Milānas stacija daudziem Āfrikas un Tuvo Austrumu imigrantiem kļuvusi par svarīgu atspērienu punktu – pirmo pieturu «Migrantu ekspreša» ceļā uz Ziemeļeiropu
Milānas Centrālā stacija, kuru 1921.gadā atklāja kā Musolīni fašistiskā režīma simbolu, ir īstens Ziemeļitālijas elegances iemiesojums. Katedrālas cienīgo priekštelpu ik dienu šķērso aptuveni 300 tūkstoši cilvēku, sākot ar ārzemju studentiem līdz pat izsmalcinātiem viesiem, kurus viegli noturēt par nākamās Milānas modes nedēļas zvaigznēm.
Savukārt stacijas starpstāvā pulcējas simtiem iebraucēju, kuriem dienām ilgi nav bijusi izdevība nomainīt drēbju kārtu vai vismaz nomazgāties. Tā ir tikai daļa no vairāk nekā 50 tūkstošiem bēgļu, kuri šogad ieradušies Itālijā cilvēku kontrabandas kuģos. Viņus pilsētā vairs nav iespējams izguldīt, jo pilnas ir arī Milānas ārkārtas patversmes.
Nekādi uzlabojumi iebraucējus te negaida, liek saprast bagātā Lombardijas apgabala (tā galvaspilsēta ir Milāna) prezidents Roberto Maroni. Pēc tam, kad iepriekšējā nedēļas nogalē Itālijā ieradās vēl 5000 cilvēku (ieskaitot 1400 Lielbritānijas Karaliskās flotes izglābtos bēgļus), viņš lika sava apgabala pilsētu mēriem atteikties pieņemt jaunus iebraucējus. «Es te neesmu imigrantu labad,» paziņoja Maroni, kurš pārstāv Itālijas labējo Ziemeļu līgu. «Šeit viņu jau tā ir par daudz, un mēs vairs nevaram pieņemt jaunus.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.