Šis ir uz datiem un tehnoloģijām balstīts bizness, to var īsā laikā mērogot, secinājuši uzņēmuma Floway dibinātāji Kārlis Ozoliņš un Zanda Gavare. Foto — Ieva Salmane
Mazumtirdzniecība pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Pie pašapkalpošanās kasēm veikalos jau esam pieraduši, bet tagad parādās aizvien plašāks preču klāsts tirdzniecības automātos un pirmie veikali bez pārdevēja
Lielākā iespēja, ka tas strādās, ir lidostā, nodomāja mārupieši Zanda Gavare un Kārlis Ozoliņš un uzstādīja tur pirmo ziedu tirdzniecības automātu. Pieprasījums bija, un tas deva iemeslu izmēģināt vēl citas vietas. Tagad uzņēmums Floway izvietojis jau 25 automātus pārsvarā Rīgā, atvēris interneta veikalu un arī fizisku tirdzniecības vietu Piņķos.
Privātajam biznesam abi pievērsās pirms divarpus gadiem bez jelkādas pieredzes uzņēmējdarbībā un floristikā. Zanda strādāja izglītības jomā, bet Kārlis bija biznesa klientu vadītājs enerģētikas uzņēmumā. Pamudinājumu mainīt dzīvi deva otrā bērna ienākšana ģimenē. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā abi saprata: ja grib sākt kaut ko jaunu, tas jādara tagad.
Produkcijas pārdošana tirdzniecības automātos ir augošs biznesa segments. Konkurences padomes 2020. gada ziņojumā lasāms, ka Latvijā ir nepilni trīs tūkstoši tirdzniecības automātu. Patlaban to skaits varētu sasniegt jau 5000—9000, lēš biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA profesors, mārketinga un patērētāju uzvedības pētnieks Valters Kaže. Oficiālas statistikas nav. Eiropas līdere ar vairāk nekā 800 tūkstošiem iekārtu ir Itālija.
Vairums tirdzniecības automātu Latvijā piedāvā iegādāties kafiju līdzņemšanai, aukstos dzērienus un uzkodas. Līdzīga tendence ir citur Eiropā. Norvēģijā un Somijā karstie dzērieni veido vairāk nekā 90% no pirkumu kopskaita. Taču pēdējo gadu laikā sortiments Latvijā dažādojas. Tirdzniecības automātos var nopirkt arī desertus, tikko gatavotas picas, enerģijas dzērienus, svaigu gaļu un pat intīmās veselības preces. «Arī mūsu augstskolas teritorijā ēdinātājus aizvieto silto ēdienu un uzkodu automāti,» piebilst Kaže.
Kā izskatāmies uz citu valstu fona?
- Pēc iekārtu skaita līdere ir Itālija ar vairāk nekā 800 tūkstošiem tirdzniecības automātu. Latvijā varētu būt 5—9 tūkstoši.
- Pēc blīvuma labākais rezultāts ir Nīderlandei — viena iekārta uz 55 iedzīvotājiem. Eiropā vidēji viena iekārta uz 200 iedzīvotājiem, Latvijā varētu būt viena iekārta uz 200—370 iedzīvotājiem.
- Pēc apgrozījuma līdere ir Francija ar 3,7 miljardiem eiro gadā. Eiropas vidējais rādītājs — 44 eiro uz iedzīvotāju. Latvijā tas varētu būt 20—40 miljonu eiro robežās jeb 11—22 eiro uz iedzīvotāju gadā.
Avots: Eiropas tirdzniecības automātu asociācija un profesora Valtera Kažes aprēķini
Valsts iedzīvotāji uz vienu tirdzniecības automātu
Tirdzniecības automātu bizness Eiropā
Sāka garāžā
Sākumā Zanda un Kārlis strādāja divatā un Floway ziedu pušķi tapa privātmājas garāžā. Taču, pieprasījumam un tirdzniecības automātu skaitam augot, saprata, ka pienācis laiks meklēt komerctelpas, pieņemt darbā floristus un šoferus, kas apkalpo iekārtas. Lai piesaistītu finanšu un biznesa attīstības kompetenci, apvienoja spēkus ar draugiem — Znotiņu ģimeni —, kam bija pieredze šajā jomā.
