Ilustrācija — Image Creator
Saeimas Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisija nosaukusi atbildīgos par Rail Baltica ieviešanā pieļautajām kļūdām. Tās ir 18 amatpersonas. Žurnāls Ir raksta, kādus pārmetumus šīm amatpersonām izteikuši parlamentārieši, un kas par to sakāms viņiem pašiem.
Pagājušā gada nogalē Saeimā noslēdzās pusgadu ilgais Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs. Par gala ziņojuma pieņemšanu komisijā nobalsoja tikai četri opozīcijas deputāti — vadītājs Andris Kulbergs (AS), Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs (S) un Kristaps Krištopans (LPV). Ar to pietika ziņojuma pieņemšanai, jo valdības partiju pārstāvji, kas atturējās, palika mazākumā. Vislielāko nevienprātību deputātiem radīja ziņojumam pievienotā tabula, kurā ar trim krāsām apzīmēti par Rail Baltica kļūdām atbildīgie, kopumā 18 amatpersonas.
Gala ziņojumā iekļauti 29 secinājumi. Vairāki veltīti jautājumam, kāpēc Rīgas savienošanai ar pamattrasi izvēlēts caurbraucošais sliežu ceļš jeb tā sauktā «Rīgas cilpa». 2011. gadā veiktā priekšizpētē, kuru ministrijas uzdevumā veica konsultāciju firma Aecom, par labāko tika atzīts T veida atzars no Upeslejām — vilciens pa jaunā platuma sliedēm iebrauktu Centrālajā stacijā un tāpat atgrieztos pamattrasē. Uz lidostu ātrvilciens nebrauktu, savienojumu no centra nodrošinātu ar parasto vilcienu, kura kursēšanai vajadzētu piebūvēt tikai četrus kilometrus vecā platuma sliežu no Imantas līdz lidostai.
Komisija norādījusi arī uz kādu būtisku nesakritību — kopuzņēmuma RB Rail akcionāru līgumā, kas joprojām ir spēkā, minēta tā Rail Baltica trase, kas tika ierosināta Aecom pētījumā — bez Rīgas Centrālās stacijas un savienojuma ar lidostu.
Tāpat komisija secina, ka ir pamatotas šaubas, vai Rail Baltica pirmā kārta var tikt realizēta līdz 2030. gadam, kā esam apsolījuši Eiropas Komisijai.
Lasiet vairāk žurnālā Ir šeit.
