No kreisās (augšā): Ārands, Loreta, Mārcis. No kreisās (apakšā): Anete, Toms, Krista. Ir.lv kolāža.
Kas pirms 15. Saeimas vēlēšanām uztrauc jauniešus un kādu viņi vēlas redzēt nākamo valdību, Ir diskutē ar populārāko partiju atbalstītājiem un vēl neizlēmušajiem
Pusotra stunda bez kliegšanas un savstarpējiem dzēlieniem — šādas priekšvēlēšanu debates dažas nedēļas pirms balsojuma ir retums. Tomēr tieši tāda 10. septembrī izvērtās saruna Ir redakcijā, kurā savu politisko izvēli skaidroja gados jauni vēlētāji. Ir mērķis bija uzklausīt jauniešus, kas plāno balsot par kādu no sešiem populārākajiem sarakstiem, kuriem SKDS aptaujā atbalsts pārsniedz 4% un ļauj prognozēt iekļūšanu Saeimā. Kas viņus ir pārliecinājis, un kādi jautājumi joprojām nav skaidri?
Aicinot dalībniekus pieteikties ar sociālo tīklu starpniecību, vislielāko atsaucību saņēmām no Progresīvo un Apvienotā saraksta atbalstītājiem un vēl neizlēmušajiem. Dažas partijas mums nācās īpaši uzrunāt, lai iesaka kādu jauno aktīvistu, jo neviens runātājs nebija pieteicies vai arī kāda iemesla dēļ atkrita. Suverēnās varas balsotāju diemžēl neizdevās atrast arī šādā veidā. Bet Latvija pirmajā vietā atbalstītājs Ruslans no Rēzeknes, kurš bija apstiprinājis dalību, uz diskusiju tomēr neieradās un nav mums atbildējis, kāpēc tā.
Taču seši jaunieši, kuri piedalījās diskusijā, spēja gan pamatot savu nostāju, gan ar cieņu uzklausīt cits citu. Iespējams, no šīs sarunas kaut ko vērtīgu var mācīties ne tikai vēl neizlēmušie vēlētāji, bet arī politiķi.
Ārands Ruģēns (27), strādā, balsos par Apvienoto sarakstu
Kas tev šķiet vissvarīgākais jautājums šajās vēlēšanās?
Manuprāt, valsts institūciju kapacitāte. Valsts sektorā nodarbināto cilvēku skaits mums ir ap 30% — salīdzinoši augsts. Atvērām jaunas ministrijas, to darbinieku skaits pieaug, bet jūtam, ka, it īpaši ar ļoti ambicioziem infrastruktūras projektiem, mums nav kapacitātes izdarīt līdz galam. Ir vairāk roku, virtuvē vairāk pavāru, bet rezultāti nav tik spīdoši.
Es vienmēr meklēju to partiju, kas nevis sadala sabiedrību sociāli labējā vai kreisā virzienā, bet vairāk tādu balsi, kas domā par ekonomiku. Finansiālās atbildības jautājums politiķim ir grūts — politiķim nav izdevīgi būt finansiāli pragmatiskam, vienmēr ir spiediens tādam nebūt.
Kāpēc balsosi par konkrēto sarakstu — kas no viņu darbiem, solījumiem un personībām ir īpaši piesaistījis un pārliecinājis?
Nebiju izlēmis līdz pat ļoti nesenam brīdim. Pie sevis noformulēju tādu kā domu eksperimentu — šis ir unikāls vēlēšanu cikls, jo mums ir tāda koalīcija, ziniet, kad nopērk aplikāciju un divas nedēļas var par brīvu to izmēģināt. Kad noformulēju to šādā veidā, es sapratu, ka mana balss atspoguļo to, kā vērtēju šo izmēģinājuma versiju.
