Pierīgas vilinājums

Kāpēc pierīga kļuvusi par vienu no aktīvākajiem ekonomiskajiem reģioniem valstī?

Vairāk nekā puse no Latvijas iekšzemes kopprodukta tiek saražota Rīgā un tuvējās pašvaldībās, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gadu. Svaigākais apkopojums, kāds pieejams.

Lauvas tiesa no tā jeb 51% radīts galvaspilsētā, bet astoņās apkārtējās pašvaldībās — Jūrmalā, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadā — 11%. 

Tas ir vairāk nekā visā Kurzemē (10%), Zemgalē (8%) un Latgalē (7%) un tikpat daudz kā Vidzemē (11%). Vēl nav zināms, kādi būs dati par 2022. gadu, statistikas pārvalde tos publicēs tikai decembra beigās. Tomēr pierīgas pašvaldībās par to valda optimisms. Gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu skaits arvien pieaug.

Arī strādājošo mēneša vidējā darba samaksa dažādos reģionos būtiski atšķiras. Rīgā 2023. gadā tā bija 1706 eiro pirms nodokļiem, savukārt Kurzemē 1306 eiro, Zemgalē 1293 eiro, Vidzemē 1224 eiro, Latgalē tikai 1083 eiro.

Tā ir robeža starp diviem darba tirgiem, pierīgas pašvaldību ekonomiskos panākumus raksturo Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Aptuveni 30—50 kilometrus plašajā pusmēnesī ap Rīgu uzņēmumu biroju darbiniekus ir iespēja algot no galvaspilsētas, bet rūpnīcu strādniekus no attālākām vietām. Piemēram, Siguldas iedzīvotāji nereti izvēlas braukt strādāt uz Rīgu, bet iedzīvotājiem no Nītaures vai Zaubes tas būtu pārāk dārgi un ilgi. Izbraukāt uz Mālpili viņiem ir daudz vienkāršāk, piemēru min Strautiņš.

Tomēr nav tā, ka visas pierīgas pašvaldības būtu viendabīgas. Savā starpā tām ir būtiskas atšķirības. Ir komerciālās pašvaldības un dzīvesvietas pašvaldības, īsumā raksturo ekonomists. Pirmajā grozā iekrīt, piemēram, Mārupes, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Olaines novads. Turpretim izteiktas dzīvesvietu pašvaldības ir Saulkrastu novads un Jūrmala.

Vislielākais saražotais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir Mārupes novadā. Šo pašvaldību Strautiņš dēvē par mazu ekonomikas kosmosu. Esot grūti atrast tādu nozari, kas Latvijā ir, bet nav Mārupes novadā. Tās dabiskā specializācija gan ir transporta nozarē. Savukārt Ādažu novadā, piemēram, koncentrējas vairāki lieli pārtikas un dzērienu rūpniecības uzņēmumi. Iespējams, tā ir vēsturiska ietekme no savulaik slavenās paraugsaimniecības kolhoza Ādaži, kur meklējami arī kraukšķīgo Ādažu Čipsu pirmsākumi. Salaspils un Ropažu novadā ģeoloģija ļauj vairāk koncentrēties būvmateriālu ražotājiem, bet Ropažu novada meži spēcina kokapstrādes uzņēmumus.

Pierīga ir vienīgais Latvijas reģions ar nozīmīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Savukārt galvaspilsētas iedzīvotāju skaits «labākajā gadījumā stabilizējies», komentē ekonomists. 

Vaicāju Strautiņam, vai iedzīvotāju plūsma prom no Rīgas uz pierīgu ir pilsētas attīstībā pieļauto kļūdu rezultāts. Kļūdas bijušas, ekonomists piekrīt. Turklāt ne tikai kļūdas. «Līdz 2020. gadam Rīga bija sava veida korupcijas enciklopēdija. Visi korupcijas veidi, kas vien pasaulē bija izdomāti, bija Rīgā. Kukuļņemšana, ietekmes pirkšana, pārdošana, falša nodarbinātība,» viņš uzskaita dažus no tiem. 

