Autors: Nellija Ločmele

Birums

Atceros nesen tviterī redzētu video ar pārsteidzošu atklājumu. Putni kādā telekomunikāciju iekārtā bija ierīkojuši slēptuvi, traucējot sakarus, — kad montieris staba galā atskrūvēja vāku, milzīgā straumē laukā gāzās ozolzīles, gluži kā varens ūdenskritums. Kaut kas līdzīgs — tikai ne tik izklaidējoši naivs — vērojams šobrīd pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme. Montieri (lasi — auditori un KNAB) ir sākuši skrūvēt vaļā vāku, un laukā čupām vien gāžas sasmakuši korupcijas lēveri.

Atbilžu pagaidām nav, lielākoties ir jautājumi.

Kāpēc Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājam būtu ar noslepenotu līgumu kā Rīgas satiksmes «konsultantam» jāsaņem finansiāla piešprice no pašreizējiem domes saimniekiem? Šis fakts nekādi nevairo uzticību godīgam vēlēšanu procesam, tieši otrādi — rada nopietnas šaubas par atbildīgās amatpersonas neatkarību.

Kāpēc Rīgas satiksme aizvadīto desmit gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 200 miljonus eiro par e-talonu sistēmas uzturētāja Rīgas karte pakalpojumiem, bet liela daļa šīs summas — gandrīz 22 miljoni eiro — nav atrodami šī kopuzņēmuma oficiālajā apgrozījumā? Kā tas ir iespējams un pie kā tad šī nauda nonākusi? Ne viens, ne otrs uzņēmums nevarēja Ir sniegt atbildi, tātad būs jāturpina to meklēt.

Bet aiz šiem un vēl daudziem citiem konkrētu atbilžu meklējumiem, protams, stāv konceptuāls jautājums — vai rīdzinieku vairākums tiešām atbalsta šādu pārvaldību galvaspilsētā? Kamēr KNAB turpina izmeklēt iespējamo noziegumu ķēdi Rīgas satiksmē, vēlētājiem jāpieslēdzas pilsētā notiekošajam, jo ir iespējams, ka nākamās domes vēlēšanas sagaidīsim ātrāk nekā pēc diviem gadiem

Pirra uzvara

Atkāpies! Ar šādu rezultātu beigusies vētra Rīgas Satiksmē, ko pagājušajā nedēļā izraisīja valdes vadītāja Anrija Matīsa atklātība intervijā žurnālam Ir par uzņēmumam draudošo maksātnespēju un auditā atklāto naudas izšķiešanu. Dažas dienas ilgušo publisko pamieru ar Rīgas mēru otrdien Matīss pārtrauca, uzrakstot atlūgumu. Turklāt paziņoja, ka attiecībām ar Saskaņu šis solis nevarot kaitēt, jo nekādu attiecību ar partiju Matīsam neesot jau kopš vēlēšanām, kurās viņš neiekļuva Saeimā.

Cik var izlobīt no iesaistīto pusvārdiem, Matīss nav gatavs strēbt RS gadiem vārītos mēslus, kamēr galvenais pavārs Ušakovs pošas gruzdošo mēra krēslu iemainīt pret siltu vietiņu Eiroparlamentā. Kā Matīsa pēcteci domes vadība jau atradusi mazpazīstamu juristu, kurš agrāk bijis pašvaldības policists, bet tagad māca studentiem publisko iepirkumu tiesības. Nekādu konkursu un caurskatāmības — vienu ielikteni žigli nomaina ar citu īstā «varas vertikāles» garā.

Atgriezies! Gluži pretējs, bet tāpat nepatīkams process nupat noticis Latvijas Bankā, kuras vadībā atjaunots korupcijā apsūdzētais Ilmārs Rimšēvičs. Eiropas Savienības Tiesa Rimšēvičam piemēroto drošības līdzekli — aizliegumu uz laiku pildīt pienākumus — pielīdzināja atbrīvošanai no amata un prasīja pierādījumus Latvijas izvirzītajām apsūdzībām. Prokurore nebija gatava šos būtiskos pierādījumus izlaist no rokām, lai tie pāragri nenonāktu pie Rimšēviča, tāpēc valsts zaudēja ES Tiesā. Tas ir nepatīkami, taču jāatceras — īstā tiesa par kukuļņemšanas apsūdzību Rimšēvičam ir tikai priekšā. Laiks rādīs, vai nule piedzīvotā viņam nav Pirra uzvara.

