atkritumu apsaimniekošana
- Māja un ģimene
- 12.05.2024.
Pārmaiņu laiks
- Viedoklis
- 04.04.2024.
E-atkritumu slogā – kā no tā izbēgt?
- Viedoklis
- 30.12.2024.
Atklāsmes no aizejošā gada un izaicinājumi jaunajā
Kā rakstīja Ojārs Vācietis, gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Cik zaļš ir bijis šis gads Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, salīdzinot ar citām valstīm, un cik zaļš solās būt nākamais? Pagaidām šķiet, ka kopumā visi – gan iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, gan nozare – esam uz pareizā ceļa, kaut arī daži paradumi vēl ir jāizkopj. Piemēram, bioloģisko atkritumu šķirošana.
- Viedoklis
- 24.09.2024.
Inovācijas – ātrākais ceļš uz ilgtspējīgu nākotni jau šodien
Lai gan daudzi no mums uz savas ādas tiešu klimata pārmaiņu ietekmi vēl neizjūt, nenoliedzami virzāmies uz nākotni, kurā to sekas kļūs neizbēgamas un ikdiena pašreizējā komfortā vairs nebūs iespējama. Politisku lēmumu pieņemšana un sabiedrības paradumu maiņa nenoliedzami ir sarežģīta un laikietilpīga, un bieži vien to kavē birokrātija un īstermiņa domāšana. Turpretī inovācijas ir viens no svarīgākajiem risinājumiem, kas palīdz ātrāk un efektīvāk sasniegt nozīmīgus rezultātus ilgtspējas jomā jau šodien.
- Viedoklis
- 20.05.2024.
Latvijā pagaidām trūkst izpratnes par būvgružiem kā resursu
Latvijā pamazām arvien plašāk tiek attīstīti būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes laukumi. To dara arī Eco Baltia vide. Pēdējos gados būvgružu šķirošanas un pārstrādes iekārtās un laukumos nozare investējusi jau vairāk nekā 10 miljonus eiro. Taču bieži atduramies pret to, ka nav, kur likt pārstrādāto materiālu. Parasti ir iespējams sašķirot un pārstrādāt 50–90% būvniecības atkritumu konteinera satura. Taču, ja noieta nav, otro dzīvi konteinerā varēs atrast tikai 25% materiāla, pārējo nāksies noglabāt poligonā, kaut arī tam būtu pielietojums, ja vien būtu pieprasījums.
- Māja un ģimene
- 12.05.2024.
Pārmaiņu laiks
Šā gada jūlijā Latvijā tiek plānots ieviest arī «piesārņotājs maksā» principu tekstila preču ražotājiem un pārdevējiem
- Viedoklis
- 04.04.2024.
E-atkritumu slogā – kā no tā izbēgt?
Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus. Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.
- Viedoklis
- 22.03.2024.
Ir aplam saskatīt ESG uzdevumos apgrūtinājumu, nevis biznesa iespējas
Jaunā Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Pirmās bezdelīgas uz Briseli laidīsies jau šogad, tomēr, aptaujājot Latvijas uzņēmumus, rodas pamatīgas šaubas, vai uzņēmēji vispār saprot, par ko ir jāziņo.
- Viedoklis
- 14.02.2024.
Dalīti šķiroti atkritumi, dalīta atbildība jeb Kā tikt pie visiem atkritumu šķirošanas konteineriem?
- Viedoklis
- 24.08.2023.
BIO atkritumi – mēsli vai resurss?
- Vide
- 19.12.2022.
Plastmasas lietus līst
- Viedoklis
- 14.02.2024.
Dalīti šķiroti atkritumi, dalīta atbildība jeb Kā tikt pie visiem atkritumu šķirošanas konteineriem?
2024. gadu sākām ne tikai ar izmaiņām nodokļos, bet arī pārmaiņām atkritumu šķirošanā, proti, no šā gada 1. janvāra visām Latvijas mājsaimniecībām ir obligāta bioloģiski noārdāmu jeb bioatkritumu šķirošana. Tas nozīmē, ka būtu jāuzstāda vēl viens – brūnās krāsas – konteiners. Ja privātmāju īpašnieki lielākoties paši piesaka savus konteinerus, turklāt bieži arī veido kompostu savā īpašumā, ko darīt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem?
- Viedoklis
- 24.08.2023.
BIO atkritumi – mēsli vai resurss?
Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos. Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.
- Viedoklis
- 17.08.2023.
Ar principu “Lēnāk brauksi, tālāk tiksi” ES mērķus nesasniegsim
Eiropas Komisijas (EK) agrīnās brīdināšanas ziņojums par riskiem neizpildīt atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes prasības ir signāls tam, ka Latvijai ar steigu jāvieš izmaiņas pašreiz valstī pieņemtajā atkritumu apsaimniekošanas kārtībā. Galvenais uzsvars jāliek uz atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamību ikvienam iedzīvotājam visā Latvijas teritorijā, turklāt radot finansiāli izdevīgus nosacījumus tiem, kuri ikdienā atkritumus jau šķiro vai vēlas to darīt.
- Viedoklis
- 12.06.2023.
Kas gaidāms tekstila apsaimniekošanā Latvijā?
Tekstila ražošanas industrija ir viena no pasaulē lielākajiem atkritumu radītājiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka pasaules poligonos ik gadu nonāk aptuveni 92 miljoni tonnu tekstilizstrādājumu, bet Latvijā ik gadu nešķirotajos atkritumos nonāk aptuveni 26,7 tūkstoši tonnu tekstila izstrādājumu. Kāda varētu būt tekstila atkritumu apsaimniekošanas nākotne?
- Viedoklis
- 13.04.2023.
Ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz modes poligonu
Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildēm un noteikumiem vēl tālu.
- Vide
- 19.12.2022.
Plastmasas lietus līst
Kā panākt ekonomikas izaugsmi, vienlaikus neradot tik daudz pārpalikumu, un kā cīnīties ar atkritumiem ilgtspējīgi
