Pasaulē un arī Latvijā sabiedrība strauji noveco gan mūža ilguma pieauguma, gan zemās dzimstības dēļ. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par gados vecāku iedzīvotāju veselību, tai skaitā sirds veselību. Latvijā sievietes veselīgi, bez slimības, invaliditātes un aktivitātes ierobežojumiem dzīvo tikai 54,3 gadus, bet vīrieši – 52,6 gadus, liecina Eurostat 2020. gada dati. Savukārt Pasaules Banka aprēķinājusi, ka 30% gadījumu 60 gadus un vecāku iedzīvotāju vidū nespēju (veselības stāvokļa izraisītus aktivitātes ierobežojumus) rada tieši sirds un asinsvadu slimības. Kā mazināt šo slimību radīto slogu un panākt, lai novecošana iet roku rokā ar labāku sirds veselību?
Meklējot atbildi, kā efektīvāk izmantot ierobežotos līdzekļus veselības jomā, daudzas valstis sekmīgi izmanto salīdzinoši jaunu veselības aprūpes organizēšanas modeli - vērtībās balstītu veselības aprūpes pieeju, kas vērsta uz pacientam būtisku rezultātu sasniegšanu un samaksu par ārstniecības pakalpojumu kvantitāti aizvieto ar samaksu par rezultātu un kvalitāti. Piemēram, Lielbritānijā šāda pieeja kardiovaskulāro slimību jomā dažu gadu laikā vienā no valsts reģioniem ļāvusi vairāk nekā 38 000 cilvēku uzlabot asinsspiediena kontroli, samazinājās pieprasījums pēc stacionārajiem pakalpojumiem un insulta izraisīti nāves gadījumi, par 24% saruka pieprasījums pēc neatliekamās palīdzības izsaukumiem, par 17% - neplānotu uzņemšanas nodaļas apmeklējumu skaits un valsts kopumā ietaupīja 6 miljonus mārciņu.
Pirms trim gadiem Eiropas pretnabadzības tīkla Latvijas organizācijas (EAPN-Latvia) paspārnē izveidojām dažādu sabiedrisko organizāciju darba grupu, lai pievērstu lielāku uzmanību sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro (KVS) slimību ārstēšanas uzlabošanai, tostarp palielinot ārstēšanās pieejamību visiem iedzīvotājiem.
Ar politiķu atbildību par senioru sirds veselību ir jāsaprot cīņa pret augsto mirstību, ko izraisa sirds un asinsvadu slimības. Tās skar vairākus simtus tūkstošus cilvēku un ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Šai cīņai ir jābūt daudz nopietnākai, tādēļ politiķiem ir jārūpējas par speciāla sirds veselības plāna izstrādi un papildu finansējuma piešķiršanu ārstēšanas uzlabošanai.
Reti kurš no mums tā saucamajiem parastajiem lasītājiem rūpīgi iepazīstas ar Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām dalībvalstīm. EK rekomendācijas tomēr ir ārkārtīgi svarīgas, un mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij tās ir ne tikai jāievieš, bet, kas nereti šķiet vēl ļaunāk, par šo ieviešanu ir arī jāatskaitās. EK rekomendācijās ir ieteikumi, kas atkārtojas, piemēram, 2019. gadā tas ir rosinājums strādāt pie budžeta deficīta samazināšanas.
Latvijā ir vieni no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā – uz 100 000 iedzīvotāju priekšlaicīgi no dzīves aiziet 215 sievietes un 501 vīrietis. Tas attiecīgi divas un trīs reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Ir secināts, ka vismaz katru otro no šīm pāragrajām nāvēm varētu novērst, vēl vairāk uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem un iedzīvotājiem saņemot savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu.
Rietumos aizvien populārākas kļūst olbaltumvielu diētas, kas mudina ēst gaļu, zivis un sierus, turpretim latviešu ārstes iebilst - latviešiem pārlieku patīk trekna gaļa un kūciņas
Talantīgs un šarmants ārsts no slavenas mediķu dzimtas - Andrejs Ērglis, pēc paša vārdiem, Latvijas invazīvo kardioloģiju pacēlis pasaules līmenī. Lai to izdarītu, nabadzīgā valsts tērē miljonus ļoti dārgām operācijām un pēc to skaita ir pasaules līderos. Bet - kāpēc neesam rekordisti priekšlaicīgas mirstības samazināšanā un sirds slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā?
Kopējais nepieciešamais papildus finansējums veselības sektorā 2014.-2015.gadā ir 4,74 miljoni latu
Kāpēc vairāk naudas vajag pacientu izglītošanai, nevis invazīvās kardioloģijas procedūrām
Austrumeiropā tagad straujāk kā nekur citur pasaulē izplatās AIDS epidēmija
Žurnāla Ir 10.janvāra numura rakstā Marš pie ārsta! minēts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (ĢĀA) viedoklis, ka «zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) noteikšana kā kritērijs domāts statistikai un tam nav tālāku seku ārstēšanā, jo valsts šai slimībai nenodrošina apmaksātus kompensējamos medikamentus». Tie ir klaji meli! Pirmkārt, ZBLH jeb «slik
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
