Ilustratīvs attēls
Tas ir tik tiešām dīvaini, ka 2023. gadā izglītības sistēmā joprojām darbojas pagājušā gadsimta 70. gados radīti principi, taču tāda ir realitāte t.s. bērniem ar kodu. Lai gan virkne valstu, kuru izglītības virzienam cenšamies sekot, piemēram, Somija, ir atteikusies no kodiem, bet Latvijā joprojām cenšamies risināt problēmas ar birokrātijas palīdzību. Kodi savulaik tika radīti, lai nodrošinātu piekļuvi segregētai speciālajai izglītībai. Laikā, kad cenšamies īstenot iekļaujošu izglītību, būtu jāvirzās prom arī no kodiem. Tāpat kā no pedagoģiski medicīniskajām komisijām, kas ir ideoloģiski novecojis mehānisms.
Nesen žurnālā Izglītība un kultūra bija liels raksts par iekļaujošo izglītību. Jāteic, tas lika man vilties, jo esmu pavadījusi ilgu laiku, strādājot pie iekļaujošās un speciālās izglītības vīzijas, jo īpaši, pie pedagoģiski medicīniskās komisijas reorganizācijas un “bezkodu” sistēmas idejas. It kā šķiet, visi taču esam vienisprātis, ka bērna interesēm jābūt pirmajā vietā, bet kāpēc tad nekādi nespējam pārgriezt nabassaiti ar padomju tradīcijām?