Man šķiet, jaunā koalīcija juta, ka viņiem ir iespēja iegūt balsis, ja viņi būs dinamiski. Šī koalīcija jūtas citāda. No iepriekšējā premjera nejutu tik dziļu pārskatāmību, kurā katru dienu ir aprakstīts — šīs ir tās piecas lietas, tāpēc veiktas, tā notiek. Es jutos daudz vairāk informēts kā balsotājs. Tas mani pārliecināja, ka salīdzinoši jauns politiskais spēks — Apvienotais saraksts — nopietni uztver solījumu par caurskatāmību valsts procesos.
Es arī jūtu, ka viņu politiskā filozofija, viņu bāze ir mazliet ar skepsi pret valsts iesaisti visādos lielos projektos, ka varbūt tomēr daudz ātrāk un efektīvāk to pārvaldīt caur privāto sektoru, ka nevajadzētu maisīt politiku un biznesu.
Man šķiet, balsot pret viņu [premjerministru Andri Kulbergu] būtu teikt, ka šāda veida politiķi mums nav vajadzīgi. Es vēlētos tāda veida politiķus arī no citiem sarakstiem. Mana balss ir par to, ka atbalstu šādu dinamiskumu. AS personības, ne tikai Kulbergs, bet arī plašāk, mani apmierina. Ir pat cilvēki, kurus zinu kā ļoti teicamus. Šis faktors arī aizveda mani pāri tam slieksnim.
Kādu koalīciju gribi redzēt pēc vēlēšanām? Kuram jābūt premjerministram, un kuras partijas noteikti nevajag iekļaut valdībā?
Man ir skepse, ka sanāks kaut kas labāks, ja atkal samaisīsim jaunu vinegretu. Es labprāt paredzētu nākotni, tad būtu daudz vieglāk atbildēt uz šādu jautājumu. Manu balsi par AS [nosaka] sajūta, ka tūlīt būs plūdi. Ir kaut kāda glābšanas laiva, un jālec iekšā.
Domāju, būs ļoti grūti uztaisīt koalīciju jebkurā gadījumā. Cenšos saprast, kāpēc esmu tik skeptisks pret LPV un Progresīvajiem. Viņi abi šķiet populistiski, ar tādiem ir grūti sadarboties.
Mārcis Veits (28), studē un strādā, balsos par Nacionālo apvienību
Kas tev šķiet vissvarīgākais jautājums šajās vēlēšanās?
Nākamajai Saeimai būtiskākie jautājumi, kas mani uztrauc visvairāk, ir valsts drošība un ekonomiskie apstākļi. Valsts parāds ir ļoti augsts, ir jādomā vairāk, kā pelnīt, nevis — kā tērēt. Administratīvie resursi ir jāpārskata. Tāpat ekonomisti ir devuši labus ieteikumus par Rail Baltica, bet mēs izvēlamies tādus naivus, uz cerību balstītus lēmumus, un pēc tam mūsu paaudzei nāksies par to atbildēt. Mēs tagad esam tie, kas veidos nodokļus, un diemžēl šie lēmumi būs mums jāatstrādā.
Ir ļoti daudz stereotipu jauniešiem par valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, armiju. Ļoti daudz stereotipu nāk no padomju laika, bet Eiropas un NATO standarti nebūt tādi nav. Šie stereotipi aplauzās arī man, kad iestājos Zemessardzē, un es to rekomendēju ikvienam jaunietim. Iesaku iziet cauri valsts aizsardzības mācībai un būt spējīgam rīkoties krīzes gadījumā, aizstāvēt savu valsti, ģimeni un intereses. Manuprāt, ikvienam tas būtu kā pienesums, nevis kā bažas, no kā jāizvairās.
Kāpēc balsosi par konkrēto sarakstu — kas no viņu darbiem, solījumiem un personībām ir īpaši piesaistījis un pārliecinājis?
