plūdi
- Viedoklis
- 10.06.2025.
Ekstremāli laikapstākļi Eiropā – cik dārgi par tiem pērn samaksāja mājokļu īpašnieki un apdrošinātāji?
- Viedoklis
- 03.03.2025.
Izstrādāts ledus sastrēgumu veidošanās konceptuālais modelis klimata pārmaiņu apstākļos
- Pasaulē
- 15.01.2025.
Sala upuri
- Pasaulē
- 11.11.2024.
VIDEO: Vai Eiropa ir gatava nākotnes plūdiem?
- Viedoklis
- 10.06.2025.
Ekstremāli laikapstākļi Eiropā – cik dārgi par tiem pērn samaksāja mājokļu īpašnieki un apdrošinātāji?
Pēdējo gadu laikā Latvijā un Eiropā esam pieredzējuši arvien vairāk postošu dabas stihiju, kas iedzīvotājiem un pašvaldībām radīja lielus finansiālus zaudējumus. No vētrām un plūdiem līdz pat plašiem ugunsgrēkiem – šie notikumi liek pārvērtēt, cik labi esam sagatavojušies šāda mēroga dabas kataklizmām.
- Viedoklis
- 30.04.2025.
Lētākais ne vienmēr ir labākais – arī apdrošināšanā
Pēdējās desmitgadēs sabiedrības finanšu pratība ir būtiski pieaugusi, tajā skaitā zināšanas par apdrošināšanas nozari. Tomēr joprojām dominē vēlme pēc “ātrākā, lētākā un labākā” risinājuma, kas bieži objektīvi nav iespējams un diemžēl parasti notiek uz kvalitātes rēķina.
- Viedoklis
- 03.03.2025.
Izstrādāts ledus sastrēgumu veidošanās konceptuālais modelis klimata pārmaiņu apstākļos
Ledus parādību režīms Ziemeļu puslodes reģiona upēs, pie kurām pieder arī Latvijas upes, ir hidroloģiskā cikla neatņemama sastāvdaļa. Upju ledus veidošanās procesus nosaka klimatisko faktoru, hidroloģisko procesu un gultnes morfoloģijas mijiedarbība.
- Viedoklis
- 03.03.2025.
Nepieciešamas pārmaiņas meliorācijas politikā
Spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi vasarā, lietaini rudeņi, ziemas un pavasari, strauji kūstoši sniegi - plūdi mūsu dzīvi būtiski ietekmē jau šobrīd, un nākotnē klimata pārmaiņu rezultātā tie tikai pieaugs. Latvijas vadošās vides organizācijas*, analizējot principa “nenodarīt būtisku kaitējumu videi” piemērošanu un ieviešanu publiskos investīciju projektos, kas saņēmuši finansējumu no ES Atveseļošanās fonda līdzekļiem, uzskata, ka pašreizējā vadošā plūdu risku mazināšanas pieeja, kas vērsta uz to, lai pēc iespējas ātrāk plūdu ūdeņus novadītu no visām sauszemes teritorijām, izmantojot meliorācijas sistēmas, ir novecojusi. Tā neatbilst jaunākajām zināšanām par dabas procesiem un izpratnei par ilgtspējīgu ūdensresursu apsaimniekošanu.
- Pasaulē
- 15.01.2025.
Sala upuri
Katastrofālo dzīves apstākļu dēļ Gazā šoziem nosaluši daudzi zīdaiņi, jo tūkstošiem iekšēji pārvietoto bēgļu ir spiesti mitināties parastās teltīs, turklāt bieži applūstošos rajonos
- Pasaulē
- 11.11.2024.
VIDEO: Vai Eiropa ir gatava nākotnes plūdiem?
Vai Eiropa pēc postošajiem plūdiem Spānijas austrumos ir gatava klimata katastrofām nākotnē?
- Radars
- 06.11.2024.
Radars pasaulē
- Pasaulē
- 20.09.2024.
- Pauls Raudseps
Ārskats nr. 93: Daudzi mazi sprādzieni Libānā. Viens liels sprādziens Krievijā. Briselē dala krēslus
- Radars
- 18.09.2024.
Radars pasaulē
- Tēma
- 14.08.2024.
- Ilze Šķietniece
Jaunā realitāte
- Radars
- 14.08.2024.
Radars Latvijā
- Viedoklis
- 23.09.2024.
Dabas stihiju biežums arī Latvijā rada lielākas bažas par postījumiem
Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs atklāja neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, arī Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tagad katrs trešais[1] norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.
- Pasaulē
- 20.09.2024.
- Pauls Raudseps
Ārskats nr. 93: Daudzi mazi sprādzieni Libānā. Viens liels sprādziens Krievijā. Briselē dala krēslus
- Tēma
- 14.08.2024.
- Ilze Šķietniece
Jaunā realitāte
Pirms gada vētra plēsa jumtus un milzu krusas graudi kapāja mājas, mašīnas un sējumus Zemgalē. Kā izdevies atjaunot nopostīto, un kādas mācības esam guvuši? Jo eksperti brīdina — dabas stihijas piemeklēs arvien biežāk
- Radars
- 14.08.2024.
Radars Latvijā
Jelgavas pašvaldībai plūdu un vētras radītie zaudējumi pārsniedz 13 miljonus eiro, bet Bauskas novada pašvaldība piešķīrusi 303 240 eiro vētras radīto seku likvidēšanai.
