Latvijā vidēji katra sieviete dzemdē 1,4 bērnus. Tas ir par maz, lai nākotnē nodrošinātu pašreizējo iedzīvotāju skaitu. Turklāt vidējais vecums palielinās, bet apdzīvotības blīvums reģionos samazinās. Kā šīm izmaiņām pielāgoties?
Kāpēc pierīga kļuvusi par vienu no aktīvākajiem ekonomiskajiem reģioniem valstī?
Kāpēc iedzīvotāju kritumam līdzi nesarūk arī sabiedriskā sektora nodarbinātība?
No 2025. gada paredzēts noteikt fiksētu ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī, lēma valdība. Pensionāriem neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Savukārt minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī.
Šā gada pirmajā pusē darba tirgu varētu raksturot kā “plakanu” - tieši tāpat kā Latvijas ekonomiku kopumā. Bezdarba līmenis kopš gada sākuma samazinājies, bet gada laikā tas ir pieaudzis. Tā kā darba tirgu ietekmē sezonas, izmaiņas gada laikā ir svarīgāks rādītājs. Taču darbaspēka apsekojuma aptaujās izmērītais pieaugums ir neliels, turklāt reģistrētais bezdarbs 2. ceturksnī bija zemāks nekā pirms gada – vidēji 5,2% salīdzinājumā ar 5,6% pirms gada. Lai arī uz aptaujām balstītos darba meklētāju īpatsvara datus mēdz dēvēt par “faktisko” bezdarbu, var ticami argumentēt, ka reģistrētais bezdarbs drīzāk atspoguļo reālo situāciju. Rezumējot vienā teikumā - bezdarba līmenis nav būtiski mainījies.
Latvijas 3x3 basketbolisti pirmdien Parīzes spēlēs palika 4. vietā, jo finālā ar 18:21 zaudēja Lietuvas izlasei. Zeltu izcīnīja Nīderlande, sudrabu — Francija, bronzu — Lietuva. Attēlā: basketbolists Nauris Miezis
Ja Latvija neieviesīs proaktīvo sociālās aprūpes sistēmu, samazinoties iedzīvotāju skaitam, ekonomiskā attīstība būs tikai tāls un burvīgs sapnis. Ar vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaita pieaugumu un arvien lielāku slogu uz veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmām, valsts nākotne krāsojas drūmos toņos.
Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi. Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.
Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju — par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada. Pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju Latvijā atgriezās nekā aizbrauca. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8200 reemigrantu un 4400 Ukrainas kara bēgļu. Jaundzimušo skaits turpina samazināties — pērn Latvijā piedzima 14 490 bērnu, kas ir par 1464 bērniem jeb 9% mazāk nekā 2022. gadā.
No mazuļu buma līdz jaundzimušo skaita sarukumam – dzimstība Eiropā krītas jau desmitiem gadu. Kāpēc aizvien vairāk jauniešu izvēlas bezbērnotību? Eiropā
... iepriecināja
Notikumi, sasniegumi un atklājumi, kas pārsteidza 2023. gadā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!