Es atceros savas pirmās vēlēšanas, kad man bija 18 gadu. Protams, mani neinteresēja politika, tai līdzi nesekoju, un manā horizontā parādījās tikai redzamākās partijas, kuras bija visskaļākās un solīja tieši to, ko gribēju dzirdēt. Man tajā laikā kritiskā domāšana nebija attīstīta. Bet, paskatoties šodien, ne miņas nav no šīm partijām, par ko savu balsi kādreiz atstāju. Šis politiskais spēks KPLV vienkārši ir pagaisis. Un caur šo sāpīgo pieredzi es sapratu — tie ir populisti, kuriem īsti nav pamata. Tieši tamdēļ balsošu par partiju, kura nav vienas sezonas partija — tā ir Nacionālā apvienība, kura ir bijusi līdzās no Latvijas attīstības sākumiem, kura ir apvienojusies, principā sevī jau veido nākamās politiskās paaudzes.
Kā jaunietis spēju izvērtēt viņu darbus, iedot savu vīziju, ko vēlos redzēt nākotnē, kas mani uztrauc. Un jauniešu organizācija spēj ļoti labi definēt politiķiem jaunatnes vēlmes, vajadzības. Mēs arī pieprasām politiķiem atbildību, jo viņu lēmumi šobrīd nodrošinās mūsu nākotni — vai drīzāk apgrūtinās, kā, piemēram, neizdevušies Rail Baltica projekti. Mans aicinājums jauniešiem būtu neuzķerties uz tā paša āķa, uz kura es kādreiz uzķēros. Zinu, ka tas ir garlaicīgi. Nacionālā apvienība varbūt nav tik skaļa, salīdzinot ar citām partijām, kuri ir TikTok politiķi. Mēs vairāk darām.
Kādu valdības koalīciju gribi redzēt pēc vēlēšanām? Kuram jābūt premjerministram? Kuras partijas noteikti negribi redzēt valdībā?
Tuvākais sabiedrotais būtu Austošā saule Latvijai, Apvienotais saraksts, un tad jau jāskatās. Kā rāda [sabiedriskā medija piedāvātā] Partiju šķirotava, visiem vērtības kaut kādos punktos satiekas, un tad jau nebūs problēmas balsot par Latvijai labvēlīgiem lēmumiem. Bet to redzēsim, jo bieži vien runātais neatbilst realitātē balsotajam.
Jāskatās, kādi būs vēlēšanu rezultāti. Negribētos pieņemt lēmumus par labu tādām aizdomīgām partijām kā Suverēnā vara vai Latvija pirmajā vietā. Domāju, ka noteikti arī Progresīvie būtu ieinteresēti lemt par latviskām, ne prokremliskām vērtībām. Tad tur tāda žonglēšana būs starp progresīvām partijām un prokremliskām partijām.
Esmu par premjera kandidāti Ilzi Indriksoni, jo viņai ir spēcīgas līdera iemaņas, spēj strādāt komandā, deleģēt pienākumus, atrast labus ekspertus. Ticu, ka ar viņas vadības stilu mēs spētu atdot parādu Eiropai un piesaistīt spēcīgus speciālistus, kuri iedotu labu modeli, kā izvilkt mūs laukā no parāda un krīzes.
Krista Zute-Zuše (21), strādā, balsos par Progresīvajiem
Kas tev šķiet vissvarīgākais jautājums šajās vēlēšanās?
Mani visvairāk šo vēlēšanu ietvaros uztrauc Stambulas konvencija. Man tas liekas absurds, ka valstī ir tiešām daudz problēmu, bet Saeima savu laiku ir tērējusi ar to, ka grib izstāties no konvencijas. Man liekas diezgan pašsaprotami tas, kas tajā ir rakstīts.
Kāpēc balsosi par konkrēto sarakstu — kas no viņu darbiem, solījumiem un personībām ir īpaši piesaistījis un pārliecinājis?
Balsošu par Progresīvajiem, jo man viena no svarīgākajām lietām ir tā, ka cilvēki valstī netiek diskriminēti viņu dzimuma, seksuālās orientācijas, sociālo apstākļu vai jebkādu citu apstākļu dēļ. Es gribētu dzīvot demokrātiskā valstī, kur tas ir okei, ka mums visiem nav vienādi viedokļi, bet neviens netiek diskriminēts viņa viedokļa vai personības dēļ.
