Uzņēmēji sāk saprast – labāk pašiem izstāties no karteļa, pirms Konkurences padome to atklāj un liek samaksāt par kaitējumu
Konkurences padome (KP) pēdējos gados nav snaudusi – ik pa brīdim dzirdam par jaunu, miljonos mērāmu sodu konkurences kropļotājiem. Pagājušajā nedēļā KP spēja pakļaut pat šķietami visvareno Rīgas brīvostu, kas būs spiesta ne tikai maksāt 600 tūkstošu eiro sodu, bet arī aiziet no velkoņu biznesa. Diemžēl valsts un pašvaldības nepavisam nesteidzas uzlabot stāvokli konkurences jomā. Gan par KP veiksmēm, gan par daudziem izaicinājumiem Ir iztaujā iestādes vadītāju Skaidrīti Ābramu.
Pēdējos gados KP uzlikusi vairākus lielus sodus par konkurences pārkāpumiem. Stājoties amatā, intervijā Ir teicāt, KP jādarbojas vairāk proaktīvi. Vai šie gadījumi ir proaktīvas rīcības piemēri?
Jo lielāki sodi, jo lielāka prevencija. Pro-tams, konkurences iestāde nesāk uzreiz ar baismonīgiem sodiem, jo ļoti labi zina – tirgus dalībnieku liela daļa nesaprot, kas ir Konkurences likums. Tas bijis secīgs attīstības posms, kad nonācām pie secinājuma, ka tirgum ir jādod signāls – lūdzu, uzvedieties atbilstoši konkurences uzvedības normām! Pateicoties skaļām lietām, lielajiem sodiem, gan sabiedrība, gan tirgus dalībnieki ir vairāk pamanījuši, ka ir tāds Konkurences likums un tā pārkāpšana ir nopietna [lieta].
Proaktivitāte ir ne tikai lielie sodi, bet arī tas, ka ejam pie uzņēmējiem, stāstām – tas ir mūsu luksusa piedavājums, izglītojam par brīvu. Mēs darām to, ko advokātu firmas dara par lielu naudu.
Ja lielie sodi ir sava veida prevencija, rezultātus jau jūtat?
Pozitīvi, ka kopš 2004.gada Konkurences likumā ir iecietības programmas iespēja, kas ir visās valstīs, kur ir konkurences likumdošana. Ja esi iesaistījies pārkāpumā, vari atzīties. Pērn mums bija divas lietas, kuras pabeidzām, pateicoties iecietības programmai.
Šogad šīs programmas ietvaros esam saņēmuši daudzus iesniegumus. Uzņēmēji ir sapratuši – nav par vēlu nožēlot grēkus un izkāpt no karteļa.
Vai KP nevajadzētu tādas pašas izmeklēšanas tiesības kā policijai, KNAB, piemēram, noklausīties telefonsarunas?
Nākotnē būs nepieciešama noklausīšanās un sodi būs jāpadara bargāki. Latvijā tas ir administratīvais process, bet daudzās valstīs – Igaunijā, citās ES valstīs, ASV – kartelis ir kriminālpārkāpums. Par iesaistīšanos kartelī uzņēmuma menedžeri vai nu sēž cietumā, vai tiek atbrīvoti no darba ar liegumu ieņemt šādu amatu. Rīgas brīvostas gadījums – citās valstīs izpētītu, kā bija iespējams šādā veidā ierobežot privātu kompāniju darbības.
Kurš atbildēs par to, kādas finanses aizgāja advokātiem, tiesāšanās izdevumos? Atbildība pie mums kaut kā pazūd.
Kādas ir galvenās problēmas Latvijā?
Viss, kas Latvijas tirgus ekonomikai raksturīgs, parādās arī konkurences jomā. Karteļi iepirkumos. Otrs, mums ir ļoti daudz valsts kapitālsabiedrību, visi valsts lielie uzņēmumi nonākuši KP uzmanības lokā. Trešais, publisku personu ļoti liela vēlme iesaistīties komercdarbībā. Pašlaik pieņemtas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas likumā, ar kuru patiesībā tiek svītrota konkurence atkritumu savākšanas biznesā. Tas notiek jomās, kas veiksmīgi funkcionē, kur ir garantēti ienākumi. Tā ir bīstama tendence – ja privātie komersanti redz, ka viņu vietu vienkārši ar administratīvajiem resursiem pārņem pašvaldības veidots uzņēmums, tad kāda viņiem interese darboties, investīcijas ir pilnībā neaizsargātas.