Tirdzniecībai izveidots vienots tīkls, fizisko veikala vidi savienojot ar e-komerciju un tirdzniecības automātiem. Pircējs internetā var izvēlēties pušķi, samaksāt par to un paņemt viņam ērtā vietā, Floway tirdzniecības automātā. Ziedus iespējams nopirkt arī uzreiz iekārtā. Lai tie ilgāk saglabātos svaigi, pušķus ievieto speciālos ūdens rezervuāros, transportē ar aukstuma iekārtām aprīkotos busiņos, arī tirdzniecības automāta boksos uztur atbilstošu gaisa temperatūru un mitrumu.
Visos automātos divarpus gados pārdoti pavisam 18 tūkstoši ziedu pušķu, Ozoliņš min statistiku. Pārdošanas rezultātiem uzņēmuma vadība un šoferi seko līdzi attālināti — speciālā pārvaldības lietotnē. Tā palīdz efektivizēt darbu — analizēt klientu uzvedību un gaumi, veidot precīzāk mērķētu piedāvājumu, plānot apkalpošanas maršrutu. Vietām automātus uzpilda līdz pat četrām reizēm dienā. Visintensīvākā aprite joprojām ir lidostā.
Iekārtu uzpildes maršruts šajā tirdzniecības kanālā veido lielākās ikdienas izmaksas, komentē mārketinga pētnieks Kaže. Lai braucieni būtu pēc iespējas efektīvāki, viņš iesaka plānošanā ņemt talkā mākslīgā intelekta rīkus. Tos var izmantot, arī plānojot uzstādīšanas vietas, lai vēlāk iekārtas varētu pēc iespējas efektīvāk apkalpot.
Viss, ko vajag copei
«Likās, ka tas būs ļoti viegli, bet pamatīgi aplauzos,» savus pirmos soļus tirdzniecībā atceras uzņēmuma Stork.lv īpašnieks Elviss Jonuška. Viņam pieder interneta veikals un zīmols Ēsmu skapis, kas pārdod makšķerēšanas preces. Darbojas kopš 2023. gada, patlaban uzstādīti 11 tirdzniecības automāti. Visas iekārtas atrodas Rīgā un tās tuvumā, jo pagaidām Jonuška ir vienīgais darbinieks un pats apkalpo automātus. Kaut gan noietam var sekot līdzi attālināti, tos apmeklē divas reizes nedēļā, lai pārliecinātos par produkcijas kvalitāti.
Ideja uzstādīt tirdzniecības automātus attīstījās no domas par makšķerēšanas preču interneta veikalu. Viņš pats ir makšķernieks, tāpēc ieinteresēja tieši šis virziens. «Taču uzreiz sapratu, ka interneta veikalam radīsies problēmas ar zivju ēsmas piegādi.» Lai sliekas un kāpuri neaizietu bojā, vajadzīgs noteikts temperatūras režīms — ap +4 grādiem —, tāpēc kurjera pakalpojumi vai ievietošana pakomātā neder.
Pirmos Ēsmu skapjus uzstādīja jau pirms interneta veikala atvēršanas 2023. gadā. Lai skatlogs izskatītos pievilcīgāks, sortimentu papildināja ar zivju barību un dažādiem noderīgiem sīkumiem. «Pieejams viss, kas ietilpst makšķernieku pirmās nepieciešamības komplektā,» stāsta Jonuška. Pirmie divi gadi pagāja, mēģinot saprast tirgu.
Lielāko pārsteigumu sagādāja tas, ka ne visu tirdzniecības vietu īpašnieki vēlas sadarboties. Atsaucīgākie ir mazo veikalu saimnieki, jo viņiem tas nozīmē stabilus papildu ienākumus. Automāta saimnieks par platības izmantošanu maksā nomu. Taču šīs tirdzniecības vietas reti atrodas pircējiem ērti pieejamās vietās. Labākais noiets, pēc Jonuškas domām, veidojas pilsētu centros, pie lieliem veikaliem, kur ir aktīva cilvēku plūsma. «Pērk maizi un pie reizes nopērk sliekas.»