Man ļoti patīk tas, ko viņi sola jauniešiem. Vieglākas, lētākas dzīvošanas vietas, dzīvokļus tieši jauniešiem, studentiem orientētus. Arī progresīvais nodoklis. Un es dzīvoju Rīgā, kur pašvaldībā ir 11 Progresīvo deputāti, un man ļoti patīk, kā Rīgā notiek infrastruktūras attīstība, veloceliņi, sabiedriskais transports. Arī pašvaldību vēlēšanās balsoju par Progresīvajiem.
Kādu valdības koalīciju gribi redzēt pēc vēlēšanām? Kuram jābūt premjerministram? Kuras partijas noteikti negribi redzēt valdībā?
Man ir ļoti grūti ar šo jautājumu. Es gribētu vairākus politiķus, piemēram, Jūliju Stepaņenko vai Aldi Gobzemu, paņemt aiz rociņas un aizvest uz bērnudārza klasīti, apsēdināt un pastāstīt viņiem, kā ir strādāt komandā un kā ir uzklausīt cilvēkus.
Man patīk tas, ka [Progresīvo premjerministra amata kandidātam Andrim] Šuvajevam ir pieredze. Domāju, ka visiem cilvēkiem vajadzētu dot vienādu iespēju, līdz viņi mums pierāda, ka var vai nevar izdarīt.
Noteikti nevēlos koalīcijā redzēt LPV. Man nesakrīt ļoti daudzi uzskati ar šo partiju. Es nesaprotu, kā var palielināt cilvēkiem algas un samazināt nodokļus vienlaicīgi, un vēl investēt naudu valstī. Es vienkārši nesaprotu, kā viņi sola tik daudzas lietas un no kurienes dabūs tam finansējumu.
Anete Pupila (23), strādā, vēl nav izlēmusi, par ko balsos
Kas tev šķiet vissvarīgākais jautājums šajās vēlēšanās?
Būtiskākie man ir ekonomikas jautājumi. Nevēlos pēc 20 gadiem attapties situācijā, kad man jāmaksā milzīgākie nodokļi, jo esam tagad baigi aizšāvuši greizi. Tas ietver ļoti daudzas lietas — gan izglītības, gan veselības sistēmas sakārtošanu. Līdz ar to es negaidu, ka nāks kāds un teiks: mēs tagad pelnīsim daudz naudas! Jūs varbūt varat pateikt vienu konkrētu lietu, un es daudz vairāk ticēšu tam, nekā «mēs tagad ātri nopelnīsim».
Otra lieta, caur ko filtrēju visu, — vai ir demokrātiskās un eiropeiskās vērtības. Tā ir gan mediju brīvība, gan norises kultūras nozarē. Ir redzamas tendences no pasaules, kur tas var aizvest. Piemēram, kā Trampa administrācija neatbild uz jautājumiem. Viņam ir mīļie un nemīļie mediji, tāda situācija demokrātijā nevar būt. Mēs atpaliekam mazliet no pasaules, mums ir jāizmanto šī iespēja un jāmācās no kļūdām, ko viņi jau pieļāvuši.
Kāpēc ir grūti izdarīt izvēli?
Es diezgan aktīvi sekoju politikai kādus divus gadus. Vairāk — lai vienkārši pasmietos. Ļoti viegli pēc tam aizmigt, kad noskatos Kas notiek Latvijā? — esmu izsmējusies, un man ir sajūta, ka es tādas stulbības vai muļķības nedaru dzīvē, un vispār jau kaut kad viss būs kārtībā. Bet līdz ar to, ka uzsūcu tik daudz informācijas, iestājas apjukums. It īpaši šobrīd — priekšvēlēšanu kampaņa iet gadu, ir nenormāls troksnis.
Visu laiku tiek uzjundītas sāpīgas lietas, piemēram, Stambulas konvencija. Liekas — kāpēc viņi tā dara? Nespēju līdz galam atbildēt, jo man liekas pārāk prasti, ka vienkārši, lai dabūtu vēlētājus.