Tagad esot labāk, tomēr cilvēku tālāka aizplūšana no Rīgas uz pierīgu esot neizbēgama, un tā nav kļūda. Latvijā ir īpaši daudz tādu ģimeņu, kas dzīvo mājās ar vismaz 10 dzīvokļiem. Tas ir padomju mantojums, viņš saka. Kad cilvēkiem pieaug ienākumi, viņi nereti vēlas mainīt dzīvesvietu, daudziem ir sapnis par privātmāju. Rīgā šādas iespējas ir ierobežotas, tāpēc cilvēki pārvācas uz pierīgu.

Mārupes novads. Attīstības temps kā Japānai

Kad 2021. gadā Mārupes un Babītes novadi apvienojās vienā, tajā mita aptuveni 33 tūkstoši iedzīvotāju. Šogad, tikai trīs gadus vēlāk, jau vairāk nekā 37 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir straujākais iedzīvotāju skaita pieaugums visā pierīgas reģionā. Un te tiek saražots visā valstī lielākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. 

Daudzas pašvaldības Latvijas nomalēs Mārupes novadu varētu apskaust. Kamēr sabiedrība kopumā noveco, šeit 66% iedzīvotāju ir vecumā no 25 līdz 60 gadiem, otra lielākā iedzīvotāju grupa ir bērni un jaunieši, stāsta pašvaldības izpilddirektore Agnese Jankuna. 

Straujā attīstība nes sev līdzi pamatīgus izaicinājumus. Novads nav blīvi apdzīvots. Vidēji 1,6 cilvēki uz hektāru. Daudzdzīvokļu un privātās mājas tiek būvētas strauji. Pašvaldībai nav viegli tikt līdzi ar infrastruktūras, ūdenssaimniecības un kanalizācijas pielāgošanu. Ģimenes gaida garās rindās uz pašvaldības bērnudārziem, skolas ir pārpildītas. 

Tomēr, lai arī izaicinājumi ir, Jan­kuna lepojas, ka Mārupes novada iekš­zemes kopprodukts 2021. gadā, kas ir pēdējie pieejamie dati, uz vienu iedzīvotāju bijis 30,2 tūkstoši eiro, kas ir gandrīz tikpat augsts kā Japānai (33,7 tūkstoši eiro). Pirms kovida pandēmijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija vēl augstāks. 2019. gadā pat 36,2 tūkstoši eiro. Tomēr 2020. gadā straujajai izaugsmei sekoja dziļa bedre. IKP nokrita līdz 24,9 tūkstošiem eiro. 

Mārupes novada lielākais trumpis iedzīvotāju simpātiju iekarošanā noteikti ir Rīgas tuvums, spriež pašvaldības izpilddirektore. Iedzīvotāji var viegli izbraukāt uz darbu un vienlaikus dzīvot zaļā vidē. Šis pats trumpis spēlē par labu arī uzņēmējiem, kam ir iespēja saražotās preces un pakalpojumus lēti nogādāt reģionā, kur koncentrējas lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Protams, būtisks ir arī lidostas tuvums. Tā esot pasaules prakse, ka ap lidostām veidojas lielie loģistikas centri, kas ļauj piesaistīt starptautiskas investīcijas.

Uzņēmumu pievilināšanā un noturēšanā gan roku pieliekot arī pati pašvaldība. Tie var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, pagājušajā gadā pašvaldībā izveidota tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra, ar Konsultatīvās padomes starpniecību uzņēmēji tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos. Novadā tiek realizētas arī vairākas grantu atbalsta pro­grammas jaunajiem censoņiem.  «Mums jādara viss iespējamais, lai uzņēmēji šeit būtu, jo tā ir novada ekonomika, ar to saistīta novada attīstība,» viņa spriež. 

