Dažādības vadība publiskajā sektorā un uzņēmējdarbībā balstās gan uz praktiskiem, gan morāliem apsvērumiem, patlaban tā piedzīvo izaicinājumus. ASV republikāņu simbols ‒ zilonis – jaunā prezidenta Donalda Trampa personā guvis konkrētas aprises. Sev raksturīgo īpašību dēļ šis zilonis šūpo trauku skapi – lietišķos un cilvēciskos apsvērumos savstarpēji balstītos dažādības rīcībpolitikas traukus un tajā ietverto saturu, kas ir faktiski, savienotie trauki. Situācija ir trausla, pat riskanta tieši tāpēc, ka dažādības vadības pamatā ir gan praktiski, gan morāli apsvērumi, kas tagad tiek pakļauti pārbaudei.
Latvijā vispārizglītojošajās skolās mācās aptuveni 20 tūkstoši skolēnu ar speciālām vajadzībām, papildus tam ir arī 39 speciālās skolas. Kopš iekļaujošā izglītība definēta kā viena no prioritātēm, vispārizglītojošajās skolās ir būtiski pieaudzis skolēnu skaits ar speciālām vajadzībām, bet speciālajās skolās - samazinājies.
Atklājot Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sociālo iniciatīvu Izdevīgie ceļojumi, kur viena no tēmām ir invaliditātes izraisītas diskriminācijas mazināšana, mums jautāja, vai un kā ir mainījusies Latvijas sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti. Ar Rihardu to pārrunājot, vienojāmies, ka pēdējo 10 gadu laikā noteikti ir redzamas pozitīvas tendences. Ejot pa ielu, apkārtējo skatieni nav tik uzkrītoši, un šķiet, ka cilvēki kopumā ir pieraduši redzēt kādu, kuram vajadzīgi palīglīdzekļi vai ir citas īpašas vajadzības. Ja Rihards savulaik Baldonē skolā bija pirmais un vienīgais bērns ar invaliditāti, tagad tas nav nekas ārkārtējs, un bērni vispār to uztver un pieņem ļoti viegli, ja ar viņiem par to runā.
Par darba kolektīviem mēdz teikt, ka tie ir kā otrā ģimene, un dažas līdzības ar ģimeni tajos noteikti ir. Taču, cik lielā mērā tiek respektētas darbinieku īstās un dažādās ģimenes, kā arī noteiktas vienlīdzīgas iespējas darbiniekiem gan ar, gan bez bērniem? Šie ir jautājumi, kas mūsdienās jāuzdod sev ikvienam darba devējam.
Kristiāns Rojs Daņiļevičs (16) piedalās talantu šovā un sapņo dziedāt metālmūzikas grupā. Viņam ir Aspergera sindroms. Mamma Judīte Puncule stāsta, ko prasīja ceļš līdz sava bērna pieņemšanai
Paraolimpiskās spēles nosvinētas. Esam ieguvuši trīs zelta medaļas un vienu sudrabu. Kādu brīdi esam raudzījušies un svinējuši sasniegumus, kurus var gūt cilvēki ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem. Taču tas ir bijis tikai īss brīdis, uzplaiksnījums, kas vēlreiz ir atklājis to, cik talantīgi, apņēmīgi un mērķtiecīgi ir šie vēl līdz galam nenovērtētie cilvēki. Latvijā kopā ir ap 200 000 potenciālo paraolimpisko čempionu. Kad pienāks brīdis, kad mēs novērtēsim katru?
Nereti, runājot par neirodažādību, nākas dzirdēt atturīgu vai pat noliedzošu reakciju, sakot, ka biznesa vide nav aprūpes iestāde un darba devējam nav jāizdabā visām darbinieku kaprīzēm. Tomēr tā ir tuvredzīga attieksme. Pirmkārt, spēks ir daudzveidībā - jo vairāk dažādu perspektīvu, jo dzīvotspējīgāks ir bizness. Otrkārt, mēs nerunājam par kaprīžu izpildi, bet par barjeru noņemšanu pilnai cilvēka spēju realizācijai, dodot iespēju īstenot savu pilno un labāko potenciālu.
2024. gada paralimpiskajās spēlēs Parīze plāno uzņemt aptuveni 4400 sportistus ar invaliditāti.
Parīzei izdevās apvienot šķietami nesavienojamas lietas: izcilību un iekļaušanu
Viens no lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem Latvijā ir IT uzņēmums Accenture. Tā jaunais vadītājs Ivo Ālmanis nākotni saskata mākslīgā intelekta attīstīšanā un labā darba vidē ikvienam darbiniekam
Aprīļa beigās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja grozījumus likumā, kas paredz vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai bērni no Ukrainas veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Grozījumi rosināti, jo saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā ir 1842 Ukrainas bēgļu bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Domājot par bērnu iekļaušanos izglītības sistēmā, svarīgi neaizmirst arī par Latvijas jauniešiem. Arī Latvijā ir dažādas skolēnu grupas, kas dažādu iemeslu dēļ nevar iekļauties parastajās skolās, tāpēc viņu vienīgā iespēja palikt izglītības sistēmā ir tālmācība. Rodas jautājums – vai ir taisnīgi salīdzināt visu 9. un 12. klašu skolēnu eksāmenu rezultātus, ignorējot virkni apstākļu, ar kuriem saskaras daudzi skolēni?
Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras dažādas paaudzes, katrai no tām ir savas vērtības un gaidas attiecībā pret darba devēju. Uzņēmumiem tas ir jāņem vērā un attiecīgi jāpielāgo vadības metodes. Salīdzinot situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirms diviem gadiem, varēja novērot, ka Igaunijas darba tirgus bija elastīgāks un iekļaujošāks. Kopš tā laika situācija ir sākusi izlīdzināties, taču visām trim valstīm joprojām ir lielas attīstības iespējas.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
