Ilustratīvs attēls
No nākamā mācību gada skolās plānots ieviest valsts aizsardzības mācību, un tas aizsāka plašu diskusiju par iespējamo sporta stundu samazinājumu. Nozares ministrija apsolījusi sporta stundu skaitu nesamazināt, taču patiesībā būtu jāmeklē risinājumi, kā veicināt bērnu un jauniešu piedalīšanos sporta aktivitātēs. Sports divas reizes nedēļā un valsts aizsardzības mācība ir labs pamats, jo aktīvs dzīvesveids un sports ir neiztrūkstošs pamats, lai bērni un jaunieši būtu ne tikai fiziski, bet arī mentāli veseli. Ideālā gadījumā gribētos pat vairāk sporta stundu, bet tad uzreiz rodas jautājums – kuru mācību priekšmetu upurēt, lai nepalielinātu kopējo stundu skaitu?
Kamēr ideja par lielāku sporta stundu skaitu ir tikai ideja, ir daudzas lietas, ko var darīt arī ārpus skolas. Nav noslēpums, ka aktīvā dzīvesveidā liela loma ir tieši ģimenei.
Interese par sportu rodas ģimenē
Interese par kustībām un aktīvu dzīvesveidu var rasties skolā, bet lielāka nozīme tomēr ir ģimenei. Vai ģimene mēdz pavadīt laiku kopā, piemēram, dodoties pastaigās, pārgājienos? Visiem uzreiz nav jābūt profesionāliem sportistiem un jāpavada diena sporta zālē, pirmais solis var arī būt garas pastaigas svaigā gaisā ar suni. Ja lielāko daļu dienas, piemēram, no plkst. 8 līdz 15 vai 16 pavadām pie skolas sola vai datora, ja gandrīz visu dienu pavadām birojā, pie aktivitātēm ir īpaši jāpiedomā un jāplāno, lai vismaz stundu vai divas dienā pavadītu kustībā.
Ja, strādājot ar skolēniem ikdienā, redzu ļoti aktīvus bērnus, kuriem patīk sports un fiziskās aktivitātes, lielākajā daļā gadījumu tas ir, pateicoties ģimenes ietekmei un vecāku atbalstam. Arī fakultatīvās sporta nodarbības vai profesionālās ievirzes sporta programmas grūti iedomāties bez vecāku līdzdalības un aktīva atbalsta, piemēram, lai aizvestu uz treniņu vai pulciņu, uz sacensībām u.tml. Daudzās ģimenēs atbalsts bērnu sportam nozīmē detalizētu laika un finanšu plānošanu, kas reizēm nebūt nav viegli, īpaši vientuļajiem vecākiem.
Pandēmija mainīja paradumus
Sporta un fizisko aktivitāšu nozīmi mūsu ikdienā spilgti apliecināja arī pandēmijas laiks un sekas, kas vērojamas pēc tā – gan fiziskajā, gan mentālajā veselībā. Šis laiks ir būtiski mainījis mūsu paradumus un ietekmējis arī fizisko attīstību. No vienas puses, darbā ar jaunākajiem bērniem redzu, ka daudziem papildus jāstrādā pie koordinācijas attīstības, tāpēc pievēršam uzmanību ķeršanai, mešanai utt., taču, no otras puses, aizvien vairāk cilvēku ir sapratuši, ka fiziskās aktivitātes tiešā veidā ietekmē mentālo veselību.
Sportā ir arī teorija
Sportam ir būtiska nozīmē ikvienā izglītības posmā, sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, un ikvienā izglītības formā. Arī, mācoties tālmācībā, bērni un jaunieši sporto – vingrojam kopā pie ekrāniem, līdzīgi kā daudzi darīja pandēmijas laikā, apgūstam, kā iesildīties un atsildīties pēc sporta nodarbības, kas ir īpaši svarīgi tiem bērniem un jauniešiem, kuri ikdienā apmeklē sporta zāli, un darām daudz ko citu.
Eiropas Tālmācības vidusskolā notiek arī dažādi klātienes pasākumi, t.sk. sporta aktivitātes, piemēram, piedalīšanās maratonā, Olimpiskajā dienā u.c. Papildus tam svarīgi atcerēties, ka sportā kā mācību priekšmetā liela nozīme ir arī teorijai – neraugoties uz mācību formu, nepieciešams atlicināt laiku arī tai. Tikai tā varam mācīties par sporta ietekmi uz mūsu organismu, veselību un prātu, veidot izpratni par to, kāpēc cilvēkiem kustības ir nepieciešamas, apgūt dažādus drošības nosacījumus, sporta aktualitātes, tradīcijas un ieradumus.
Kā motivēt bērnus un jauniešus veltīt laiku sportam un fiziskajām aktivitātēm? Es cenšos motivēt gan ar uzslavām, kad kāds uzdevums ir paveikts labi, gan veicinot pozitīvu konkurenci, piemēram, izmantojot dažādas mobilās lietotnes, kas skaita soļus, kopējo aktivitāšu laiku utt. Bērni un jaunieši labprāt iesaistās, lai iegūtu aktīvākā skolēna vai aktīvākās klases titulu.
Autore ir Eiropas Tālmācības vidusskolas pedagoģe