Vienlaikus Jankuna pasūdzas par augstajām iemaksām, kas pašvaldībai jādod pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Aptuveni piektā daļa visa budžeta. Pērn mazāk turīgajām Latvijas pašvaldībām Mārupes novads pārdalījis 16 miljonus no sava maka, šogad — gandrīz 20 miljonus eiro. «Lai vēl vairāk attīstītos un kaut ko uzceltu, mums jāņem aizņēmumi,» viņa sūdzas. 

Vaicāta, vai pierīgas pašvaldību vidū valda konkurence uzņēmumu piesaistīšanā, Jankuna atbild: «Mārupes novada pašvaldības pozīcija ir tik stabila, ka varbūt mēs to nejūtam. Mēs vairāk cenšamies sadarboties, lai Rīgas areālu attīstītu, darbaspēks migrē, un mēs nevaram starp novadiem novilkt līnijas.»

Mārupes novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma

Vienradža ganības

Uzņēmuma Printful ražotnē netālu no lidostas dzīvība kūsā. Neko citu no Latvijas pirmā vienradža nemaz negaidu. Draugiem grupā izaugušais Printful ir starptautisks milzis. Uzņēmuma piedāvājuma klāstā ir ap 340 dažādu produktu. Printful klientu lokā ir tādi labi zināmi zīmoli kā Spotify, Coca-Cola un MTV. 

Mājās Printful atvēris lielāko ražotni Eiropā, un šeit atrodas vienīgais uzņēmuma izpētes un attīstības centrs. Tā paplašināšanai uzņēmums nupat ieguldījis 10 miljonus eiro. 

Ražotnē Mārupes novadā nedēļā tiek apdrukāti 10—17 tūkstoši krekliņu vien. Pērn te apgrozīti gandrīz 84 miljoni eiro. Pirmās divas Printful ražotnes tika atklātas ASV, tikai tad sekoja pirmā Eiropas ražotne Latvijā. To atklāja Rīgā pie Brasas tilta. 

Tomēr uzņēmums auga tik strauji, ka ātri vien telpas tur palika par mazu. Vajadzēja kaut ko plašāku, atceras uzņēmuma globālās ražošanas vadītāja Zane Levša. Toreiz uzņēmums izskatījis vairākas iespējas un secinājis, ka lielu industriālu telpu, kas apmierinātu viņu vajadzības, nav nemaz tik daudz. Telpas lidostas industriālajā parkā piedāvājis attīstītājs, ar ko uzņēmumam jau pirms tam bija izvērtusies laba sadarbība.

«Tas bija jautājums par telpām, nevis pašvaldību,» uzsver Levša, kad vaicāju, vai Rīga būtu varējusi kaut ko piedāvāt. Ar Mārupes pašvaldību uzņēmumam cieša kontakta nav, taču tas gaida novada apsolītos infrastruktūras uzlabojumus — apgaismojumu un ietves, lai darbiniekiem tumšajā laikā būtu drošāka nokļūšana darbā.

Ķekavas novads. Nav mašīnu, nav arī klientu

Cilvēki no laukiem pārvietojas pēc iespējas tuvāk lielpilsētām. Šī tendence vērojama visā Eiropā, arī Ķekavas novadā, saka pašvaldības vadītāja Viktorija Baire. Pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits te pieaudzis par 6%. Ceturtā daļa novada iedzīvotāju ir bērni, jo lielākoties uz Ķekavas novadu pārceļas jaunās ģimenes.

«Neslēpsim, ka lielākā daļa no mūsu iedzīvotājiem no rīta dodas uz Rīgu,» saka pašvaldības vadītāja. Viņa lēš, ka tie varētu būt pat 60—70% strādājošo. Savukārt iedzīvotāji no attālākām pašvaldībām brauc strādāt uz Ķekavas novadu. Piemēram, pilsētas sirdī esošais putnkopības uzņēmums Ķekava Foods pat iekārtojis dienesta viesnīcu, kur izmitināt savus darbiniekus. Pašvaldības vadītāja norāda, ka uzņēmumi novadā vienmēr sūdzas par darbaspēka trūkumu. Tie, kas spēj, ievieš tehnoloģijas, lai samazinātu nepieciešamo darbinieku skaitu, bet ne visos uzņēmumos tas iespējams. Pašvaldība cer problēmu daļēji risināt, piesakoties īres mājokļu programmai. Ar Eiropas fondu līdzfinansējumu līdz 2030. gadam te iecerēts izbūvēt 48 dzīvokļus.