Tomēr ne vienmēr šis faktors nostrādā. Kāpēc tā notiek, uzņēmējs pagaidām nav izpratis. «Vislabākās vietas ir nevis tās, kur vienkārši ir liela plūsma, bet cilvēks vismaz uz 30 sekundēm apstājas,» padomu dod tirdzniecības automātu tirgotājs Kārlis Eindorfs. Viņš šajā segmentā darbojas kopš 2018. gada. Sāka ar industriāliem automātiem, ko uzstāda rūpnīcās, lai darbiniekiem būtu pieejami darba aizsardzības līdzekļi. Vēlāk pievērsās tirdzniecības automātu biznesam, jau trīsarpus gadus ir itāļu ražotāja Magex pārstāvis Baltijas valstīs.
Pārmaiņu procesā
Tāpat pārdošana, izmantojot tirdzniecības automātus, labi veicas vietās, kur apgrozās daudz jauniešu. Daudziem no viņiem nepatīk sarunāties ar svešiem cilvēkiem, tāpēc dod priekšroku sadarbībai ar iekārtu, turpina Eindorfs. Uzkodu un dzērienu pārdošanai piemērotas ir teritorijas, kur nav citu alternatīvu, piemēram, slimnīcas, izglītības iestādes, sporta centri, biroju ēkas, lieli privāti uzņēmumi.
Pēc Eiropas tirdzniecības automātu asociācijas datiem, darbavietās atrodas lielākā daļa — ap 70% — tirdzniecības automātu. Agrāk šis rādītājs bija vēl lielāks, tuvu 80%. Kritums notika pandēmijas ietekmē, kad daudzi uzņēmumi uz laiku pārtrauca darboties vai bija spiesti organizēt darbu attālināti. Daļa pēc tam klātienes birojos vairs neatgriezās vai strādā hibrīdrežīmā. Piemēram, Itālijā, salīdzinot 2018. un 2024. gada rādītājus, apgrozījums krities par 3%.
Savukārt uz skolām attiecas stingri ierobežojumi. Ministru kabineta noteikumi nosaka, kādus pārtikas produktus tur drīkst izplatīt, kā arī prasības sastāvam, tajā skaitā cukura un sāls daudzumam. «Skolās esošajos automātos nevarēs atrast snikeru, kolu vai želejkonfektes, kam neapšaubāmi būtu lielākais noiets,» atgādina Coffee Address izpilddirektors Krīvs Lode. Bet ar visu to gadījies saņemt vecāku pārmetumus par to, ka uzkodu automāti kārdina bērnus pusdienu naudu iztērēt uzkodās un dzērienos.
Coffee Address ir lielākais segmentā strādājošais uzņēmums Latvijā, dibināts 1994. gadā. Laika gaitā piedzīvojis gan īpašnieku un nosaukumu maiņu, gan apvienošanos ar citiem uzņēmumiem, tagad darbojas visā Baltijā. Kopā ar uzkodu un auksto dzērienu automātiem Coffee Address ir ap 6000 iekārtu, no tām ap 2000 atrodas Latvijā. Lielākais skaits ir Lietuvā, mazākais — Igaunijā. To ietekmē iedzīvotāju daudzums, norāda Lode. «Jo lielāks tīkla pārklājums, jo efektīvāk to var pārvaldīt.»
Lielu atspaidu šajā ziņā dod jaunās tehnoloģijas, kas «ļauj darbiniekiem strādāt gudrāk». Kopumā Coffee Address Latvijā nodarbina ap 90 cilvēku, puse apkalpo iekārtas. Agrāk viņi pēc grafika apmeklēja visas iekārtas, tagad uzreiz dodas tikai tur, kur nepieciešama uzpilde. Līdzi nav jāved viss preču sortiments, grozs sakomplektēts jau iepriekš. Ikdienas darbu efektīvāku padara papildu biznesa segmenti — kafijas automātu apkalpošana degvielas uzpildes stacijās, viesnīcās, veikalos, birojos.