It kā varētu būt skaidrs, ka mana partija ir Progresīvie, bet esmu viņos mazliet vīlusies. Viņi nav spējuši uzņemties kritiku un atbildību. Nav problēmas, ka tu kļūdies. Jebkurš kļūdās, bet nespēja to atzīt, tā nenormālā kasīšanās ir ļoti agresīva un, es ticu, izveda arī iepriekšējās valdības kolēģus no sliedēm. Bet es arī nesaku, ka viņi ir sliktākie.
Vēl divas partijas varētu būt. JV tikai tāpēc, ka ir pietiekami pragmatiski un, paldies Dievam, neatver par daudz muti vaļā ik pa brīdim. Un Latvijas attīstībai ir pietiekami liels uzsvars uz ekonomikas jautājumiem un centrisks, liberāls skatījums. Bet esmu apmaldījusies starp šīm partijām.
Iespējams, arī AS, jo novērtēju to jaudu. Bet es nenovērtēju valodu, kādā tiek runāts un kas īsti tiek darīts. Ļoti piekrītu idejiski tam, kā viņi vēlējās uzrāvienu. Bet kurā brīdī man viņi ir atkrituši? Laikam tā ir neizdarība ķerties klāt smagajiem jautājumiem. Tā vietā pieķeras pie zinātniekiem, NVO. Un atkal ir sajūta, ka tevi baro ar vilšanos. Gaidu, ka no kāda vēl paspēšu saskatīt godīgu plānu. Viņiem ir jāsadarbojas 100 cilvēkiem, bet viņi tā bļauj viens uz otru, tādas sarkanās līnijas velk, ka man nav skaidrs, kas notiks pēc oktobra.
Kādu valdības koalīciju gribi redzēt pēc vēlēšanām? Kuram jābūt premjerministram? Kuras partijas noteikti negribi redzēt valdībā?
Esmu nenormāli priecīga, ka mēs [šajā diskusijā] esam tik ļoti uz viena viļņa. Katrs savu ir izvēlējies, un es ļoti labi saprotu pamatojumus, viss liekas loģiski. Ja mums, jauniešiem, ir skaidras vērtības — drošība un ekonomika —, tad kā tur [politiķiem] var nebūt?
Noteikti negribētu koalīcijā redzēt visas prokremliskās partijas, es arī LPV uzskatu par daļēji prokremlisku. Bet par konkrētu cilvēku man nav sajūtas, ka ir īstais. Piemēram, ļoti novērtēju iepriekšējās kultūras ministres Agneses Lāces darbu, bet nespētu viņu iedomāties kā premjerministri. Iespējams, Kulbergs, bet es nebūtu tādā sajūsmā. Viņš atnāca ar ļoti lielu uzrāvienu un līdz ar to bija kaut kādos brīžos vieglprātīgs savos izteikumos. Viņam ir jāturpina ar uzrāvienu, bet ne ar to sajūtu, ka kaut kas jāpierāda. Viņam ir uzdevumi, ko nepieciešams izdarīt.
Bija kādreiz tāda multfilma Powerpuff Girls, tur zinātnieks sabēra kopā visādas ķīmijas. Man gribētos tādu perfekto kandidātu, kurš nav pat ar partejisku piederību. Varbūt kāds mākslīgā intelekta robots jāieliek, kas vienkārši tiek ar visiem galā? Man ir bail, ka aizies uz populismu. Vajag atrast cilvēku, kas ir spējīgs sadarboties ar ļoti, ļoti daudziem un cieņpilni uzklausīt viedokļus. Man nebūtu iebildumu, ja viņi visi aizietu nedēļu vai divas atvaļinājumā — aizbrauktu, izsauļotos saulītē, nomierinātos. Tad nākam ar svaigu galvu un strādājam.
Loreta Vaisūna (18), studē, balsos par Jauno Vienotību
Kas tev šķiet vissvarīgākais jautājums šajās vēlēšanās?