Lai uzņēmumus piesaistītu un noturētu, pašvaldība cenšas uzlabot infrastruktūru — ceļus un komunikācijas. Uzņēmumiem tiek piedāvātas arī nodokļu atlaides, taču tikai tad, ja noteikta daļa darbinieku ir vietējie. Lielākais pašvaldību ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis no deklarētajiem iedzīvotājiem.

Teritorijā pie Baložiem pašvaldība bija iecerējusi izveidot biznesa parku, taču pēc skandāliem Valmierā un Valkā pašvaldības esot kļuvušas piesardzīgākas attiecībā uz Eiropas finansējuma piesaistīšanu šādiem projektiem. «Lai nebūtu tā, ka mēs meklējam konkrētus uzņēmumus, kas varētu tur izvietoties, bet atnāk prokuratūra un saka, ka tas nav bijis pareizi,» raizējas Baire. Pašlaik plāni ir apturēti. 

Novada ekonomiskajā ainavā skaidri iezīmējoties divas pasaules — līdz Ķekavas rotācijas aplim un pēc tā. No apļa uz Rīgas pusi koncentrējas mazāki ražošanas uzņēmumi, izņemot vistu fabriku un Baložu kūdras purvu. Pārējie lielie uzņēmumi ir aiz apļa.

Novada ekonomikā milzu loma ir loģistikas biznesam. Lietuvas uzņēmumam piederošais Sanitex ir lielākais no tiem. Arī divi nākamie lielākie novada uzņēmumi, tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs Baltic Sales Network un kravu pārvadājumu firma Baltic Logistic Solutions, pieder šim pašam lietuviešu milzim. Labus nosacījumus loģistikas firmu ienākšanai pašvaldībā Baire saskata ģeogrāfiskajā izvietojumā. Uzņēmumi ir tuvu Rīgai, bet, ja vajadzīgs, var ērti to apbraukt. Turklāt tagad loģistikas uzņēmumu dzīvi ērtāku dara jaunuzbūvētais Ķekavas apvedceļš. Arī iedzīvotāji priecājas par mazāku vides piesārņojumu un mierīgāku automašīnu satiksmi pilsētā. Turpretim skumst pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Mazinās pilsētai cauri braucošo cilvēku skaits, līdz ar to arī mazāk klientu. Uzņēmumiem tagad nākas speciāli pievilināt vietējos klientus, piemēram, uzlabojot apkārtni. «Mums kā pašvaldībai tas ir izdevīgi,» komentē Baire.

Ķekavas novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma

Pēc iespējas mazāka iejaukšanās

Ja būtu zinājis, ka būs tik grūti, nebūtu to darījis, nosaka dizaina vannu un izlietņu ražotāja PAA īpašnieks Pēteris Treicis. Pirms 30 gadiem viņš biznesu sāka no nulles. Tagad tajā nodarbināti 85 darbinieki, pērn apgrozīti vairāk nekā pieci miljoni eiro. Aptuveni divas trešdaļas saražotā tiek eksportētas, stāsta Treicis. Vislielākais tirgus PAA produkcijai ir Lietuvā, ar tirdzniecību labi sokas arī Viduseiropā un Ziemeļeiropā. Ļoti labi veicas arī Ukrainā. «Neraugoties uz to ārprātu, kas tur darās, viņi dzīvo uz priekšu,» saka uzņēmuma vadītājs. 

