Mācību līdzekļu trūkums samazina arī bērnu motivāciju mācīties

  • Silvija Titova-Meija
  • 04.12.2024.
Mācību grāmatas. Foto - Edijs Pālens, LETA

Mācību grāmatas. Foto - Edijs Pālens, LETA

Lai gan dažādās pašvaldībās un pat dažādās skolās vienas vietvaras ietvaros situācijas ar mācību līdzekļu pieejamību ir atšķirības, kopumā izglītības iestādēm trūkst finansējuma mācību līdzekļiem. Tā ir dziļi iesakņojusies problēma, kas daļēji radusies, jo izglītība nav virzīta kā prioritāte. Nenodrošinot skolēniem visu nepieciešamo mācībām, tiek rādīts negatīvs piemērs attieksmei pret skolu, mācībām un izglītību kopumā. Tas būtiski ietekmē arī skolēnu motivāciju mācīties, un diemžēl ietekme ir negatīva.

Bez mācību līdzekļiem vecākiem ir grūti palīdzēt ar mācībām

Mācību līdzekļu nodrošināšana realitātē pašlaik pilnībā ir katras izglītības iestādes vai pašvaldības pārziņā. Rezultātā pat vienas pašvaldības ietvaros ir skolas, kurās skolēniem ir viss nepieciešamais, bet ir skolas, kurās izglītības kvalitāte cieš, jo bērniem ikdienā nākas urbies cauri kopētu lapu kalniem.

Biedrībā uzskatām, ka sākumskolas posmā ir kritiski svarīgi nodrošināt, lai bērniem būtu pieejamas darba burtnīcas un nebūtu nekādu kopētu darba lapu. Maziem bērniem ir sarežģīti uzturēt šīs lapas kārtībā, nepazaudēt un nesaburzīt tās. Rezultātā daudzi vecāki ir pieredzējuši situāciju, kad vakarā, pirms mājasdarbu pildīšanas, vispirms ir jāatrod lapa ar uzdevumiem. Ja katrā priekšmetā skolēnam būtu darba burtnīca, tad arī vecākiem ļautu sekot līdzi mācībām un palīdzēt bērniem, kad tas nepieciešams.

Rada nevienlīdzību starp ģimenēm

Analizējot mācību līdzekļu cenas un to, kāds ir atvēlētais budžets uz vienu skolēnu (aptuveni 35 eiro), skaidrs, ka naudas ir daudz par maz. Skolas esošā budžeta ietvaros nevar iegādāties visu nepieciešamo. Un, neraugoties uz to, ka Izglītības likumā ir noteikts, ka izglītības iestādēm ir jānodrošina visi nepieciešamie mācību līdzekļi, aizvien ir skolas, kurās vecākiem tiek lūgts pirkt darba burtnīcas un citas lietas. Vecāki piekrīt un pērk, jo vēlas sniegt saviem bērniem labāko, tomēr ne visām ģimenēm rocība to atļauj. Pašreizējā situācija rada nevienlīdzību starp ģimenēm, skolām un pašvaldībām.

Protams, situācija nav radusies vienas dienas laikā, tas ir rezultāts ilgstošai politikas veidotāju attieksmei pret izglītību. Mēs, biedrības pārstāvji, uzskatām - ja bērnam jau no 1. klases nav pieejams viss mācībām nepieciešamais un ikdienā nākas strādāt ar kopētu darba lapu kaudzi, tas veido viņa izpratni un attieksmi pret mācībām. Mācību grāmatas un darba burtnīcas ir skolēna darba instrumenti – valsts nenodrošina šos instrumentus, bet vienlaikus mēs sagaidām, ka bērniem būs labas sekmes un augsta motivācija mācīties. Kur gan bērniem radīsies šī motivācija, ja mēs paši rādām šādu piemēru?

Samazinās motivācija un interese par mācībām

Mācību līdzekļu kvalitāte un pieejamība tiešā veidā korelē ar skolēnu interesi par mācībām un darba kultūru klasē. Protams, ja skolotājs vēlas, var piedāvāt skolēniem papildus informāciju no dažādiem avotiem, t.sk. nokopējot kādas lapas vai tekstu, bet tas nevar būt visa mācību procesa pamats vai vienīgais risinājums. Tagad ir jārod papildus finansējums, lai izglītības iestādes var nodrošināt visas nepieciešamās grāmatas un darba burtnīcas vismaz sākumskolas posmā, nelūdzot neko vecākiem.

 

Autore ir biedrības Vecāki par izglītību pārstāve

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā