Komiķes Anete Bendika un Elīna Geida stāsta, kā komēdija viņās sadzīvo ar depresiju, un bailes no skatuves — ar panākumiem. Arī to, kā ar jokiem viņas cenšas padarīt sabiedrību labāku
Tas ir tik tiešām dīvaini, ka 2023. gadā izglītības sistēmā joprojām darbojas pagājušā gadsimta 70. gados radīti principi, taču tāda ir realitāte t.s. bērniem ar kodu. Lai gan virkne valstu, kuru izglītības virzienam cenšamies sekot, piemēram, Somija, ir atteikusies no kodiem, bet Latvijā joprojām cenšamies risināt problēmas ar birokrātijas palīdzību. Kodi savulaik tika radīti, lai nodrošinātu piekļuvi segregētai speciālajai izglītībai. Laikā, kad cenšamies īstenot iekļaujošu izglītību, būtu jāvirzās prom arī no kodiem. Tāpat kā no pedagoģiski medicīniskajām komisijām, kas ir ideoloģiski novecojis mehānisms.
Lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu komunicēt ar saviem vienaudžiem, dibināt jaunas draudzības un gūt pozitīvas emocijas, nozīme ir interešu izglītībai. Neraugoties uz to, ka liela daļa interešu izglītības pulciņu savos aprakstos norāda, ka nodarbības var apmeklēt arī t.s. īpašie bērni, realitātē situācija atšķiras. Piedāvājums ir ļoti ierobežots, taču pieprasījums – liels. Latvijā ir daudzas ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, tieši tāpēc radās ideja par mūzikas, mākslas un improvizācijas kustības nodarbībām šiem bērniem, kas tiek īstenotas, izmantojot sociālās uzņēmējdarbības formu.
Latvijā ir vismaz 8330 bērnu ar īpašām vajadzībām, no tiem gandrīz trešajai daļai nepieciešama īpaša kopšana. Tas nozīmē, ka viņu dzīvē nekas būtiski nemainīsies, līdz tā beigsies. Vecāki izdeg, šķiras, jo nespēj pakārtot savu dzīvi «mūžīgajam bērnam». Trīs ģimeņu piemēri ieskicē trīs lielākās problēmas: asistentu un sociālā atbalsta trūkumu, vecāku bailes par bērnu nākotni pēc pilngadības, kā arī sabiedrības neiecietību
Pirms svētkiem Dubaijā noslēdzās Pasaules čempionāts paravieglatlētikā, kur Latvijai izcīnījām trīs medaļas. Nākamgad mūsu sportisti Latvijas vārdu nesīs arī Paralimpiskajās spēlēs Tokijā. Kopš 2000. gada Latvija Paralimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 15 medaļas. Tas ir labākais rezultāts starp Baltijas valstīm un 49. labākais rezultāts pasaulē. Ikdienā redzam, ka cilvēku ar invaliditāti pieprasījums pēc sporta aktivitātēm paaugstinās. Bet vai mūsu sporta infrastruktūra spēj sniegt vienlīdzīgas iespējas?
Lai mēs beidzot ieraudzītu cilvēkus ar īpašām vajadzībām, Anete un Miķelis Bendiki nolēmuši atklāti stāstīt par savu ģimeni. Tajā ar brāli Indriķi aug Hermanis, kura diagnoze — bērnu cerebrālā trieka — mainījusi apkārtējo dzīvi
Igaunijā pirmdien izsludināta sēru diena
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