PAA dibināts 1993. gadā, tolaik telpas ražotnei uzņēmums nomāja. 90. gadu beigās radās sajūta, ka kuru katru brīdi īpašnieks no tām var izlikt, tāpēc likās, ka jāpērk savas. Tam bija iekrāti 14 tūkstoši latu, atminas Treicis. Kredītus tolaik bankās bijis sarežģīti dabūt. Par iekrāto naudu Ķekavas pusē uzņēmējs nopirka lauksaimniecības kompleksa kūtis. «Nopirkām ar visu to, ko teļi parasti atstāj pēc sevis,» viņš pasmaida. 

Maz trūka, lai PAA ražotne nobāzētos Ulbrokā. Tur pašvaldība tirgoja cūku kūti, taču par to «laimīgā kārtā prasīja astronomisku cenu». Kopš tālajiem 90. gadiem Treicim nekad nav bijusi vēlme ražotni pārcelt citur. «Nevaru iedomāties, kas jāpiedāvā, lai es aizietu no šejienes,» viņš saka.  Pie uzņēmēja esot vērsušies investori, aicinājuši uz citām telpām, bet Treicis atteicies, esot «oldskūlīgs». 

Ar pašvaldību uzņēmējam ikdienas kontakta neesot. Dzīvojot savu dzīvi. «Man būtiski, lai pēc iespējas mazāka iemaisīšanās, lai ļauj strādāt. Tā arī ir pašvaldības funkcija, viņiem nav jāiejaucas,» spriež uzņēmējs. Drīzāk, viņaprāt, svarīgi, lai pašvaldībā būtu viegli saskaņojama ražotnes paplašināšana, pieejams darbaspēks. «Neatceros, kad kāds pēdējo reizi būtu pie mums atnācis no Ķekavas,» viņš saka. Vairums strādnieku braucot no Iecavas.

Lai gan sevi uzņēmējs jokojot nosauc par «oldskūlīgu», viņa darbs tāds nav ne mazākajā mērā. PAA gatavojas iet jaunos tirgos, strādā pie jauniem produktiem. Treicis ir to uzņēmēju vidū, kas novembra beigās pavada Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču vizītē uz Dienvidkoreju.

Pašlaik PAA izgatavojot kolekciju ar kādu labi zināmu dizaineru. Viņa vārdu Treicis pagaidām neatklāj. Noslēpums nāks gaismā pavasarī. Uzņēmējs cer, ka šī kolekcija palīdzēs izsisties ārpus pašreizējā reģiona. «Vienkārša bļaustīšanās par kvalitāti ir lēta. Dizains ir tas, ko pircējs uzreiz redz. Mūsu klients ir tāds, kas mīl ar acīm,» viņš saka, saglabājot intrigu.

Ropažu novads. Neviens negrib bedrainu ceļu

Ropažu novads pierīgā aug strauji. Iedzīvotāju skaits pēdējo piecu gadu laikā te palielinājies par 5%, bet iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju izaudzis par trešo lielāko pierīgā — uzreiz pēc Mārupes novada un Rīgas.

Novadā ir 22 tādi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 100 darbinieku, priecājas pašvaldības uzņēmējdarbības attīstības konsultants Guntars Kniksts. Te reģistrēti, piemēram, Latvijas būvmateriālu tirdzniecības milži Depo DIY un Kurši, kā arī betona ražotājs Knauf. Pašvaldības lielo uzņēmumu līderu saraksts daudz nemainoties, bet šie uzņēmumi arvien turpinot augt. 

Izaugsme nes līdzi būtisku problēmu — darbinieku trūkumu. Piemēram, Vangažos tērauda cauruļu ražotājs Izoterms, kurā nodarbināti 137 darbinieki, organizē speciālus autobusus, kas izvadā darbiniekus pa malu malām. Bet, piemēram, robotizēto ražošanas iekārtu ražotājs Peruza velta lielas pūles, lai mācītu jaunos speciālistus, kas nāk no profesionālo skolu un augstskolu soliem. Viņi ir kā darbinieku kalve, saka Kniksts.