Dzirksteļo…

Kad divus elektrības vadus ar plikajiem metāla galiem sastrīķē vienu pret otru, var tikt pie maza salūta… un visā mājā izsist korķus. Tādi pretrunu uzšvirkstējumi šonedēļ Latvijā nāk no vairākām malām — jātur acis vaļā, vai īssavienojums neuzkarst par ugunsgrēku.

Viens šoferis šonedēļ atklāti Delfos Domburam un visai Latvijai izstāstīja, ka labklājības ministres vīra uzņēmumā saņēmis aplokšņu algu, kamēr viņa turpat džipā blakus sēdējusi. Ministre gan atkāpties netaisās! Redzēsim, cik ilgi partneri un vēlētāji piecietīs tādu sviluma smaku Ministru kabinetā.

Trīs augsti tieslietu jomas bosi — ģenerālprokurors, KNAB priekšnieks un tieslietu ministrs — šonedēļ skaidroja, kā gan tā varēja gadīties, ka Latvija nav Eiropas Savienības Tiesai iesniegusi pierādījumus par Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča kukuļņemšanu, tāpēc šī tiesa tagad kā nepamatotu atcēlusi Rimšēvičam uzlikto aizliegumu ieņemt amatu. Tagad jutīsim, kā gruzd likumsargu reputācija un valsts gods, kad pie valdības nupat apsolītā «kapitālā remonta» bankās ķersies korupcijas aizdomu apšmulētais priekšstrādnieks Rimšēvičs.

Bet ar atklātu liesmu jau deg Rīgas rāte un pašvaldības uzņēmums Rīgas Satiksme, kas tūlīt martā var sagaidīt maksātnespēju, ja dome nepiesviedīs kārtējos miljonus. Nils Ušakovs nav kapteinis, kas grims kopā ar degošo kuģi, — abi ar bijušo vicemēru Ameriku nolēmuši glābiņu meklēt Eiroparlamenta vēlēšanās. Redzēsim, vai Saskaņas vēlētāji uzsauks Nilam un Andrim brīvbiļeti uz Briseli, kamēr viņu pēctečiem tepat Rīgas domē var nākties izlemt par transporta brīvbiļešu atcelšanu pašiem vēlētājiem.

Mīti ēdienkartē

Grūti noticēt, ka valdībā par labklājību un nevienlīdzības samazināšanu var atbildēt cilvēks, kura ģimenes uzņēmumā maksātas aplokšņu algas (vismaz tā žurnālistiem ir apliecinājuši šādu algu saņēmēji). Tomēr valdība pēc Saeimas vēlēšanām tapa tik ilgi un grūti, ka visas ētikas latiņas nespēja noturēties vietā. Tā nu Ramona Petraviča vada Labklājības ministriju un visus pārmetumus atraida ar komentāru, ka nelabvēļi viņu kā sievieti izraudzījušies par mērķi, lai uzbruktu partijai KPV LV.

Intervijā iztaujājam ministri gan par algām, gan politiskajiem plāniem. Aplokšņu algu izplatība Latvijā ministrei šķiet drīzāk mīts. Toties, vaicāta par to, vai Latvijai būtu jāratificē Stambulas konvencija, Petraviča saka «nē» un neslēpj — saredz tajā «genderisma» riskus, vai tik jau bērnudārzos mazuļiem nesāks mācīt katram brīvi izvēlēties dzimumu. Lūk, šāda mītu un realitātes proporcija jaunajā politiskajā ēdienkartē — labu apetīti!

Īstā recepte

Prokurors šonedēļ noslēdzis debašu runu kādā senā un ciniskā korupcijas lietā — savulaik Bērnu slimnīcas remontu konkursos tika speciāli sadārdzinātas tāmes, lai naudu pārpumpētu politiķu koferos — ar secinājumu, ka nevienam cietumā nebūtu jāsēž. Jo ilgs laiks jau pagājis, un naudas sodi esot pareizāki šādā mantiskā noziegumā. Vai tiešām tāda ir prokuratūras recepte korumpantiem? Tad jau atliek nākamajā iepirkumā ietāmēt kādu naudiņu sodam, un sistēma tik ripo uz priekšu.

