Kad dara kādu darbu, piemēram, trenējas un ieliek tajā milzu resursus – fizisko spēku, naudu, laiku un garīgos pūliņus, bet rezultāti praktiski neaug par spīti resursu patēriņa būtiskam palielinājumam, ir skaidrs, ka šis darbs ir velts.
Eiropas Atveseļošanas fonda finanšu līdzekļi ir būtisks stratēģisks resurss dažādu problēmu risināšanai un konkurētspējas uzlabošanai, arī lai īstenotu dažādus izglītības projektus un sekmētu digitālo prasmju pilnveidi. Diemžēl nav noslēpums, ka ar fonda līdzekļu ieguldījumu Latvijā neveicas tik labi, kā cerēts.
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.
Latvijas skolās gadiem ilgi aktuāla problēma ir mācību līdzekļu trūkums, kas apdraud izglītības kvalitāti un bērnu nākotni, kā arī ierobežo skolotāju iespējas pilnvērtīgi īstenot mācību procesu. Taču pērnā gada nogalē valdība atvēlēja 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei un vienlaikus norādīja, ka mācību līdzekļiem finansējuma nepietiek. Sanāk, ka valsts budžetā neatradās 4 miljoni eiro, kas nodrošinātu mācību līdzekļus visiem sākumskolas skolēniem visos priekšmetos, bet atradās 21 miljons monitoringa sistēmai.
Šoruden skolās vēsture un sociālās zinātnes atgriežas kā atsevišķi, nevis kopā salipināti priekšmeti. Vēstures skolotājs Jānis Arājs stāsta, kāpēc bija svarīgi par to cīnīties
Beigušās 2024. gada olimpiskās spēles. Tās notika Francijas galvaspilsētā Parīzē no 26. jūlija līdz 11. augustam. Parīze vasaras olimpiskās spēles rīkojusi trīs reizes (iepriekš 1904. un 1924. gadā). Francijā notikušas arī trīs ziemas olimpiskās spēles. Sacensības Parīzē notika 32 sporta veidos, piedalījās 204 nacionālās olimpiskās komitejas. Latvijas delegācijā bija 29 sportisti – mazāks skaits nekā visās iepriekšējās spēlēs. Latvijas sportistiem neizdevās izcīnīt medaļas, lai gan Latviju pārstāvēja pieredzējuši sportisti, arī Tokijas 2020. gada dalībnieki.
Latvijas Ordeņu brālība (LOB) pievienojas nu jau skaļi paustajiem Latvijas iedzīvotāju protestiem pret mazo skolu slēgšanu Latvijā, kura tiek pamatota ar mērķi, kā
Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļas docētāji atskatās uz pagājušo gadu un spriež, kā turpināt darbu humanitāro zinātņu jomā, ja augstākajai izglītībai un zinātniekiem šajā laukā ir ļoti vājš gan valsts, gan augstskolas vadības atbalsts. Jautājumu loku sarunā apspriež docente latviešu sinhroniskajā valodniecībā Inta Urbanoviča, asociētā profesore vispārīgajā valodniecībā Ilze Lokmane, profesors salīdzināmajā literatūrā, Latvistikas bakalauru studiju programmas direktors Ojārs Lāms, profesore latviešu literatūras vēsturē, akadēmiķe Māra Grudule, profesore latviešu literatūras vēsturē, Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa. Diskusija tapusi sadarbībā ar žurnālu Domuzīme.
Kopš divi lieli starptautiski pētījumi uzrādījuši skolēnu lasītprasmes bīstamu pasliktināšanos, eksperti cer uz programmu Restarts lasīšanai
Nesen Latvijas Univeristāte (LU) izpelnījās kritiku par tenūrprofesoru vakanču izsludināšanu, kur pieteikumu sagatavošanai bija atvēlēta viena nedēļa. Noteikti šis nebija labākais LU lēmums. Tomēr no Latvijas jauno zinātnieku skatpunkta izteiktāka problēma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasība konkursu organizēt profesoru līmenī.
Ilgstoši ir diskutēts, kā Latvijā noturēt jauniešus. Manuprāt, atbilde ir sarežģīta un vienkārša vienlaikus – proti, cilvēkam ir jājūtas drošam vai vismaz cerīgam par savu nākotni, spēju īstenot sevi kā personību un pelnīt ar savu darbu Latvijā. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums piesaistīt augstākās izglītības iestāžu finansējumu to rezultātiem – absolventu skaitam un viņu nodarbinātības līmenim – ir signāls ne tikai augstskolām vētīt un uzlabot savas programmas, bet arī sabiedrībai – valstij rūp cilvēku un tautsaimniecības nākotne.
2023. gada 2.oktobris. 586. diena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ziņo Latvijas Radio. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministri vienojās Ukrainas pilsoņiem līdz 2025. gada 4. martam pagarināt tiesības saņemt pagaidu aizsardzību ES. Vienlaikus Latvijā dzīvojošo Ukrainas bērnu skaits nu jau veido aptuveni 2% no visa Latvijas bērnu skaita. Un dažiem no viņiem jau mēnesi šis ir trešais mācību gads Latvijā, dažiem otrais, bet dažiem tikai pirmais. Vai esam izdarījuši visu, lai mudinātu bērnus apmeklēt Latvijas mācību iestādes? Lai veicinātu viņu integrāciju? Lai palīdzētu pārvarēt kara traumas? Lai atbalstītu latviešu valodu apguvē? Nē, neesam.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