Lai gan darbinieku trūkst, uzņēmumi izvēloties strādāt pierīgā labās loģistikas dēļ. Rīgas tuvums, dzelzceļa infrastruktūra, attālums līdz ostai un lidostai, pašvaldības trumpjus uzskaita Kniksts. Vaicāts, kāda veida uzņēmumi visbiežāk izvēlas Ropažu novadu, viņš min tirdzniecības nozari, arī koka un metāla apstrādi. Bet, piemēram, pārtikas ražotāju esot maz, un tie paši nelieli.

Vaicāts, ko pašvaldība dara, lai uzņēmumus noturētu un piesaistītu, Kniksts stāsta, ka pati galvenā esot komunikācija. Pašvaldība cenšoties saprast, kas tās uzņēmumiem ir vajadzīgs. Novadā darbojas divas aktīvas uzņēmēju biedrības, ar kurām pašvaldībai esot veiksmīga sadarbība. Labs atbalsts esot arī partnerība ar Salaspils pašvaldību. Šogad pašvaldība īstenojusi četrus dažādus grantu konkursus uzņēmējiem. 

Valsts kontrole nupat revīzijā secinājusi, ka pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā lielākoties ieguldījušas ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūvē, kas nav bijusi galvenā atbalsta programmas prioritāte. Tomēr uzņēmējiem pierīgā laba infrastruktūra esot viena no būtiskākajām prasībām, Kniksts protestē. Neviens liels uzņēmums negrib, lai piebraukšana pie tā būtu pa bedrainu zemes ceļu.

Tomēr pašvaldību lielākais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bet daudzos uzņēmumos strādā darbinieki no citām pašvaldībām. Pēc Kniksta domām, būtu taisnīgi, ja daļa no nodokļa aizietu tai pašvaldībai, kurā atrodas uzņēmums. Tomēr Kniksts nedomā, ka pierīgas pašvaldības savā starpā konkurētu uzņēmumu piesaistē. Drīzāk konkurējot paši uzņēmumi — par darbiniekiem.

Ropažu novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 

Gadījuma pēc

Muceniekos esam gadījuma pēc, forša vide, blakus priežu mežs — par to, kāpēc Latvijas vadošais robotizēto ražošanas iekārtu ražotājs Peruza bāzējas Ropažu novadā, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Roberts Dlohi. Tūkstošgades sākumā tolaik vēl pavisam nelielais uzņēmums te apmeklēja kādu krabju nūjiņu ražotāju. «Blakus redzējām graustu un nolēmām to nopirkt,» viņš atceras. «Šodienas acīm skatoties, tā nebija laba doma,» viņš piebilst. Labi esot vienīgi tas, ka darbinieki no Rīgas braucot pretēji sastrēgumu plūsmām. Tomēr atrašanās labā Rīgas industriālajā parkā ļautu samazināt darbinieku pārvietošanās izmaksas.

«Jebkurā nejauši izvēlētā pagastā uzcelt rūpnīcu… Un ko tālāk? Izejvielas jāved klāt, cilvēku nav. Kamēr nepulcēsies uzņēmumu puduris, klasteris ar tiem, kam jā­būt kopā, tā daļa neattīstīsies,» viņš secina. Uzņēmumiem esot jāatrodas vietā, kur koncentrējas tiem nepieciešamie servisi un piegādes. Situāciju viņš salīdzina ar lielveikalu. Kāpēc tur blakus ir seši apavu veikali un desmit apģērbu? Tas ļauj cerēt, ka pie viņiem atnāks klients. 

Arī rūpniecībai esot jākoncentrējas tur, kur tai ir pamats būt. Ja nepieciešams eksports, jābūt tuvu piegādes risinājumiem. Uzņēmējam ir nākusi prātā doma ražotnes atrašanās vietu mainīt, bet tad no pašreizējās rūpnīcas «veiksmīgi jātiek vaļā». «Saprātīgs īres piedāvājums ir labāks nekā ražotne īpašumā. Kad man vajadzīga paplašināšanās, esmu ierobežots,» viņš piebilst. Rūpnīcas paplašināšanai jāiegulda savi līdzekļi vai jāņem kredīts. Turklāt, «ja jūs zinātu, cik ilgi notiek būvatļauju kārtošana», viņš iesaucas. Būvniecība galu galā varot aizņemt pat piecus gadus.

