Agita Balbārde. Publicitātes foto.
Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.
Kāpēc tas ir aktuāli šodien un šobrīd?
Eiropas Komisija 2025. gada februārī publicēja pirmo “Omnibus” tiesību aktu pakotni, kā mērķis ir vienkāršot un samazināt nefinanšu ziņošanas prasības uzņēmumiem. Šī iniciatīva ir daļa no Komisijas centieniem samazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vidi Eiropas Savienībā, taču tas var radīt pretēju sabiedrības noskaņojumu, mudinot kļūdaini domāt, ka ilgtspējai, aprites ekonomikai un klimata pārmaiņām drīz vairs nebūs ilgtermiņa nozīmes. Pasaule piedzīvo dabas resursu izsīkumu un tas nav teorētisks apgalvojums vai kārtējā tendence, kas pēc laika izzudīs no sabiedrības redzesloka. Tā ir realitāte, ar kuru jau šodien saskaramies arvien biežāk – no dabas katastrofām un retzemju materiālu trūkuma ražošanā līdz pieaugošam spiedienam uz nozaru pielāgošanos klimata riskiem. Esošie resursi sāk izsīkt, un, kamēr mēs tajos saredzam vien atkritumus resursu vietā, tos vienkārši izmetot pēc viena lietošanas cikla, mēs turpinām sekmēt patēriņa virzītu ekonomiku. Paturēt resursus ekonomikā ilgāk nozīmē samazināt atkritumu apjomus, taupīt dabas resursus un ierobežot nepieciešamību pēc jauniem izejmateriāliem.
Aprites ekonomika – bieži pieminēts, bet vai saprasts jēdziens?
Latvijā ir būtiski runāt par to, kas ir aprites ekonomika. Lai gan šis jēdziens tiek pieminēts aizvien biežāk, tā būtība un plašais pielietojums nereti paliek neskaidrs. Lai to labāk saprastu, vispirms jāparaugās uz lineāro ekonomiku, kas dominējusi pasaulē līdz šim. Lineārās ekonomikas princips ir vienkāršs: paņem – saražo – lieto – izmet. Šī pieeja rada lielu resursu patēriņu un atkritumu daudzumu, jo produkti pēc izmantošanas bieži vien nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos. To var salīdzināt ar pieeju “no šūpuļa līdz kapam”– vienreizējs process ar skaidru sākumu un neizbēgamu galu. Pretstatā tam, aprites ekonomika darbojas pēc principa “no šūpuļa līdz šūpulim” – resurss pēc tā sākotnējās izmantošanas nepazūd no aprites, bet gan tiek atjaunots, pārstrādāts un izmantots atkārtoti. Tas nozīmē, ka produkti tiek lietoti ilgāk, laboti, nodoti tālāk, ziedoti vai pārstrādāti jaunos produktos, kas palīdz saglabāt vērtīgus resursus ekonomikā un samazināt atkritumu daudzumu.
Apritīgums nozīmē izmantot resursus efektīvāk, ilgāk un gudrāk – labot, pārstrādāt, dalīties, radīt jaunus biznesa modeļus, kas balstīti uz dalīšanos, saprātīgu un atkārtotu izmantošanu, nevis uz pārmērīgu patēriņu. To jau šobrīd redzam daudzās jomās – koplietošanas auto, nomas pakalpojumi, kopstrādes biroji, atjaunojamie materiāli ražošanā u.c. Tie nav tikai vides risinājumi, tie ir aprites ekonomikas pamati, uz kā tiek balstīta izaugsme.
Gudra saimniekošana, nevis modes lieta
Latvijā noteikts mērķis, ka līdz 2035. gadam līdz 10% jāsamazina poligonos noglabājamais atkritumu daudzums. Lai to izdarītu, ir jāpalielina sašķiroto atkritumu īpatsvars, tāpēc jāiesaistās visiem sabiedrības locekļiem, bet valstij un pašvaldībām ir jāveido atkritumu šķirošanu un apritīgumu veicinošs normatīvais regulējums.
“CleanR Grupa” pagājušajā gadā kopā ar vairāk nekā 20 zinātnieku un ekspertu komandu izveidoja unikālu pētniecības instrumentu - Latvijas Aprites ekonomikas indeksu pašvaldībām, lūkojoties uz pašvaldībām kā sabiedrībai vistuvāko kontaktpunktu un efektīvāko pārmaiņu ieviesēju. Aprites Ekonomikas indeksa kategorijas – resursu pārvaldība, ekonomikas un uzņēmējdarbības transformācija, sabiedrības iesaiste un prasmīga saimniekošana – ļauj katrai pašvaldībai detalizēti saprast, kurās jomās ir iespējami papildu uzlabojumi. Un uzlabojumi ir nepieciešami, jo saskaņā ar “Eurostat” 2023. gada datiem, Eiropas vidējais apritīguma rādītājs ir 11,8%, savukārt Latvijā tie ir tikai 5% - esam ceļa sākumā. Vienlaikus jāuzteic, ka par šo jautājumu turpinām diskutēt publiski – Latvijā aizvien vairāk publiskajā telpā vides ilgtspēja kļūst par diskusiju, konferenču, arī uzņēmēju novērtējuma tematu. Es atbalstu ikvienu diskusiju un iniciatīvu par ekonomikas transformāciju uz aprites principiem un ilgtspējīgiem risinājumiem, arī jaunuzņēmumu iesaiste šajā transformācijas procesā var būt pārmaiņu veicinātājs.
Ja viena pasaules daļa izvēlas ignorēt vai apšaubīt klimata un ekonomikas izaicinājumus, tad otrai daļai ir jāturpina runāt – skaļāk, skaidrāk un argumentētāk. Var pievērt acis un teikt, ka klimata pārmaiņas nenotiek, ka varam turpināt izmantot resursus, tāpat kā līdz šim, taču fakti ir nepielūdzami – materiālu un izejvielu kļūst mazāk, un to ieguve kļūst arvien dārgāka. Tāpēc aprites ekonomika nav tikai stāsts par ilgtspēju – tas ir stāsts par gudru un tālredzīgu pielāgošanos jaunai realitātei.
Autore ir AS CleanR Grupa valdes locekle, Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā.