Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Nesen Latvijas Univeristāte (LU) izpelnījās kritiku par tenūrprofesoru vakanču izsludināšanu, kur pieteikumu sagatavošanai bija atvēlēta viena nedēļa. Noteikti šis nebija labākais LU lēmums. Tomēr no Latvijas jauno zinātnieku skatpunkta izteiktāka problēma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasība konkursu organizēt profesoru līmenī.
Saprast situāciju
Daudzās pasaules valstīs, lai sasniegtu profesora amatu, zinātniekam jāiet cauri tā sauktajam tenūrgaitas jeb angliski tenure-track procesam. Tas nozīmē, ka universitāte izveido amata vietu jomā, kur tai ir nepieciešams profesors. Tomēr izvēlētais kandidāts nesāks kā profesors, bet gan kā assistant professor, ko Latvijā varētu pielīdzināt docenta amatam. Parasti uz šo pozīciju piesakās jaunie zinātnieki, kuri nesen ieguvuši doktora grādu un nereti dažus gadus strādājuši kā pēcdoktoranti (pētnieki profesora vai vadošā pētnieka uzraudzībā).