Tomēr, par spīti visam, uzņēmums 21 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā izaudzis par lielu un spēcīgu. Pērn apgrozīti septiņarpus miljoni eiro, vairāk nekā pusmiljons nopelnīts. Uzņēmums sācis specializēties uz ražošanas līniju noslēdzošajiem posmiem — pakošanu un paletizāciju. Joprojām turpina ražot arī zivju pārstrādes ražošanas līnijas, ar ko biznesu sāka. Lielākā daļa saražotā nonāk citās valstīs, piemēram, Japānā, Fēru salās, Lielbritānijā, bet Latvijā ražotās tehnoloģijas izmanto arī vietējie uzņēmēji, piemēram, Rīgas Piena kombināts un Balticovo.

Ādažu novads. Ne tikai guļamrajons

Kad 2021. gadā novadu reformā tika apvienots Ādažu un Carnikavas novads, tika plānots, ka jaunajā novadā iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam palielināsies no 21 līdz 24 tūkstošiem. Tik daudz laika šī mērķa sasniegšanai gan nevajadzēja. Ādažu novadā jau tagad mīt 24,8 tūkstoši iedzīvotāju. «Tā ir pārāk strauja attīstība,» savas bažas neslēpj pašvaldības vadītāja Karīna Miķelsone. 

Straujais temps radot izaicinājumus dzīves kvalitātes noturēšanai pašvaldībā. Liela loma straujajā izaugsmē ir iedzīvotāju migrācijai. Miķelsone rēķina, ka aptuveni 40% migrējošo iedzīvotāju nāk no Rīgas, bet pārējie no citiem reģioniem.

Ādažu novads esot pievilcīgs, piemēram, latgaliešiem. «No zaļajiem lauku novadiem cilvēkiem ir ļoti grūti ienākt uzreiz tādā urbānā pilsētā kā Rīga,» viņa skaidro. Daudzi iedzīvotāji pārvācas kopā ar saviem uzņēmumiem. «Labā ziņa ir tāda, ka mēs neesam tikai guļamrajons,» lepojas Miķelsone.

Īpaši viņa izceļ pārtikas ražotāju klasteri, kas izveidojies novadā. 100 miljonu eiro lielas investīcijas ražotnē te nesen ieguldījusi Orkla. Novadā darbojas arī citi lieli pārtikas ražotāji, piemēram, bioloģiskās pārtikas ražotājs Lat Eko Food, kas attīsta zīmolu Rūdolfs. «Droši vien tam ir arī sava loma, ka šie speciālisti šeit vēsturiski koncentrējas,» viņa spriež. Pašvaldības vadītāja izceļ arī metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumus, kas ap sevi pulcējot darbiniekus no visa reģiona.

Miķelsone teic, ka informāciju par to, ka pašvaldībai uzņēmumi rūp un tā iesaistās problēmu risinājumu meklēšanā, uzņēmumi nodod no mutes mutē. Tomēr novada vadītāja neslēpj: «Burkānu politika mums noteikti nav tā iekārojamākā.» Uzņēmējus pašvaldība atbalsta līdzīgi kā citviet — palīdz uzņēmumu biedrībai, organizē grantu konkursus, sadarbojas ar Siguldas inkubatoru. Tomēr svarīgākais, ko pašvaldība uzņēmumiem cenšas dot, esot paļaušanās sajūta — ja sadarbība ir sākta, noteikumi netiks mainīti. 

Uzņēmumu skaits aug, bet līdz ar to aug arī grūtības atrast darbiniekus. «Brīvu roku mums novadā īpaši nav,» saka Miķelsone. Tās gan iedzīvotājiem ir labas ziņas, jo cīņā par darbiniekiem uzņēmumi ceļ atalgojumu.