Pieminu šo svaigo faktu, jo tas sasaucas ar vairākām šī numura tēmām. Vispirms — ar gumijas stiepšanas virtuoza Lemberga krimināllietu, kuras iztiesāšanai šonedēļ aprit desmit gadi. Un lieta joprojām nav pabeigta pirmajā instancē! Tiesā visi izskatās paguruši, vienīgi Lembergs apmierināts smaida. Patiesībā apsūdzības ir smagas un parāda, kā Lembergs ar kompanjoniem ir darbojies, lai savu varu pašvaldībā pārvērstu naudas straumēs uz ārzonu firmām, kas slēpti pieder pašam vai ģimenei un kontrolē daudzus Ventspils uzņēmumus. Ja pēc tik biezas pierādījumu kaudzes arī šajā lietā beigās izrādītos, ka pagājis pārāk ilgs laiks, lai kādu sēdinātu cietumā, tā būtu nabadzības apliecība Latvijas likumsargiem.

Te nonākam pie jaunās valdības izceltā mērķa — tiesiskuma. Šajā numurā intervējam tieslietu ministru Bordānu, kurš sācis sistēmas auditu, lai novērstu robus ekonomisko noziegumu atklāšanā un sodīšanā. Līdzīgi par korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanu kā īsto ceļu uz Latvijas turīgumu runā iekšlietu ministrs Ģirģens. Šie vārdi ir ļoti svarīgi, bet tie gudri un ātri ir jāpārvērš stingrā rīcībā, īstās pārmaiņās.

Kleptokrātu drudzis

Pirms sešiem gadiem Rīgas mērs Nils Ušakovs iesūdzēja tiesā žurnālu Ir, jo mūsu komentētājs Aivars Ozoliņš bija nodēvējis viņa vadīto domi par kleptokrātisku un mēram tas šķita goda aizskārums. Daudz plašāk lietots Latvijā ir oligarhu vārds, bet kleptokrātija arī nav nekas svešs — tā dēvē pārvaldi, kurā varu kontrolē šaura korumpantu grupa.

Tolaik bija 2012. gads, Saskaņas un Šlesera partijas koalīcija valdīja Rīgā jau trīs gadus un neatlaidīgi uzņēma apgriezienus. Būvēja sistēmu pašvaldības naudas pārpumpēšanai, mediju pirkšanai, sabiedrības viedokļa veidošanai, gribas teikt, valsti valstī. Protams, neatkarīgi žurnālisti ar saviem jautājumiem un komentāriem šajā sistēmā neiederējās.

Tomēr Rīga nav valsts valstī. Nācās patērēt laiku tiesu gaiteņos, bet Ir uzvarēja Ušakovu tajā prāvā par goda un cieņas aizskaršanu. Kopš tam arvien jauni un jauni korupcijas fakti uzpeld Rīgas pašvaldībā kā netīri eļļas pleķi, kurus nav iespējams paslēpt ūdenī, lai cik saduļķots tas būtu.

Rīgas Satiksmes skandāls — kriminālprocess par korupciju veselos trijos sabiedriskā transporta iepirkumos — kopš decembra krata domi kā drudzis. Aiz restēm jau vairāk nekā mēnesi sēž pašvaldības uzņēmuma amatpersonas un Rīgas «biznesa elites» pārstāvji, bet KNAB izmeklētāji pierādījumus šajā lietā meklējuši gan pie vicemēra Amerika, gan mēra Ušakova. Protams, kleptokrāti varu paši neatdod — tā ir viņiem jāatņem, caur tiesu vai vēlēšanām.

«Brāļu karš» KPV LV

Neordināra situācija — tik bikli KPV LV konfliktu nodēvējis Saeimas deputāts un aktieris Ivars Puga, kaut gan kaislības Saeimas otrajā lielākajā frakcijā nupat neatpaliek no skatuves drāmām. KPV frakcija 23. janvārī sašķēlās balsojumā par uzticību Krišjāņa Kariņa valdībai, kurā trīs ministri nāk no pašas KPV rindām — par balsoja 11 deputāti ar partijas dibinātāju Artusu Kaimiņu priekšgalā, bet pieci bija pret, to skaitā agrākais premjera kandidāts Aldis Gobzems un valdes locekle Linda Liepiņa. Rezultātā KPV ir valdošajā koalīcijā, bet vienlaikus arī opozīcijā.

