Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

  • Renārs Deksnis
  • 07.11.2025.
Renārs Deksnis. Publicitātes foto.

Renārs Deksnis. Publicitātes foto.

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Arvien vairāk slimnīcu Eiropā un ASV ievieš robotu sistēmas, kas ļauj veikt precīzākas, mazāk invazīvas un pacientam saudzīgākas operācijas. Latvija pamazām tuvojas tam, lai pievienotos šim modernās medicīnas “klubam” un arī mūsu pacienti varētu saņemt augstākās klases ārstēšanu vietējās slimnīcās. 

Pašlaik visplašāk izmantotā robotizētās ķirurģijas platforma pasaulē ir Da Vinči sistēma, kas kopš tās ieviešanas 2000. gadā ir veikusi jau vairāk nekā 13 miljonus operāciju visā pasaulē. Šī tehnoloģija ļauj ķirurgam strādāt ar milimetru precizitāti, samazinot audu bojājumu risku un būtiski saīsinot atveseļošanās laiku. Pētījumi liecina, ka pacienti pēc robotu asistētām operācijām atgriežas ikdienas dzīvē par 30–50 % ātrāk nekā pēc tradicionālām operācijām.

Šīs priekšrocības īpaši nozīmīgas ir galvas un kakla ķirurģijā, kur anatomiski sarežģītu struktūru dēļ bieži nākas veikt ļoti apjomīgas un kropļojošas operācijas. Robots ļauj piekļūt audzējiem mutes dobuma, mēles saknes un rīkles apvidos bez nepieciešamības šķelt žokli vai veikt citas agresīvas manipulācijas. Tas nozīmē mazāku operācijas risku, mazāku asiņošanu un labāku dzīves kvalitāti pacientam.

Iespēja Latvijas pacientiem un valstij

Latvijā šobrīd tiek īstenots nacionāls stratēģiskais plāns robotizētās ķirurģijas attīstībai nākamo desmit gadu laikā, paredzot šādu tehnoloģiju ieviešanu vairākās specialitātēs. Plāna mērķis ir nodrošināt, lai robotizētā ķirurģija kļūtu par daļu no universitāšu slimnīcu ikdienas prakses – gan Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Otolaringoloģijā robots īpaši noder pacientiem ar agrīnas stadijas galvas un kakla audzējiem. Šos audzējus šobrīd nereti ārstē ar staru un ķīmijterapiju, jo ķirurģiski piekļūt tiem ir grūti. Taču, izmantojot robotu, audzēju var precīzi izoperēt, bieži vien izvairoties no nepieciešamības pēc papildu staru terapijas. Tas nozīmē īsāku ārstēšanās laiku, mazāk komplikāciju un ātrāku atgriešanos darbā.

Ikdienas darbā redzam, ka pieaug to pacientu skaits, kuriem galvas un kakla audzējus izraisa cilvēka papilomas vīruss (HPV). Šie pacienti bieži ir jauni, darbspējīgi cilvēki, kuru ārstēšana ar tradicionālām metodēm bieži rada ilgstošas sekas dzīves kvalitātē. Lai gan vakcinācija pret HPV Latvijā tiek veikta, tās aptvere vēl nav pietiekama, un līdz ar to šī pacientu grupa joprojām ir būtiska. Robotizētā ķirurģija ļauj šos cilvēkus ārstēt efektīvāk un ar mazāku fizisku un psiholoģisku ietekmi. 

Nedrīkstam atpalikt no kaimiņiem

Lietuvā robotizētā ķirurģija jau notiek vairākus gadus, un arī Polijā šādu tehnoloģiju izmantošana ir kļuvusi par normu. Latvijai ir visas iespējas sekot šim piemēram. Pirmie roboti paredzēti divās lielākajās Latvijas slimnīcās, kur tiks nodrošināta gan apmācība, gan prakse dažādu specialitāšu ķirurgiem.

Ir būtiski, lai iepirkumu un lēmumu procesā netiktu pieļautas birokrātiskas kļūdas, kas kavētu šīs tehnoloģijas ieviešanu. Da Vinči sistēma šobrīd ir vienīgā pasaulē plaši pārbaudītā un piemērotā arī otolaringoloģijas vajadzībām, un tā būtu loģiska izvēle Latvijas veselības aprūpes nākotnei.

Robotizētās ķirurģijas ieviešana Latvijā nav tikai tehnoloģisks jauninājums – tā ir pāreja uz modernāku, humānāku un pacientam draudzīgāku ārstēšanu. Mums jāraugās uz šo soli kā uz ilgtermiņa ieguldījumu cilvēku veselībā, darba spējās un dzīves kvalitātē.

Mēs, Latvijas otolaringologi, esam vienisprātis – transorālajai robotu ķirurģijai ir jābūt mūsu valsts medicīnas sastāvdaļai. Tas nav greznības jautājums, bet gan nepieciešamība, lai mēs varētu ārstēt savus pacientus tā, kā tas jau sen ir pieņemts Eiropā un pasaulē.

Autors ir otolaringologs, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.