strādā ārpus VISC standarta rāmjiem, viņā nav azarta pārmaiņām. «Es neredzu jēgu masveidā mācīt programmēšanu no 1.klases. Mēs varētu iepazīstināt ar programmēšanu, sākot no piektās, sestās vai septītās klases. Bet es nedomāju, ka tam vajadzētu būt obligātam mācību priekšmetam visās skolās,» saka Vēzis. 

Paradoksāls ir fakts, ka paralēli darbam VISC Vēzis ir arī Latvijas Universitātes asociētais profesors, kurš strādā Datorikas fakultātē. Viņš zina stāstīt, ka LU pēdējos 20 gados ir sagatavoti vairāk nekā 300 programmēšanas skolotāju. «Varētu gan būt, ka daļa no viņiem māca tikai informātiku un nemāca programmēšanas pamatus. Tādi skolotāji, kas māca programmēšanas pamatus, šā mācību gada sākumā bija 173. Informātikas skolotāji – 1150. Rēķinu, ka ir kādas 150 vidusskolas, kur māca programmēšanas pamatus,» stāsta Vēzis. Kamdēļ gatavot programmēšanas skolotājus, ja standarti paredz mācīt darbu ar biroja lietotnēm? «Jebkurā gadījumā iniciatīvai standartu izstrādē jānāk no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tā ir politikas plānotāju, nevis VISC izšķiršanās,» saka Vēzis. 

Radikāli pretēja ir Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieces Evijas Papules informācija. Viņa stāsta, ka VISC jau veido «konceptuāli jaunu, 21.gadsimta kompetencēm atbilstošu izglītības standartu», kas paredz digitālo prasmju, arī programmēšanas, iestrādi mācību saturā jau pamatskolas izglītības posmā. «Skaidrs, ka standarti un pieeja ir novecojuši,» saka Papule, solot līdz 2017.gadam pārstrādāt informātikas standartus, taču tā, lai darbu ar tehnoloģijām bērni apgūtu dažādās, piemēram, dabaszinātņu un matemātikas stundās. «Jebkurā mācību priekšmetā būtu jāizmanto skolā pieejamās tehnoloģijas – tam jābūt tikpat pašsaprotamam kā higiēna. Skolas, kas būs izvēlējušās matemātikas vai dabaszinības mācīt padziļināti, programmēšanu varēs iestrādāt savā mācību saturā jau pamatskolas līmenī.» Viņa gan pagaidām nezina, vai pēc trim gadiem programmēšana Latvijas skolās būs atsevišķs mācību priekšmets, vai arī pamatskolā to mācīs matemātikā un dabaszinātnēs un tikai vidusskolā tas būs izcelts no citu mācību priekšmetu satura. Tas ministrijā vēl neesot izdiskutēts.

Palīgi programmēšanas apguvei

Kodu Game lab. Programmēšanas apguvei

Turtle logo for Kids.  Soli pa solim iepazīstina bērnus ar programmēšanu

Code.org.  Mācību rīks, kas iepazīstina ar programmēšanas pamatiem 

21st Century Learning Desing App. Dizaina izveide lietotnēm

Corinth Micro Plant. Interaktīva izglītojošā lietotne bioloģijai

Critical Thinking Teaching Guide. Māca kritisku pieeju informācijas atlasē

Geo Gebra. Ģeometrijas, algebras, statistikas uzdevumu lietotnes

Math Worksheet Generator. Matemātikas testu radīšanai

10 populārākās programmēšanas lekciju vietnes

Treehouse. Vietne, kur apgūt mājaslapu izveidi

Codecademy. Interaktīvs, jautrs veids programmēšanas apguvei kopā ar draugiem

Code School. Programmēšanas skola profesionāļiem

Udacity. Programmēšanas problēmu risināšana pazīstamu profesionāļu vadībā

Coursesa. Datorzinātnes nodarbības bez maksas

RubyMonk. Interaktīvas konsultācijas programmēšanā

Khan Academy. Programmēšanas nodarbības skolēniem

Scool of Webcraft.  Vietne mājaslapu veidošanas apguvei

Google Code University. Instrukcijas, konsultācijas, kursi

Orientation to Android Training. Nodarbības, lai apgūtu Android lietotņu izveidi

Kas kontrolē spaisa tirgu?

Posted on aprīlis 2, 2014 by - Analīze

Kamēr politiķi gadiem piever acis uz spaisa biznesu un policija bezspēcībā plāta rokas, kontroli pār šo tirgu pārņem organizētā noziedzība

Bariņš jauniešu neapmierināti mīņājas pie veca koka nama Miera ielā netālu no kluba Piens. Metāla žalūzijas pusatvērtas, taču tirdzniecības lodziņu neviens netaisa vaļā. Tāpēc neizdodas noskaidrot, vai šeit joprojām saimnieko firma Green Choice Baltic. Jau pagājušās nedēļas Ir rakstā Pilnīgi legāla nāve vēstījām, ka firmas ik pēc laika tiek nomainītas, jo virknei saimnieciskā darbība ar VID lēmumu ir apturēta, taču biznesa slēptie saimnieki atrod arvien jaunas adreses un cilvēkus, aiz kuru izkārtnes turpināt darbu. Kas stāv aiz šo firmu viendienīšu ķēdes un saimnieko ienesīgākajās «točkās» pie centrālās stacijas un naktsklubiem?

