Mums jāpatur tiesības būt neiecietīgiem pret neiecietību, savulaik teicis slavenais liberālās demokrātijas aizstāvis Karls Popers. Loģiski – ja iecietība automātiski nozīmētu nespēju aizstāvēt sevi, tad dūres un lodes ātri zaudētu kaujā pret racionāliem argumentiem un tolerance ietu bojā līdz ar tās paudējiem.
Vērojot vairākus labi norūgušus vai briestošus konfliktus Latvijā, šķiet – tolerances robežas pie mums ir saplūdušas ar parastu gļēvumu vai sapiņķerētas kalambūros, kas atgādina nebeidzamus vistas un olas pirmsākumu meklējumus.
Klīstot dažādu valsts iestāžu atbildības labirintos, dienasgaismu jau gadiem nav ieraudzījis efektīvs risinājums tā sauktā spaisa ierobežošanai, kas sasniedzis epidēmijas apmērus un reāli apdraud veselas jauniešu paaudzes nākotni. Šajā spēlē «legāli» izrādās sinonīms «nāvējoši».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.