Tendence iet plašumā?
Jā, redzam no iesniegumiem. Jomas ir dažādas – gan preses izdošana, gan tūrisma bizness, ūdens skaitītāji, pašvaldības radījušas priekšrocības saviem uzņēmumiem. Lauku apvidos, mazās pašvaldībās nav vietas diviem preses izdevumiem, ja sludinājumus un TV programmas publicē par brīvu.
Problēma ir tā, ka administratīvais resurss tiek izmantots ne tikai, lai uzturētu savu biznesu, bet patiesībā, lai ierobežotu iedzīvotāju iespējas piekļūt objektīvai informācijai. Saprotam, ka pašvaldību izdevumi būs ieinteresēti nākamajām vēlēšanām attiecīgi sagatavot savus iedzīvotājus. Pašvaldībām ir jābūt tām, kas sakārto uzņēmējdarbības vidi, lai visiem ir iespējas darboties, nevis rada sev priekšrocības. No tā ir atkarīga mūsu konkurētspēja un eksports.
Bieži dzirdam, ka Latvijai būtu vairāk jādara, lai aizsargātu vietējos uzņēmējus, ko var arī saprast kā vēlmi samazināt konkurenci. Ko sakāt par šādiem patriotiskiem aicinājumiem?
Tas ir pseidoprotekcionisms, pseidopatriotisms. To izmanto brīžos, kad nespēj sevi tik tālu efektivizēt, lai godīgi konkurētu tirgū. Neesmu dzirdējusi ne no viena efektīvi strādājoša uzņēmuma, ka tas aizbildinātos par pseidoprotekcionismu. Tas ir mazo firmiņu, mazo pašpatēriņa pakalpojumu sniedzēju mēģinājums, kā saka, tautai aizmālēt acis.
Rīga esot visdārgākā pilsēta Baltijas valstīs. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījums rāda, ka tipiska ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā ap 513 eiro, bet Tallinā ap 499 eiro. Vai tas varētu būt saistīts ar kokurences problēmām?
Es nevaru teikt, ka šie pētījumi vienmēr objektīvi atspoguļo, ka Rīga ir dārgāka. Domāju, ka ir līdzsvars – ir kaut kas dārgāks, ir kaut kas lētāks.
Cilvēki uzskata, ka drēbes Latvijā ir dārgākas.
Jo mazāks tirgus, jo lielākas izmaksas uzņēmumiem – nevar sasniegt tādu apjomu nelielā tirgū, lai samazinātos izmaksas par piegādi. Mazā tirgus dēļ uzņēmumi nav ieinteresēti ienākt Latvijā.
Rīgas brīvosta par konkurences kropļošanu sodīta jau ceturto reizi, tajā skaitā par daļēju KP soda un uzlikto pienākumu nepildīšanu. Cik tas ir tipiski – samaksāt sodu, bet turpināt pārkāpumus? Vai arī brīvostas gadījums ir izņēmums?
Privātajā biznesā tas nebūtu iespējams. Ja es kā īpašnieks vai menedžeris kaut ko tādu izdarītu, es zinātu – ja Latvijā par konkurences pārkāpumu nebūšu cietumā, tad mani momentā nomainīs. Valsts publisku personu dibinātajās kapitālsabiedrībās šis princips nedarbojas, tur nekad neviens nav atbildīgs. Tur maksā sodos milzīgas naudas, bet neviens neuzņemas atbildību. Kāpēc tā, es nevaru pateikt. Vakar (intervija notiek pirmdien, 15.jūnijā – red.) es redzēju [televīzijā Rīgas vicemēru Andri] Amerika kungu ļoti relaksētu, uzskatot, ka [šajā gadījumā ilggadējam brīvostas pārvaldniekam Leonīdam] Loginova kungam nav nekādas atbildības. Konkurences kropļojums viņu skatījumā nav nekāda īpaša problēma, milzīgās naudas summas arī nav problēma – tas jau nav no paša kabatas, un cietumā nevienam nav jāsēž, tad kāpēc nesamaksāt.