Valsts policijas rīcībā ir informācija, kas aiz tā visa stāv, intervijā Ir saka Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. «Tie cilvēki, kas slēpjas aiz uzņēmumiem, mums ir zināmi. Mums ir arī zināmas iestrādnes, bet par viņiem mums nav tiesību runāt, jo ļoti daudz kas ir saistīts gan ar izmeklēšanas procesu, gan ar operatīvo darbu, kas ir valsts noslēpums,» saka Grišins. Taču viņš neslēpj, ka pēdējo gadu laikā spaisa biznesam pievērsušies īsti noziedzīgās pasaules «profesionāļi».

«Daudzi cilvēki, kas bija pretrunā ar likumu, saprata, ka ir tāds bizness kā narkotisko vielu tirdzniecība, kur var ar mazām investīcijām iegūt labu peļņu,» stāsta Grišins. Peļņa spaisa biznesā esot 500-700%, un, tā kā kopējais pieprasījums pēc narkotikām nav mainījies, pēdējā laikā manāma cīņa par šo tirgu.

«Cilvēki ar jaunajām psihoaktīvajām vielām sāka ienākt tirgū un ieņemt noteiktu nišu, kas savukārt nepatīk organizētajai noziedzībai, kas jūtas apdraudēta, ka samazinās vai nākotnē varētu samazināties viņu tirgus.» Starp šiem vieglas peļņas tīkotājiem un bandītiem notiekot sīva cīņa, par ko vedina domāt gan automašīnu dedzināšana, gan fiziskas ietekmēšanas gadījumi, un, pēc Grišina domām, organizētā noziedzība agri vai vēlu šo rūpalu pārņems. «Vai viņi būs publiski tirgotāji vai aizies pagrīdē, viņi neļaus darboties katram, kas to vēlas. Tiem cilvēkiem, [kas pašlaik tirgo spaisu], ir divas iespējas – vai nu aiziet no tirgus vai pakļauties visiem tiem nerakstītajiem likumiem, kas noziedzībā ir.»

Valsts policija ar nepacietību gaida grozījumus Krimināllikumā, kas beidzot paredzēs kriminālatbildību par jauno psihotropo vielu tirdzniecību un ļaus policijai rīkoties. Pirmo soli šajā virzienā Saeima spēra pagājušajā ceturtdienā, otrajā lasījumā atbalstot šādu sodu ieviešanu, bet pagaidām nav zināms, kad plānots galīgais lasījums. Tāpat darbu atvieglotu automātiska aizliegto jauno psihotropo vielu saraksta papildināšana ar tām vielām, kas atklātas citās ES valstīs, taču šāda priekšlikuma grozīt likumu pagaidām politiķu darba kārtībā nav.

Īpašniekos arī recidīvists

Pagaidām spaisa bizness atklāti turpinās. Tāds tas ir arī firmai Green Choice Baltic, kuras paspārnē ir raksta sākumā minētā Miera ielas «točka». Firma pašlaik ir reģistrēta kādā dzīvoklī Vecmīlgrāvī. Uzņēmumu reģistrā kā tās darbības profils norādīti taksometra pakalpojumi, tās vienīgais īpašnieks patlaban ir Vladimirs Vilazovskis, bet firmas valdes loceklis līdz šāgada martam bija Konstantīns Ivanovs, kurš ir vēl vienas spaisa tirdzniecībā iesaistītas firmas Kostendo kapitāldaļu īpašnieks.

Green Choice Baltic ir vienīgais uzņēmums, kas jebkad juridiski piederējis 39 gadus vecajam Vilazovskim, taču, pēc neoficiālās informācijas, kas ir žurnāla Ir rīcībā, tieši viņš ir viens no cilvēku grupas, kas organizē lielu daļu spaisa tirdzniecības Rīgā. Pagājušajā nedēļā rakstā Pilnīgi legāla nāve jau minējām piecas spaisa tirgoņu firmas Bongi, Nokla, Daris 2, Rick Ross, Monby, kas reģistrētas necilā namiņā Mellužos. Šīs firmas pārrauga vismaz septiņas tirdzniecības vietas Rīgā, to darbu organizējot Vilazovskis un ar viņu saistīti cilvēki.

