Mentors nav skolotājs, bet iedvesmas avots un uzticams padomdevējs

  • Diāna Butina
  • 21.10.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Mūsdienu darba tirgus un tā straujā attīstība ir mainījusi izpratni par karjeras veidošanu un attīstību, nereti mudinot mainīt izvēlēto karjeru un pārkvalificēties pat vairākkārt. Karjeras izveidē un attīstībā būtisks atbalsts var būt mentorings, palīdzot virzīties, uz priekšu strukturēti un mērķtiecīgi. Mentors ne tikai palīdz ar padomu, bet arī piedāvā konkrētu plānu, lai sasniegtu noteiktu mērķi, kā arī palīdz saprast, kur fokusēt enerģiju, lai efektīvi attīstītos un neapmaldītos karjeras attīstības labirintos.

Viena no lielajām priekšrocībām, ko sniedz mūsdienu pasaules digitālie resursi, ir plaša piekļuve dažādām bezmaksas apmācībām, kas ir pieejamas gan vietējās, gan starptautiskās platformās. Tas atver daudzus ceļus jaunu prasmju apgūšanai, taču bez skaidras struktūras un zināšanām, kuras prasmes būs nepieciešamas, ir viegli apmaldīties – lielais piedāvājumu klāsts var kļūt apjomīgs un mulsinošs. Lai palīdzētu cilvēkiem neapmaldīties šajā procesā, ir svarīgs strukturēts atbalsts, piemēram, mentoru programmas. Šādas programmas sniedz apstiprinājumu, vai izvēlētais ceļš ir pareizs, vai tieši pretēji – kaut kas ir jāmaina, kā arī palīdz uzturēt motivāciju un nepazaudēt fokusu. Mentors kļūst par uzticamu ceļvedi, kurš palīdz neizšķērdēt laiku un enerģiju.

Kā mentors atšķiras no skolotāja un kouča?

Mentors nav nedz skolotājs, nedz koučs. Mentorings nav vienkārša zināšanu nodošana vai tehnisku prasmju mācīšana. Mentorings ir savstarpējas attiecības starp mentoru un mentorējamo, balstītas uz abpusēju izaugsmi, pieredzes apmaiņu un ilgtermiņa atbalstu. Tas ir īpaši svarīgi tieši IT nozarē, kur pastāv strauja attīstība, jaunu zināšanu un talantu nepieciešamība. Lai izprastu, kā mentors atšķiras no skolotāja vai kouča, jāapskata mentoringa būtība. Skolotājs piedāvā strukturētu mācību procesu, fokusējoties uz specifisku zināšanu apguvi. Koučs savukārt izmanto dažādas tehnikas, lai palīdzētu cilvēkam attīstīties konkrētā dzīves vai karjeras jomā, taču reizēm iztrūkst dziļākas izpratnes par specifisku nozari. Mentors ne tikai palīdz orientēties ceļā uz izaugsmi, bet arī dalās ar personīgo pieredzi un piedzīvotajām grūtībām tajā pašā nozarē. Tas ir kā dialogs starp līdzīgiem prātiem – mentors ir cilvēks, kurš ir izgājis cauri līdzīgiem dzīves un karjeras posmiem un var dalīties ar praktiskiem padomiem, kas attiecas tieši uz konkrēto profesiju vai industriju.

Divpusēja sadarbība

Ko no šādas sadarbības iegūst pats mentors? Mentoringa attiecībās ieguvumi nav vienpusēji. Arī mentors iegūst sev būtiskas prasmes, piemēram, aktīvo klausīšanos, empātiju un atgriezeniskās saites sniegšanu. Turklāt arī mentors mācās no mentorējamā – tas var būt veids, kā atgūt skaidrību par saviem karjeras sākuma soļiem vai iepazīt jaunas tendences, kas radušās nozarē. Pat pieredzējuši profesionāļi šādās attiecībās var atklāt, ka ir jāpārdomā vai jāatjauno kādas prasmes. Svarīgi arī atzīmēt, ka mentoringa attiecības nav hierarhiskas. Mentors var būt līdzīgā profesionālā līmenī, bet citā nozarē un palīdzēt virzīties uz jauniem izaicinājumiem, izmantojot savu pieredzi. Tas ļauj abām pusēm augt gan profesionāli, gan cilvēciski, jo mentorēšanas procesā tiek veicināta empātiskāka un atvērtāka vadība.

Pārliecība un atbalsts kā karjeras izaugsmes pamats

Gandrīz katram cilvēkam dzīvē ir brīži, kad līdzšinējais ceļš vairs nesniedz gandarījumu. Es to apjautu aptuveni 23 gadu vecumā, kad sapratu, ka izvēlētais virziens nav tas, kurā vēlos veidot savu karjeru. Lai gan man nebija tehnoloģiju izglītības, nolēmu pievienoties IT nozarei, sākot kā klientu attiecību vadītāja. Strādājot ar lielajiem klientiem un piedaloties dažādos projektos, iepazinu IT pasauli no iekšpuses un tā pamazām jau tiku pie saviem projektiem un komandām, ko vadīt. Karjeras pirmsākumos saņēmu tiešās vadītājas atbalstu. Viņa bija izcila – sniedzot ne tikai tehniskās zināšanas, bet arī nenovērtējamu morālo atbalstu. Tas, ka kāds ticēja maniem spēkiem, ļoti iedvesmoja. Viņa bija netiešais mentors, kas veicināja manu izaugsmi. Šis vadības stils pamazām manī veidoja vēlmi dalīties savā pieredzē, lai palīdzētu citiem, īpaši sievietēm, atrast savu ceļu tehnoloģiju pasaulē.

Ikdienas darba procesā, kad visi esam aizņemti ar saviem pienākumiem, ir grūti iegūt visas atbildes un atbalstu turpināt iesākto. Tādējādi var rasties sajūta, ka iesāktais ceļš nav īstais. Šā iemesla dēļ ir svarīgi piedalīties mentoringa programmās. Mentorings sniedz strukturētu un fokusētu atbalstu, kas palīdz ne tikai izprast, kādi soļi ir nepieciešami profesionālai izaugsmei, bet arī veido apzinātu pieeju karjeras attīstībai. Piemēram, IT nozarē mentors sniedz izpratni par nozares prasībām, palīdzot izvairīties no izkliedētas mācīšanās un resursu tērēšanas. Tāpēc iesaku pievienoties Riga TechGirls mentoringa programmai un gūt skaidru redzējumu par to, kas ir jāapgūst un kādi soļi jāveic, lai sasniegtu karjeras mērķus. Papildus darbam ar mentoru, neatsverama ir atbalstošā vide, kurā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ir iespēja augt un attīstīties. 

 

Autore ir Riga TechGirls valdes locekle un mentoru programmas vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā