Kāpēc pierīga kļuvusi par vienu no aktīvākajiem ekonomiskajiem reģioniem valstī?
Tuvojoties ziemas saulgriežiem, liekas, ka apvāršņi sašaurinās. Apgaismotais laukums, kurā pavadām savu dzīvi, sakoncentrējas. Vasarā skatāmies saulainajās tālēs, bet decembrī dienas ir īsas, debesis mākoņainas, un dažkārt visa mūsu dzīve šķiet saritinājusies nelielā, toties siltā telpā, kuru apgaismo adventa vainaga sveces.
Modelis «dzīvoju pierīgas pļavā, braucu uz darbu ar auto» ir pašiznīcinošs
Par HIV augsto izplatību Latvijā atceramies samērā reti. Tas notiek, ja šī sāpe skar mūs personiski vai ir 1. decembris, pasaules AIDS diena, kad ik gadu mūs uzrunā mediji, atgādinot par dziļo bedri, kurā esam. Pārējā laikā publiskajā telpā visbiežāk ir klusums, un mūsu domas nodarbina citas, it kā svarīgākas lietas, jo kas tad ir HIV un AIDS? Šī neārstējamā slimība taču attiecas uz citiem, tiem nekārtīgajiem un neizvēlīgajiem, nevis uz mums - pareizajiem un nekļūdīgajiem. Tomēr pieredze liecina, ka šī nelaime var noķert gandrīz vai katru. Jo HIV gadījumu vairāk, jo saslimšanas risks ir lielāks. Eiropas Savienības melnajā HIV izplatības reitingā Latvija ir 2.vietā, atpaliekot tikai no Maltas.
Valdība šogad mainīs skolu finansēšanas kārtību, naudu pedagogu algām turpmāk piešķirot pašvaldībām, nevis konkrētām skolām atbilstoši bērnu skaitam. Ministrija cer tā panākt mazo skolu reorganizāciju. Taču reformas risks ir lielāko skolu noplicināšana, iesaldējot skolotāju algas
Dabas tuvumam un zaļajām zonām ir milzīga nozīme mūsu ikdienas dzīvē, jo daba sniedz pozitīvu ietekmi dažādos līmeņos. Tieši pandēmijas ietekmē aizvien vairāk sākām apzināties, cik svarīgas ir ikdienas pastaigas svaigā gaisā – mežā vai tuvējā parkā, tāpēc šī joma noteikti ir jāattīsta. Paradoksāli, ka jautājums par to, vai dabai ir vieta pilsētvidē, vispār ir dienaskārtībā, jo visās attīstītajās pilsētās dabai un zaļajām zonām tiek pievērsta liela nozīme, plānojot dažādus objektus un infrastruktūru. Pilnībā atraujot cilvēku no dabas, rodas arī dažādas saslimšanas, nogurums un citas problēmas. Pētījumu centra Norstat veiktā aptauja liecina, ka 62% iedzīvotāju ir svarīgi, lai apkaimē, kurā viņi dzīvo, būtu koki. Ideālā gadījumā, protams, gribētos, lai 100% aptaujāto sniedz šādu atbildi, bet situācija rāda, ka mēs bieži vien neaizdomājamies par dabas pozitīvo ietekmi un nozīmi.
Rindas problēmu Rīgas bērnudārzos nav spējusi atrisināt neviena pilsētas vara. Rinda zēla un plauka arī padomju varas gados.
Cīņa ap administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un arī asā pretestība tās īstenošanai mazliet ēnā atstāj diezgan svarīgu jautājumu – kāda ir un, galvenais, kāda būs pašvaldību sadarbība pāri to robežām. Te nav runas par dzejiskajiem novadu identitātes apcerējumiem, bet gan par varas un naudas pārdali.
“Brauksim uz Rīgu uz divām nedēļām, piecās darba dienās neko nevar saprast,” tā uz Meierovica biedrības aicinājumu pabūt Rīgā un dot pienesumu sarunai par Rīgas pilsētas attīstību atsaucas Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) profesors, pilsēttransporta speciālists un pilsētvides aktīvists Kenets Krukemeiers un arhitekte, pilsētvides un urbānās dārzniecības eksperte Barabara Knehta no Bostonas, ASV. Viņi nav sajūsmā par pilsētplānošanas “superstāriem”, kas atlidojuši uz pāris dienām, par milzīgiem honorāriem bārsta vietējiem apstākļiem bieži vien dārgas un nepiemērotas idejas. Dzirdēts par pilsētvides brīnumiem, piemēram, Maskavā, kur smalku pilsētkonsultantu biroji no Rietumeiropas radījuši superprojektus, kas notušē naudas varas ekspansiju Krievijas galvaspilsētā, kas turpina iznīcināt vēsturiskās kopienas un izdzenāt to identitāti nesošos, “neprestižos” iedzīvotājus.
Viens no spēkā esošā Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā, tomēr realitāte ir pavisam citādāka. Galvaspilsētas vadība raida skaidrus signālus, ka dod priekšroku citām prioritātēm, nevis ģimenēm ar bērniem. Kamēr rindā uz vietu bērnudārzā Rīgā gaida 2239 bērni, Rīgai piederoši namīpašumi centrā, kuros varētu ierīkot jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, tiek pārdoti izsolēs.
Neatkarīgi no lieluma vai turīguma visām pašvaldībām Latvijā funkcijas ir vienādas. Ja politiskās vadības un birokrātiskā aparāta uzturēšanai jātērē gandrīz puse no visiem līdzekļiem, novadnieku dzīves uzlabošanai un investoru piesaistei nekas daudz neatliek
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!