Kāpēc nolēmāt slēgt izlīgumu, nozīmīgi samazinot soda naudu Rīgas brīvostai par tās ilgstošo darbību, izstumjot privātos uzņēmējus no velkoņu biznesa? Vai ir pārliecība, ka pildīs šo vienošanos?
Tas arī ir jauns instruments, ko [KP] izmanto, kad redz – ātrāk var atrisināt šo problēmu. Izlīgums ietaupa, rada pārliecību, ka novērsīs pārkāpumus. Rīgas brīvosta piedāvāja izlīgumu, piedāvāja novērst pārkāpumu un atteikties no flotes. Tas ir patiesībā biznesam ļoti nopietns solis – atteikties no [brīvostas velkoņu] komercdarbības.
Vai saistībā ar izlīgumu izjutāt politisko spiedienu?
Tieša politiskā spiediena, izmeklējot lietas, nav bijis. Bet «putniņi» mēdz atnest kādu vēsti. Apzinoties, ka mums jāpieņem lēmums pret valsts iestādēm, Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, kuras padotībā esam, tas ir papildu stress, protams. Kā jau teicu, mēs darbojamies tikai Konkurences likuma noteiktā rāmī, nekādas politiskās ietekmes nekad neakceptējam un neakceptēsim, un tas mūs stiprina šādos gadījumos, kad jāpieņem diezgan sensitīvi lēmumi.
Aprīlī nācāt klajā ar skarbu paziņojumu, ka plānotie grozījumi atkritumu apsaimniekošanas likumā iznīcinās konkurenci un novedīs pie privāto uzņēmēju izspiešanas, augstākām cenām un sliktākas kvalitātes. Saeima likuma grozījumus pieņēma. Kā vērtējat valdības, Saeimas gatavību iestāties par konkurences stiprināšanu?
Vārdos jau visi saka, ka konkurence ir vajadzīga. Tas bija ļoti īpatnējs gadījums – nevienam nebija nekādu racionālu argumentu. Tāpat tagad izskatās ar valsts pārvaldes likumu – diskusijas aiziet jau tik tālu, ka neviens neierobežos veidot kapitālsabiedrības. Sadarbojāmies ar KNAB un Valsts kontroli, iestājāmies par to, ka tomēr pašvaldībai, veidojot savu uzņēmumu, ir jāsniedz izvērtējums – kāpēc? Vai vide tiešām ir tāda, ka nav iespējams attīstīties privātajam uzņēmumam?
Diemžēl Konkurences likums nav pilnīgs, tas nedod iespēju vērsties bargāk pret publisku personu vēlmi deformēt konkurenci. Lietuvā iespējas vērsties pret publisko personu vēlmi iesaistīties komercdarbībā ir, un tur pēdējos gados pret privātajiem komersantiem [par konkurences kropļošanu] ir pieņemts mazāk lēmumu nekā pret publiskajām personām. Piemēram, Viļņā bija interesants lēmums pret pašvaldību, kas izveidoja savu taksometru firmu, lai gan tirgū jau darbojās aptuveni 20 šādu firmu.
Notiek asas diskusijas par veselības ministra Belēviča priekšlikumiem atvieglot patentbrīvo zāļu ienākšanu Latvijas tirgū. Kā vērtējat šos priekšlikumus un vispārējo situāciju zāļu tirgū Latvijā?
KP jau pirms gadiem pieciem veica plašu farmācijas tirgus uzraudzību un konstatēja, ka zāļu daudzveidība ir ierobežotāka nekā kaimiņvalstīs un ir pamats uzskatīt, ka zāles Latvijā ir dārgākas. Kā vienu no risinājumiem redzējām – jāatvieglo piekļuve paralēli importētajām zālēm (centralizēti reģistrētas zāles, kuras no citām Eiropas valstīm piegādā vairumtirgotāji, kas nav šo zāļu ražotāji vai reģistrācijas īpašnieki – red.). Mēs apsveicam to, ka paralēli importētās zāles Latvijā varēs brīvāk ienākt.