Šo pretrunu vēl varētu atrisināt, mazākumu izslēdzot no frakcijas, taču nežēlīgs karš sācies partijas līderu starpā. Jau debatēs par valdību Gobzems pavēstīja, ka šī esot zaudētāju valdība un konkrēti Kaimiņš esot zaudējis viņa draudzību. Par Vienotības atbalstītāju Kaimiņš pēkšņi esot kļuvis tāpēc, ka viņa vienīgais mērķis esot nepieļaut savu izdošanu kriminālvajāšanai KNAB izmeklētajā kriminālprocesā par nelegālu partijas finansēšanu. Vēlāk Gobzems kāpa tribīnē otrreiz, lai paziņotu, ka pirms vēlēšanām Kaimiņš viņam trīs citu kolēģu klātbūtnē piedāvājis KPV naudas trūkumu atrisināt, pieņemot nelegālus ziedojumus no Rūdolfa Meroni (agrākā Aivara Lemberga advokāta, kurš vēlāk liecinājis par viņa slēptajām shēmām). «Rūdolfs ir gatavs dot 100 tūkstošus eiro… Tika organizēts Oskars, lai šo naudu atmazgātu. Mēs visi pateicām «nē»,» Gobzems paziņoja, bet pēc tam atteicās medijiem nosaukt iesaistīto vārdus vai citas detaļas. Kaimiņš Ir pavēstīja, ka Gobzems melo, taču tālākos komentāros neielaidās. Pēc uzstāšanās Gobzems nekavējoties saņēma KNAB vadītāja Straumes aicinājumu uz biroju, kur 25. janvārī arī ieradās uz iztaujāšanu, bet medijiem pēc tam neko sīkāk paskaidrot atkal nevarēja — esot parakstījies par ziņu neizpaušanu.

Toties šonedēļ Gobzems paziņoja, ka vērsīsies Valsts drošības dienestā, jo esot notikusi nelikumīga viņa noklausīšanās Saeimas telpās. Runa ir par kādu Gobzema tikšanos ar Jaunās konservatīvās partijas kodolu vēl pērn decembrī valdības veidošanas laikā, kad Gobzems aizmuguriski kritizējis Kaimiņu. LNT svētdien vēstīja, ka šādu Gobzema sarunas ierakstu Kaimiņš nesen atskaņojis KPV frakcijas kolēģiem — kāds viņam to bija anonīmi nosūtījis e-pastā.

Kā tālāk strādāt, frakcija spriedīs šonedēļ, bet sociālajos tīklos jau ceļo video, kuros sašutuši atbalstītāji dedzina KPV simboliku, pārmetot nodevīgu ieplūšanu varas koalīcijā.

Jāprasa

Gandrīz četrus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām beidzot ar atvieglojuma nopūtu «varēja būt arī sliktāk» esam sagaidījuši jauno valdību. Taču atslābt nav pamata. Koalīcija ir tik raiba, ka grūtus reformu soļus tā spers tikai tad, ja jutīs vēlētāju elpu pakausī. Ja neko neprasīsim, neko arī nedabūsim.

Jau palasot valdības deklarāciju, ir skaidrs, ka partijām bijis pagrūti vienoties par darba virzieniem, bet konkrēto rīcības plānu izstrāde vēl tikai priekšā. Kādi būs šie plāni, un kādas ir jauno ministru vērtības — par to Ir iztaujās kabineta locekļus interviju sērijā, ko turpināsim trijos žurnāla numuros.

Šoreiz fokusā sociālā joma — veselība un izglītība. Ilze Viņķele negrib uzsprāgt uz mīnas jau pirmajā darba nedēļā, tāpēc ar atbildēm uz samilzušiem jautājumiem par rindām, tarifiem un algām nepārsteigsies, bet principiāli sola mainīt iepriekšējās valdības iedibināto «divu grozu» sistēmu veselības aprūpē. Ilgas Šuplinskas viedokļi par mazajām skolām un latgaliešu valodu jau uzvirmojuši ziņās ar drusku skandāla pieskaņu, taču sarunā pārliecināmies — ministres patiesā rūpe ir izglītības kvalitāte. Kā tieši to nepazaudēt aiz naudas, slodžu un atzīmju ciparu jūras, laikam īsti skaidrs vēl nav pašai ministrei. Uz sarunu aicinājam arī labklājības ministri Ramonu Petraviču — viņa piekrita, taču vēlāk pārcēla intervijas laiku uz februāri.

Turpinājums sekos!

Iesmērēts!

