Fiscal policy lessons for Latvia from France. Yes, really!

  • Morten Hansen
  • 03.11.2025.
Morten Hansen.

Morten Hansen.

Indeed – but not for positive reasons. Whereas there might be several reasons for admiring France, politics and economics are none of them.

This has dire consequences for the French government and not least for French taxpayers; consequences that so obviously should be avoided elsewhere, including in Latvia, as they represent a sort of lose-lose situation.

Two simple graphs and a few arguments will describe the French debacle and the lessons for Latvia.

During Emmanuel Macron’s time as President since 2017, France has had seven prime ministers (and counting), making Latvia an island of political stability by comparison.

According to AI (Eurostat data simply doesn’t go that far back so I had to ask AI…), the last year France ran a government budget surplus was in 1974. The following 50 years have resulted in budget deficit upon budget deficit, sometimes very substantial, altogether creating a mountain of government debt, which broke the EU debt ceiling of 60% of GDP in 2002 and subsequently never looked back, reaching 113% of GDP in 2024; in the EU only behind Greece and Italy and far above Latvia (46.8%), see Figure 1.

Figure 1: Government gross debt, % of GDP, 2024, EU27

Economics 101 tells us that financial markets do not appreciate even a whiff of unsustainable public finances. The result is higher interest rates to accept holding French government debt. Latvia may still be considered a newcomer to international financial markets, and certainly when compared to France, and it is facing a clear and present danger from Russia that France does not experience – yet, financial markets are happier with Latvian government bonds than with French ones, see Figure 2. The Latvian government can borrow (September 2025) at 3.2% while France must pay 3.5%. Only three Euro countries must pay a higher rate, see again Figure 2 where the top-4 interest rates are for non-euro countries.

3.2% or 3.5%, who cares? Well, we should care. Latvia plans to borrow 3.8 bill. EUR in 2026. The 0.3 percentage point difference between 3.2% and 3.5% represent a risk of 11.4 mill. EUR extra interest payments per year. Perhaps small but not trivial. If all of Latvia’s government debt could be financed at e.g. Danish interest rates (0.8 percentage points lower than Latvian ones), it would save taxpayers 150 mill. EUR per year. Certainly worth aiming for rather than a French scenario.

Figure 2: Interest rates on long-term government bonds, % per year, September 2025

So, absolutely unsurprising, prudent economic policy has an impact on government debt interest rates and so does stable, meaningful and far-sighted politics.

The Latvian response to these simple truths? Political uncertainty regarding the 2026 state budget (now finally resolved) and – why, oh why? – disagreement regarding the Istanbul Convention.

Should interest rates rise – and thereby costs to taxpayers, it is all for homegrown reasons.

So unnecessary!

Author is former Head of Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.