Iespēja reģionos
Likums ne tikai ierobežo preču sastāvu skolās, bet arī aizliedz tirdzniecības automātos pārdot alkoholu, tabakas izstrādājumus un citus smēķēšanas produktus, kā arī medikamentus. Tomēr Mēness aptieka nesen pilotprojekta veidā uzstādījusi pirmos četrus pašapkalpošanās automātus Rīgā un Jelgavā. Zāles iekārtās nevar iegādāties, toties var nopirkt, piemēram, līdzekļus pret saaukstēšanos, gremošanas veicināšanai, uztura bagātinātājus, Covid-19, alkohola un grūtniecības testus, plāksterus.
«Ieviešot veselības preču tirdzniecības automātus, paplašinām ikdienā nepieciešamo preču pieejamību vietās un situācijās, kad aptiekas nav līdzās,» pamato Mēness aptiekas valdes locekle Jeļena Petrišina. Zāļu pārdošana joprojām notiek tikai aptiekā un paliek farmaceita pārziņā. «Būtiski, lai klients saņemtu profesionālu padomu par zāļu piemērotību un lietošanu.» Pērkot medikamentus uz savu galvu vai pēc konsultēšanās ar mākslīgo intelektu, pastāv risks apdraudēt savu vai tuvinieku veselību.
Ja pilotprojekts izdosies veiksmīgi, ar laiku aptieka pašapkalpošanās automātus varētu izvietot arī tālāk reģionos. Tas varētu būt labs risinājums arī citos gadījumos, kad iedzīvotāju skaits ir neliels un fizisku tirdzniecības vietu uzturēt neatmaksājas. «Lauku veikalus turpina slēgt, jo neatmaksājas uzturēt, bet automāts varētu būt ekonomiski jēgpilns tirdzniecības kanāls,» spriež pētnieks Kaže. Francijā šādā veidā savu produkciju — pienu, olas, dārzeņus — realizē arī lauksaimnieki.
Lai tirdzniecības automātu izvietotu, nepieciešama tikai dažus kvadrātmetrus liela vieta, elektrības pieslēgums un internets, tas nodrošina bezskaidras naudas norēķinus un attālinātu pārvaldību. Papildus var būt nepieciešams saskaņojums ar pašvaldību un Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja. Lielākie plusi ir tie, ka iekārta var strādāt visu diennakti, ir skaidras fiksētās izmaksas, sortimentu var plānot bez mazumtirgotāja starpniecības. Tas var kalpot arī par testēšanas kanālu jauniem produktiem un reklāmas nesēju.
Vienmēr jābūt plānam B
Tirdzniecības automāti gan nav lēti, cena atkarīga no tehniskajām iespējām un tehnoloģiskajiem risinājumiem. Vienkāršākos aparātus var nopirkt par dažiem tūkstošiem eiro, bet sarežģītāki risinājumi maksā vairāk nekā 30 tūkstošus. Ziedu tirgotājs Floway savu iekārtu iegādei sākumā izmantoja finanšu institūcijas Altum aizdevumus, Lauku atbalsta dienesta administrētās LEADER programmas finansējumu, saņēma arī grantu SEB bankas programmā jauno uzņēmēju atbalstam (Ie)dvesma. Savus tirdzniecības automātus iegādājas Polijā, jo patīk ražotāja piedāvātās tehniskās iespējas, tehnoloģiskais risinājums un ģeogrāfiskais tuvums.
Savukārt Ēsmu skapja īpašnieks Jonuška iekārtas pērk ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā, Ķīnā. Ģeopolitisko notikumu ietekmē gan bijuši gadījumi, kad par piegādi jāmaksā vairāk nekā par pašu aparātu. Pēc saņemšanas uzņēmējs pats tos pielāgo savas produkcijas vajadzībām. Tas nesagādā problēmas, jo pēc izglītības ir automobiļu inženieris. Šīs zināšanas noder arī automātu uzturēšanā. «Esmu izjaucis līdz pēdējai skrūvītei.» Labot pašam esot izdevīgāk nekā cīnīties par garantijas remontu. Ne tikai birokrātijas, bet arī loģistikas dēļ. Iekārta ir liela, to nevar ielikt pakomātā un aizsūtīt atpakaļ.
