Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Pašlaik Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots Izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.
Pirmai mīts. “Tie, kuri vēlas aizliegt skolēniem lietot tālruņus skolā, nostājas pret mūsdienu tehnoloģijām un progresu – grib atgriezt viduslaikus skolās.”
Šādu priekšstatu apgāž sekojoši argumenti. 1) Mums nav zināms neviens skolotājs, kas būtu pret viedtālruņu izmantošanu ikdienā. Tomēr pedagogi, arī daudzi mācību priekšmetu Datorika un Programmēšana skolotāji, kuri vislabāk pārvalda mūsdienu tehnoloģijas, iebilst par viedtālruņu patvaļīgu izmatošanu mācību stundās. 2) Par tālruņu aizliegšanu skolās ir starptautiska autoritatīva organizācija UNESCO[i]. 3) Pirms mēneša Lielbritānijā tika izdotas vadlīnijas, ar ko stingri regulē tālruņu klātbūtni skolās (par to detalizēti sk. turpmāk). 4) Ir virkne zinātnisku pētījumu par problēmām, kas izriet no viedtālruņu nekontrolētas lietošanas mācību laikā[ii]. 5) Valsts centralizētajos pārbaudījumos jau tagad nedrīkst izmantot viedtālruni un citas viedierīces. Tātad to lietošanas ierobežošana jau notiek un ir izglītības politikas sastāvdaļa. Jautājums ir tikai par to, kā un cik liela mērā to regulēt.