Par Vilazovski pieejama skopa informācija – mediju uzmanības lokā nonācis 2002.gadā. Toreiz Rīgas Balss vēstīja par neparasti maigu Rīgas apgabaltiesas spriedumu – lai gan pie Vilazovska atrasti 0,159 grami heroīna, tiesa viņu attaisnoja, jo šis pašvaldības policistu klātbūtnē izņemtais heroīns netika atzīts kā pierādījums. Pēc laikraksta teiktā, iepriekš Vilazovskis tiesāts trīs reizes – 1991.gada novembrī par zādzību notiesāts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un pārbaudes laiku uz diviem, bet jau 1992.gada aprīlī pārbaudes laikā atkal izdarīja līdzīgu noziegumu, par ko piespriesta brīvības atņemšana uz diviem gadiem. 1996.gada aprīlī viņš uz pieciem gadiem notiesāts par izvarošanu. No ieslodzījuma atbrīvots 2000.gada maijā, bet ļoti drīz – septembrī – aizturēts par narkotiku glabāšanu.

Vai Vilazovskis nonācis likumsargu redzeslokā arī pēc 2002.gada, nav zināms, jo Valsts policija nekādu informāciju nesniedz un nekomentē arī viņa lomu spaisa biznesā. Vienlaikus Grišins uzsver – pēdējo gadu laikā noziedznieku pasaule mainījusies, un «jau pagājuši tie laiki, kad lielāka autoritāte un ietekme ir tam, kurš ilgāk sēdējis». «Bieži vien lielāka ietekme ir naudai. Šajā kontekstā es vēlētos pateikt, ka ir cilvēki, kas nav sēdējuši cietumā, bet sadarbojas ar organizēto noziedzību, un viņiem ir ļoti liela ietekme.»

Ir neizdevās Vilazovski nedz sastapt viņam piederošajā dzīvoklī Pārdaugavā, nedz arī sazvanīt uz firmas tālruni. Mājas iemītnieki zināja stāstīt, ka Vilazovskis tur reti parādoties – dzīvokli izīrējis, bet pašu vēl nesen šajā adresē neveiksmīgi meklējusi policija. Varbūt nejaušība, taču Vilazovska dzīvoklis pēdējā laikā vairākkārtīgi dedzis, līdzīgi kā citu šā rūpala biznesmeņu manta. Vai tajā būtu vainojamas konkurences cīņas vai kādi sadzīviski apstākļi, nav zināms.

Vēl viens uzņēmējs, kuram saskaņā ar neoficiālo informāciju, kas ir žurnāla Ir rīcībā, ir lielāka loma legālo narkotiku biznesā nekā vienkārši vienas firmas darba organizācija, ir 33 gadus vecais Sergejs Perepelkins. Arī viņam formāli pieder tikai viena lata SIA NDVS Viktoria, kas nodarbojās ar legālo narkotiku tirdzniecību Maskavas ielā. Firmai piederošajā bodītē pērnā gada nogalē notika ugunsgrēks.

Kādas ir šo uzņēmēju tirgus daļas un kas ir pārējie ietekmīgie spēlētāji, nav zināms. Policija šo informāciju nekomentē, tikai norāda, ka pašlaik neviena no grupām neesot tiktāl nostiprinājusies, lai kontrolētu vismaz pusi spaisa tirgus. Kā jau vēstīts, patlaban Rīgā ir vairāk nekā 35 spaisa tirdzniecības vietas, to skaits pastāvīgi mainās un pēdējā laikā atkal aug.

Krēsliņam – trīs vielas

Sīkāku informāciju policija joprojām neatklāj arī par Jāņa Krēsliņa aizturēšanu un viņa vadītajā auto atrastajiem spaisa krājumiem. Kad pagājušajā nedēļā Ir publiskoja šo informāciju, aizturētā tēvs, Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš (NA) nolika mandātu, lai nemestu aizdomu ēnu uz partiju.

Tomēr Ir rīcībā esošā informācija liecina – automašīnā izņemtie augu maisījumi Jāņa Krēsliņa aizturēšanas brīdī 4.februārī jau atradās aizliegto jauno psihotropo vielu sarakstā.

Izņemti 464,5 grami vielas AB-FUBINACA, kas Latvijā aizliegta kopš pērnā gada 20.decembra, kā arī 31,5 grami kopā sajauktu vielu AKB48 un 5F-AKB48. Arī AKB48 ir pagaidu aizlieguma sarakstā no 20.decembra, bet 5F-AKB48 ir pirmā viela, kas pērn šajā sarakstā iekļauta un Latvijā to nedrīkst ne tirgot, ne glabāt jau kopš pagājušā gada 14.novembra. Pagaidām trūkst detaļu par pārējiem lietas apstākļiem, jo sākotnējā informācija liecināja, ka mašīnā atrasti nepilni divi kilogrami spaisa. Tiesa, deputāta dēlam par šo psihotropo vielu apriti tiesas priekšā nebūs jāstājas, jo politiķi ir ilgstoši novilcinājuši spaisa kriminalizēšanu.