novecošana
- Personība
- 10.04.2025.
- Ieva Jakone
Infogram radītājs Uldis Leiterts ASV virza neirotehnoloģiju revolūciju
- Veiksme
- 13.03.2024.
- Laura Dumbere
Pašcieņas cena
- Dzīvesstils
- 10.03.2024.
- Agnese Meiere
Paaudžu dialogs
- Darba vide
- 10.03.2024.
Kur strādāt?
- Labsajūta
- 21.02.2024.
- Marija Leskavniece
Spēle ir galā?
- Personība
- 10.04.2025.
- Ieva Jakone
Infogram radītājs Uldis Leiterts ASV virza neirotehnoloģiju revolūciju
Izrādās, ar domu spēku var vadīt sacīkšu mašīnu un pūst ziepju burbuļus. Veiksmīgais Latvijas jaunuzņēmējs Uldis Leiterts stāsta par savu jaunāko izaicinājumu — darbu kompānijā Emotiv
- Viedoklis
- 31.10.2024.
Kā ilgmūžības ekonomika maina finanšu industriju?
Pasaules demogrāfiskās tendences norāda uz būtisku izmaiņu sabiedrības struktūrā – cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dzīvo ilgāk un ir aktīvāk iesaistīti sabiedrībā nekā iepriekšējās paaudzēs. Šīs izmaiņas rada ilgmūžības ekonomikas jeb longevity economy izaugsmi, jo vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par būtisku sabiedrības daļu ne tikai kā patērētāji, bet arī kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, uzņēmēji un brīvprātīgie. Vai finanšu nozare pietiekami pielāgojas senioru vajadzībām un nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem?
- Veiksme
- 13.03.2024.
- Laura Dumbere
Pašcieņas cena
Kā panākt, ka jauns uzņēmums trīs gadu laikā sasniedz 20 miljonu eiro apgrozījumu? Varētu vienkārši teikt, ka Prime Prometics pārdod labu kosmētiku. Tomēr vērtīgākā prece izrādījusies cieņpilna attieksme pret sievieti, kurai vairs nav 50
- Dzīvesstils
- 10.03.2024.
- Agnese Meiere
Paaudžu dialogs
Tendence ir nemainīga — sabiedrība noveco. Ko par ilgdzīvošanu, kas ir ne tikai krietns gadu skaits, bet arī kvalitāte un viedums, var pastāstīt tie, kuri dzīvi vērojuši gana ilgi, pētījusi žurnāliste Eva Johansone
- Darba vide
- 10.03.2024.
Kur strādāt?
Automatizācija aizvien vairāk aizstās roku darbu, bet milzīgu datu apjomu analizēs mākslīgais intelekts. Lai spētu konkurēt, cilvēkiem būs jāapbruņojas ar jaunu prasmju kopumu. Kurās profesijās būs vislielākās iespējas pēc 10 gadiem? Vaicājam mākslīgajam intelektam
- Labsajūta
- 21.02.2024.
- Marija Leskavniece
Spēle ir galā?
Kādām pārmaiņām jāiziet cauri cilvēkam brieduma gados, un kā šo dzīves posmu ne tikai pārciest, bet arī turpināt attīstīties
- Labsajūta
- 10.01.2024.
- Marija Leskavniece
Novecot tiešsaistē
- Viedoklis
- 02.11.2023.
Vai esam gatavi darba dzīvei pēc 70?
- Labsajūta
- 11.10.2023.
- Marija Leskavniece
Kalna galā, nevis nogāzē
- Intervija
- 30.08.2023.
Visus dialogus izrunāju balsī
- Viedoklis
- 08.02.2024.
Kas jāzina par demenci un iespējām to aizkavēt
Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas un samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem.
- Labsajūta
- 10.01.2024.
- Marija Leskavniece
Novecot tiešsaistē
Aizvien vairāk sabiedrībā zināmu cilvēku un sociālo tīklu personību izvēlas savus gadus nevis slēpt, bet izcelt. Vai attieksme pret novecošanu mainās?
- Viedoklis
- 02.11.2023.
Vai esam gatavi darba dzīvei pēc 70?
Šogad jūlijā Latvijā tika sasniegts vēsturiski zemākais bezdarba radītājs. Šķietami labas ziņas, kas varētu liecināt, ka Latvijas ekonomika aug un attīstās. Taču līdztekus šiem jaunumiem arvien biežāk dzirdam arī antirekordu paziņojumus par to, ka Latvija atkal sasniegusi zemāko dzimstības rādītājus simtgadē. Skaidrs, ka saspīlējums darba tirgū pieaug, kas prasa meklēt kompleksus risinājumus. Viesstrādnieku masveida ievešana, procesu automatizācija un mākslīgais intelekts diemžēl arī nebūs burvju nūjiņas, kas Latviju izvilks no demogrāfiskās bedres un nodrošinās ekonomikas tālākai attīstībai un sabiedrības labklājībai nepieciešamo darbaspēku. Situācija prasa pārdomātu un kompleksu risinājumu, tāpēc, iespējams, ideja, ka tieši Ekonomikas ministrijai jābūt vadošajai atbildīgajai par nodarbinātības politiku, ir gluži laba un īstenojama jau iespējami ātrāk.
- Labsajūta
- 11.10.2023.
- Marija Leskavniece
Kalna galā, nevis nogāzē
Spējas, kuru zenītu iespējams sasniegt dzīves otrajā pusē
- Viedoklis
- 28.08.2023.
Meklējot valsts budžeta parāda optimālo līmeni
Pēdējos gados Latvija ir saskarusies ar vēl nebijušiem vai sen nepieredzētiem izaicinājumiem – Covid-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, strauji pieaugušās energoresursu cenas un augstā inflācija. Šie satricinājumi ir būtiski palielinājuši arī valsts budžeta izdevumus – papildu atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, humanitārā un militārā palīdzība Ukrainai, aizsardzības kapacitātes stiprināšana. Šādā situācijā nav iespējams finansēt visus papildu izdevumus ar budžeta ieņēmumiem – veidojas budžeta deficīts. Savukārt budžeta deficīts tiek segts, aizņemoties un attiecīgi palielinot valsts budžeta parādu[1]. Lai arī Latvijas valsts parāds pēc Eurostat