Valdības ziņojumā par iespējamu Lattelecom un LMT apvienošanu, kas nonāca Ir rokās 2013.gadā, atspoguļots jūsu viedoklis, ka šāda apvienošanās varētu «izraisīt konkurences samazināšanos un veicināt citu tirgus dalībnieku pakāpenisku izstumšanu». Sarunas par šādu apvienošanās turpinās, vai jums vēl aizvien par to ir bažas?
Sarunas turpinās, bet mēs vēl neesam iesaistījušies detalizētākā izpētē. Protams, bažas ir. Telekomunikāciju tirgus ir viens no tiem, kur redzam priekšrocības, kādas ir radījusi konkurence. Pakalpojumu kvalitāte ir augstā līmenī, un cenas ir vienas no zemākajām Eiropā.
Konkurences iestāde primāri domā par patērētāju. Ja, diviem uzņēmumiem apvienojoties, efektivitātes ieguvumi būs lielāki, pašlaik ir grūti saprast, kādi tie tiks nodoti patērētājiem.
Nesen starptautiskā konferencē minējāt pozitīvo piemēru no Latvijas – īpašo regulējumu, kas palīdz līdzsvarot ietekmīgo lielveikalu ķēžu un mazo ražotāju un piegādātāju attiecības. Pastāstiet par to.
Piecus gadus ilgais process Saeimā ir beidzies, negodīgās tirdzniecības prakses aizlieguma likums ir pieņemts, stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī, un KP uzraudzīs tā ievērošanu. Panākta norma, kas aizliedz lielajiem mazumtirgošanas tīkliem ļaunprātīgi izmantot savu iepirkumu varu pret mazajiem, vidējiem piegādātājiem.
Daudz kas ir sakārtojies – Maxima un Rimi, uz ko tas primāri bija vērts, daudz ko vairs neatļaujas darīt, piemēram, uzlikt ļoti milzīgus sodus vai ilgus termiņus nemaksāt piegādātājiem par preci. Nupat beidzām analizēt mazāku iepirkumu tīklu tirgu un redzam, ka tās prakses, kuras lielie vairs neatļaujas, mazie tīkli izmanto.
Piegādātājiem daudz kas ir uzspiests, lai [viņu prece] nokļūtu plauktā. Tas ir radījis viņiem daudz lielākus izdevumus, liedzis iespēju vairāk investēt.
Pirmais, ar ko sāksim, būs preventīvais spektrs, runāsim ar mazumtirgotājiem. Cerēsim, ka attiecības starp piegādātājiem un mazumtirgotājiem uzlabosies arī vidējā un mazākajā mērogā.
Vai jums pietiek kapacitātes, lai efektīvi izskaustu konkurences kropļošanu Latvijā?
Liela problēma KP – atrodoties vienotā valsts pārvaldes sistēmā, kur ir noteikts atalgojuma apjoms, ir [grūti] noturēt cilvēkus. To izjūtam ļoti skarbi. Advokātu biroji, auditorfirmas pārvilina mūsu cilvēkus, droši vien noskata tiesās. Šogad atkal esam pamatīgi cietuši, vairāki darbinieki ir aizgājuši uz privāto biznesu, kur augstāks atalgojums. Tas nozīmē, ka jauni cilvēki jāmāca no nulles.
Tagad esam iesnieguši kārtējo pieprasījumu, ka nepieciešams stiprināt kapacitāti. Es uzskatu, ka par šo stresaino darbu, kur cilvēki izmeklē ļoti smagas lietas, lemj par sodu noteikšanu, jāpiedāvā adekvāts atalgojums.
