Lielākais apdraudējums Latvijai ir prokremliska valdība pēc vēlēšanām
Latvijai pašlaik nedraud Krievijas militārs iebrukums, otrdien vēlreiz teica aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Latvijas amatpersonas, NBS komandieris, drošības dienesti saka to jau gandrīz nedēļu, kopš Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pagājušo piektdien paziņoja, ka Krievijas iebrukums NATO teritorijā pašlaik nav iespējams.
Vai tomēr nav dūmu bez uguns? Taisnība, uguns jau piekto gadu plosās Ukrainā.
Iespējams, ka Kremlī tāds izmisums par zaudējumiem «trīs dienu karā» — re, svētdien notika lielākais uzlidojums Maskavai kopš Otrā pasaules kara, ukraiņu droni un raķetes nodedzināja svarīgu naftas pārstrādes rūpnīcu 15 kilometru attālumā no Kremļa! —, ka Putins ir gatavs eskalēt konfliktu ar Rietumiem. Tāpēc palaiž Eiropas iebiedēšanai dūmus, lai satrauktā sabiedrība spiež valdības novērsties no Ukrainas un, kā priekšvēlēšanu laikā īpaši uzstājīgi iesaka arī kremlini Latvijā, pievērsties «iekšējai drošībai» un «savu iedzīvotāju» problēmām. Tas ir Krievijas uzbrukums mūsu spējai pieņemt lēmumus.
Šis informācijas kara saasinājums priekšvēlēšanu laikā atgādina mums par svarīgu kritēriju, kas var palīdzēt izdarīt izvēli Saeimas vēlēšanās, — vai reālas krīzes un, nedod Dievs, kara gadījumā mēs uzticētu savu drošību politiķiem, par kuriem taisāmies balsot?
Rinkēviča paziņojums 18. septembrī, ka plaša mēroga iebrukums NATO teritorijā nav iespējams, taču ir jābūt gataviem Krievijas sabotāžai un diversijām, nāca pēc visu pagājušo nedēļu skanējušajiem Rietumeiropas politiķu un ekspertu brīdinājumiem, ka Krievija plānojot izaicināt NATO ar kādu iebrukumu — varianti bija no dronu un raķešu triecieniem svarīgiem infrastruktūras objektiem līdz robežkontroles punktu vai atsevišķu apdzīvoto vietu sagrābšanai pierobežā un pat tā dēvētā Suvalku koridora ieņemšanai.
Acīmredzot NATO un ES valstu izlūkdienestiem ir informācija par Kremļa gatavošanos saasināt saspīlējumu. Un Krievijas pirmais eskalācijas pasākums ir uzburt eiropiešu prātos ainas ar krievu tanku kolonnām, kuras gāžas iekšā pāri robežai kā 2022. gada februārī Ukrainā.
Taču, pirmkārt, pierobežā nenotiek Krievijas spēku koncentrēšanās lielam iebrukumam, apliecina tie paši izlūkdienesti. Otrkārt, «ierobežota iebrukuma» vēstītāji neņem vērā to, ka Baltijas valstis jau vairākus gadus ir gatavojušās šādiem apdraudējumiem, ir mācījušās arī no Ukrainas pieredzes, un mūsu bruņotie spēki vienkārši iznīcinātu diversantus vai kādus «zaļos cilvēciņus», kuri mēģinātu šeit kaut ko uzsākt.
«Iespējamie nekonvencionālo uzbrukumu scenāriji ir labi zināmi Latvijas un NATO izlūkošanas un drošības dienestu kopienai,» Satversmes aizsardzības birojs paziņoja pagājušo piektdien. To pašu saka Igaunijas un Lietuvas drošības dienesti. Un NATO ir arī «4000 lappušu plāni» situācijām austrumu flangā no nelielas krīzes līdz pat 5. panta iedarbināšanai, sestdien teica NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Džuzepe Kavo Dragone: «Mēs zinām, kas jādara uzbrukuma gadījumā.»
Latvija neredz tūlītēja uzbrukuma pazīmes, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets pagājušonedēļ teica laikrakstam The Guardian. Taču esot labi, ka Rietumeiropa sākusi apzināties Krievijas radīto apdraudējumu, viņš uzsvēra. «Izrādās, ka baltiešiem un poļiem bija taisnība.»
Ir paradoksāli, ka baltieši tagad iesaka rietumeiropiešiem nomierināties un novērtēt Krievijas apdraudējumu reālistiski. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem esam klausījušies rietumnieku ieteikumus nepārspīlēt Krievijas bīstamību un labākajā gadījumā tēvišķīgus aizrādījumus, ka mūsu bažas esot «vēsturiskās traumas», proti, okupācijas pieredzes radīta sajūta. Sliktākajā — ka tā esot «iedzimta rusofobija».
Varam uzticēties prezidenta, SAB, VDD un NBS vērtējumam, ka Krievija pašlaik nevar militāri iebrukt Baltijas valstīs. Bet vai varam uzticēties premjerministram Andrim Kulbergam un citiem politiķiem, ka viņi neļaus Krievijai sasniegt senseno mērķi dabūt Latvijā sev tīkamu valdību? Diemžēl tādā ziņā Kulbergs varētu arī nebūt «krīzes risinājums», kā Apvienotais saraksts ierakstījis savā priekšvēlēšanu programmā.
Šķiet ironiski, ka nedēļas sākumā Kulbergs stingri iestājās pret dažu valstu ieceri atcelt ES sankcijas diviem Krievijas oligarhiem, ko Latvija «nevar akceptēt», taču līdz pat pagājušajai nedēļai bija izvairījies pateikt, vai pēc vēlēšanām varētu taisīt valdību ar Aināru Šleseru (kura būtu draudzīga pašmāju un Krievijas oligarhiem). Bet Ilzes Indriksones Nacionālā apvienība, kura tak esot «par latvisku Latviju», joprojām nespēj pateikt, ka neies koalīcijā ar Šlesera prokremlisko partiju Latvija pirmajā vietā.
Atkal ironiski, ka mūsmāju kremliniem savā ziņā taisnība, ka pašlaik lielākais apdraudējums Latvijai ir nevis Krievijas militārs iebrukums, bet gan «iekšējā situācija». Tikai nevis «demogrāfija», «inflācija» vai «migrācija», ko viņi piesauc, bet gan nākamās valdības iespējamo veidotāju iespējamā gatavība īstenot Kremļa mērķi uztaisīt Latvijā tam draudzīgu valdību. Saeimas vēlēšanas ir iespēja to nepieļaut.
Komentārs 140 zīmēs
- Ģimenes vērtību kandidāts. NA izslēdza no partijas Valtu Dalbiņu, kurš sludināja, ka sievas ir jāsit, taču izņemt viņu no kandidātu saraksta CVK nevar.
- LPV sarakstu līderi. Valkas mērs Krauklis, tāpat kā pirms tam Rēzeknes Bartaševičs, stāsta, ka pašvaldībai draudošā maksātnespēja esot konkurentu sazvērestība.
- Stratēģiska analīze. Tramps sāka karu ar Irānu, taču par naftas cenu kāpumu vaino Ukrainu, kura uzbrūk Krievijas enerģētikas objektiem.
