Kā Rīga ierobežo HIV izplatību?

Par HIV augsto izplatību Latvijā atceramies samērā reti. Tas notiek, ja šī sāpe skar mūs personiski vai ir 1. decembris, pasaules AIDS diena, kad ik gadu mūs uzrunā mediji, atgādinot par dziļo bedri, kurā esam. Pārējā laikā publiskajā telpā visbiežāk ir klusums, un mūsu domas nodarbina citas, it kā svarīgākas lietas, jo kas tad ir HIV un AIDS? Šī neārstējamā slimība taču attiecas uz citiem, tiem nekārtīgajiem un neizvēlīgajiem, nevis uz mums - pareizajiem un nekļūdīgajiem. Tomēr pieredze liecina, ka šī nelaime var noķert gandrīz vai katru. Jo HIV gadījumu vairāk, jo saslimšanas risks ir lielāks. Eiropas Savienības melnajā HIV izplatības reitingā Latvija ir 2.vietā, atpaliekot tikai no Maltas.

Burkāns kā pātaga?

Valdība šogad mainīs skolu finansēšanas kārtību, naudu pedagogu algām turpmāk piešķirot pašvaldībām, nevis konkrētām skolām atbilstoši bērnu skaitam. Ministrija cer tā panākt mazo skolu reorganizāciju. Taču reformas risks ir lielāko skolu noplicināšana, iesaldējot skolotāju algas

Cilvēki ir atrauti no dabas

Dabas tuvumam un zaļajām zonām ir milzīga nozīme mūsu ikdienas dzīvē, jo daba sniedz pozitīvu ietekmi dažādos līmeņos. Tieši pandēmijas ietekmē aizvien vairāk sākām apzināties, cik svarīgas ir ikdienas pastaigas svaigā gaisā – mežā vai tuvējā parkā, tāpēc šī joma noteikti ir jāattīsta. Paradoksāli, ka jautājums par to, vai dabai ir vieta pilsētvidē, vispār ir dienaskārtībā, jo visās attīstītajās pilsētās dabai un zaļajām zonām tiek pievērsta liela nozīme, plānojot dažādus objektus un infrastruktūru. Pilnībā atraujot cilvēku no dabas, rodas arī dažādas saslimšanas, nogurums un citas problēmas. Pētījumu centra Norstat veiktā aptauja liecina, ka 62% iedzīvotāju ir svarīgi, lai apkaimē, kurā viņi dzīvo, būtu koki. Ideālā gadījumā, protams, gribētos, lai 100% aptaujāto sniedz šādu atbildi, bet situācija rāda, ka mēs bieži vien neaizdomājamies par dabas pozitīvo ietekmi un nozīmi.

Podkāsts nr.79: Eiropas miljardi; āra terašu bīstamais vilinājums; partiju plāni pašvaldībās

Liksim galdā visas kārtis: bērnudārzu rindas novēršanas scenāriji

Rindas problēmu Rīgas bērnudārzos nav spējusi atrisināt neviena pilsētas vara. Rinda zēla un plauka arī padomju varas gados.

ATR: būs “funkcionalitāte” – būs nauda!

Cīņa ap administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un arī asā pretestība tās īstenošanai mazliet ēnā atstāj diezgan svarīgu jautājumu – kāda ir un, galvenais, kāda būs pašvaldību sadarbība pāri to robežām. Te nav runas par dzejiskajiem novadu identitātes apcerējumiem, bet gan par varas un naudas pārdali.