Strādājot šajā biznesa segmentā, vienmēr jābūt plānam B un C, papildina Lode no Coffee Address un uzskaita, ka vēl izaicinājumus sagādā mazais un piesātinātais tirgus, ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvara kritums un kafijas dzeršanas kultūras maiņa. «Jauniešiem tā vairāk ir iespēja socializēties, un kafija ir tikai piedeva dzērienam ar sīrupu, putukrējumu.» Pielāgojoties tirgus pārmaiņām, uzņēmums Lietuvā testē iekārtu, kas piedāvā pagatavot vairāk nekā 350 dzērienu veidu, tajā skaitā smūtijus un proteīna dzērienus.
Jauns biznesa virziens
Tā kā tirdzniecības automāti kļūst populārāki, Latvijā parādās arī iekārtu izplatītāji. Piemēram, Floway īpašnieki kļuvuši par Polijas ražotāja Eldrut tehnisko partneri Baltijā. Lai abus biznesa virzienus nošķirtu, nodibināts otrs uzņēmums — NG VendWorks. Tas uzstāda viedos tirdzniecības automātus, tajā skaitā ēdienu automātus, kas nodrošina no –22 līdz +65 grādu temperatūru. Šīs iekārtas Polijā izmanto maizes, salātu, desertu, suši un citu svaigu ēdienu tirdzniecībai. Pirmie deserta automāti parādījušies arī Igaunijā.
Tirdzniecības automātos var pārdot arī tehniskas lietas, stāsta Eindorfs un par piemēru min mūzikas veikalu Raiņa bulvārī Rīgā. «Klientam vajadzēja atslogot pārdevēju no sīkumu — stīgu, vadu — pārdošanas. Godīgi pateikšu, šim projektam neticēju, bet pirms kāda laika sazinājos ar mūzikas veikala īpašnieku, un viņš ir ļoti priecīgs.» Ne tikai pārdevējs atslogots, bet daudz pirkumu notiek ārpus veikala darba laika. Vēl interesants projekts iecerēts Antonijas ielā, kur plānots atvērt telpu dažādu ražotāju tirdzniecības automātiem.
Izplatītāji iekārtas ne tikai pārdod, bet arī palīdz uzstādīt, ieprogrammēt un lietot. Klientiem sākumā šķiet, ka visu saprot, taču parasti vēl aptuveni mēnesi nepieciešamas attālinātas konsultācijas un tehniskais atbalsts klātienē. Lai arī kopumā tirgus ir augošs, tirdzniecības aparātu noiets ir viļņveidīgs, novērojis Eindorfs. To ietekmē ģeopolitiskā situācija. «Pavasaris bija klusāks. Kā droni ielidoja Latvijā, tā tirdzniecība apstājās.» Tajā pašā laikā vērojama jauna tendence: par tirdzniecības automātu iegādi aizvien biežāk interesējas lieli uzņēmumi.
Pašam savs risinājums
Savukārt uzņēmējam Aivim Ružam ap 2020. gadu radās doma izstrādāt savu tirdzniecības automātu. «Man tolaik piederēja neliels gaļas pārstrādes uzņēmums, un meklēju veidus, kā savu produkciju pārdot, saglabājot maksimālu uzcenojumu un neiesaistot personālu.» Izveidoja speciālistu komandu un sāka darbu pie gudrā ledusskapja prototipa izstrādes. No trim tobrīd iespējamiem risinājumiem — mākslīgā intelekta un datorredzes, svaru tehnoloģijas un RFID — izvēlējās pēdējo. RFID ar radiofrekvences palīdzību ļauj automātiski identificēt un uzskaitīt preces, izmantojot tām pievienotas elektroniskas birkas.
Darbs pie iekārtas izstrādes ilga aptuveni gadu, bet, sākot testēt, ātri kļuva skaidrs, ka izraudzīta nepareizā tehnoloģija. Tai bija sarežģīta un dārga administrēšana. Tajā pašā laikā Eiropā parādījās vēl citi līdzīgi projekti, un neviens no tiem plašāk neattīstījās. Patērēto laiku un 70 tūkstošus eiro Ruža norakstīja zaudējumos. Pēc tam pārdeva arī gaļas pārstrādes uzņēmumu.