Ādažu novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma

Operativitāte pavisam cita

Vietu savai rūpnīcai gumijas segumu ražotājs Rubrig meklēja pusgadu. Kā variantus izskatīja arī pilsētas Latgalē. Šķita, ka, piemēram, Daugavpilī vai Rēzeknē varētu būt vienkāršāk atrast darbaspēku. Bet piemērotas telpas tur atrast neizdevās. Turklāt attālums no ostas un galvenajiem valsts ceļiem šķita pārāk liels, stāsta uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Dainis Bonda. 

Galu galā vietu ražotnei viņi atrada Ādažu novadā. Te ir autoceļš Via Baltica, nav tālu jābrauc līdz Rīgas ostai, un ir labs pievedceļš. Uzņēmumam tas ir būtiski, jo fūres ar materiāliem te iebrauc ik dienu. 90% no saražotā uzņēmums eksportē.

Būtiski arī tas, ka tuvumā ir nepieciešamie servisi, piemēram, robotehnikas pakalpojumu uzņēmums. «Ja mums kaut kas notiek, operativitāte ir pavisam cita,» stāsta Bonds. Tomēr atrašanās vietai ir arī savi trūkumi. Pats galvenais — nav darbaspēka. Novadā esot neveselīgi zems bezdarba līmenis, kas uzņēmumiem radot lielu spriedzi un konkurenci. 2024. gada trešajā ceturksnī algu kāpums pret pagājušā gada attiecīgo periodu bijis aptuveni 10%, ziņo Centrālā statistikas pārvalde. «Darām visu, lai mums būtu forši darbinieki, kas saņem pienācīgu samaksu, bet, ja turpināsim tādā tempā iet uz priekšu algu ziņā, mēs atdursimies kā pret mietu,» viņš saka.

Lai tiktu galā ar algu kāpumu, uzņēmums cenšas pēc iespējas vairāk robotizēt ražošanu. Jau 2015. gadā uzņēmums izvēlējās neuzstādīt par 30% lētākas ražošanas iekārtas, kas prasītu trīsreiz lielāku darbaspēku.

Problēmu varētu risināt darbinieku pie­saistīšana no Rīgas, tomēr pagaidām tas neizdodas transporta dēļ. Lai gan Ādaži ir ļoti tuvu Rīgai, ražotnes strādniekiem, kam nav savas automašīnas, nav iespēju atbraukt uz maiņu, kas sākas sešos no rīta vai stundu pirms pusnakts. Ražošana uzņēmumā neapstājas visu diennakti, bet uzņēmums, kurā strādā aptuveni 30 darbinieku, ir par mazu, lai nodrošinātu speciālu izvadāšanu.

Pašlaik darbinieki pārsvarā brauc no Ādažu puses — Kadagas, Carnikavas, Balt­ezera. Papildu izaicinājumus rada arī tas, ka daudzus darbiniekus pārvilina Ādažu militārā bāze, kur esot ļoti konkurētspējīgs atalgojums. Arī mājokļu īres piedāvājumu novadā neesot daudz, bet pārdošanas cenas īpašumiem — kā Rīgā, ja ne augstākas.

Saražotie gumijas segumi tiek eksportēti uz 25 valstīm visā Eiropā un citur pasaulē. Pat uz Taivānu un Argentīnu.  Rubrig ražo ne tikai gumijas segumus bērnu rotaļu laukumiem un sporta zālēm. Nesen uzņēmums Somijā palīdzējis rast risinājumu kādai koncertzālei, kura naktīs pārtop par diskotēku, taču blakus ir dzīvojamās mājas, kuru iemītniekiem traucēja troksnis. Rubrig sadarbojās ar akustiķiem un nosedza ēkas griestus ar gumiju. «Esam tik mazi, ka viss atkarīgs no tā, cik esam prasmīgi nograuzt no vāciešu un ungāru pīrāga. No mūsu prasmīguma, atraktivitātes un spējas izdarīt ātrāk un labāk,» saka uzņēmējs.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem