Transformācija mācību procesā ir notikusi

  • Kristīne Balode
  • 08.10.2021.
Ilustratīvs attēls.

Ilustratīvs attēls.

Pašlaik plaši diskutējam, cik ilgi skolēniem būs iespēja mācīties klātienē, un analizējam, kā aizvadītais mācību gads attālinātajās mācībās ietekmēs bērnus un skolotājus. Taču maz uzmanības pievērsts ieguvumiem, ko sniegusi jaunā mācību forma.

Svarīgi transformēt šos ieguvumus klātienes mācībās. Pandēmijas laikā ir uzlabojusies skolēnu un skolotāju savstarpējā komunikācija – tas noteikti jāsaglabā arī nākotnē.

Digitālie rīki arī klātienē

Lai cik paradoksāli tas izklausītos, laika posms, ko pavadījām attālinātās mācībās, ir radījis neatgriezeniskas pārmaiņas klātienes mācībās, un tas vērtējams pozitīvi. Esam ieguvuši vairākus uzlabojumus, kas jāsaglabā arī ierastajās mācībās. Ja savulaik bija sarežģīti popularizēt dažādus digitālos rīkus, tagad, pateicoties pandēmijai, jau ir atlasīti un aktīvi lietoti efektīvākie.

Aicinu pedagogus arī klātienes mācībās izmantot MS Teams, Google Classroom, Edpuzzle, IXL, Jamboard un citas platformas. Mēs nevaram aizmirst par šiem rīkiem tikai tāpēc, ka esam atgriezušies skolas telpās. Turklāt ar digitālajiem risinājumiem būs vieglāk pielāgoties tad, kad vairākas klases būs karantīnā. Vēl viens arī klātienē izmantojams rīks ir Kahoot. Esmu novērojusi, ka skolēniem ļoti patīk piedalīties aptaujās un testos ar šīs platformas starpniecību.

Pilnveidotas komunikācijas prasmes

Aizvadītā mācību gada laikā skolēni daudz aktīvāk mācījās risinās reālas problēmsituācijas. Tas vairoja viņu interesi un motivāciju. Piemēram, priekšmetā “Dizains un tehnoloģijas” skolēni paši izgatavoja sejas maskas, ko varēja arī paši uzreiz izmantot. Šis laiks mums visiem ir iemācījis pielāgoties, meklēt risinājumus, tajā skaitā arī nestandarta. Turklāt, skolēni ir būtiski pilnveidojuši savas komunikācijas prasmes – veids, kā jaunieši meklē informāciju, uzdot jautājumus skolotājiem u.tml., būtiski atšķiras no tā, kas bija vērojams pirms pandēmijas. Un tas ļoti priecē.

Attīstīta kritiskā domāšana

Uzlabojusies arī skolotāju un skolēnu savstarpējā komunikācija un spēja sadarboties. Fakts, ka visi saskārāmies ar vienu un to pašu problēmu, ir vairojis empātiju vienam pret otru. Skolēni spēj iejusties skolotāju ādā un otrādāk. Pirmais mēnesis, kas aizvadīts klātienē, liecina, ka bērni kļuvuši mierīgāki, laipnāki un draudzīgāki. Domāju, ka šis laiks, kad vienkārši nedrīkstēja tikties ar draugiem, mudinājis novērtēt draugus un klases biedrus. Tāpat ir uzlabojusies komunikācija starp skolu un vecākiem. Vecāki daudz vairāk laika un uzmanības velta bērnu izglītošanās procesam, līdz ar to vairāk izprot skolotāju darba ikdienu.

Izglītības procesā ir notikusi transformācija, un klātienes mācības vairs nebūs tādas kā pirms pandēmijas. Un tas arī nemaz nav nepieciešams. Neraugoties uz sarežģīto laiku, ir daudz pozitīvo stāstu, piemēru un jauna metodika. Skolēnos ir attīstījusies kritiskā domāšana un radošums, prasme atrast un pielietot arī nestandarta risinājumus. Ļoti būtiski ir uzlabojušās arī skolēnu un skolotāju digitālās prasmes. Tagad ir svarīgi šīs prasmes saglabāt, attīstīt un likt lietā.

Kristīne Balode ir privātās vidusskolas "Patnis" pedagoģe, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Olavs Rāciņš

Inovāciju temps valsts pārvaldē - kā paātrināt modernizāciju?

Par inovācijām valsts pārvaldē pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, paužot gan ļoti optimistiskus, gan piesardzīgus viedokļus, bet kopumā Latvijā šobrīd tiek īstenota mērķtiecīga valsts pārvaldes modernizācija, ieviešot digitālus rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un jaunas sadarbības platformas.

Viedoklis Māris Graudiņš

Kāpēc Latvijas sabiedriskā doma atbalsta Eiropas armiju?

Kaut mūsu plašsaziņas līdzekļiem un pat aizsardzības ministriem tas acīmredzot ir palicis nepamanīts, Latvijas pilsoņi jau sen ir izteikuši nozīmīgu atbalstu spēcīgiem starptautiskajiem Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem, t.s. "Eiropas armijai".

Viedoklis Juris Beikmanis

Kad birokrātija stāv ceļā dzīvībai

Gadījums ar retas slimības pacientu, kurš lūdz valsts augstāko amatpersonu palīdzību izdzīvot, nav tikai personīga traģēdija, bet gan viens no vairākiem gadījumiem, bērnus ieskaitot, kas kopumā atklāj nopietnas sistēmiskas problēmas Latvijas veselības aprūpē.

Jaunākajā žurnālā