Jūriņ’ prasa smalku tīklu

Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstu papildinājusi zvejas tīklu darināšanas tradīcija Rīgas līča rietumu piekrastē. Traļu meistare Zelma Čepeļevska (79) stāsta, kā aizsākusies viņas saistība ar šo prasmi, un dalās pārdomās par zvejas tīklu darināšanas nozīmi

Mentors nav skolotājs, bet iedvesmas avots un uzticams padomdevējs

Okeāna un alu ieskāvumā

Lai šovasar rosinātu doties ceļā, Ir veido sēriju par interesantiem galamērķiem un neparastiem piedzīvojumiem

Ko mēs sagaidām no skolām?

Šogad, gatavojoties jau 18. Čē Čē Čempionātam, kas ir Eiropā lielākais klašu saliedēšanās festivāls, veicām vecāku aptauju par viņu apmierinātību ar skolu un gaidām no tās. Uz jautājumu, kas, viņuprāt, ir svarīgākā skolas funkcija, vairāk nekā puse jeb 54% vecāku* atbildēja, ka skolas galvenais uzdevums ir sagatavot skolēnu tālākai dzīvei un attīstīt skolēnu caurviju prasmes, piemēram, kritiskā domāšana, spēja risināt konfliktus, līderība, prasme strādāt komandā, komunikācijas prasmes u.c. Tikai aptuveni 10% vecāku uzsvēra atzīmju un dažādu akadēmisko sasniegumu nozīmi.

Tiešām lieki?

Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka darba tirgū eksistē vecuma diskriminācija. Taču katrai vecuma grupai ir savas priekšrocības, uzskata nodarbinātības eksperti, tāpēc arvien lielāka nozīme ir paaudžu sadarbībai

Vērtēt studenta prasmes, nevis mākslīgā intelekta sniegumu

Mākslīgā intelekta rīku klāsts ar katru dienu pieaug, ietekmējot arī mācību procesu augstskolās – tos aizvien plašāk lieto gan studenti, gan pasniedzēji. Tomēr, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu un rezultātu, studentiem vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams apgūt kritisko domāšanu, savukārt pasniedzējiem – iegūt kvalitatīvas vadlīnijas, pēc kurām vērtēt studentu sniegumu un vadīt mācību procesu kopumā.