Lai novecotu ar veselu sirdi, jāmaina politiskā dienas kārtība
Pasaulē un arī Latvijā sabiedrība strauji noveco gan mūža ilguma pieauguma, gan zemās dzimstības dēļ. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par gados vecāku iedzīvotāju veselību, tai skaitā sirds veselību. Latvijā sievietes veselīgi, bez slimības, invaliditātes un aktivitātes ierobežojumiem dzīvo tikai 54,3 gadus, bet vīrieši – 52,6 gadus, liecina Eurostat 2020. gada dati. Savukārt Pasaules Banka aprēķinājusi, ka 30% gadījumu 60 gadus un vecāku iedzīvotāju vidū nespēju (veselības stāvokļa izraisītus aktivitātes ierobežojumus) rada tieši sirds un asinsvadu slimības. Kā mazināt šo slimību radīto slogu un panākt, lai novecošana iet roku rokā ar labāku sirds veselību?