Tomēr visi ceļi atkal un atkal veda atpakaļ pie pašapkalpošanās tehnoloģijām. Pirms neilga laika kopā ar igauņiem radīja viedā pašapkalpošanās ledusskapja risinājumu. «Šī ir tehnoloģija, kas uzplaukst,» apgalvo zīmola Vendful dibinātājs Ruža. Pēc Eiropas tirdzniecības automātu asociācijas datiem, Eiropā viedo ledusskapju skaits gada laikā pieaudzis par gandrīz 100%. Tas ir piemērots risinājums mazajiem pārtikas ražotājiem, kas piedāvā dārgus produktus: steiku, sieru, konditorejas izstrādājumus.
Īstais laiks un vieta
Gudros ledusskapjus eksperimentējot sāk uzstādīt arī Coffee Address. Tas izmēģina arī pavisam jaunu konceptu — nelielu pašapkalpošanās veikalu bez pārdevēja. Tos uzstāda gan publiskās vietās, gan tur, kur pircēju piekļuve ir ierobežota: biroju centros, ražotnēs, slimnīcās, augstskolās. Latvijā un Lietuvā jau darbojas vairāk nekā 100 šādu tirdzniecības vietu, piemēram, lidostā Rīga, RTU, Austrumu slimnīcā. «Neesam vienīgie, kas piedāvā šādu risinājumu,» piebilst Lode. «Tas tikai parāda, ka cilvēki kļūst steidzīgāki un vienlaikus prasīgāki.»
Autonomajos veikalos preču paņemšanu un pircēju kustību uzrauga kameras un sensori. Sistēma ar mākslīgā intelekta palīdzību nosaka, kuras preces pircējs paņēmis, un aprēķina pirkuma summu. Latvijā mēģinājumi tādus ieviest bijuši jau agrāk. Degvielas uzpildes stacijās Neste 2021. gadā sāka īstenot projektu Easy Deli. Pavisam bija pieci bezkontakta pašapkalpošanās veikali. Projekts sevi bija veiksmīgi pierādījis Somijā. «Taču viņi izvēlējās tieši RFID tehnoloģiju, ar kuru mēs aplauzāmies,» atceras Ruža. Arī Neste padevās, veikalus slēdza 2023. gadā.
Savukārt pārtikas tirdzniecības ķēde Rimi pagājušajā gadā līdzīgu pilotprojektu īstenoja Olimpiskajā centrā Rīgā. Veikals noteiktās stundās darbojās pilnībā pašapkalpošanās režīmā — pircējs ar bankas karti atvēra durvis, pats skenēja un maksāja par precēm, darbinieku veikalā nebija. Plašāk šis risinājums nav mērogots.
Autonomos veikalus testē arī Igaunijā un Lietuvā. Pēc Ružas domām, šāda veida risinājumiem beidzot varētu būt pienācis īstais laiks. Agrāk izmantot iekārtas nebija izdevīgi, jo darbaspēka izmaksas bija zemas. Te gan jārēķinās ar augstām sākotnējām izmaksām. 24 kvadrātmetrus liela veikala izveide maksā ap 90 tūkstošiem eiro. Papildus tam jārēķinās ar vandalismu un zādzībām.
Ielaušanās atvērta tipa tirdzniecības vietās bez pārdevēja notiek visur, arī lielās bankās un prestižos birojos, brīdina Eindorfs. Pētnieka Kažes rīcībā ir dati par situāciju ASV. Apmēram 12% autonomo veikalu sūdzas par zudumiem, kas pārsniedz 10% no apgrozījuma. Savukārt 64% tie nav lielāki par 5%.
To, ka konkurence pašapkalpošanās iekārtu segmentā pieaug, Lode no Coffee Address vērtē pozitīvi, jo patērētāji pierod izmantot tirdzniecības automātus. Viņiem mazinās tā sauktās tehnoloģiskās bailes. Pēc līdzīga principa, tikai pretējā virzienā, darbojas taromāti, papildina pētnieks Kaže. Pēdējo gadu laikā iekārtās atdoti vairāk nekā 1,5 miljardi iepakojumu. «Tas cilvēkos veicina sajūtu, ka ar mašīnu var sadarboties. Bailes parasti rodas no kaut kā nezināma. Kad pamēģina, sāk veidoties ieradums.»
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
