Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Ikviens no mums priecājas, izdzirdot kārtējo Latvijas uzņēmuma veiksmes stāstu, kad kādam no jaunās paaudzes uzņēmējiem ir izdevies “uztaustīt” pieprasījumu un radīt uzņēmumu, kas apgroza miljonus. Protams, ne jau visi, kuri sēdējuši pat biznesa skolas skolā, apgrozīs miljonus, bet valstij pamatu pamatos ir vajadzīgi uzņēmīgi un mērķtiecīgi cilvēki – tādi, kuri spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, kuriem ir ambīcijas sasniegt savus mērķus jebkurā jomā, kuri ir pilni iniciatīvas darīt. Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts pamatvajadzība – ja nav uzņēmēju, nav kas maksā nodokļus. Turklāt, ja nav savu uzņēmēju, bet ir tikai investori, tad nopelnītais aizplūst uz citām valstīm.
Kurš iepūtīs uguni?
Ne visi grib būt vadītāji, pirmās vijoles, daudzi grib būt labi komandas spēlētāji. Ja prasmes un dzinulis ir, vari arī neizveidot uzņēmumu, bet kvalitatīvi ieiet jebkurā nozarē, būt veiksmīgs komandas spēlētājs, piepildot gan personīgos, gan uzņēmuma mērķus.
2023. gada decembrī veiktās Biznesa augstskolas Turība absolventu aptaujas rezultāti liecina, ka 90% strādā jau studiju laikā vai atrod darbu gadu pēc absolvēšanas, 30% iegūst labāku darbu, bet 8% pēc studijām nodibina savus uzņēmumus. Mums ir studenti, kuri pirmajā kursā paziņo, ka vēlas vadīt 20 uzņēmumus! Šādus studentus ar augstiem mērķiem un ticību savai varēšanai mums vajag pēc iespējas vairāk, un aizsākums tam, protams, tiek kaldināts skolā.
Tāpēc, kamēr jaunais cilvēks vēl ir skolā, mēs varam raisīt viņā interesi, ambīcijas. Ir jābūt kādam, kurš “iepūš uguni”, veicina šo uzņēmību un iniciatīvu. Ir tādi studenti, kuru vecākiem ir zemnieku saimniecības – lai tās būtu konkurētspējīgas, ir nepieciešamas zināšanas. Arī Latvijā jau varam novērot, ka veidojas ģimenes uzņēmumi, kuru vadība pāriet no paaudzes paaudzē. Tad, ja ir zināšanas, tu savā biznesā vari būt ātrāks, efektīvāks, veiksmīgāks. Augstskola, tās vide, pasniedzēji un studiju biedri, var atraisīt atraisīt uzņēmību un vēlmi darīt. Briesmīgākais ir apātija un vienaldzība.
Darba devēji visvairāk novērtē profesionālās prasmes
2022. gadā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras pasūtījuma veiktajā pētījumā “Darba devējiem nepieciešamās (darbinieku) prasmes” darba devēji kā pašas nepieciešamākās pienākumu veikšanai ir novērtējuši tieši profesionālās prasmes, kam seko tehniskās, trešajā vietā – personīgās iemaņas (soft skills) un tikai ceturtajā vietā ierindojušās digitālās prasmes. Tāpat pie darba devēja pieprasītajām prasmēm no nākamajiem darbiniekiem var pieskaitīt pašmotivāciju.
Pasniedzējs, kurš paralēli darbam augstskolā ir nozares profesionālis uzņēmējs vai vadītājs, vieslekcijā skolā stāstot par savu pieredzi, var radīt interesi par konkrēto profesiju vai prasmēm un tādējādi palīdzēt skolai veidot jauniešu karjeras orientāciju. Priekšmeta skolotāja iespējas šajā ziņā ir ierobežotākas, jo viņš ir piesaistīts skolas programmai un savai profesijai.
Tāpēc nu jau trešo gadu pēc kārtas dažādi mūsu pasniedzēji dodas uz vienu no Pierīgas vidusskolām. Lai veicinātu uzņēmējdarbības izglītību jauniešu vidū, Turība sadarbībā ar Mārupes pamatskolu arī šajā mācību gadā – februārī un martā – īstenoja izglītojošo nodarbību ciklu, kurā 5.–9. klases skolēni tika iepazīstināti ar dažādiem uzņēmējdarbības pamatiem un prasmēm, kas noderēs tālākai karjeras un personības pilnveidei. Esam piesaistījuši labākos no saviem resursiem, lai turpinātu mūsu iesākto ceļu un nodrošinātu, ka jaunietis 5.–9. klasē iziet cauri dažādām ar uzņēmējdarbību saistībām tēmām, un ļoti iespējams, ka tieši šīs tikšanās reizes būs kā rezultāts kādam jaunam uzņēmējam mūsu valstī. Kā uzsākt savu uzņēmējdarbību, kas ir sociāli atbildīga rīcība, kā plānot budžetu, kādi ir elektroniskā paraksta rīki, kā darbojas pašvaldība, kā Latvija sadarbojas ar kaimiņvalstīm, kā uzlabot savas uzstāšanās un plānošanas prasmes – tās ir tikai dažas no tēmām, par kurām augstskolas mācībspēki diskutē ar skolēniem.