Vissvarīgākais man ir tas, kā saglabāt kompetentu valdību, kura spēj strādāt komandā un noteikti meklēt kompromisu jebkādos jautājumos. Spēt saglabāt mieru, nevis celt tikai traci, kā to varam tagad redzēt. Otra sfēra — izglītības jautājumi. Sakārtot mūsu izglītību visos līmeņos, celt kvalitāti, lai turētu latiņu līdzi citām Eiropas Savienības valstīm.
Kāpēc balsosi par konkrēto sarakstu — kas no viņu darbiem, solījumiem un personībām ir īpaši piesaistījis un pārliecinājis?
Esmu nolēmusi balsot pa Jauno Vienotību. Nosaukšu trīs iemeslus, kas mani uzrunāja. Ļoti piesaistīja viņu vērtības, ko ieraugu sociālo tīklu ierakstos un debatēs, — pirmām kārtām drošība, cilvēkkapitāls, arī izglītība. Viņi stingri iestājās par Latvijas aizsardzību, kas pašlaik ir pats svarīgākais jautājums, kāds var būt, — NATO un aizsardzība Ukrainai. Šis bija ļoti, ļoti svarīgs aspekts.
Vēl mani ļoti uzrunāja jauniešu organizācija. Tur var atnākt jebkurš kā balta lapa. Esmu tur tikai pusgadu, draudzene par to pastāstīja. Mani interesē starptautiskās attiecības, bet sākumā ir jāiziet savā valstī lietām cauri, jāsaprot, kā kas strādā. Valdē ir ļoti atvērti un pretimnākoši cilvēki. Tas man bija pirmais solis vispār politikā.
Un trešais, ļoti gribētu akcentēt mutes atvēršanu sociālajos tīklos. Tas man ir sarkanais karogs, ja ieraugu, ka partijas video sākas ar kāda nonicināšanu. Katram ir mazās utis, pie kā varam piekasīties, un tā vienmēr būs. Bet [JV] politiķi neiesāk savu video ar kāda cita nonicināšanu vai to, ko kāds cits ir izdarījis ne tā, kā vajag.
Kādu valdības koalīciju gribi redzēt pēc vēlēšanām? Kuram jābūt premjerministram? Kuras partijas noteikti negribi redzēt valdībā?
Es nevaru pateikt, kādu koalīciju tieši gribētu, jo to redzēsim tikai pēc 3. oktobra. Taču noteikti varu pateikt, ko negribētu, — prokremliskās partijas Suverēnā vara un LPV, kurām nav primārās Latvijas interešu vērtības.
Kā premjeru gribētu redzēt Arvilu Ašeradenu, jo viņš nav tāds zaļais gurķis. Viņš labi zina, kā strādā valsts budžets, kā darbojas ministrijas, viņš noteikti nepieņem pārsteidzīgus vai neapdomātus lēmumus. Andris Kulbergs arī ir ļoti spēcīgs un labs kandidāts. Taču, tā kā es balsoju par JV, Arvils mani ar savu pieredzi ir piesaistījis mazlietiņ vairāk — ticu, ka viņam ļoti labi sanāktu.
Toms Putniņš (22), studē, vēl nav izlēmis, par ko balsos
Kas tev šķiet vissvarīgākais jautājums šajās vēlēšanās?
Saeimā skaļi ir runāts par birokrātiju, publiskā sektora samazināšanu, veselības attīstību, izglītības sistēmu, kā mums zinātnē jāiegulda. Bet kas tieši ir mainījies? Ir ļoti daudzas lietas, kas būtu jādara. Bet rīcība nav bijusi tāda, kādu mūsdienās gan ārpus Latvijas, gan Latvijā iekšēji pieprasa. Tā ir lieta, uz ko ļoti skatos, — ka partijas ne tikai sola, bet tiešām ir cilvēki ar plānu. Un godīgu plānu. Bet godīgums ir trūcis. Ja paskatās programmas — palīdzība tiem, subsidēsim tos. Bet, kur mēs dabūsim naudu ar to deficītu, kas šobrīd jau ir līdz robežai aizgājis, īsta plāna nav. Viens ļoti nepopulārs lēmums, ko pateikt cilvēkiem: mēs celsim nodokļus. Man liekas, tas ir diezgan neizbēgami. Ja kāds skaidri to pateiks, tas noteikti liktu man padomāt.
