Ilustratīvs attēls
Pasaulē un arī Latvijā sabiedrība strauji noveco gan mūža ilguma pieauguma, gan zemās dzimstības dēļ. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par gados vecāku iedzīvotāju veselību, tai skaitā sirds veselību. Latvijā sievietes veselīgi, bez slimības, invaliditātes un aktivitātes ierobežojumiem dzīvo tikai 54,3 gadus, bet vīrieši – 52,6 gadus, liecina Eurostat 2020. gada dati. Savukārt Pasaules Banka aprēķinājusi, ka 30% gadījumu 60 gadus un vecāku iedzīvotāju vidū nespēju (veselības stāvokļa izraisītus aktivitātes ierobežojumus) rada tieši sirds un asinsvadu slimības. Kā mazināt šo slimību radīto slogu un panākt, lai novecošana iet roku rokā ar labāku sirds veselību?
Pensionēšanās ietekme uz sirds veselību
Arvien vairāk tiek pētīts, kādu ietekmi uz senioru veselību atstāj pensionēšanās. Lai gan pensijā parasti samazinās stresa līmenis, paveras lielākas iespējas būt fiziski aktīvam, uzlabojas miega režīms un kvalitāte, kas ir būtiski sirds un asinsvadu veselībai, tomēr aiziešana pensijā var atstāt arī negatīvu ietekmi. Mazinās sociālās saiknes, īpaši, ja galvenie sociālie kontakti bijuši saistīti ar darbu, un vientulība rada sirds un asinsvadu slimību un insulta risku. Arī mainoties dzīvesveida paradumiem, piemēram, samazinoties fiziskajai aktivitātei, palielinās sirds slimību risks. Turklāt pensionēšanās nereti samazina ienākumu līmeni, izraisot finansiāla rakstura stresu – arī šis psiholoģiskais slogs saistāms ar lielāku sirds un asinsvadu slimību risku.
2020. gadā Itālijā veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 94 tūkstoši dalībnieku, atklāja, ka pensionēšanās atlikšana par vienu gadu par 2,4 procentpunktiem palielina ar sirds un asinsvadu slimībām saistītas hospitalizācijas biežumu. Noskaidrots, ka pensionēšanās veicina veselības pasliktināšanos fiziski smaga darba veicējiem (pieaug viņu aptaukošanās rādītāji), priekšlaicīgi pensijā aizgājušām sievietēm, kā arī iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni. Tātad – ir veselīgi strādāt ilgāk, taču tikai tad, ja tam ir labvēlīgi apstākļi un sociālā vide.
Ritenis nav jāizgudro no jauna
Lai radītu pēc iespējas labvēlīgāku vidi veselīgai novecošanai, jābūt integrētai pieejai gan valsts, gan pašvaldību, gan arī nevalstiskā un individuālā līmenī – to savās vadlīnijās uzsver arī Eiropas Komisija. Aprēķināts, ka sirds un asinsvadu slimību slogu iespējams samazināt vismaz uz pusi tikai ar profilaktisku un veselību veicinošu pasākumu palīdzību. Pamata uzdevumi senioru sirds veselības veicināšanā ir palīdzēt mainīt dzīvesveidu (fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs un svara kontrole, smēķēšanas atmešana, alkohola patēriņa mazināšana), kā arī kontrolēt psihosociālos faktorus (stress, trauksme un depresija, sociālā atstumtība u.tml.) un metaboliskos riska faktorus – holesterīna un glikozes līmeni un asinsspiedienu. Tāpēc būtiski, lai būtu politisks un finansiāls valsts atbalsts dažādu programmu īstenošanai.
Regulāras profilaktiskās pārbaudes un skrīninga programmas, ietverot arī asinsspiediena mērījumus, holesterīna līmeņa noteikšanu un glikozes monitoringu. Tas ļautu ne tikai atklāt slimību riska faktorus un kontrolēt esošās slimības, bet vienlaicīgi sniegtu arī iespēju novērtēt senioru psiholoģisko un emocionālo stāvokli. Šobrīd Latvijā izmantotā programma sirds un asinsvadu slimību profilaksei SCORE tiek piedāvāta tikai no 40 līdz 65 gadu vecumam, tādēļ nepieciešams profilakses programmu sakārtot tā, lai iekļautu tajā arī seniorus.