OECD pavasarī ziņojumā par Latviju teica, ka izaugsmei nepieciešams uzlabojums konkurences vidē, aicina dot KP lielāku finansiālu un administratīvu autonomiju. To pašu teica Eiropas Komisija, pat vēl skarbāk – ka šajā jomā nenotiek progress. Kas būtu jāuzlabo? Vai izmaiņas virzās uz priekšu?
Pirms trim gadiem toreizējā ekonomikas ministra [Daniela Pavļuta] vadībā vienojāmies par vīziju, ka iestādei nepieciešama institucionālā neatkarība – jo nav normāli, ka iestāde, kas izmeklē pārkāpumu lietas, atrodas tās iestādes padotībā, kas ir kapitāldaļu turētāja daudzos uzņēmumos. Tas ir interešu konflikts.
Jāsaka, [pirms trim gadiem izspriestā] doma nav guvusi īpašu atbalstu. Pirms gada jau iezīmējās – šis nebūs. Atkal ir grūti saprast, kāpēc nav atbalsta.
Saskatāt, ka ir iespēja ietekmēt? Nepiešķirot finansējumu?
Protams, ka var pateikt – jūs vēršaties pret mūsu labākajiem uzņēmumiem, jūs nesaņemsit budžetu.
Esat dzirdējusi tādas runas?
Kādreiz putniņš ir atnesis tādas ziņas. Vai arī cits variants – iestāde pārāk proaktīvi darbojas, ir iespēja vadītāju nomainīt. Pēc diviem gadiem [beidzas manu pilnvaru] termiņš, es neesmu droša, kas notiks pēc tam. Piesauc runas – ja būsit neatkarīgi, būs tas pats, kas ar KNAB.
Manuprāt, KP nekad nav ar savu darbību parādījusi, ka neatkarība vajadzīga tikai, lai neko nedarītu un uztaisītu sev lielas algas! Iestāde ir pierādījusi, ka strādā profesionāli. Tiesas ir pierādījušas, ka strādājam profesionāli (pēdējo piecu gadu laikā ir tikai viens tiesas atcelts KP lēmums – red.) un objektīvi, bet atbalsta mums nav.
Būtiskākās lietas 5 gados
No 2011. līdz 2014.gadam Konkurences padome kopumā piemērojusi naudas sodus 23 miljonu eiro apmērā
22 banku vienošanās par starpbanku komisijas maksām. Bankas ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu, nodarot kaitējumu gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem. Sods: 5 495 462 lati
AKKA/LAA pārmērīgie tarifi. Mazajiem un vidējiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem par mūzikas atskaņošanu apmeklētājiem domātās telpās piemērots tarifs, kas ir divreiz augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā un par 50-100% augstāks nekā vairumā citu ES dalībvalstu. Sods: 45 646 lati
26 energobūvnieku kartelis. Karteļa vienošanās starp 26 energobūvniecības uzņēmumiem, kas kropļoja konkurenci un sadārdzināja cenas kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos – pretendents, kuram bija paredzēts uzvarēt, citiem nosūtīja jau sagatavotas tāmes vai norādes cenām. Sods: 2 011 557 lati
LG dominējošā stāvokļa izmantošana.Latvijas gāze ļaunprātīgi izmantoja savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, kamēr tie nav samaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Sods: 1 567 180 lati
KIA aizliegtā vienošanās. KIA Auto pārkāpa Konkurences likumu, vairāk nekā 10 gadu garumā nepamatoti ierobežojot auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos un uzstādīt citu ražotāju rezerves daļas. Sods: 134 514 eiro
Volkswagen oficiālo dīleru kartelis. Aizliegta vienošanās starp Volkswagen markas oficiālajiem dīleriem un importētāju. Uzņēmumi vismaz piecus gadus saskaņoja savu dalību iepirkumos, tā likvidējot savstarpējo konkurenci. Sods: 7 635 183 eiro
Rīgas brīvosta – dominējošā stāvokļa izmantošana. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, lai ierobežotu privāto velkoņu pakalpojumu sniedzēju iespējas darboties ostā. Brīvosta par to sodīta jau četras reizes. Sodi: 10 000 latu, 45 000 latu, 10 000 latu, 105 000 latu, 622 363 eiro