Aptuveni 100 neapmierinātu piketētāju, kas pie Saeimas nama jau otrdien pieprasīja vēl neapstiprinātās Kariņa valdības galu, ir mazākais pārbaudījums šīs koalīcijas darbā. Kašķi starp 100 Saeimas deputātiem — partijām un arī to iekšienē — noteikti rada lielāku berzi, kura neizbēgami kavēs nopietnu lēmumu pieņemšanu. Šīs berzes pārvarēšanai nākas pielietot veco labo iesmērēšanas metodi.

Redzamākā tās izpausme šīs valdības veidošanā ir amatos «iesmērēt» cilvēkus, kuri vēlēšanu sietu nav izturējuši, bet tik un tā jūtas absolūti neaizstājami.

Kad NA ministrs Gerhards pirms vēlēšanām paziņoja, ka vairs uz Saeimu nekandidēs, jo viņam ir svarīgāki darbi darāmi, naivie vēlētāji pieņēma, ka tās ir politiķa karjeras beigas. Tagad izrādās — Gerharda svarīgākais darbs ir ierotēt citā ministra amatā bez vēlēšanām.

Kad Attīstībai/Par vēlētāji svītroja kandidāti Viņķeli un pēcvēlēšanu rītā bilance rādīja, ka no pašas pirmās vietas sarakstā viņa ir nobīdīta uz pašu pēdējo, naivie vēlētāji secināja, ka šoreiz neies cauri nekādi vecās Vienotības triki «neievēlēta, bet pie varas» kā savulaik Solvitai Āboltiņai. Izrādās — no pēdējās vietas sarakstā tomēr ir vieta valdībā. Jo vēlētāju griba jau nav likums. Un arī vēlēšanās kandidējušais, bet aiz svītras palikušais NA saraksta Parādnieks nevienam nav kautrību parādā. Galu galā, lai celtu demogrāfijas līkni, vajadzīga uzdrīkstēšanās.

Negrasos te svērt katra profesionālo kompetenci, dedzīgumu vai caursišanas spējas. Taču viens ir skaidrs — «iesmērēti» ministri nerada vēlētājam balss vērtīguma sajūtu, tātad nevis ieeļļo, bet aizķepina demokrātijas gaņģus.

Jauna spalva

Valdībai šonedēļ sanākot uz pēdējo sēdi, premjers Kučinskis uz atvadām pasniedza kolēģiem simboliskas dāvaniņas — pildspalvas, lai arī turpmāk ir, ar ko parakstīt svarīgus lēmumus. Izskatās, ka darbu valdībā varētu turpināt tikai četri esošie ministri, tātad pārējie varēs izpausties brīvāk: kāds sacerēt disertāciju, cits šaha gājienus piefiksēt, vēl cits pēc sirds patikas nobloķēt rakstāmo un vairs nekad neko nerakstīt.

Tikmēr topošā koalīcija spriež par darāmajiem darbiem. Domājot par valsts budžeta ieņēmumiem un tiesiskumu, iesaku rūpīgi izlasīt jauno Ir pētījumu sēriju par nodokļu krāpšanu. Šajā žurnāla numurā izsekojam, kā PVN shēmās valsts budžetam garām aiziet summas, ar kurām mēs varētu atļauties ik gadu uzcelt jaunu Gaismaspili. Varbūt pat divas, jo kāds pieredzējis bijušais VID darbinieks skarbi atklāj: «Latvijā nav neviena [godīga] lielā būvniecības objekta, sākot ar Gaismaspili un beidzot ar VID māju, — visi lielie valsts projekti, viņos visos mazgāta nauda.» Viena lieta ir vispārīgi runāt par neiekasētiem nodokļiem, gluži cita — konkrēti izsekot, kā VID auditoru acu priekšā līdz 20 miljoniem ir uzauguši kādas būvmateriālu tirdzniecības kompānijas nodokļu parādi, šo nu jau maksātnespējīgo firmu padarot par otro lielāko nodokļu nemaksātāju valstī.

Vai par šo milzīgo krāpšanos kāds sēž cietumā vai vismaz uzlabo karmu piespiedu darbos? Pajautāsim to jaunajam finanšu ministram Reiram… kurš gan bija ministrijas priekšgalā tieši tolaik, kad šie miljonu parādi VID acu priekšā radās. Bet neatmetīsim taču cerības — tagad ministram būs jauna pildspalva!