Regulāras un pieejamas fizisko aktivitāšu programmas, kā arī izglītošana par sirdij veselīgu uzturu (porciju kontrole, samazināts sāls patēriņš, palielināts augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu patēriņš). Pētījumi rāda, ka indivīdiem ar ilgstošu sēdošu dzīves veidu regulāru vingrojumu ieviešana lielā mērā var pat novērst vecuma izraisīto kardiovaskulārās funkcijas kritumu, tādējādi uzlabojot kopējo dzīves kvalitāti un funkcionālo patstāvību.
Senioriem pielāgotas smēķēšanas atmešanas atbalsta programmas, iekļaujot konsultācijas un atbalsta grupas. Smēķēšanas atmešanu vecāka gadagājuma cilvēkiem īpaši sarežģītu padara ilgstošā tabakas lietošanas vēsture un ar to saistītā izteiktā nikotīna atkarība. 2022. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums rāda, ka aptuveni puse no tiem smēķētajiem Latvijā, kas vecāki par 65 gadiem, ne no viena, arī no ārsta, nav saņēmuši ieteikumu atmest smēķēšanu. To, cik izaicinoša ir smēķēšanas atmešana, ilustrē, piemēram, dati no ASV, kur smēķēšanu izdodas atmest tikai katram divdesmitajam, kas to mēģina. Lai pārvarētu atkarību no tabakas, parasti vajadzīgi vairākkārtēji smēķēšanas atmešanas mēģinājumi, tādēļ nepieciešama atkārtota palīdzība.
Senioriem būtu nepieciešamas arī psihiskās veselības atbalsta programmas, kas veicina senioru sociālās aktivitātes un iesaisti. Depresija ir ļoti izplatīts riska faktors saslimstībai un mirstībai no sirds un asinsvadu slimībām. To, cik būtiska ir psihiskās veselības uzraudzība gados vecākiem cilvēkiem, pierāda pētījumi par saistību starp depresiju un sirds un asinsvadu slimībām. Arī hipertensija un koronārā sirds slimība ir saistīta ar augstu depresijas izplatību, un šie stāvokļi arī būtiski ietekmē sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas efektivitāti.
Ļoti būtiska senioriem ir veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamība un vakcinācija. Lai arī vakcīnas primāri paredzētas dažādu infekcijas slimību profilaksei, tomēr tās pastarpināti uzlabo arī sirds un asinsvadu veselību. Dažas infekcijas slimības, piemēram, gripa, pneimonija, Covid-19, izraisot smagas elpceļu infekcijas, vienlaikus noslogo arī sirdi un palielina sirds un asinsvadu komplikāciju, piemēram, sirdslēkmes un sirds mazspējas risku, tādēļ pārdomāta vakcinācijas programma var sniegt būtiskus senioru sirds veselības uzlabojumus.
Būtiska ir sadarbība starp veselības aprūpes sniedzējiem, lai vecāka gadagājuma cilvēki saņemtu visaptverošu aprūpi, ja nepieciešams, arī specializētus geriatrijas pakalpojumus. Mūsdienu demogrāfiskā situācija pieprasa pārmaiņas arī veselības aprūpes sistēmā. Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpē uzmanība jāpievērš ne tikai akūtu veselības problēmu risināšanai, bet arī tādām problēmām kā hroniskas sāpes, dzirdes, redzes vai pārvietošanās traucējumi, muskuļu spēka samazināšanās, taču šo problēmu risināšanai ir nepieciešama augsta veselības aprūpes sniedzēju savstarpējās koordinācijas pakāpe.
Veselīga novecošanās kā politikas prioritāte
Pozitīvi, ka Latvijā veselīgu sabiedrības novecošanu par vienu no prioritātēm izvirza gan Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam, gan Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam, ejot rokrokā ar ANO Veselīgas novecošanas dekādes 2021–2030 mērķiem. Ņemot vērā, ka jau 2040. gadā 155 miljoni eiropiešu būs vecāki par 65 gadiem un līdz ar to pieaugs arī sirds un asinsvadu slimību izplatība, konkrēta rīcība veselīgas un aktīvas novecošanas veicināšanā jāliek politikas darba kārtības augšgalā.
Autore ir biedrības Sabiedrības novecošanās atbalsta platforma vadītāja