Par migrāciju ļoti daudz runā, bet vēl neesmu nevienu partiju īsti dzirdējis runājam par diasporas latviešiem. Kā varam veicināt, ka tik daudz latviešu neaizbrauc projām vai atgriežas. Ja kāds par to ieminēsies, tas arī man liks saspicēt ausis.
Kāpēc ir grūti izdarīt izvēli?
Tā ir svētība un lāsts, ka esi sevi savažojis ar informāciju, vairāku gadu garumā sekojot līdzi visiem procesiem — tev ir iemesls nebalsot par katru partiju. Mīnusi ir redzamāki.
No vienas puses, vēlos uzteikt medijus par saturu priekšvēlēšanu laikā. Infoanalītikas ir ļoti daudz. Bet rodas sajūta, ka formāti ir tik vienādi, un izklausās, ka visi sola vienu un to pašu. Es aizietu pie premjera amata kandidātiem un liktu aizpildīt draugu kladi, kādas skolā bija pirmajās klasītēs ar desmit vienkāršiem jautājumiem. Tas iedotu jaunu leņķi, kā paskatīties uz šo līderi. Te var teikt uzslavas Kulbergam, ka viņš atrada savu nišu komunikācijā ar potenciālo vēlētāju un ir ļoti daudzus cilvēkus ieinteresējis politikā, parādot, kas tas ir. Tajā pašā laikā gana kritiski skatos uz AS darbiem, kas šajā free trial valdībā ir izdarīti. Piemēram, budžets bija viena no prioritātēm, bet septembrī īsti nekas vēl nav sākts darīt.
Kādu valdības koalīciju gribi redzēt pēc vēlēšanām? Kuram jābūt premjerministram? Kuras partijas noteikti negribi redzēt valdībā?
Sākumā lai mēģina tā partija, kas uzvarēs, — pēc reitingiem šobrīd ir AS un Andris Kulbergs.
Par koalīciju ceru, ka reitingi nemelos un mums būs vairākums ar partijām, kas nav prokremliskas. LPV es neliktu kā prokremlisku, Suverēnā vara un Stabilitātei pa to spektru aiziet krietni tālāk. Pēc tam skatītos, lai vairākums ir ar partijām, kur pārstāvētās intereses ir vērstas uz Latvijas sabiedrību kopumā, nevis par kāda konkrēta sektora, cilvēku loka interesēm.
Nevar pārmest, ka partijas savā starpā plēšas, partijām tas ir jādara. Bet svarīgi redzēt, kas tajos cilvēkos ir iekšā — ka viņi ne tikai spēj plēsties, bet reāli arī sadarboties. Pastāv iespējamība, ka nākamā koalīcija nebūs ideoloģiski vienveidīga, tāpēc īpaši jādomā par kolektīvo aizsardzību, atbildību, spēju reaģēt — nolikt atšķirības malā un vienoties kopīgajā. Skatījos Partiju šķirotavu, un nav kripatiņas manī, kas balsos par Suverēno varu viņu prokremliskuma dēļ, bet kaut kādā jautājumā par Latvijas ekonomiku mums sakrita. Vajag meklēt šos iedīgļus, kur vienojas domas. Protams, skaidri nodalot cilvēkus un partijas, kas zina, kam pieder Krima. Drošība, ekonomika un izaugsme ir gana neideoloģiskas lietas, par kurām iespējams vienoties.
Ceru, ka nākamajā Saeimā būs iespēja dažādām kombinācijām, jo aizejošajā problēma bija tā, ka nav opciju, kā citādi kombinēties. Tas rada politiķim komforta sajūtu — nav īpaši jācenšas, lai tāpat paliktu pie varas. Kad parādās konkurence, uzreiz vēlies sasparoties.