Sadarbība ar skolām – dažādos virzienos
Augstskolas vīzija ir palielināt jauniešu interesi par uzņēmējdarbību, jau integrējot to skolēnu mācību procesā, tādējādi sniedzot pievienoto vērtību standartizētajam mācību saturam ar mērķi palīdzēt Latvijas uzņēmējdarbības videi nākotnē. Skolēniem ir iespēja iesaistīties arī citos biznesa augstskolas Turība rīkotajos uz biznesa domāšanu vērstos pasākumos kā, piemēram, Uzņēmējdarbības skola un biznesa ideju hakatons To Be, doties augstskolas organizētās mācību ekskursijās uz uzņēmumiem. Mūsu uzdevums ir radīt vidi un priekšnoteikumus jauniešu potenciāla izpausmei un realizācijai, dot viņiem atspēriena punktu veidot sevi par zinošiem, patstāvīgi domājošiem un uzņēmīgiem cilvēkiem.
Veids, kā augstskola ar skolu sadarbojas mācību procesa īstenošanā, ir vēl plašāks. Ir arī iniciatīva, kurā mēs aicinām skolēnus pie sevis – piedalīties mūsu lekcijās. Ir bijusi arī tāda pieredze, ka kompensējam skolās trūkstošās vakances, tobrīd trūkstošo mācību spēku, proti, mūsu pasniedzējs dodas pie vidusskolēna, palīdzot skolai īstenot mācību programmu. Tā, piemēram, Ādažu vidusskolā šajā mācību semestrī mūsu docētāja vadīja fakultatīvās nodarbības ekonomikā 12. klašu skolēniem.
No pro bono līdz…
Ideja par vieslekcijām skolās sākumā radās kā hobijs un līdz šim to īstenojam kā pro bono pasākumu, kas pašiem rada prieku un ļauj mums katram atdot atpakaļ kaut ko labu sabiedrībai. 5.–9. klase ir piemērots laiks, kad skolēnus uzrunāt, sākumskola noteikti ir par agru. Vislabāk būtu 8.–12.klase, jo šis ir laiks, kurā no bērna kļūstam par pieaugušo, kad sāk parādīties pirmās izšķiršanās, ko un kur mācīties tālāk un varbūt arī pirmie aizmetņi par to, ka gribu veidot kaut ko savu. Vecuma grupā no 8.klases jau ir novērojamas izmaiņas jauniešu spējā uztvert informāciju, un šeit pastāv lielāka iespēja, ka nodotā informācija saglabāsies un tiks pielietota. Tas gan nenozīmē, ka, piemēram, 5.–7.klase nav pelnījusi to pašu. Iespējams, pielietojot citu pieeju un novērtējot auditoriju, varam nodot informāciju arī enerģijas pārpilnu 13 gadu vecu pusaudžu klasei.
Vienlaikus jāatzīst, ka būtu labi, ja no aizraušanās un vēlmes satikt un izglītot jauniešus mums sanāktu arī kaut kas nopietnāks, ar sistemātiskāku skatu nākotnē, iesaistot gan Izglītības un zinātnes ministriju, gan arī pašvaldības, kuru skolās vietējie uzņēmēji, augstāko izglītības iestāžu pasniedzēji tiktos un nodotu savu pieredzi un zināšanas. Šādi piemēri jau mums lokāli ir, piemēram, Mārupes novadā jau vairāk nekā desmit gadu darbojas Mārupes uzņēmēju biedrība, kas sadarbojas ar vietējās pašvaldības izglītības iestādēm. Šādu programmu varētu izvērst plašāk – citās skolās un arī citos novados.
Vēlamies piešķilt uzmanības dzirksti laikā, kad bērns vēl aug un attīstās. Jauniešu interese par uzņēmējdarbību noteikti ir palielinājusies, un šī uzmanības latiņa ir jānotur!
Autori ir Evija Kļave, biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, un Kaspars Bernāns, augstskolas lektors, uzņēmējs
