Mācību līdzekļu trūkums samazina arī bērnu motivāciju mācīties

  • Silvija Titova-Meija
  • 04.12.2024.
Mācību grāmatas. Foto - Edijs Pālens, LETA

Mācību grāmatas. Foto - Edijs Pālens, LETA

Lai gan dažādās pašvaldībās un pat dažādās skolās vienas vietvaras ietvaros situācijas ar mācību līdzekļu pieejamību ir atšķirības, kopumā izglītības iestādēm trūkst finansējuma mācību līdzekļiem. Tā ir dziļi iesakņojusies problēma, kas daļēji radusies, jo izglītība nav virzīta kā prioritāte. Nenodrošinot skolēniem visu nepieciešamo mācībām, tiek rādīts negatīvs piemērs attieksmei pret skolu, mācībām un izglītību kopumā. Tas būtiski ietekmē arī skolēnu motivāciju mācīties, un diemžēl ietekme ir negatīva.

Bez mācību līdzekļiem vecākiem ir grūti palīdzēt ar mācībām

Mācību līdzekļu nodrošināšana realitātē pašlaik pilnībā ir katras izglītības iestādes vai pašvaldības pārziņā. Rezultātā pat vienas pašvaldības ietvaros ir skolas, kurās skolēniem ir viss nepieciešamais, bet ir skolas, kurās izglītības kvalitāte cieš, jo bērniem ikdienā nākas urbies cauri kopētu lapu kalniem.

Biedrībā uzskatām, ka sākumskolas posmā ir kritiski svarīgi nodrošināt, lai bērniem būtu pieejamas darba burtnīcas un nebūtu nekādu kopētu darba lapu. Maziem bērniem ir sarežģīti uzturēt šīs lapas kārtībā, nepazaudēt un nesaburzīt tās. Rezultātā daudzi vecāki ir pieredzējuši situāciju, kad vakarā, pirms mājasdarbu pildīšanas, vispirms ir jāatrod lapa ar uzdevumiem. Ja katrā priekšmetā skolēnam būtu darba burtnīca, tad arī vecākiem ļautu sekot līdzi mācībām un palīdzēt bērniem, kad tas nepieciešams.

Rada nevienlīdzību starp ģimenēm

Analizējot mācību līdzekļu cenas un to, kāds ir atvēlētais budžets uz vienu skolēnu (aptuveni 35 eiro), skaidrs, ka naudas ir daudz par maz. Skolas esošā budžeta ietvaros nevar iegādāties visu nepieciešamo. Un, neraugoties uz to, ka Izglītības likumā ir noteikts, ka izglītības iestādēm ir jānodrošina visi nepieciešamie mācību līdzekļi, aizvien ir skolas, kurās vecākiem tiek lūgts pirkt darba burtnīcas un citas lietas. Vecāki piekrīt un pērk, jo vēlas sniegt saviem bērniem labāko, tomēr ne visām ģimenēm rocība to atļauj. Pašreizējā situācija rada nevienlīdzību starp ģimenēm, skolām un pašvaldībām.

Protams, situācija nav radusies vienas dienas laikā, tas ir rezultāts ilgstošai politikas veidotāju attieksmei pret izglītību. Mēs, biedrības pārstāvji, uzskatām - ja bērnam jau no 1. klases nav pieejams viss mācībām nepieciešamais un ikdienā nākas strādāt ar kopētu darba lapu kaudzi, tas veido viņa izpratni un attieksmi pret mācībām. Mācību grāmatas un darba burtnīcas ir skolēna darba instrumenti – valsts nenodrošina šos instrumentus, bet vienlaikus mēs sagaidām, ka bērniem būs labas sekmes un augsta motivācija mācīties. Kur gan bērniem radīsies šī motivācija, ja mēs paši rādām šādu piemēru?

Samazinās motivācija un interese par mācībām

Mācību līdzekļu kvalitāte un pieejamība tiešā veidā korelē ar skolēnu interesi par mācībām un darba kultūru klasē. Protams, ja skolotājs vēlas, var piedāvāt skolēniem papildus informāciju no dažādiem avotiem, t.sk. nokopējot kādas lapas vai tekstu, bet tas nevar būt visa mācību procesa pamats vai vienīgais risinājums. Tagad ir jārod papildus finansējums, lai izglītības iestādes var nodrošināt visas nepieciešamās grāmatas un darba burtnīcas vismaz sākumskolas posmā, nelūdzot neko vecākiem.

 

Autore ir biedrības Vecāki par izglītību pārstāve

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā